Iesaki rakstu:

Latvijas Radio raidÄ«jumā "Krustpunktā" 5. janvārÄ« tika apspriesta Krievijas propagandas ietekme uz cilvÄ“ku prātiem. Kad domubiedru sarunas vadÄ«tājs Aidis Tomsons nolasÄ«ja vairākus klausÄ«tāju iesÅ«tÄ«tos jautājumus, kuru pamatdoma bija viena: "Bet ar ko Rietumu propaganda ir labāka par Krievijas propagandu?", studijas viesi - Jānis Sārts, Rita Ruduša un Mārtiņš Kaprāns - sāka skaļi smieties. KlausÄ«tāji, kas to vaicājuši, esot tipiski Krievijas propagandas upuri, kuru prātos valdot relatÄ«visma "migla", kas paredzot, ka patiesÄ«bas vispār nav, un tieši šÄda uzskata radÄ«šana esot viens no Krievijas propagandas mÄ“rÄ·iem. Manuprāt, radioklausÄ«tāju uzdotais jautājums tomÄ“r ir iztirzāšanas vÄ“rts. 

Kas ir propaganda?

Lai prātā nevaldÄ«tu "migla", vienmÄ“r vÄ“rts sākt ar apspriežamā jÄ“dziena definÄ“šanu. Propagandas definÄ«cijas ir vairākas un mazliet atšÄ·irÄ«gas, taču kopsaucÄ“js - tā ir sistemātiska, plaši izplatÄ«ta, visbiežāk neobjektÄ«va un maldinoša informācija, kas tiek pārraidÄ«ta nolÅ«kā ietekmÄ“t cilvÄ“ku domāšanu un rÄ«cÄ«bu atbilstoši šÄ«s informācijas izplatÄ«tāja interesÄ“m.

J. Sārts raidÄ«jumā centās nošÄ·irt propagandas jÄ“dzienu no "stratÄ“Ä£iskās komunikācijas" jÄ“dziena - Krievija izplatot propagandu, bet, piemÄ“ram, Sārta vadÄ«tais NATO stratÄ“Ä£iskās komunikācijas izcilÄ«bas centrs - tikai "stratÄ“Ä£isko komunikāciju". Sārta skatÄ«jumā stratÄ“Ä£iskā komunikācija neejot "prom no patiesÄ«bas", bet, pat ja gadoties kādreiz "kļūdÄ«ties" un sameloties, tad Rietumu stratÄ“Ä£iskie komunikatori par to "atbildot" atšÄ·irÄ«bā no krievu propagandistiem, kas melus izmantojot kā metodi un paliekot nesodÄ«ti.

Tiesa gan, vadoties no propagandas definÄ«cijas, stratÄ“Ä£iskā komunikācija tāpat kā "sabiedriskās attiecÄ«bas" vai "publiskā diplomātija" ir tā pati propaganda, tikai izteikta eifÄ“mismos, kas izklausās krietni jaukāk un piemÄ«lÄ«gāk nekā no nacistu laikiem bubuļa oreolu saglabājušais propagandas termins. Saturiski starp šiem jÄ“dzieniem bÅ«tiskas atšÄ·irÄ«bas nav. Tāds ir arÄ« pasaulÄ“ atzÄ«tu akadÄ“miÄ·u viedoklis, piemÄ“ram, sk. ANO Starptautiskā Pretterorisma centra pÄ“tnieka Alex P. Schmid rakstÄ«to (1., 2. lpp. - https://counterideology2.files.wordpress.com/2014/02/ap-schmid-al-qaedas-single-narrative-january-2014.pdf).

Protams, propagandai iespÄ“jams izšÄ·irt dažādas intensitātes pakāpes. Var bÅ«t agresÄ«vāka, melÄ«gāka propaganda, un var bÅ«t nosacÄ«ti "mÄ“renāka" propaganda. Propaganda var izmantot dažādas tehnikas - no pavisam klajiem meliem lÄ«dz noklusÄ“šanai, puspatiesÄ«bām un citām smalkām manipulācijām. IespÄ“jams, "Krustpunktā" uzaicināto ekspertu izpratnÄ“ propaganda ir tikai klaji meli, bet puspatiesÄ«bas, noklusÄ“šana un pārÄ“jās tehnikas pieder pie "stratÄ“Ä£iskās komunikācijas". Lai jau bÅ«tu. Daudz svarÄ«gāk ir saprast - vai tikai Krievija pārraida šos melus un puspatiesÄ«bas vai tomÄ“r to dara arÄ« Rietumu (tajā skaitā - Latvijas) mediji?

Lai to saprastu, paanalizēsim dažus konkrētus, vispārzināmus piemērus no nesenās vēstures.

