Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Å…emot vÄ“rā lasÄ«tāju izteikto interesi par Latvijas Universitātes Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes dekāna Gundara BÄ“rziņa bÄ“dÄ«gi slaveno promocijas darbu, kas bijis par pamatu daudzām izsmejošÄm publikācijām, kas norādÄ«jušas uz paviršÄ«bu un plaÄ£iātismu, Pietiek šodien publicÄ“ acÄ«mredzami akadÄ“misko aprindu pārstāvja ar pseidonÄ«mu „Jeļena Blavatska” sava veida pārskatu par šo „zinātnisko darbu”, kā arÄ« pašu promocijas darbu, kurš uzskatāmi parāda, ar ko Latvijas UniversitātÄ“ pietiek doktora grāda iegÅ«šanai.

2019. gada janvārÄ« pasauli pāršalca ziņa, ko varÄ“ja lasÄ«t arÄ« Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizÄ“jusi vairākus runātājus ikgadÄ“jā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliÄ£ijā balstÄ«tu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisÄ«ja, piemÄ“ra, Ä€ndhra PradÄ“šas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dÄ“monu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mÅ«sdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašÄ«nas,” (“VadošÄ Indijas zinātnieku konferencÄ“ vadÄ«bu pārņem reliÄ£isku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).

Ja kongresa referentu starpā iemaldÄ«tos reliÄ£iskie fanātiÄ·i, kas, izmantojot izdevÄ«bu, sāktu uzstāties ar fantasmagoriskiem apgalvojumiem, klātesošie draudzÄ«gi varÄ“tu vÄ“rties “šveicara” virzienā, aicinot nodrošināt pienācÄ«gu kārtÄ«bu. Ja fanātiÄ·i uzdotos par zinātniekiem un tā tikuši pie vārda, klātesošie varÄ“tu nosodoši vÄ“rties kongresa organizÄ“tāju virzienā. Kā vienā, tā otrā gadÄ«jumā runātāji nebÅ«tu pelnÄ«juši akadÄ“miskās brÄ«vÄ«bas priekšrocÄ«bas.

TomÄ“r fanātiÄ·i ir ne tikai tikuši pie dokumenta, kas apliecina viņu zinātnieka statusu, bet arÄ« nonākuši augstākās izglÄ«tÄ«bas institÅ«ciju vadÄ«bā, un šÄdā statusā tikuši kancelÄ“, kur acÄ«mredzot postulÄ“ studijās, pÄ“tniecÄ«bā un publikācijās “aprobÄ“tus” uzskatus, tad skats vÄ“ršas visas akadÄ“miskās saimes virzienā, uzdodot jautājumu par to, cik pienācÄ«gi organizÄ“tas studijas, pÄ“tniecÄ«ba un publikācijas augstākās izglÄ«tÄ«bas institÅ«cijās kopumā.

Turklāt pat malā stāvÄ“tājam ir skaidrs, ka šajā gadÄ«jumā reliÄ£iskais fanātisms ir lÄ“ni lienošÄ veidā pārņēmis Indijas akadÄ“misko sabiedrÄ«bu tiktāl, ka vienÄ«gais veids, kā pret to iebilst vai vismaz norobežoties, ir izplatÄ«t Urbinovičam et Orbitam paziņojumus.

Jau dzirdu iebildumus, ka tā taču Indija un kas gan kopÄ«gs Latvijai, Rietumeiropas “šÅ«pulim”, gar šo ezotÄ“rikas un cita veida prāta aptumsumu mocÄ«tu akadÄ“misko vidi. TomÄ“r pārliecÄ«ba, ka Latvijā nepiedzÄ«vosim ko lÄ«dzÄ«gu, ir tikai šÄ·ietamÄ«ba.

2007. gada 5. aprÄ«lÄ«, pirms 12 gadiem LETA ziņoja, ka izsludinātajam Latvijas Universitātes rektora amatam pieteikušies divi kandidāti - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Senāta priekšsÄ“dÄ“tājs, profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes VÄ“stures un filozofijas fakultātes profesore Maija KÅ«le.

