Ar ko pietiek, lai kļūtu par doktoru: visiem interesentiem iespÄ“ja iepazÄ«ties ar dekÄna BÄ“rziņa bÄ“dÄ«gi slaveno promocijas darbu
PIETIEK · 20.10.2019. · Komentāri (0)Å…emot vÄ“rÄ lasÄ«tÄju izteikto interesi par Latvijas UniversitÄtes Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄtes dekÄna Gundara BÄ“rziņa bÄ“dÄ«gi slaveno promocijas darbu, kas bijis par pamatu daudzÄm izsmejošÄm publikÄcijÄm, kas norÄdÄ«jušas uz paviršÄ«bu un plaÄ£iÄtismu, Pietiek šodien publicÄ“ acÄ«mredzami akadÄ“misko aprindu pÄrstÄvja ar pseidonÄ«mu „Jeļena Blavatska” sava veida pÄrskatu par šo „zinÄtnisko darbu”, kÄ arÄ« pašu promocijas darbu, kurš uzskatÄmi parÄda, ar ko Latvijas UniversitÄtÄ“ pietiek doktora grÄda iegÅ«šanai.
2019. gada janvÄrÄ« pasauli pÄršalca ziņa, ko varÄ“ja lasÄ«t arÄ« Latvijas ziņu slejÄs, ka “Indijas zinÄtnieku kopiena skarbi kritizÄ“jusi vairÄkus runÄtÄjus ikgadÄ“jÄ Indijas ZinÄtnes kongresÄ par neracionÄlu, galvenokÄrt reliÄ£ijÄ balstÄ«tu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisÄ«ja, piemÄ“ra, Ä€ndhra PradÄ“šas centrÄlÄs universitÄtes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dÄ“monu dievam RÄvanam savulaik bijuši lidlauki mÅ«sdienu Šrilankas teritorijÄ un 24 veidu lidmašÄ«nas,” (“VadošÄ Indijas zinÄtnieku konferencÄ“ vadÄ«bu pÄrņem reliÄ£isku teoriju sludinÄtÄji”, Delfi, 2019, 7. janvÄris).
Ja kongresa referentu starpÄ iemaldÄ«tos reliÄ£iskie fanÄtiÄ·i, kas, izmantojot izdevÄ«bu, sÄktu uzstÄties ar fantasmagoriskiem apgalvojumiem, klÄtesošie draudzÄ«gi varÄ“tu vÄ“rties “šveicara” virzienÄ, aicinot nodrošinÄt pienÄcÄ«gu kÄrtÄ«bu. Ja fanÄtiÄ·i uzdotos par zinÄtniekiem un tÄ tikuši pie vÄrda, klÄtesošie varÄ“tu nosodoši vÄ“rties kongresa organizÄ“tÄju virzienÄ. KÄ vienÄ, tÄ otrÄ gadÄ«jumÄ runÄtÄji nebÅ«tu pelnÄ«juši akadÄ“miskÄs brÄ«vÄ«bas priekšrocÄ«bas.
TomÄ“r fanÄtiÄ·i ir ne tikai tikuši pie dokumenta, kas apliecina viņu zinÄtnieka statusu, bet arÄ« nonÄkuši augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas institÅ«ciju vadÄ«bÄ, un šÄdÄ statusÄ tikuši kancelÄ“, kur acÄ«mredzot postulÄ“ studijÄs, pÄ“tniecÄ«bÄ un publikÄcijÄs “aprobÄ“tus” uzskatus, tad skats vÄ“ršas visas akadÄ“miskÄs saimes virzienÄ, uzdodot jautÄjumu par to, cik pienÄcÄ«gi organizÄ“tas studijas, pÄ“tniecÄ«ba un publikÄcijas augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas institÅ«cijÄs kopumÄ.
TurklÄt pat malÄ stÄvÄ“tÄjam ir skaidrs, ka šajÄ gadÄ«jumÄ reliÄ£iskais fanÄtisms ir lÄ“ni lienošÄ veidÄ pÄrņēmis Indijas akadÄ“misko sabiedrÄ«bu tiktÄl, ka vienÄ«gais veids, kÄ pret to iebilst vai vismaz norobežoties, ir izplatÄ«t UrbinoviÄam et Orbitam paziņojumus.
Jau dzirdu iebildumus, ka tÄ taÄu Indija un kas gan kopÄ«gs Latvijai, Rietumeiropas “šÅ«pulim”, gar šo ezotÄ“rikas un cita veida prÄta aptumsumu mocÄ«tu akadÄ“misko vidi. TomÄ“r pÄrliecÄ«ba, ka LatvijÄ nepiedzÄ«vosim ko lÄ«dzÄ«gu, ir tikai šÄ·ietamÄ«ba.
2007. gada 5. aprÄ«lÄ«, pirms 12 gadiem LETA ziņoja, ka izsludinÄtajam Latvijas UniversitÄtes rektora amatam pieteikušies divi kandidÄti - Latvijas UniversitÄtes Fizikas un matemÄtikas fakultÄtes dekÄns, SenÄta priekšsÄ“dÄ“tÄjs, profesors MÄrcis Auziņš un Latvijas UniversitÄtes VÄ“stures un filozofijas fakultÄtes profesore Maija KÅ«le.