Krievijas "jājamzirdziņš" - neonacisma draudi

Kā zināms, propaganda kļūst Ä«paši svarÄ«ga laikā, kad jāpanāk sabiedrÄ«bas atbalsts kādas militāras agresijas, kara uzsākšanai (lai arÄ« kā Ä£eopolitiskās cīņas un "maigās varas" ierocis tā ir klātesoša visu laiku). Krievija savu propagandu Ä«paši augstā intensitātÄ“ izvÄ“rsa lÄ«dz ar 2013. gada novembra notikumiem Ukrainā, "Maidanu", kurā tika gāzts Krievijai Ä“rtais prezidents Viktors Janukovičs, un tam sekojušo Krimas aneksiju, kuras galvenais pamatojums propagandas vÄ“stÄ«jumā bija apmÄ“ram tāds - Kijevā pie varas ir nākusi "neonacistiska hunta", etniskie krievi Ukrainā tagad ir apdraudÄ“ti, tāpÄ“c Krimai (kur dzÄ«vo etnisko krievu vairākums) jādod "pašnoteikšanās tiesÄ«bas" pievienoties Krievijai. Ar lÄ«dzÄ«giem argumentiem Krievijas propagandā tika atbalstÄ«ti arÄ« bruņotie nemieri Austrumukrainā. Šajā propagandas etapā Krievija izmantoja gan klajus melus (piemÄ“ram, Putina apgalvojums, ka "zaļajiem cilvÄ“ciņiem" nav nekādas saistÄ«bas ar Krievijas bruņotajiem spÄ“kiem), gan puspatiesÄ«bas.

ApvÄ“rsumu Kijevā patiešÄm palÄ«dzÄ“ja Ä«stenot arÄ« neonacistiski formÄ“jumi - par "LabÄ“jā sektora", C14 un lÄ«dzÄ«gu grupÄ“jumu "nācijas tÄ«rÄ«bas" idejām un SS simboliem rotātajām aprocÄ“m vÄ“stÄ«ja pat BBC (videosižetu var noskatÄ«ties šeit: http://www.bbc.com/news/world-europe-27173857) un spriedze ukraiņu un krievu starpā Ukrainā tiešÄm pieauga (masveida kautiņi, Odesas traģēdija, u.c.). Krievijas propaganda šos objektÄ«vos faktorus maksimāli hiperbolizÄ“ja un atspoguļoja izteikti vienpusÄ«gi, pasniedzot Ukrainas krievus kā upurus, kuri paši neko sliktu nedara un tiek vajāti no ultranacionālo ukraiņu puses.

Krievijā šis propagandas vÄ“stÄ«jums iedarbojās ārkārtÄ«gi pārliecinoši un vairuma iedzÄ«votāju acÄ«s ne tikai attaisnoja Krimas sagrābšanu un nemieru atbalstÄ«šanu Austrumukrainā, bet pat izraisÄ«ja neparedzÄ“tas sekas, nostādot Putinu paša propagandas Ä·Ä«lnieka lomā - ultranacionālie krievi pieprasÄ«ja daudz "stingrāku" rÄ«cÄ«bu (oficiālu armijas ievešanu un pilna mÄ“roga karu ar Ukrainu), liekot Krievijas propagandai ieslÄ“gt atpakaļgaitu ar "nomierināšanas" taktiku (piemÄ“ram, šis klips: https://www.youtube.com/watch?v=9cQ2ddv4qQU).

Krievijas propagandai, protams, varÄ“tu minÄ“t vÄ“l dažādus piemÄ“rus, taču šÄ·iet, ka latviešu valodā lasošÄ auditorija par Krievijas propagandas eksistenci nav jāpārliecina. Taču - kā ir ar Rietumu propagandu?

Nejauša "melnā avs"?

Nezinu, kādā pasaulÄ“ ir dzÄ«vojuši tie, kuriem izsauc smieklus jÄ“dziena "Rietumu propaganda" pieminÄ“šana, taču acÄ«mredzot ne tajā pasaulÄ“, kurā ASV valsts sekretārs Kolins Pauels 2003. gada 5. februārÄ« ANO DrošÄ«bas padomei demonstrÄ“ja mÄ“Ä£eni ar baltu substanci, apgalvojot, ka Sadama Huseina noliktavās glabājoties 25 000 litru SibÄ«rijas mÄ“ra pulvera un citi masu iznÄ«cināšanas ieroči, kas gatavi lietošanai uzbrukumam.

Lai vÄ“stÄ«jums par Irākas kara nepieciešamÄ«bu bÅ«tu vÄ“l pārliecinošÄks, tika apgalvots, ka Irāka izstrādājot arÄ« kodolieročus, kā "pierādÄ«jumu" piesaucot kādas alumÄ«nija caurules, ko tā bija iepirkusi 2001. gadā, un specdienestu ziņojumus, kas liecināja, ka Irāka it kā vÄ“lÄ“jusies iegādāties urānu no NigÄ“ras, bet kuri vÄ“lāk izrādÄ«jās viltoti (https://en.wikipedia.org/wiki/Niger_uranium_forgeries). Ja arÄ« ar to kādam pacifistam vÄ“l nepietika, visiem vÄ“l svaigā atmiņā esošÄs 11. septembra traģēdijas gaisotnÄ“ Sadamam Huseinam tika "piešÅ«ta" arÄ« sadarbÄ«ba ar Al Qaeda un teju vai lÄ«dzdalÄ«ba teroraktu organizÄ“šanā (https://en.wikipedia.org/wiki/Saddam_Hussein_and_al-Qaeda_link_allegations).