Latvijas Universitātes vÄ“lÄ“šanās priekšroku deva Auziņam, tomÄ“r uzvarÄ“jušam kandidātam acÄ«mredzot nebija pārliecÄ«ba, ka tās pašas maigās svārstÄ«bas, kas viņam ļāvušas ieņemt kāroto amatu, nebÅ«s par iemeslu, lai viņš šo amatu zaudÄ“tu.

Galvenais ierocis cīņai ar KÅ«li bija izvÄ“lÄ“ta cīņa ar plaÄ£iātismu. 2009. gada pavasarÄ« tika publiski paustas aizdomas par iespÄ“jamo plaÄ£iātu Riharda Kūļa, Igora Šuvajeva un Andra Rubeņa tulkojumos. Gadu vÄ“lāk, 2010. gada pavasarÄ« ziņu slejās izvÄ“rtās diskusijas jau tikai ap Riharda Kūļa un Igora Šuvajeva tulkojumiem, bet vÄ“lāk visu uzmanÄ«ba fokusÄ“jās vien uz Lejasciemu, kur rātni Ä·irbjus audzÄ“dams dzÄ«vojās Rihards.

LikumsakarÄ«gi, ka, plaÄ£iātisma un cita veida akadÄ“miskā negodÄ«guma apkarošanas ieročus žvadzinot, Auziņš šÄ·ita daudz piemÄ“rotāks rektora kandidāts nekā KÅ«le, kas pat mājas kārtÄ«bā nespÄ“j panākt to, lai vÄ«rs uzvedas, kā kārtÄ«gam profesoram pienākas, respektÄ“ Kantu, Rolavu, Muciņu un Ķīli. Un LeijÄ“ju.

Cīņas karstums aizrāva tik ļoti, ka salÄ«dzinoši klusi paslÄ«dÄ“ja garām 2010. gada pavasara notikumi par un ap Auziņa tiesÄ«bām saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslÄ“pumu. DrošÄ«bas policija lika saprast, ka Auziņš esot maisā, savukārt Kažociņa vadÄ«tais Satversmes aizsardzÄ«bas birojs kliedÄ“ja bažas un iedeva.

Rit laiks, un tiem, kas tic vai tikai klusÄ«bā cer, ka pasaule un varbÅ«t arÄ« Latvijas Universitāte ir jaunu akadÄ“misku un zinātnisku sasniegumu priekšÄ, nākas pārdzÄ«vot šoka terapiju. Latvija joprojām nav atkopusies no akadÄ“miskās vides degradācijas padomju okupācijas varas apstākļos.

Neesot publiski pieejamiem visiem darbiem, kas bijuši par pamatu zinātņu kandidāta grāda un zinātņu doktora grāda iegÅ«šanai, nav iespÄ“jams pat aptuveni novÄ“rtÄ“t notikušÄs pielÄ«dzināšanas iznākuma sekas. Jādomā, ka neviens pie pilna prāta esošs akadÄ“misks cilvÄ“ks vairs neapgalvos, ka, teiksim, Vilis Samsons, Jānis Zutis vai Jānis Dzintars ir vÄ“sturnieki un vÄ“stures doktori.

Toties varam novÄ“rtÄ“t tos grādus, kas dalÄ«ti kopš pieņemti Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1001 “Zinātniskā doktora grāda piešÄ·iršanas (promocijas) kārtÄ«ba un kritÄ“riji”, kas paredz nodrošināt vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvÄ“šanas promocijas darbu publisku pieejamu “internetā un augstskolas bibliotÄ“kā”.

 Diemžēl maz ir tādu, kas lasa promocijas darbus intereses pÄ“c, un vÄ“l mazāk to, kas pauž viedokli par šiem darbiem. Un rets ir tas gadÄ«jums, kad interesenta atsauksme bijusi par pamatu atteikumam piešÄ·irt grādu.

AtzÄ«simies – Latvijas Universitātes rektora pretendenta disertāciju izlasÄ«jām tikai pÄ“c tam, kad Pietiek.com publicÄ“tā Nameja viedokļa rakstā bija teikts, ka autors negrib pat teikt, ka rektora kandidāts, kuru viņš špikerÄ« neaicinātu izvÄ“lÄ“ties, “bÅ«tu jebkādi tÄ«ri personisko Ä«pašÄ«bu ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošÄks”. ŠÄds apgalvojums zinošam cilvÄ“kam ar kaut vai vieglu apmatojumu liek justies kā padomju anekdotÄ“ par friziera paņēmieniem, kā panākt, lai mati saslejas.