Latvijas UniversitÄtes vÄ“lÄ“šanÄs priekšroku deva Auziņam, tomÄ“r uzvarÄ“jušam kandidÄtam acÄ«mredzot nebija pÄrliecÄ«ba, ka tÄs pašas maigÄs svÄrstÄ«bas, kas viņam ļÄvušas ieņemt kÄroto amatu, nebÅ«s par iemeslu, lai viņš šo amatu zaudÄ“tu.
Galvenais ierocis cīņai ar KÅ«li bija izvÄ“lÄ“ta cīņa ar plaÄ£iÄtismu. 2009. gada pavasarÄ« tika publiski paustas aizdomas par iespÄ“jamo plaÄ£iÄtu Riharda Kūļa, Igora Šuvajeva un Andra Rubeņa tulkojumos. Gadu vÄ“lÄk, 2010. gada pavasarÄ« ziņu slejÄs izvÄ“rtÄs diskusijas jau tikai ap Riharda Kūļa un Igora Šuvajeva tulkojumiem, bet vÄ“lÄk visu uzmanÄ«ba fokusÄ“jÄs vien uz Lejasciemu, kur rÄtni Ä·irbjus audzÄ“dams dzÄ«vojÄs Rihards.
LikumsakarÄ«gi, ka, plaÄ£iÄtisma un cita veida akadÄ“miskÄ negodÄ«guma apkarošanas ieroÄus žvadzinot, Auziņš šÄ·ita daudz piemÄ“rotÄks rektora kandidÄts nekÄ KÅ«le, kas pat mÄjas kÄrtÄ«bÄ nespÄ“j panÄkt to, lai vÄ«rs uzvedas, kÄ kÄrtÄ«gam profesoram pienÄkas, respektÄ“ Kantu, Rolavu, Muciņu un Ķīli. Un LeijÄ“ju.
Cīņas karstums aizrÄva tik ļoti, ka salÄ«dzinoši klusi paslÄ«dÄ“ja garÄm 2010. gada pavasara notikumi par un ap Auziņa tiesÄ«bÄm saņemt speciÄlo atļauju darbam ar valsts noslÄ“pumu. DrošÄ«bas policija lika saprast, ka Auziņš esot maisÄ, savukÄrt Kažociņa vadÄ«tais Satversmes aizsardzÄ«bas birojs kliedÄ“ja bažas un iedeva.
Rit laiks, un tiem, kas tic vai tikai klusÄ«bÄ cer, ka pasaule un varbÅ«t arÄ« Latvijas UniversitÄte ir jaunu akadÄ“misku un zinÄtnisku sasniegumu priekšÄ, nÄkas pÄrdzÄ«vot šoka terapiju. Latvija joprojÄm nav atkopusies no akadÄ“miskÄs vides degradÄcijas padomju okupÄcijas varas apstÄkļos.
Neesot publiski pieejamiem visiem darbiem, kas bijuši par pamatu zinÄtņu kandidÄta grÄda un zinÄtņu doktora grÄda iegÅ«šanai, nav iespÄ“jams pat aptuveni novÄ“rtÄ“t notikušÄs pielÄ«dzinÄšanas iznÄkuma sekas. JÄdomÄ, ka neviens pie pilna prÄta esošs akadÄ“misks cilvÄ“ks vairs neapgalvos, ka, teiksim, Vilis Samsons, JÄnis Zutis vai JÄnis Dzintars ir vÄ“sturnieki un vÄ“stures doktori.
Toties varam novÄ“rtÄ“t tos grÄdus, kas dalÄ«ti kopš pieņemti Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1001 “ZinÄtniskÄ doktora grÄda piešÄ·iršanas (promocijas) kÄrtÄ«ba un kritÄ“riji”, kas paredz nodrošinÄt vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstÄvÄ“šanas promocijas darbu publisku pieejamu “internetÄ un augstskolas bibliotÄ“kÄ”.
Diemžēl maz ir tÄdu, kas lasa promocijas darbus intereses pÄ“c, un vÄ“l mazÄk to, kas pauž viedokli par šiem darbiem. Un rets ir tas gadÄ«jums, kad interesenta atsauksme bijusi par pamatu atteikumam piešÄ·irt grÄdu.
AtzÄ«simies – Latvijas UniversitÄtes rektora pretendenta disertÄciju izlasÄ«jÄm tikai pÄ“c tam, kad Pietiek.com publicÄ“tÄ Nameja viedokļa rakstÄ bija teikts, ka autors negrib pat teikt, ka rektora kandidÄts, kuru viņš špikerÄ« neaicinÄtu izvÄ“lÄ“ties, “bÅ«tu jebkÄdi tÄ«ri personisko Ä«pašÄ«bu ziÅ†Ä sliktÄks, dumjÄks vai savÄ jomÄ nezinošÄks”. ŠÄds apgalvojums zinošam cilvÄ“kam ar kaut vai vieglu apmatojumu liek justies kÄ padomju anekdotÄ“ par friziera paņēmieniem, kÄ panÄkt, lai mati saslejas.