Tagad ir zināms, cik daudz no šÄ«s kara propagandas izrādÄ«jās patiesÄ«ba (absolÅ«ti nekas), taču toreiz šÄ«s Buša administrācijas safabricÄ“tās apsÅ«dzÄ«bas nekritiski atkārtoja vairums Rietumu (un arÄ« Latvijas) mediju, kļūstot par kara kurināšanas mašinÄ“rijas sastāvdaļu.

Tāpat kā Krievija ar ukraiņu ultranacionālistiem desmit gadus vÄ“lāk, arÄ« Bušs izmantoja puspatiesÄ«bas un pārspÄ«lÄ“jumus, lai raksturotu Sadamu Huseinu kā baisu draudu, ko nekavÄ“joties jālikvidÄ“. Jā, Huseins tiešÄm savulaik bija izmantojis masu iznÄ«cināšanas ieročus pret kurdiem un karā ar Irānu, bet Bušs "aizmirsa" piebilst, ka tas notika ar Rietumu ziņu - pati CIP toreiz palÄ«dzÄ“ja Irākai ar izlÅ«košanas informāciju, skaidri zinot, ka tā tiks izmantota Ä·Ä«misko uzbrukumu veikšanai pret Irānas armiju (to apliecina 2013. gadā atslepenoti CIP dokumenti, par ko "Foreign Policy" raksta šeit: http://foreignpolicy.com/2013/08/26/exclusive-cia-files-prove-america-helped-saddam-as-he-gassed-iran/). Jā, Irākā atradās Ä·Ä«miskā arsenāla noliktavas, taču tie bija sen pamesti pārpalikumi no Irānas kara laikiem, kurus savulaik Irākai bija palÄ«dzÄ“juši sarÅ«pÄ“t... paši Rietumi ("New York Times" pÄ“tÄ«jums: http://www.nytimes.com/interactive/2014/10/14/world/middleeast/us-casualties-of-iraq-chemical-weapons.html).  

Irākas karš Rietumu propagandā tagad bieži tiek raksturots kā "kļūda" (šis vārds no politiÄ·u mutes allaž izskan tad, kad tie pieÄ·erti melos tā, ka vairs nav iespÄ“jams izlocÄ«ties). Interesanti, kā gan Irākas kara masÄ«vo maldināšanas kampaņu varÄ“tu uzskatÄ«t par "kļūdu", nevis "meliem kā metodi"? Un kā Irākas piemÄ“rā ir izpaudusies J. Sārta pieminÄ“tā "atbildÄ«ba" par "stratÄ“Ä£iskās komunikācijas" izplatÄ«to dezinformāciju? Buša gadÄ«jumā tā nebija pat politiskā atbildÄ«ba (2004. gada beigās viņš tika pārvÄ“lÄ“ts uz otro prezidentÅ«ras termiņu), par krimināltiesisko nemaz nerunājot. Tad kur Ä«sti ir tā atšÄ·irÄ«ba ar Putinu un Krieviju?       

Īpaši labticÄ«gie eksperti un žurnālisti acÄ«mredzot uzskata, ka Bušs tikai "gribÄ“ja, kā labāk, sanāca slikti", bet mazliet kritiskāk noskaņotie varbÅ«t pieļauj iespÄ“ju, ka Bušs bija kāds Ä«pašs izņēmums - vienÄ«gā "melnā avs" citādi tÄ«rajā un baltajā Rietumu Ä£eopolitikas veidotāju ganāmpulkā. Diemžēl šÄdas "kļūdas" vai "izņēmumi" ir notikuši desmitiem gadu garumā gan pirms Buša administrācijas, gan turpinājušies pÄ“c tās. Tādā kvantitātÄ“ un kvalitātÄ“, ka nekādi nevar tikt uzskatÄ«ti par "kļūdām" vai "izņēmumiem", bet gan par sistemātisku metodi. UzskatāmÄ«bai iztirzāsim vÄ“l vienu piemÄ“ru.

No "Viagras" līdz valsts apvērsumam

2011. gada februārÄ« Rietumu medijos sākās masÄ«va kampaņa ar mÄ“rÄ·i pārliecināt sabiedrisko domu par to, ka LÄ«bijas autoritārā lÄ«dera Muammara Kadafi režīms masveidā slaktÄ“ "miermÄ«lÄ«gus protestÄ“tājus" (peaceful protesters) un kuru katru brÄ«di uzsāks vispārÄ“ju genocÄ«du "pats pret saviem cilvÄ“kiem" (šis savdabÄ«gais, emocionālais formulÄ“jums Rietumu propagandā ir ļoti iecienÄ«ts - it kā bÅ«tu kāda Ä«paša atšÄ·irÄ«ba, vai genocÄ«ds tiek uzsākts pret "saviem" vai "svešiem" cilvÄ“kiem). No CNN un BBC lÄ«dz mÅ«su pašu LTV un Latvijas Radio ziņas bija pilnas ar dažādu šausminošu informāciju no LÄ«bijas.