Tā kā pretendenta akadÄ“miskā darbÄ«ba nepelna lielu uzmanÄ«bu, ieskatÄ«jāmies promocijas darbā. Pretendents rakstÄ«jis darbu deviņus gadus no 2002. gada lÄ«dz 2013. gadam, profesorees Vizmas NiedrÄ«tes, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes prorektora Jāņa Ä’rika NiedrÄ«ša cienÄ«jamās kundze vadÄ«bā. Disertācijas tÄ“ma “StratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizācijās”. Hipotēžu izvirzÄ«šanai autors izmantoja intervÄ“šanu, tika izstrādāta aptaujas anketa un intervÄ“ti 55 dažādu organizāciju eksperti, kā rezultātā izvirzÄ«tas trÄ«s hipotÄ“zes: 1) nepastāv universāls stratÄ“Ä£iskās vadÄ«bas modelis, kuram sekojot organizācijas iegÅ«tu noturÄ«gu uzplaukumu, bet pastāv konkrÄ“tai organizācijai atbilstošs stratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas elementu kopums; 2) pieaugot pārmaiņu intensitātei, palielinās nepieciešamÄ«ba precÄ«zi un regulāri saskaņot stratÄ“Ä£iskos un operatÄ«vos plānus; 3) radošo organizāciju elastÄ«gu stratÄ“Ä£iju veidošanā noteicošais faktors ir organizāciju vadÄ«tāju pieņemto lÄ“mumu atbilstÄ«ba konkrÄ“tajai ārÄ“jās vides situācijai.

 Ja 2010. gadā noritÄ“ja spraigas debates, kas ir plaÄ£iāts un kas vispār ir akadÄ“miski negodÄ«ga rÄ«cÄ«ba, tad, ielÅ«kojoties uz biznesu orientÄ“tā rektora kandidāta disertācijā, skaidrs, ka šÄdu smalkumu apcerÄ“šana šeit ir nevietā. Latvijas Universitātes rektora pretendenta 2013. gadā aizstāvÄ“tajā promocijas darbā nav nevienas atsauces. Lai gan izmantotās literatÅ«ras sarakstā ir 151 avots, kas promocijas darba tekstā minÄ“ti, tomÄ“r neviena pati atsauce, arÄ« tad, kad iekļauts citāts, nekad un nekur nesatur norādi uz konkrÄ“tu avota lappusi, lapu vai kādu citu konkrÄ“ti identificÄ“jumu vietu avotā. Ak, spārÄ«tes, vai jÅ«s spÄ“jat iedomāties, ka vidusskolÄ“ns zinātniski pÄ“tnieciskajā darbā dabÅ« labu atzÄ«mi, ka bakalauram iedod sekmÄ«gu par darbu bez nevienas, nevienas precÄ«zas atsauces uz kādu lappusi? Kur atsauču faktiski nav?!

Šeit varÄ“tu likt arÄ« punktu, nolādÄ“t promocijas padomi, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, Studiju un zinātnes administrāciju, Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomi, IzglÄ«tÄ«bas Kvalitātes Valsts dienestu, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministriju, kā arÄ« uzlikt svecÄ«ti ortodoksu pesteļu templÄ«, piedodiet, Zinātņu akadÄ“mijā par Roberta Ķīļa atgriešanos valdÄ«bā, lai viņš vienreiz par visām reizÄ“m izlietu no dÄ«Ä·a Å«deni kopā ar bÄ“rnu, visām pÄ«lÄ“m, pÄ«lÄ“niem, lÄ«daku, gulbi, vÄ“zi, pÅ«ci, kokinu, ziemeli un levÄ«tu, tomÄ“r nespÄ“jām atturÄ“ties palÅ«kot arÄ« nedaudz literatÅ«ras sarakstu.