TÄ kÄ pretendenta akadÄ“miskÄ darbÄ«ba nepelna lielu uzmanÄ«bu, ieskatÄ«jÄmies promocijas darbÄ. Pretendents rakstÄ«jis darbu deviņus gadus no 2002. gada lÄ«dz 2013. gadam, profesorees Vizmas NiedrÄ«tes, P. StuÄkas Latvijas Valsts universitÄtes prorektora JÄņa Ä’rika NiedrÄ«ša cienÄ«jamÄs kundze vadÄ«bÄ. DisertÄcijas tÄ“ma “StratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizÄcijÄs”. Hipotēžu izvirzÄ«šanai autors izmantoja intervÄ“šanu, tika izstrÄdÄta aptaujas anketa un intervÄ“ti 55 dažÄdu organizÄciju eksperti, kÄ rezultÄtÄ izvirzÄ«tas trÄ«s hipotÄ“zes: 1) nepastÄv universÄls stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«bas modelis, kuram sekojot organizÄcijas iegÅ«tu noturÄ«gu uzplaukumu, bet pastÄv konkrÄ“tai organizÄcijai atbilstošs stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas elementu kopums; 2) pieaugot pÄrmaiņu intensitÄtei, palielinÄs nepieciešamÄ«ba precÄ«zi un regulÄri saskaņot stratÄ“Ä£iskos un operatÄ«vos plÄnus; 3) radošo organizÄciju elastÄ«gu stratÄ“Ä£iju veidošanÄ noteicošais faktors ir organizÄciju vadÄ«tÄju pieņemto lÄ“mumu atbilstÄ«ba konkrÄ“tajai ÄrÄ“jÄs vides situÄcijai.
Ja 2010. gadÄ noritÄ“ja spraigas debates, kas ir plaÄ£iÄts un kas vispÄr ir akadÄ“miski negodÄ«ga rÄ«cÄ«ba, tad, ielÅ«kojoties uz biznesu orientÄ“tÄ rektora kandidÄta disertÄcijÄ, skaidrs, ka šÄdu smalkumu apcerÄ“šana šeit ir nevietÄ. Latvijas UniversitÄtes rektora pretendenta 2013. gadÄ aizstÄvÄ“tajÄ promocijas darbÄ nav nevienas atsauces. Lai gan izmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ ir 151 avots, kas promocijas darba tekstÄ minÄ“ti, tomÄ“r neviena pati atsauce, arÄ« tad, kad iekļauts citÄts, nekad un nekur nesatur norÄdi uz konkrÄ“tu avota lappusi, lapu vai kÄdu citu konkrÄ“ti identificÄ“jumu vietu avotÄ. Ak, spÄrÄ«tes, vai jÅ«s spÄ“jat iedomÄties, ka vidusskolÄ“ns zinÄtniski pÄ“tnieciskajÄ darbÄ dabÅ« labu atzÄ«mi, ka bakalauram iedod sekmÄ«gu par darbu bez nevienas, nevienas precÄ«zas atsauces uz kÄdu lappusi? Kur atsauÄu faktiski nav?!
Šeit varÄ“tu likt arÄ« punktu, nolÄdÄ“t promocijas padomi, Valsts zinÄtniskÄs kvalifikÄcijas komisiju, Studiju un zinÄtnes administrÄciju, AugstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas padomi, IzglÄ«tÄ«bas KvalitÄtes Valsts dienestu, IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministriju, kÄ arÄ« uzlikt svecÄ«ti ortodoksu pesteļu templÄ«, piedodiet, ZinÄtņu akadÄ“mijÄ par Roberta Ķīļa atgriešanos valdÄ«bÄ, lai viņš vienreiz par visÄm reizÄ“m izlietu no dÄ«Ä·a Å«deni kopÄ ar bÄ“rnu, visÄm pÄ«lÄ“m, pÄ«lÄ“niem, lÄ«daku, gulbi, vÄ“zi, pÅ«ci, kokinu, ziemeli un levÄ«tu, tomÄ“r nespÄ“jÄm atturÄ“ties palÅ«kot arÄ« nedaudz literatÅ«ras sarakstu.
IzmantotÄs literatÅ«ras saraksts vedina uz vairÄkÄm pÄrdomÄm. Atsauces uz tÄdiem izmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ minÄ“tajiem avotiem kÄ “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normÄlÄ dzÄ«vÄ“ verificÄ“jamas ne tikai konkrÄ“tu norÄžu trÅ«kuma dēļ, bet arÄ« tÄdēļ, ka pats avots interesentam bÅ«tu jÄmeklÄ“ pastÄvÄ«gi, jo izmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ norÄžu nav. IzmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ atrodami arÄ« tÄdi kompetenci un vispÄrÄ“jo intelektu apliecinoši avoti kÄ “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” LiteratÅ«ras saraksts liek domÄt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodÄ, bet, spriežot pÄ“c nosaukuma, arÄ« pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizÄ“ latviešu un angļu tekstu. TurklÄt, ieskatoties tekstÄ, kur tad izmantots šÄds avots, atklÄjas, ka promocijas darba autors drosmÄ«gi piedÄvÄ par “Kara mÄkslas” autoru uzskatÄ«t “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – å«å.
JÄteic gan, ka izmantotÄs literatÅ«ras saraksts nav pilnÄ«gs, jo tajÄ iztrÅ«kst norÄdes uz tÄdu akadÄ“miskÄ vidÄ“ atzÄ«tu autoritatÄ«vu avotu kÄ “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kÄ avotu piedÄvÄ tekstÄ ietvertÄ saite. TÄ, izmantojot no minÄ“tÄ avota pasmeltos politiÄ·im Johanam Volfgangam fon GÄ“tem un pašpalÄ«dzÄ«bas literÄtam Napoleonam Hillam piedÄ“vÄ“tos citÄtus, promocijas darba autors izdara promocijas darba 50. lappusÄ“ secinÄjumus par diviem galvenajiem mÅ«sdienu organizÄcijas efektivitÄtes nosacÄ«jumiem.