IzskanÄ“ja apsÅ«dzÄ«bas, ka LÄ«bijas drošÄ«bas spÄ“ki ne vien apšaudot mierÄ«gās demonstrācijas, bet pat bombardÄ“jot tās no gaisa ar kara aviāciju (!). Tieši apsÅ«dzÄ«bas militārās aviācijas izmantošanā pret "miermÄ«lÄ«gajiem demonstrantiem" kļuva par pamatu ANO rezolÅ«cijai par lidojumu aizlieguma zonas (no-fly zone) ieviešanu virs LÄ«bijas. Kara kuratoriem vajadzÄ“ja kādu Ä«pašu iemeslu, lai vispārÄ“jā "Arābu pavasara" trakumā pamatotu tieši Kadafi režīmu kā to, pret kuru nepieciešams vÄ“rst militāru spÄ“ku (jo, piemÄ“ram, amerikāņu draugi Bahreinā ar SaÅ«da Arābijas ievestās (!) armijas palÄ«dzÄ«bu apspieda protestus tikpat nežēlÄ«gi, bet tas Rietumu lielos medijus pārāk neinteresÄ“ja, un Bahreinas karalis pie varas ir vÄ“l aizvien).

PraksÄ“ lidojumu aizliegumu zonas ieviešana (kam teorÄ“tiski vajadzÄ“ja nozÄ«mÄ“t tikai to, ka Kadafi aviācija nedrÄ«kst pacelties gaisā) pārvÄ“rtās par pilna mÄ“roga bombardÄ“šanas kampaņu, kuras laikā tika bumboti ne vien visdažādākie Kadafi režīma militārie objekti, bet arÄ«, piemÄ“ram, LÄ«bijas televÄ«zijas komplekss, kur saskaņā ar valdÄ«bas pausto tika nogalināti trÄ«s un ievainoti 15 žurnālisti (par to neklusÄ“ja pat daži no lielajiem Rietumu medijiem: http://www.cbsnews.com/news/media-group-condemns-nato-bombing-of-libyan-tv/), kā arÄ« citu civila rakstura LÄ«bijas infrastruktÅ«ru (piemÄ“ram, tuksneša valstij vitāli svarÄ«go Å«dens apgādes sistÄ“mu Great Man-Made River).

Viens no dÄ«vainākajiem propagandas apgalvojumiem, ko pauda arÄ« nākamā ASV prezidenta kandidāte Hilarija Klintone, bija tāds, ka LÄ«bijas armijas karavÄ«ri, valdÄ«bas mudināti, sākuši masveidā izvarot režīmam nepakļāvÄ«gās sievietes, bet ASV diplomāte SÅ«zena Raisa piebilda, ka šim nolÅ«kam tiem pat izsniegtas "Viagras" tabletes (nupat atklājies, ka Klintonei šÄ«s baumas e-pastu sarakstÄ“ piegādājis labs paziņa Sidnijs BlÅ«mentāls, kurš pie viena tobrÄ«d bijis arÄ« konsultants aizsardzÄ«bas kompānijā "Osprey Global Solutions", kura, kā "nejauši sagadÄ«jās", pÄ“c Kadafi gāšanas tika pie ienesÄ«giem kontraktiem LÄ«bijā (http://dailycaller.com/2015/12/31/sid-blumenthal-floated-disputed-gaddafi-viagra-rape-rumor-in-confidential-memo-to-hillary/)).

Tāpat kā Huseins Kadafi bija ļoti pateicÄ«gs mÄ“rÄ·is propagandai - nav šaubu, ka viņš bija ekscentrisks un sevÄ« iemÄ«lÄ“jies diktators, kurš ar žēlsirdÄ«bu pret oponentiem neizcÄ“lās. ArÄ« diplomātiska runāšana nebija viņa stiprā puse, un Kadafi šÄ·ietami pats pielÄ“ja eļļu ugunÄ«, pasniegdams Rietumu propagandai ieročus uz paplātes ar savu nepārdomāto retoriku. Rietumu mediji, politiÄ·i, eksperti daudzkārt atgādināja Kadafi izteikumu, ka LÄ«bijas armija pārmeklÄ“s BengāzÄ« katru māju, lai atrastu nemierniekus, hiperbolizÄ“jot to kā genocÄ«da draudus, taču "aizmirsts" tika ne tikai tas, ka Kadafi deva laiku, lai bruņotie dumpinieki vienkārši pamestu valsti, bet kāds vÄ“l bÅ«tiskāks fakts - jau nākamajā dienā pÄ“c ANO rezolÅ«cijas pieņemšanas Kadafi piedāvāja slÄ“gt pamieru. Šo piedāvājumu noraidÄ«ja gan "genocÄ«da apdraudÄ“tie" nemiernieki, gan Rietumi.

Turpmākā kara gaitā Kadafi pamiera piedāvājumu izteica vÄ“l vairākas reizes, visos gadÄ«jumos rezultāts bija tāds pats (detalizÄ“ta analÄ«ze no bijušÄ "International Crisis Group" darbinieka, profesora HjÅ«dža Robertsa par to, kā LÄ«bijas krÄ«zi bija iespÄ“jams atrisināt diplomātiski, bez NATO bombardÄ“šanas: http://www.lrb.co.uk/v33/n22/hugh-roberts/who-said-gaddafi-had-to-go).