Izmantotās literatÅ«ras saraksts vedina uz vairākām pārdomām. Atsauces uz tādiem izmantotās literatÅ«ras sarakstā minÄ“tajiem avotiem kā “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normālā dzÄ«vÄ“ verificÄ“jamas ne tikai konkrÄ“tu norāžu trÅ«kuma dēļ, bet arÄ« tādēļ, ka pats avots interesentam bÅ«tu jāmeklÄ“ pastāvÄ«gi, jo izmantotās literatÅ«ras sarakstā norāžu nav. Izmantotās literatÅ«ras sarakstā atrodami arÄ« tādi kompetenci un vispārÄ“jo intelektu apliecinoši avoti kā “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” LiteratÅ«ras saraksts liek domāt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodā, bet, spriežot pÄ“c nosaukuma, arÄ« pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizÄ“ latviešu un angļu tekstu. Turklāt, ieskatoties tekstā, kur tad izmantots šÄds avots, atklājas, ka promocijas darba autors drosmÄ«gi piedāvā par “Kara mākslas” autoru uzskatÄ«t “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – å­«å­.

Jāteic gan, ka izmantotās literatÅ«ras saraksts nav pilnÄ«gs, jo tajā iztrÅ«kst norādes uz tādu akadÄ“miskā vidÄ“ atzÄ«tu autoritatÄ«vu avotu kā “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kā avotu piedāvā tekstā ietvertā saite. Tā, izmantojot no minÄ“tā avota pasmeltos politiÄ·im Johanam Volfgangam fon GÄ“tem un pašpalÄ«dzÄ«bas literātam Napoleonam Hillam piedÄ“vÄ“tos citātus, promocijas darba autors izdara promocijas darba 50. lappusÄ“ secinājumus par diviem galvenajiem mÅ«sdienu organizācijas efektivitātes nosacÄ«jumiem.

Uzreiz jājautā, vai censonis saprot, kādas atsauc un piemin? ApskatÄ«sim vienu piemÄ“ru. Drosme nepārliecināties par citāta izcelsmi un kontekstu atklājas arÄ« gadÄ«jumos, kad faktiski citÄ“, neliekot pÄ“diņas, no skata zinātnisku publikāciju. Tā, piemÄ“ram, 43.–44. lappusÄ“ rakstÄ«ts: “Spēļu teorijā: stratÄ“Ä£ija ir visaptverošs plāns, kurš identificÄ“, kādas izvÄ“les tiks izdarÄ«tas visās iespÄ“jamās situācijās (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). ŠÄ« spēļu teorijas stratÄ“Ä£iskā definÄ«cija paredz nākotnes rÄ«cÄ«bu, ilglaicÄ«gumu un katra spÄ“lÄ“tāja rÄ«cÄ«bu, arvien vairāk to ierobežojot.” AcÄ«mredzot, izmantota citÄ“tā avota atsauce, jo tās autors atšÄ·irÄ«bā no promocijas darba autora zina, ka norādāma konkrÄ“ta lappuse. IepazÄ«stoties ar pirmavotu, uzzinām, ka Džons fon Neimans (John von Neumann) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusÄ“ sāk 11. nodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijām un spÄ“les apraksta galÄ«gai vienkāršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijas jÄ“dzienam un tā formalizÄ“šanai, turpat – 11.1.1. pievÄ“ršas reālās spÄ“les norisei. ŠÄ«s sadaļas otrajā rindkopā autori piedāvā iedomāties, ka spÄ“lÄ“tājs tā vietā, lai pieņemtu lÄ“mumus katru reizi, kad rodas šÄda nepieciešama, pieņem lÄ“mumu spÄ“les sākumā par visām iespÄ“jamām situācijām, proti, sāk spÄ“li ar pilnÄ«gu plānu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plānu, proti, izvÄ“les, kas veiktas katrā iespÄ“jamā situācijā atbilstoši pieejamajai informācijai, ko paredz spÄ“les noteikumi. Rezultātā autori šo plānu nodÄ“vÄ“ par stratÄ“Ä£iju. Nākamajā rindkopā, bet turpat 79. lappusÄ“ autori norāda, ka, “ja mÄ“s pieprasÄ«tu katram spÄ“lÄ“tajam sākt spÄ“li ar pilnÄ«gu šÄda veida plānu, proti, ar stratÄ“Ä£iju, mÄ“s noteikti neierobežotu viņa rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemÄ“Ä£ina piespiest pieņemt lÄ“mumu, vadoties no mazāka informācijas apjoma nekā katrā konkrÄ“tajā spÄ“les brÄ«dÄ«. Tas, ko viņi piedāvā, sagatavoties visām iespÄ“jām situācijām.