Uzreiz jÄjautÄ, vai censonis saprot, kÄdas atsauc un piemin? ApskatÄ«sim vienu piemÄ“ru. Drosme nepÄrliecinÄties par citÄta izcelsmi un kontekstu atklÄjas arÄ« gadÄ«jumos, kad faktiski citÄ“, neliekot pÄ“diņas, no skata zinÄtnisku publikÄciju. TÄ, piemÄ“ram, 43.–44. lappusÄ“ rakstÄ«ts: “Spēļu teorijÄ: stratÄ“Ä£ija ir visaptverošs plÄns, kurš identificÄ“, kÄdas izvÄ“les tiks izdarÄ«tas visÄs iespÄ“jamÄs situÄcijÄs (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). ŠÄ« spēļu teorijas stratÄ“Ä£iskÄ definÄ«cija paredz nÄkotnes rÄ«cÄ«bu, ilglaicÄ«gumu un katra spÄ“lÄ“tÄja rÄ«cÄ«bu, arvien vairÄk to ierobežojot.” AcÄ«mredzot, izmantota citÄ“tÄ avota atsauce, jo tÄs autors atšÄ·irÄ«bÄ no promocijas darba autora zina, ka norÄdÄma konkrÄ“ta lappuse. IepazÄ«stoties ar pirmavotu, uzzinÄm, ka Džons fon Neimans (John von Neumann) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusÄ“ sÄk 11. nodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijÄm un spÄ“les apraksta galÄ«gai vienkÄršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijas jÄ“dzienam un tÄ formalizÄ“šanai, turpat – 11.1.1. pievÄ“ršas reÄlÄs spÄ“les norisei. ŠÄ«s sadaļas otrajÄ rindkopÄ autori piedÄvÄ iedomÄties, ka spÄ“lÄ“tÄjs tÄ vietÄ, lai pieņemtu lÄ“mumus katru reizi, kad rodas šÄda nepieciešama, pieņem lÄ“mumu spÄ“les sÄkumÄ par visÄm iespÄ“jamÄm situÄcijÄm, proti, sÄk spÄ“li ar pilnÄ«gu plÄnu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plÄnu, proti, izvÄ“les, kas veiktas katrÄ iespÄ“jamÄ situÄcijÄ atbilstoši pieejamajai informÄcijai, ko paredz spÄ“les noteikumi. RezultÄtÄ autori šo plÄnu nodÄ“vÄ“ par stratÄ“Ä£iju. NÄkamajÄ rindkopÄ, bet turpat 79. lappusÄ“ autori norÄda, ka, “ja mÄ“s pieprasÄ«tu katram spÄ“lÄ“tajam sÄkt spÄ“li ar pilnÄ«gu šÄda veida plÄnu, proti, ar stratÄ“Ä£iju, mÄ“s noteikti neierobežotu viņa rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemÄ“Ä£ina piespiest pieņemt lÄ“mumu, vadoties no mazÄka informÄcijas apjoma nekÄ katrÄ konkrÄ“tajÄ spÄ“les brÄ«dÄ«. Tas, ko viņi piedÄvÄ, sagatavoties visÄm iespÄ“jÄm situÄcijÄm.
IevÄ“rojot minÄ“to, secinÄjums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu. TomÄ“r promocijas darba autors neapmierinÄs ar starpniecÄ«bu pasmeltu domu, bet turpina ar dažÄdu autoru citÄtiem par stratÄ“Ä£iju. NoslÄ“gumÄ rezumÄ“jot, promocijas darba autors atklÄj, ka “stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas definÄ«cijÄs” dominÄ“ arÄ« tas, kam vislabÄk, autoraprÄt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tÄda autoritatÄ«va darba, kas literatÅ«ras sarakstÄ dÄ“vÄ“ts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих Ñамых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. ЕÑли бы Ñ Ð´Ð¾Ð»Ð¶ÐµÐ½ был ÑоÑтавить ÑпиÑок великих книг, ее бы Ñ Ð¿Ð¾Ñтавил первой” – , kÄ par to vÄ“sta viens no šÄ«s grÄmatas izdevumu vÄkiem – Ðаими, Михаил. Книга Мирдада. ÐÐµÐ¾Ð±Ñ‹ÐºÐ½Ð¾Ð²ÐµÐ½Ð½Ð°Ñ Ð¸ÑÑ‚Ð¾Ñ€Ð¸Ñ Ð¼Ð¾Ð½Ð°ÑÑ‚Ñ‹Ñ€Ñ, который когда-то называлÑÑ ÐšÐ¾Ð²Ñ‡ÐµÐ³Ð¾Ð¼. Санкт-Петербург: ИГ “ВеÑÑŒ”, 2006.
SajÅ«smu par promocijas darba autora zinÄšanu apjomu izsauc tÄdi literatÅ«ras sarakstÄ minÄ“ti avoti kÄ “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuÄlÄ darba novÄ“rtÄ“šanas un kvalifikÄcijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vÄ“stnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskÄ darba novÄ“rtÄ“šanas un amatu kvalifikÄcijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansÄ“jamo institÅ«ciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas VÄ“stnesis Nr. 132 (2897).”
Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabÄjis savu nevainÄ«bu un nav ieņēmis jebkÄda veida zinÄšanas par Latvijas Republikas normatÄ«vajiem aktiem. NorÄde, kas nezinÄtÄjam varÄ“tu likt domÄt, ka autors ir “KABINETS” ar iniciÄļiem kÄ cigaretÄ“m un Rolava Ä«pašniekam Linardam Muciņam – “L.M.”, rada sajÅ«tu, ka promocijas darbs tapis, izmantojot kÄdu no Mozeles upes ielejas rÄ«slingu “Kabinett” spirdzinošo buÄ·eti.
Autors izmanto 1996. gada 28. maijÄ pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudÄ“juši spÄ“ku 2003. gada 26. septembrÄ«, tÄtad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. TomÄ“r, spriežot pÄ“c promocijas darba 17. lappuses, apstÄklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudÄ“juši spÄ“ku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norÄdot, ka noteikumi zaudÄ“juši spÄ“ku, tomÄ“r steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuÄlais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklÄ“jami zinÄtniskajÄ literatÅ«rÄ, nevis Ministru kabineta noteikumos, neatkarÄ«gi no šo normatÄ«vo aktu spÄ“ka ir pÄrÄk smalka matÄ“rija promocijas darba autoram.
GodÄjamie tautieši, terminu un jÄ“dzienu skaidrošana ir nepieciešama promocijas darba sastÄvdaļa, lai gan atsevišÄ·os gadÄ«jumos pastÄv risks, ka mÄ“Ä£inÄjums skaidrot “virsjÄ“dzienu” varÄ“tu radÄ«t labÄkajÄ gadÄ«jumÄ iemeslu pasmaidÄ«t. TÄ, piemÄ“ram, Jolantas Staugas 2010. gadÄ izstrÄdÄtajÄ un 2011. gadÄ Latvijas UniversitÄtÄ“ aizstÄvÄ“tajÄ promocijas darbÄ “DzÄ«vnieki latviešu folklorÄ: mÄ«tiski maÄ£iskais aspekts (pÄ“c latviešu tautasdziesmu un mÅ«sdienu folkloras materiÄliem)”, nav izticis bez norÄdes, ka “termins ‘dzÄ«vnieks’ promocijas darbÄ lietots tÄ plašÄkajÄ virsjÄ“dziena izpratnÄ“” un ka ar to apzÄ«mÄ“ “visu sugu pÄrstÄvjus – zÄ«dÄ«tÄjus, putnus, kukaiņus, rÄpuļus, abiniekus, zivis” (4. lpp.).
TomÄ“r atšÄ·irÄ«bÄ no rektora kandidÄta Jolanta Stauga, piemÄ“ram, atklÄjot iemeslus, kÄdēļ Žoržeta PÅ«cÄ«te, iespÄ“jams, nav bijusi aicinÄta Zvirbuļa kÄzÄs un saistot to ar no slÄviem pasmeltiem priekšstatiem, kas pÅ«ces saista arÄ« ar ÄrlaulÄ«bas sakariem un no šo sakaru augļiem vai sliktÄm ziņÄm vai nÄves vÄ“stnesÄ“m (78. lpp.), nemÄ“Ä£ina reizÄ“ raksturot, piemÄ“ram, pÅ«Äu dzimtu bioloÄ£ijas studijÄm un nedodies IngmÄra LÄ«dakam vai Indulim Emsim.
Diemžēl promocijas darba autors nav lasÄ«jis grÄmatas latviešu valodÄ, ka darbÄ piesaukts Maksa VÄ“bera darba “Gesammelte Aufsätze zur Religionssoziologie I. Wirtschaft und Gesellschaft”” tulkojums angļu valodÄ, ne vÄcu oriÄ£inÄls, ne plaši pieejamais tulkojums latviešu valodÄ, lai gan tas, iespÄ“jams, saistÄ«ts arÄ« ar Riharda Kūļa “slavu”. Nodaļa ir latviešu valodÄ Ä¼oti pazÄ«stama kÄ “Protestantisma Ä“tika un kapitÄlisma gars”, darbs vispÄr nav par to, ko atsauce viņam piedÄ“vÄ“. Ja bÅ«tu lasÄ«ts Igora Šuvajeva tulkojumÄ šajÄ sÄ“rijÄ pieejamais “Ärzemju autora” darbs par metodÄ“m, varbÅ«t promocijas darbam autoram bÅ«tu tapis zinÄms, ka zinÄtniskumu nosaka pÄrbaudÄma argumentÄ“ta spriešana.
TomÄ“r arÄ« šeit nav izslÄ“gts, ka vainÄ«gais bÅ«s tulkotÄjs un viņa “slava”. Rektora pretendenta promocijas darbÄ, kas bijis par pamatu saņemt grÄdu, tad kļūt par profesoru un tagad pretendÄ“t uz rektora amatu, nepieciešamo argumentÄ“to spriešanu aizstÄj citÄtu un informÄcijas savÄrstÄ«jums, bet zinÄtniskÄ aparÄta trÅ«kums liedz pÄrliecinÄties par argumentu derÄ«gumu, atbilstÄ«bu un spÄ“ku, tÄpÄ“c tas nekvalificÄ“jas par promocijas darbu vai jebkÄdu cita veida zinÄtnisku darbu.