Nepagāja pat ne trÄ«s mÄ“neši no NATO bombardÄ“šanas kampaņas sākuma, kad atklājās, ka arÄ« šis Rietumu Ä£eopolitikas uzsāktais karš ir balstÄ«ts uz meliem un puspatiesÄ«bām. Proti, 2011. gada jÅ«nijā vairākas no respektablajām pasaules cilvÄ“ktiesÄ«bu organizācijām nāca klajā ar pirmajiem secinājumiem par to, kas Ä«sti pavasara sākumā bija noticis LÄ«bijā. Tās nebija spÄ“jušas atrast pierādÄ«jumus lielākajai daļai no Kadafi režīmam adresÄ“tajām apsÅ«dzÄ«bām, gluži pretÄ“ji - iegÅ«tā informācija bija tieši diskreditÄ“jusi daudzu apsÅ«dzÄ«bu pamatotÄ«bu un atklājusi, ka opozÄ«cija nekautrÄ“jas safabricÄ“t "pierādÄ«jumus" (http://www.independent.co.uk/news/world/africa/amnesty-questions-claim-that-gaddafi-ordered-rape-as-weapon-of-war-2302037.html). 

VienÄ«gā no smagajām apsÅ«dzÄ«bām, ko vairums cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄ“tnieku atzinuši par pamatotu, ir tā, ka bijuši gadÄ«jumi, kad Kadafi drošÄ«bas spÄ“ku apšaudÄ“s gāja bojā arÄ« neapbruņoti protestÄ“tāji. Taču vienlaikus ziņojumos skaidri parādās arÄ« tas, ka daļa no demonstrantiem jau pirmajās dienās pÄ“c protestu sākuma apbruņojušies (gan uzņemot savā pusÄ“ pārgājušos policijas un drošÄ«bas spÄ“ku kaujiniekus, gan aplaupot armijai piederošÄs ieroču noliktavas BengāzÄ« un citur, kā dēļ LÄ«bijas valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu šÄ«s noliktavas iznÄ«cināt gaisa triecienos). Tātad tie vairs nebija "mierÄ«gie protestÄ“tāji", bet jau bruņoti nemiernieki, tieši tādi paši kā Krievijas atbalstÄ«tie dumpinieki Donbasā. Rietumu medijiem tas netraucÄ“ja vÄ“l ilgi turpināt dÄ“vÄ“t visu Kadafi opozÄ«ciju par "miermÄ«lÄ«gajiem protestÄ“tājiem".

ApsÅ«dzÄ«bas LÄ«bijas armijas it kā veiktajās masveida izvarošanās izrādÄ«jās izfantazÄ“tas - tās neapstiprināja ne "Amnesty International", ne "International Crisis Group", ne "Human Rights Watch", ne "Doctors Without Borders" (https://en.wikipedia.org/wiki/2011_Libyan_rape_allegations).

Neviena cilvÄ“ktiesÄ«bu organizācija tā arÄ« nav spÄ“jusi atrast konkrÄ“tus pierādÄ«jumus galvenajam kara uzsākšanas iemeslam - nemiernieku apgalvojumiem, ka Kadafi gaisa spÄ“ki bombardÄ“juši demonstrācijas vai apšaudÄ«juši tās no helikopteriem. Nav nevienas fotogrāfijas vai video liecÄ«bas, kas bÅ«tu uzņemta lÄ«dz 2011. gada marta vidum (NATO bombardÄ“šanas sākumam) un kurā bÅ«tu redzams, ka Kadafi gaisa spÄ“ki met bumbas uz protestiem vai vismaz šÄdu eksploziju atstāti krāteri pilsÄ“tu laukumos un ielās, kur pulcÄ“jās protestÄ“tāji. Nav arÄ« nekādu datu par šÄdas bombardÄ“šanas rezultātā bojāgājušiem cilvÄ“kiem (aviācijas izmantošana urbānajā karadarbÄ«bā, cÄ«noties ar bruņotajiem grupÄ“jumiem, ir kas cits). VienÄ«gā bombardÄ“šana pirmajās nemieru dienās, ko atzina arÄ« Kadafi valdÄ«ba - tā izdarÄ«ja jau minÄ“tos gaisa triecienus pašas LÄ«bijas armijai piederošajām ieroču noliktavām nemiernieku pārņemtajās pilsÄ“tās.

CNN tika intervÄ“ti abi LÄ«bijas piloti, kuri dezertÄ“ja, aizlidojot uz Maltu, un it kā bija apgalvojuši, ka nav vÄ“lÄ“jušies pildÄ«t pavÄ“les bombardÄ“t mierÄ«gus protestÄ“tāju pūļus. Šajā sižetā gan neviens no viņiem neko tādu skaidri nepasaka. CNN žurnālists aizkadra tekstā norunā frāzi: "Viņiem tika pavÄ“lÄ“ts bombardÄ“t mÄ“rÄ·us BengāzÄ« un citās pilsÄ“tās, kur cilvÄ“ku pūļi protestÄ“ja pret Kadafi režīmu". CNN reportieris šajā divdomÄ«gi samudžinātajā teikumā neapgalvo, ka tika bombardÄ“ti paši cilvÄ“ku pūļi, bet gan mÄ“rÄ·i pilsÄ“tās, kur notika protesti - kas nav pretrunā ar LÄ«bijas valdÄ«bas apgalvoto, ka dotas pavÄ“les bombardÄ“t ieroču noliktavas.