IevÄ“rojot minÄ“to, secinājums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu. TomÄ“r promocijas darba autors neapmierinās ar starpniecÄ«bu pasmeltu domu, bet turpina ar dažādu autoru citātiem par stratÄ“Ä£iju. NoslÄ“gumā rezumÄ“jot, promocijas darba autors atklāj, ka “stratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas definÄ«cijās” dominÄ“ arÄ« tas, kam vislabāk, autoraprāt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tāda autoritatÄ«va darba, kas literatÅ«ras sarakstā dÄ“vÄ“ts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих самых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. Если бы я должен был составить список великих книг, ее бы я поставил первой” – , kā par to vÄ“sta viens no šÄ«s grāmatas izdevumu vākiem – Наими, Михаил. ÐšÐ½Ð¸Ð³Ð° Мирдада. Необыкновенная история монастыря, который когда-то назывался Ковчегом. Санкт-Петербург: ИГ “Весь”, 2006.

SajÅ«smu par promocijas darba autora zināšanu apjomu izsauc tādi literatÅ«ras sarakstā minÄ“ti avoti kā “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuālā darba novÄ“rtÄ“šanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vÄ“stnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskā darba novÄ“rtÄ“šanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansÄ“jamo institÅ«ciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas VÄ“stnesis Nr. 132 (2897).”

Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabājis savu nevainÄ«bu un nav ieņēmis jebkāda veida zināšanas par Latvijas Republikas normatÄ«vajiem aktiem. Norāde, kas nezinātājam varÄ“tu likt domāt, ka autors ir “KABINETS” ar iniciāļiem kā cigaretÄ“m un Rolava Ä«pašniekam Linardam Muciņam – “L.M.”, rada sajÅ«tu, ka promocijas darbs tapis, izmantojot kādu no Mozeles upes ielejas rÄ«slingu “Kabinett” spirdzinošo buÄ·eti.

Autors izmanto 1996. gada 28. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudÄ“juši spÄ“ku 2003. gada 26. septembrÄ«, tātad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. TomÄ“r, spriežot pÄ“c promocijas darba 17. lappuses, apstāklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudÄ“juši spÄ“ku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norādot, ka noteikumi zaudÄ“juši spÄ“ku, tomÄ“r steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuālais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklÄ“jami zinātniskajā literatÅ«rā, nevis Ministru kabineta noteikumos, neatkarÄ«gi no šo normatÄ«vo aktu spÄ“ka ir pārāk smalka matÄ“rija promocijas darba autoram.

Godājamie tautieši, terminu un jÄ“dzienu skaidrošana ir nepieciešama promocijas darba sastāvdaļa, lai gan atsevišÄ·os gadÄ«jumos pastāv risks, ka mÄ“Ä£inājums skaidrot “virsjÄ“dzienu” varÄ“tu radÄ«t labākajā gadÄ«jumā iemeslu pasmaidÄ«t. Tā, piemÄ“ram, Jolantas Staugas 2010. gadā izstrādātajā un 2011. gadā Latvijas UniversitātÄ“ aizstāvÄ“tajā promocijas darbā “DzÄ«vnieki latviešu folklorā: mÄ«tiski maÄ£iskais aspekts (pÄ“c latviešu tautasdziesmu un mÅ«sdienu folkloras materiāliem)”, nav izticis bez norādes, ka “termins ‘dzÄ«vnieks’ promocijas darbā lietots tā plašÄkajā virsjÄ“dziena izpratnÄ“” un ka ar to apzÄ«mÄ“ “visu sugu pārstāvjus – zÄ«dÄ«tājus, putnus, kukaiņus, rāpuļus, abiniekus, zivis” (4. lpp.).