Šo varÄ“tu turpinÄt vÄ“l un vÄ“l, bet vairÄk par pirmajÄm pÄris lappusÄ“m nav vÄ“rts ienirt. PiemÄ“ram, ikvienam pionierim bija jÄzina, ka “Markss un Engelss ir divas dažÄdas personas, bet Slava KPSS vispÄr nav cilvÄ“ks.”, šÄ«s zinÄšanas noderÄ“tu disertÄcijas autoram, kuram, piemÄ“ram, pavisam vienkÄršÄ vietÄ nav izdevies saprast, ka ''OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy'' redaktori ir francÅ«zis Dominiks ForÄ“ (Dominique Foray) un amerikÄnis Braiens Kahens (Brian Kahin), tÄ vietÄ disertantam radies hibrÄ«ds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arÄ« nozÄ«mÄ“tu, tas liecina, ka cilvÄ“ks realitÄtÄ“ nav turÄ“jis atvÄ“rtu avotu, nemaz nerunÄjot par faktu, ka “citÄta” autore šajÄ sÄ“jumÄ, bijusÄ« OECD Ä£enerÄlsekretÄra vietniece, Islandes vÄ“stniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklÄt katra latviešu bÄ“rna dvÄ“selÄ«te, kas ir redzÄ“jusi dejotÄju tumsÄ vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kÄ veidojÄs islandiešu patronÄ«mi, bet disertants ir sava ceļa gÄjÄ“js, viņš vÄ«riešu dzimtÄ“ raksta, ka tas esot džeks, puika.
Nu, labi, stratÄ“Ä£iskajai radošajai vadÄ«bai nav jÄkavÄ“jas starp kÄjÄm ne vÄ“stniecei, ne dziedÄtÄjai, bet šis ir tikai piemÄ“rs, kÄdu ir bez sava gala. Turpat sÄkumÄ ir mÄ«tisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM - L.V. Bertalanfijs, kas Ä«stenÄ«bÄ ir ASV austroungÄriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, antiaristoteliskÄs vispÄrÄ“jÄs sistÄ“mu teorijas pamatlicÄ“js, cik noprotams dÄ«vainie inciÄļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrÄtiskÄ izcelsme viņu apveltÄ«jusi bÅ«t “fon Bertalanfi”, kas vÄciski veido burtu “V”.
Labi, nepiesiesimies, bet sistÄ“mu teorija ir šÄ« promocijas darba serdÄ“, bet autors nav lasÄ«jis un nav dzirdÄ“jis par tÄs pamatlicÄ“ju? Pieņemsim, ka nav dzirdÄ“jis un atsauci ir “aizņēmies” no nÄkamÄ citÄta autora – “Walonick, 1993”, bet te arÄ« literatÅ«ras sarakstÄ ir tikai atsauce uz tÄ«mekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pÄradresÄ“jas uz kaut kÄdu Ä·Ä«niešu tiešsaistes kazino ar lielpupainu jaunavu ikonÄm (https://999.lfjde.top/), no kÄ izejam uz KantonÄ Ä¶Ä«nas Tautas RepublikÄ fukcionÄ“jošo un SingapÅ«rÄ reÄ£istrÄ“to komersantu “Alibaba Cloud Computing Ltd”. CienÄ«jamo lasÄ«tÄj, JÅ«s jau nojaušat, ka mÅ«su mazajam un draudzÄ«gajam kolektÄ«vam – proti, mums un lasÄ«tÄjam - nesagÄdÄtu problÄ“mas atrast, kÄds tad ir teikuma patiesais avots – kas pats par sevi saprotams nav minÄ“ts disertÄcijÄ –, piemÄ“ram, disertÄcijas 21. lappusÄ“ esošais teikums par nelineÄrÄm savstarpÄ“jÄm, tikpat mÄ«klains saitÄ“m nÄk no simtiem vietu, piemÄ“ram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētÄ krÄjuma Velina ÄŒakarovas raksta sÄkuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, 13. lappuses), kas nozÄ«mÄ“, ka šis apraksts klejo pa brÄ«vi pieejamÄm internet vietnÄ“m, tÄdÄm kÄ disertanta internetkazino.
KÄpÄ“c? Valonika vots Ä«sti nav klasiska zinÄtniskÄ publikÄcija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tÄds kÄ uzziņu materiÄls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks neatsaucÄs, bet uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. VispÄr nekÄda sakara ar disertÄcijas tÄ“mu. Un kÄdu iemeslu dēļ vajadzÄ«gs šis detektÄ«vs ar tik obskÅ«rÄm, mÄ«klainÄm norÄdÄ“m? ZinÄtniskÄ darba lasÄ«tÄjam ir jÄmeklÄ“ adata siena kaudzÄ“ pie katra teikuma?
Ko tas liecina? Tas, pieklÄjÄ«gi sakot, liecina par to, ka autors, rakstot par avotu, pats labi nezina vai nesaprot, kas tajÄ avotiÅ†Ä Ä«sti ir rakstÄ«ts.