TÅ«lÄ«t pÄ“c šÄ« izteikuma seko acÄ«mredzami no garāka monologa izņemts un kontekstā iemontÄ“ts viena no pilotiem izteikums: "Tas bija par civiliedzÄ«votāju nogalināšanu. Tas ir pret islāmu" ("It was about killing civilians. This is against islam"), no kura nekļūst skaidrs, vai pilots to saka par konkrÄ“to apsÅ«dzÄ«bu - pūļa bombardÄ“šanu vai par, piemÄ“ram, drošÄ«bas spÄ“ku veiktajām protestu apšaudÄ“m (http://www.dailymotion.com/video/xldcao_the-libyan-pilots-that-defied-gadhafi_news).

Visbeidzot civiliedzÄ«votāju bombardÄ“šanu no gaisa neapstiprināja pat Pentagons. 2011. gada 1. martā notikušajā preses konferencÄ“ uz žurnālista uzdoto jautājumu: "Vai jÅ«s esat redzÄ“juši jebkādus pierādÄ«jumus tam, ka Kadafi spÄ“ki ir šÄvuši uz saviem cilvÄ“kiem no gaisa?" ASV aizsardzÄ«bas ministrs Roberts Geitss atbildÄ“ja: "Esam redzÄ“juši šÄ«s ziņas presÄ“, bet mums tam nav apstiprinājuma", bet ASV Apvienotās štābu priekšnieku padomes vadÄ«tājs admirālis Maiks Mallens piebilda: "Tas ir tiesa. MÄ“s neesam guvuši tam nekādu apstiprinājumu" (Horace Campbell "NATO's Failure in Libya: Lessons for Africa", 38. lpp.: https://books.google.lv/books?id=AwvJI9RAlXMC&printsec=frontcover&hl=lv#v=onepage&q&f=false). Par Pentagona vadÄ«bas sākotnÄ“jo negribÄ«gumu iesaistÄ«ties LÄ«bijas karā un par reakciju, kādu tas izsauca no pazÄ«stamā "vanaga", senatora Džona Makkeina, var lasÄ«t šeit: http://edition.cnn.com/2011/POLITICS/03/04/gates.mecain/.

Netika gÅ«ts apstiprinājums arÄ« tam, ka Kadafi spÄ“ki bÅ«tu izvÄ“rsuši genocÄ«du pilsÄ“tās, no kurām tie jau bija padzinuši nemierniekus, pirms nonāca lÄ«dz BengāzÄ«. Protams, bruņotajās sadursmÄ“s starp valdÄ«bas spÄ“kiem un nemierniekiem bija civiliedzÄ«votāju upuri - gluži tāpat, kā vismaz 72 civiliedzÄ«votāji, kā dokumentÄ“jusi "Human Rights Watch", gāja bojā NATO uzlidojumos LÄ«bijai (https://www.hrw.org/report/2012/05/13/unacknowledged-deaths/civilian-casualties-natos-air-campaign-libya). Nebija pamata pieņemt, ka, LÄ«bijas armijai ieejot BengāzÄ«, pÄ“kšÅ†i bÅ«tu sākts tÄ«šs civiliedzÄ«votāju slaktiņš.

ZÄ«mÄ«gi, ka "International Crisis Group" savā ziņojumā izsaka arÄ« vÄ“rojumu par Rietumu mediju propagandu: "Rietumu mediju atspoguļojumā jau no paša sākuma prezentÄ“ta ļoti vienpusÄ“ja notikumu versija, protesta kustÄ«bu parādot kā pilnÄ«bā miermÄ«lÄ«gu un atkārtojot, ka režīma drošÄ«bas spÄ“ki bezatbildÄ«gi nogalina neapbruņotus demonstrantus, kuri nerada nekādu drošÄ«bas apdraudÄ“jumu" (ICG ziņojums: http://goo.gl/oSNtzo).

LÄ«bijas kara sakarā nevar nepieminÄ“t vÄ“l kādu bÅ«tisku, pat sensacionālu epizodi, ko Rietumu lielie mediji noklusÄ“ja, jo tā nekādi neiederÄ“jās propagandas versijā, ka visa LÄ«bijas tauta ienÄ«st un vÄ“las gāzt Kadafi. 2011. gada vasarā, kad NATO atbalstÄ«tie nemiernieku spÄ“ki tuvojās Tripolei, galvaspilsÄ“tā notika vairākas vÄ“rienÄ«gas demonstrācijas, kas bija vÄ“rstas pret NATO uzlidojumiem un atbalstÄ«ja Kadafi. Lielākā no tām notika 1. jÅ«lijā, un, lai gan paša Kadafi propaganda stipri pārspÄ«lÄ“ja, apgalvojot, ka tajā piedalÄ«jušies vairāk nekā miljons cilvÄ“ku, spriežot pÄ“c internetā pieejamajiem video un foto, tur varÄ“ja bÅ«t no vairākiem desmitiem tÅ«kstošu lÄ«dz simt tÅ«kstoš demonstrantiem.