TomÄ“r atšÄ·irÄ«bā no rektora kandidāta Jolanta Stauga, piemÄ“ram, atklājot iemeslus, kādēļ Žoržeta PÅ«cÄ«te, iespÄ“jams, nav bijusi aicināta Zvirbuļa kāzās un saistot to ar no slāviem pasmeltiem priekšstatiem, kas pÅ«ces saista arÄ« ar ārlaulÄ«bas sakariem un no šo sakaru augļiem vai sliktām ziņām vai nāves vÄ“stnesÄ“m (78. lpp.), nemÄ“Ä£ina reizÄ“ raksturot, piemÄ“ram, pūču dzimtu bioloÄ£ijas studijām un nedodies Ingmāra LÄ«dakam vai Indulim Emsim.

Diemžēl promocijas darba autors nav lasÄ«jis grāmatas latviešu valodā, ka darbā piesaukts Maksa VÄ“bera darba “Gesammelte Aufsätze zur Religionssoziologie I. Wirtschaft und Gesellschaft”” tulkojums angļu valodā, ne vācu oriÄ£ināls, ne plaši pieejamais tulkojums latviešu valodā, lai gan tas, iespÄ“jams, saistÄ«ts arÄ« ar Riharda Kūļa “slavu”. Nodaļa ir latviešu valodā ļoti pazÄ«stama kā “Protestantisma Ä“tika un kapitālisma gars”, darbs vispār nav par to, ko atsauce viņam piedÄ“vÄ“. Ja bÅ«tu lasÄ«ts Igora Šuvajeva tulkojumā šajā sÄ“rijā pieejamais “ārzemju autora” darbs par metodÄ“m, varbÅ«t promocijas darbam autoram bÅ«tu tapis zināms, ka zinātniskumu nosaka pārbaudāma argumentÄ“ta spriešana.

TomÄ“r arÄ« šeit nav izslÄ“gts, ka vainÄ«gais bÅ«s tulkotājs un viņa “slava”. Rektora pretendenta promocijas darbā, kas bijis par pamatu saņemt grādu, tad kļūt par profesoru un tagad pretendÄ“t uz rektora amatu, nepieciešamo argumentÄ“to spriešanu aizstāj citātu un informācijas savārstÄ«jums, bet zinātniskā aparāta trÅ«kums liedz pārliecināties par argumentu derÄ«gumu, atbilstÄ«bu un spÄ“ku, tāpÄ“c tas nekvalificÄ“jas par promocijas darbu vai jebkādu cita veida zinātnisku darbu.

Šo varÄ“tu turpināt vÄ“l un vÄ“l, bet vairāk par pirmajām pāris lappusÄ“m nav vÄ“rts ienirt. PiemÄ“ram, ikvienam pionierim bija jāzina, ka “Markss un Engelss ir divas dažādas personas, bet Slava KPSS vispār nav cilvÄ“ks.”, šÄ«s zināšanas noderÄ“tu disertācijas autoram, kuram, piemÄ“ram, pavisam vienkāršÄ vietā nav izdevies saprast, ka ''OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy'' redaktori ir francÅ«zis Dominiks ForÄ“ (Dominique Foray) un amerikānis Braiens Kahens (Brian Kahin), tā vietā disertantam radies hibrÄ«ds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arÄ« nozÄ«mÄ“tu, tas liecina, ka cilvÄ“ks realitātÄ“ nav turÄ“jis atvÄ“rtu avotu, nemaz nerunājot par faktu, ka “citāta” autore šajā sÄ“jumā, bijusÄ« OECD Ä£enerālsekretāra vietniece, Islandes vÄ“stniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklāt katra latviešu bÄ“rna dvÄ“selÄ«te, kas ir redzÄ“jusi dejotāju tumsā vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kā veidojās islandiešu patronÄ«mi, bet disertants ir sava ceļa gājÄ“js, viņš vÄ«riešu dzimtÄ“ raksta, ka tas esot džeks, puika.

Nu, labi, stratÄ“Ä£iskajai radošajai vadÄ«bai nav jākavÄ“jas starp kājām ne vÄ“stniecei, ne dziedātājai, bet šis ir tikai piemÄ“rs, kādu ir bez sava gala. Turpat sākumā ir mÄ«tisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM - L.V. Bertalanfijs, kas Ä«stenÄ«bā ir ASV austroungāriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, antiaristoteliskās vispārÄ“jās sistÄ“mu teorijas pamatlicÄ“js, cik noprotams dÄ«vainie inciāļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrātiskā izcelsme viņu apveltÄ«jusi bÅ«t “fon Bertalanfi”, kas vāciski veido burtu “V”.