PÄris izlÄ“cieni vairs nemaz nav veselÄ saprÄta laukos. ÄŒÄrlzs Darvins ir citÄ“ts no brainyqoute.com. KÄda mÄrrutka pÄ“c? KÄpÄ“c vispÄr Darvins? Un kÄpÄ“c no joku lapas? Darvina darbi tÄ«meklÄ« ir brÄ«vpieejÄ. Tos var lasÄ«t katrs, kas mÄk lasÄ«t kÄdu valodu, angļu valodas zinÄtÄji – oriÄ£inÄlos pirmizdevumus tiešsaistÄ“. Un tas tÄdēļ, lai stratÄ“Ä£isko vadÄ«bu pamatotu ar “TÄs nav stiprÄkÄs vai visgudrÄkÄs sugas, kuras izdzÄ«vo; tÄs ir tÄs, kuras vislabÄk piemÄ“rojas pÄrmaiņÄm”, lai raksturotu vÄrdu “pÄrmaiņas”.
Darbam tas ir lieka pieblietÄ“šana ar citÄtiem, necieņa pret lasÄ«tÄju. Lapa ir Ošo stilÄ, ar saulrietu attÄ“liem, reklÄmÄm, bez jebkÄdÄm atsaucÄ“m, kur sarÅ«pÄ“tie “citÄti” ir rauti. JÄpiebilst, ka konkrÄ“tajÄ, disertÄcijas 35. lappusÄ“ esošÄ citÄta gadÄ«jumÄ, tas nemaz nav atrodams šajÄ saitÄ“. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arÄ« variÄcijas.
Pasen jau izpÄ“tÄ«ts, ka darbÄ “Sugu izcelšanÄs”, kurÄ gan ievadÄ ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajÄ izdevumÄ, 1861. gadÄ tÄ ir xviii lappuse), bet minÄ“tÄ citÄta vis tur nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitÄte izpÄ“tÄ«ja vairÄk kÄ piecpadsmit tÅ«kstošus Darvina neiespiesto vÄ“stuļu, bet izrÄdÄ«jÄs, ka Darvina kungs to nekad nav rakstÄ«ijis, bet šo lietu ir radÄ«juši menedžmenta un vadÄ«bzinÄtnes apoloģēti, lÄ«dzÄ«gi Gundaram BÄ“rziņam (lai bijušajam veselÄ«bas ministram laba veselÄ«ba), tÄpÄ“c mÄ“s Kembridžas darvinologiem uzticÄ“simies par grasi vairÄk kÄ apsveikuma kartÄ«šu citÄtlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.
PrivÄtais, personÄ«gais promocijas darbos izpaužas maksimums kÄ veltÄ«jums vai pateicÄ«bas vÄrdi mīļotajiem. Promocijas darba autors spÄ“ris soli tÄlÄk un iekļÄvis savu acÄ«mredzot kÄ Latvijas UniversitÄtes kanclera neuzklausÄ«tu skatÄ«jumu par “Torņakalna projektu”, norÄdot, ka “Latvijas UniversitÄtes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija ir balstÄ«ta uz pÄrliecÄ«bu, ka izdosies ietekmÄ“t izglÄ«tÄ«bas likuma redakciju tÄdÄ veidÄ, ka LU lietošanÄ esošie valsts Ä«pašumi tiks nodoti LU Ä«pašumÄ ar pilnÄm tiesÄ«bÄm ar tiem rÄ«koties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinÄs, ka šÄds skatÄ«jums ir pretrunÄ daudzÄm vadÄ«bas zinÄ«bu teorijÄm, tomÄ“r uzskata par bÅ«tisku nosacÄ«jumu izpÄ“tÄ«t jautÄjumu par vides ietekmÄ“šanu no organizÄcijas stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). ŠÄdas piezÄ«mes atgÄdina gadÄ«jumus, kad studenti mÄ“Ä£ina pÄrbaudÄ«t docÄ“tÄju uzmanÄ«bu, piemÄ“ram, vairÄkos darbos pirmajÄ lapÄ liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznÄ«ti vai kas tiešÄ tekstÄ atsaucÄ“ raksta tÄdus tekstus kÄ, “ja JÅ«s vÄ“l atceraties, kas bija iepriekš rakstÄ«ts” vai “ja šitik tÄlu izlasÄ«ji, tad Tev no manis aliņš”.
Cerams, ka mums nav jÄuzraksta disertÄciju par disertÄciju, lai atbildÄ«gÄs struktÅ«ras – proti, pietiek.com, puaro.lv, kasjauns.lv, kasjaks.lv, profesors Roberts Ķīlis, profesors KlÄvs Sedlenieks, profesors Ivars Ijabs, profesors Artis Pabriks, profesors Andis Kudors, profesore Dana Reizniece-Ozola, profesors PÄvels Rebenoks un pilnÄ«gi nesaprotami kÄpÄ“c arÄ« brÄļi Ä¢irÄ£eni – satraukti varÄ“tu sÄkt rakstÄ«t vÄ“stules šurp un turp no Kurzemes, Arvils Ašeradens sasaukt Livonijas landtÄga ÄrkÄrtas sÄ“di TÄ“rbatas universitÄtÄ“, kura tikÄm iekļūtu reitinga pirmajÄ vietÄ pÄ“c citu ÄempionÄta dalÄ«bnieku dopinga pÄrbaudes (atklÄtos, ka Rietumu pasaulÄ“ universitÄtes saņem nopietnu finansÄ“jumu), kur JÄnis BordÄns varÄ“tu veikt performanci – disertÄcijas kopÄ«gu publisku lasÄ«šanu ar iztÄ“les palÄ«dzÄ«bu, sÅ«dzoties vÄ“stniecÄ«bÄs, lai mÄ“Ä£inÄtu atrast kaut vienu pareizi noformÄ“tu atsauci un skaidri, loÄ£iski saprotamu avotu šajÄ darbÄ. Jo mÄ“s taÄu visi saprotam, ka sabiedriskÄ televÄ«zija, sabiedriskais radio un sabiedriskais transports, disertÄcijas nelasa, savukÄrt speciÄli šim nolÅ«kam pieņemts vicemÄ“rs vispÄr lasÄ«t neprot.