ŠÄ«s demonstrācijas liecināja, ka vismaz daļa LÄ«bijas sabiedrÄ«bas tomÄ“r atbalstÄ«ja Kadafi, un šis fakts jebkurā objektÄ«vā medijā bÅ«tu dienas galvenās ziņas cienÄ«gs. Taču no lielajiem Rietumu medijiem par šo notikumu parādÄ«jās tikai divos teikumos aprakstÄ«ts, pārdesmit sekunžu Ä«ss un mājas lapas apakšsadaļās aizslÄ“pts video klipiņš BBC vietnÄ“ (tas joprojām ir pieejams: http://www.bbc.com/news/world-africa-13998833).

Protams, Kadafi bija diktators, protams, kāda daļa no LÄ«bijas sabiedrÄ«bas bija sākusi vÄ“lÄ“ties pārmaiņas, un protams, ka šaušana ar Ä«stām lodÄ“m uz protestÄ“tājiem tajos gadÄ«jumos, kad tie nebija apbruņoti un tiešÄm tikai mierÄ«gi protestÄ“ja, ir baiss noziegums. Taču Rietumu propaganda šos, objektÄ«vos faktus salika kopā ar vājprātÄ«giem izdomājumiem un pārspÄ«lÄ“jumiem, kā arÄ« noklusÄ“ja visus "neiederÄ«gos" faktus, jo citādi nevarÄ“ja attaisnot tik kardinālu soli kā bombardÄ“šanas uzsākšanu un klaju nostāšanos pilsoņu kara vienā frontes pusÄ“ (pÄ“tnieki ir dokumentÄ“juši arÄ« neskaitāmus nemiernieku veiktos cilvÄ“ktiesÄ«bu noziegumus, taču par tiem klusÄ“ja gan Obama un SarkozÄ«, gan lielie mediji). Tas ir tieši tas pats maldināšanas modelis, kādu Ukrainas karā izmantoja Krievija.

Iemīļotie priekšstati un kognitÄ«vā disonanse

LÄ«dzÄ«gu analÄ«zi varÄ“tu izvÄ“rst arÄ« par SÄ«rijas pilsoņu kara, SaÅ«da Arābijas veiktās Jemenas bombardÄ“šanas, PalestÄ«nas konflikta, Irānas kodolprogrammas, bÄ“gļu krÄ«zes (spilgts nesenais piemÄ“rs - vācu mediju izgāzušais mÄ“Ä£inājums noklusÄ“t Jaungada naktÄ« ĶelnÄ“ notikušo) un daudzu citu notikumu un procesu atspoguļošanu (vai ignorÄ“šanu) Rietumu medijos, taču šis raksts jau tā ir garš. TāpÄ“c noslÄ“gumā vÄ“lreiz atgriezÄ«simies pie LR radioklausÄ«tāja uzdotā jautājuma: "Ar ko Rietumu propaganda atšÄ·iras no Krievijas propagandas?"

Saturiski - gandrÄ«z ne ar ko. Tā izmanto tikpat klajus melus, tikpat selektÄ«vas puspatiesÄ«bas, tikpat bezkaunÄ«gu noklusÄ“šanu un citus tikpat ciniskus sabiedriskās domas manipulÄ“šanas paņēmienus. AcÄ«gs šÄ« raksta lasÄ«tājs gan varbÅ«t bÅ«s pamanÄ«jis, ka Rietumu propagandas atmaskojumiem izmantotas atsauces arÄ« uz lielajiem Rietumu medijiem, un varbÅ«t saskatÄ«jis tajā nelielu pretrunu. Jā, laiku pa laikam arÄ« lielajos Rietumu medijos ir iespÄ“jams atrast pa kādam patiesÄ«bas graudam, kas "lec" laukā no kopÄ“jā propagandas diskursa, taču šie materiāli ir reti un Ä«paši jāmeklÄ“, kamÄ“r propagandas pelavas rÄ“gojas auditorijas acu priekšÄ ik dienu. Bet atzÄ«stu, ka tā varÄ“tu bÅ«t neliela atšÄ·irÄ«ba no Krievijas propagandas - iespÄ“jams, ka Krievijas lielajos medijos materiāli, kas nonāk pretrunā Putina politikai, nav sastopami vispār.

TomÄ“r galvenā atšÄ·irÄ«ba starp Krievijas un Rietumu propagandu nav saturā; tā meklÄ“jama propagandas organizācijas formā. Proti, Krievijas mediji, Ä«paši televÄ«zijas, tiek stingri regulÄ“ti no valsts puses, savukārt Rietumu mediji ir lielākoties brÄ«vi no valsts spiediena. Jā, Rietumu medijos, domājams, nepastāv tiešs valsts aparāta spiediens pārraidÄ«t informāciju kādā noteiktā veidā. Rietumu mediju propagandai ir citi mehānismi. Viens no skaidrojumiem ir saistÄ«ts ar mediju Ä«pašnieku - lielo mediju magnātu spiedienu uz mediju redakcionālo politiku un attiecÄ«gi žurnālistu darbu (kā zināms, Rietumos galvenie masu mediji pieder lieliem koncerniem, mediju Ä«pašnieku daudzveidÄ«ba tur sen izzudusi).