Labi, nepiesiesimies, bet sistÄ“mu teorija ir šÄ« promocijas darba serdÄ“, bet autors nav lasÄ«jis un nav dzirdÄ“jis par tās pamatlicÄ“ju? Pieņemsim, ka nav dzirdÄ“jis un atsauci ir “aizņēmies” no nākamā citāta autora – “Walonick, 1993”, bet te arÄ« literatÅ«ras sarakstā ir tikai atsauce uz tÄ«mekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pāradresÄ“jas uz kaut kādu Ä·Ä«niešu tiešsaistes kazino ar lielpupainu jaunavu ikonām (https://999.lfjde.top/), no kā izejam uz Kantonā Ķīnas Tautas Republikā fukcionÄ“jošo un SingapÅ«rā reÄ£istrÄ“to komersantu “Alibaba Cloud Computing Ltd”. CienÄ«jamo lasÄ«tāj, JÅ«s jau nojaušat, ka mÅ«su mazajam un draudzÄ«gajam kolektÄ«vam – proti, mums un lasÄ«tājam - nesagādātu problÄ“mas atrast, kāds tad ir teikuma patiesais avots – kas pats par sevi saprotams nav minÄ“ts disertācijā –, piemÄ“ram, disertācijas 21. lappusÄ“ esošais teikums par nelineārām savstarpÄ“jām, tikpat mÄ«klains saitÄ“m nāk no simtiem vietu, piemÄ“ram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētā krājuma Velina ÄŒakarovas raksta sākuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, 13. lappuses), kas nozÄ«mÄ“, ka šis apraksts klejo pa brÄ«vi pieejamām internet vietnÄ“m, tādām kā disertanta internetkazino.

KāpÄ“c? Valonika vots Ä«sti nav klasiska zinātniskā publikācija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tāds kā uzziņu materiāls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks neatsaucās, bet uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. Vispār nekāda sakara ar disertācijas tÄ“mu. Un kādu iemeslu dēļ vajadzÄ«gs šis detektÄ«vs ar tik obskÅ«rām, mÄ«klainām norādÄ“m? Zinātniskā darba lasÄ«tājam ir jāmeklÄ“ adata siena kaudzÄ“ pie katra teikuma?

Ko tas liecina? Tas, pieklājīgi sakot, liecina par to, ka autors, rakstot par avotu, pats labi nezina vai nesaprot, kas tajā avotiņā īsti ir rakstīts.

Pāris izlÄ“cieni vairs nemaz nav veselā saprāta laukos. Čārlzs Darvins ir citÄ“ts no brainyqoute.com. Kāda mārrutka pÄ“c? KāpÄ“c vispār Darvins? Un kāpÄ“c no joku lapas? Darvina darbi tÄ«meklÄ« ir brÄ«vpieejā. Tos var lasÄ«t katrs, kas māk lasÄ«t kādu valodu, angļu valodas zinātāji – oriÄ£inālos pirmizdevumus tiešsaistÄ“. Un tas tādēļ, lai stratÄ“Ä£isko vadÄ«bu pamatotu ar “Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzÄ«vo; tās ir tās, kuras vislabāk piemÄ“rojas pārmaiņām”, lai raksturotu vārdu “pārmaiņas”.

Darbam tas ir lieka pieblietÄ“šana ar citātiem, necieņa pret lasÄ«tāju. Lapa ir Ošo stilā, ar saulrietu attÄ“liem, reklāmām, bez jebkādām atsaucÄ“m, kur sarÅ«pÄ“tie “citāti” ir rauti. Jāpiebilst, ka konkrÄ“tajā, disertācijas 35. lappusÄ“ esošÄ citāta gadÄ«jumā, tas nemaz nav atrodams šajā saitÄ“. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arÄ« variācijas.