2013. gada promocijas darba struktÅ«ra un forma atgÄdina to, ko šobrÄ«d no skolÄ“niem bez ierunÄm pieprasa “zinÄtniskÄs pÄ“tniecÄ«bas darbos”. VisuzskatÄmÄk tas redzams ievadÄ, secinÄjumos un priekšlikumos, kas rakstÄ«ts pÄ“c skolÄ“nu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribÅ«ti noteiktÄ secÄ«bÄ izkÄrtoti, noteiktÄ veidÄ formulÄ“ti un pat noteiktos gadÄ«jumos izcelti treknrakstÄ. JÄteic gan, ka viss darbs no skata atgÄdina “ZPD”, un tas nebÅ«t nav vienÄ«gais promocijas darbs, kas, šÄ·iet, vadÄs pÄ“c skolÄ“niem domÄtÄm vadlÄ«nijÄm. Nožēlojami, ka zinÄtniskÄ grÄda pretendents vadÄs nevis no Rietumeiropas labÄko disertÄciju paraugiem vai vismaz kaut kÄdiem tÄ“vzemes lietpratÄ“ju paraugiem, bet gan skata bÄ“rniem domÄtu pamÄcÄ«bÄm, kurÄm lÄ«dz ar to nav pat izredžu bÅ«t pilnveidotÄm, ja jau pat zinÄtniskÄ grÄda un tagad arÄ« rektora pretendenti neuzskata par iespÄ“jamu pilnveidot sava zinÄtniskÄ darba stilu. Citastarp, mÅ«su kolektÄ«vam pÄ“c šÄ«s disertÄcijas izlasÄ«šanas nav saprotams, kÄpÄ“c doktora grÄds nav piešÄ·irts diviem Latvijas iekÄrojamÄkajiem vecpuišiem – Andrim Gobzemam un Aldim KiviÄam, jo viņi vismaz savos sociÄlo tÄ«klu ierakstos ir oriÄ£inÄli un obskÅ«ras atsauces nelieto. Vismaz neviens no viņiem nekad dzÄ«vÄ“ nav iedrošinÄjies kandidÄ“t uz kaut cik svarÄ«gu akadÄ“misku amatu. SalÄ«dzinÄjumam, pat LeviatÄna kungs nekad nav mÄ“Ä£inÄjis aizstÄvÄ“t doktora disertÄciju, par ko pelna cieņu - ko nevar celt, to nevar nest. Un nu... šitÄda blamÄža.
Atgriežoties pie lÄ«dzÄ«bas ar Indiju un jautÄjuma, kÄ nÄkas, ka akadÄ“miskai saimei ir jÄÄ·eras pie pÄ“dÄ“jÄ viņu rÄ«cÄ«bÄ esošÄ lÄ«dzekļa – plašsaziņas lÄ«dzekļu uzmanÄ«bas pievÄ“ršanas –, lai risinÄtu fantÄziju uzdošanu par zinÄtni, jÄsecina, ka aizmetņi tam ir tÄdos gadÄ«jumos kÄ iepriekš aprakstÄ«tais. SÄkumÄ Ä¼auj vadošu amatu ieņemt personai bez doktora zinÄtniskÄ grÄda, tad ļauj aizstÄvÄ“t makulatÅ«ru kÄ promocijas darbu, par ko piešÄ·ir doktora zinÄtnisko grÄdu, tad uztic vairÄku zinÄtnes nozaru studiju, pÄ“tniecÄ«bas un publikÄciju organizÄciju un, visbeidzot, atzÄ«st par profesoru, ko uzskata par savÄ nozarÄ“ starptautiski atzÄ«tu speciÄlistu, kas “veic mÅ«sdienu lÄ«menim atbilstošu zinÄtniskÄs pÄ“tniecÄ«bas jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitÄtes studijas attiecÄ«gajÄ zinÄtnes vai mÄkslas apakšnozarÄ“” Augstskola likuma 28. pants. Tagad persona par makulatÅ«ras tiesu grasÄs kļūt par universitÄtes “augstÄko amatpersonu” - Augstskolu likuma 17. panta pirmÄ daļa.
Nevaram piekrist, ka pretendents nav “personisko Ä«pašÄ«bu ziÅ†Ä sliktÄks, dumjÄks vai savÄ jomÄ nezinošÄks”. Par personiskÄm Ä«pašÄ«bÄm neko nezinÄm, bet pretendentam bÅ«tÄ«bÄ nav pamata saukties par doktoru, profesoru un kur nu vÄ“l ieņemt dekÄna amatu. Šim Ä“tikas un radošÄs nevainÄ«bas tÄ«rradnim ir tikai viena vieta izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mÄ, kur šitÄdus loderus gaida, – izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministra krÄ“sls.