Otrs skaidrojums, manuprāt, ir gluži triviāls. Proti, tā ir pašu žurnālistu nolaidÄ«ba, neprofesionalitāte, neobjektivitāte, zināšanu nepietiekamÄ«ba par pasaulÄ“ notiekošajiem procesiem, laika un vÄ“lÄ“šanās trÅ«kums tajos patiesi iedziļināties. LÄ«dz ar to žurnālisti, paši to neapjauzdami, iet pavadā politikas sabiedrisko attiecÄ«bu (vai "stratÄ“Ä£iskās komunikācijas") speciālistu diktÄ“tajai dienaskārtÄ«bai, nekritiski atkārtojot, piemÄ“ram, apgalvojumus, ka Sadamam Huseinam ir milzÄ«gi masu iznÄ«cināšanas ieroču krājumi vai ka Kadafi lidmašÄ«nas met bumbas uz neaizsargātiem protestÄ“tājiem, un vienlaikus uzskatot par mazticamu (tādÄ“jādi - pārraidÄ«šanai nederÄ«gu) jebko, kas liecina par pretÄ“jo.

Izrādās, ka nepavisam nav vajadzÄ«ga autoritāra "Putina sistÄ“ma", lai starptautisko notikumu atspoguļošanā (vietÄ“jā mÄ“rogā tas nav tik vienkārši, jo lokālos procesus žurnālisti pārzina daudz labāk) liktu galvenajiem medijiem darboties tā, kā elites aprindām nepieciešams. Ir vajadzÄ«gi tikai nepietiekami zinoši un nepietiekami kritiski domājoši, kā arÄ« Rietumu "maigās varas" dezorientÄ“ti žurnālisti, kuri savu ierastā pasaules skatÄ«juma komfortu vÄ“rtÄ“ augstāk par vÄ“lmi izzināt patiesÄ«bu. KognitÄ«vā disonanse biedÄ“ ikvienu - tāpÄ“c labāk izvairÄ«ties no jebkādiem faktiem un secinājumiem, kas nesakrÄ«t ar skaisto ilÅ«ziju par "labajiem, demokrātiskajiem Rietumiem". Turklāt cilvÄ“ka dabā ir par katru cenu meklÄ“t dualitāti - ja reiz zināms, ka "Krievija ir sliktā", tātad Rietumiem noteikti jābÅ«t "labajiem" vai vismaz "krietni labākiem" (un otrādi). Ir pārāk biedÄ“joši atskārst, ka tādu "labo", vismaz starp pasaules lielvarām un vismaz Ä£eopolitikā, vispār nav (ja nu ļoti gribas - vismazāk agresÄ«vo politiku lÄ«dz šim konsekventi Ä«stenojusi Vācija).

Paradoksāli, bet Krievijas propagandas galvenais spÄ“ks slÄ“pjas tieši Rietumu propagandas esamÄ«bā. Kad Rietumu medijos tiek sistemātiski melots par bÅ«tiskākajiem notikumiem pasaulÄ“ un atrodas kāds liels, par brÄ«vu pieejams informācijas avots, kurš aktÄ«vi ceļ gaismā Rietumu mediju noklusÄ“to realitātes pusi (šeit domāju Krievijas globālās propagandas flagmani "Russia Today"), nav brÄ«nums, ka šÄ« informācijas avota popularitāte pieaug eksponenciāli. Un ļaudis, kas uzticas "Russia Today", pateicoties tās sniegtajai Rietumu medijos neatrodamās patiesÄ«bas devai, pie reizes nemanot norij un sagremo arÄ« šÄ«s televÄ«zijas sagatavoto propagandas porciju.

"YouTube" un citos globālajos portālos var vÄ“rot visdažādāko nacionalitāšu cilvÄ“ku komentārus, kuros tie apliecina ticÄ«bu ne vien tam, ko "Russia Today" vÄ“sta attiecÄ«bā uz notikumiem, kuros pati Krievija nav tieši iesaistÄ«ta, bet arÄ« par notikumiem, kuros tai ir vistiešÄkā loma. NebÅ«s brÄ«nums, ja, aizbraucot uz ASV, Lielbritāniju, Austrāliju vai kādu citu pasaules valsti, satiksiet kādu, kurš pateiks, ka jÅ«s esat no "tās agresÄ«vās Baltijas valsts, kas savelk NATO karaspÄ“ku ap Krievijas robežām un provocÄ“ 3. pasaules karu" vai, ka "16. martā jÅ«su galvaspilsÄ“tas centrā maršÄ“ neonacisti". Tās ir pastarpinātas sekas tam, ka CNN un BBC šim cilvÄ“kam nav stāstÄ«jusi visu patiesÄ«bu par Irāku, LÄ«biju vai SÄ«riju.

ArÄ« Latvijā Krievijas propagandai bÅ«s izredzes tik ilgi, kamÄ“r žurnālisti, eksperti, politologi nespÄ“s atzÄ«t un sākt runāt skaidru valodu arÄ« par Rietumu propagandas esamÄ«bu, kamÄ“r netiks pārtraukta dubulto standartu piemÄ“rošana. BrÄ«dÄ«, kad tas notiks, Krievijas propagandas pievilcÄ«ba sāks zust. Meli baro melus, patiesÄ«ba - patiesÄ«bu. 

* romāna "Melu sindikāts" autors