Pasen jau izpÄ“tÄ«ts, ka darbā “Sugu izcelšanās”, kurā gan ievadā ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajā izdevumā, 1861. gadā tā ir xviii lappuse), bet minÄ“tā citāta vis tur nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitāte izpÄ“tÄ«ja vairāk kā piecpadsmit tÅ«kstošus Darvina neiespiesto vÄ“stuļu, bet izrādÄ«jās, ka Darvina kungs to nekad nav rakstÄ«ijis, bet šo lietu ir radÄ«juši menedžmenta un vadÄ«bzinātnes apoloģēti, lÄ«dzÄ«gi Gundaram BÄ“rziņam (lai bijušajam veselÄ«bas ministram laba veselÄ«ba), tāpÄ“c mÄ“s Kembridžas darvinologiem uzticÄ“simies par grasi vairāk kā apsveikuma kartÄ«šu citātlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.

Privātais, personÄ«gais promocijas darbos izpaužas maksimums kā veltÄ«jums vai pateicÄ«bas vārdi mīļotajiem. Promocijas darba autors spÄ“ris soli tālāk un iekļāvis savu acÄ«mredzot kā Latvijas Universitātes kanclera neuzklausÄ«tu skatÄ«jumu par “Torņakalna projektu”, norādot, ka “Latvijas Universitātes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija ir balstÄ«ta uz pārliecÄ«bu, ka izdosies ietekmÄ“t izglÄ«tÄ«bas likuma redakciju tādā veidā, ka LU lietošanā esošie valsts Ä«pašumi tiks nodoti LU Ä«pašumā ar pilnām tiesÄ«bām ar tiem rÄ«koties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinās, ka šÄds skatÄ«jums ir pretrunā daudzām vadÄ«bas zinÄ«bu teorijām, tomÄ“r uzskata par bÅ«tisku nosacÄ«jumu izpÄ“tÄ«t jautājumu par vides ietekmÄ“šanu no organizācijas stratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). ŠÄdas piezÄ«mes atgādina gadÄ«jumus, kad studenti mÄ“Ä£ina pārbaudÄ«t docÄ“tāju uzmanÄ«bu, piemÄ“ram, vairākos darbos pirmajā lapā liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznÄ«ti vai kas tiešÄ tekstā atsaucÄ“ raksta tādus tekstus kā, “ja JÅ«s vÄ“l atceraties, kas bija iepriekš rakstÄ«ts” vai “ja šitik tālu izlasÄ«ji, tad Tev no manis aliņš”.

Cerams, ka mums nav jāuzraksta disertāciju par disertāciju, lai atbildÄ«gās struktÅ«ras – proti, pietiek.compuaro.lvkasjauns.lvkasjaks.lv, profesors Roberts Ķīlis, profesors Klāvs Sedlenieks, profesors Ivars Ijabs, profesors Artis Pabriks, profesors Andis Kudors, profesore Dana Reizniece-Ozola, profesors Pāvels Rebenoks un pilnÄ«gi nesaprotami kāpÄ“c arÄ« brāļi Ä¢irÄ£eni – satraukti varÄ“tu sākt rakstÄ«t vÄ“stules šurp un turp no Kurzemes, Arvils Ašeradens sasaukt Livonijas landtāga ārkārtas sÄ“di TÄ“rbatas universitātÄ“, kura tikām iekļūtu reitinga pirmajā vietā pÄ“c citu čempionāta dalÄ«bnieku dopinga pārbaudes (atklātos, ka Rietumu pasaulÄ“ universitātes saņem nopietnu finansÄ“jumu), kur Jānis Bordāns varÄ“tu veikt performanci – disertācijas kopÄ«gu publisku lasÄ«šanu ar iztÄ“les palÄ«dzÄ«bu, sÅ«dzoties vÄ“stniecÄ«bās, lai mÄ“Ä£inātu atrast kaut vienu pareizi noformÄ“tu atsauci un skaidri, loÄ£iski saprotamu avotu šajā darbā. Jo mÄ“s taču visi saprotam, ka sabiedriskā televÄ«zija, sabiedriskais radio un sabiedriskais transports, disertācijas nelasa, savukārt speciāli šim nolÅ«kam pieņemts vicemÄ“rs vispār lasÄ«t neprot.

2013. gada promocijas darba struktÅ«ra un forma atgādina to, ko šobrÄ«d no skolÄ“niem bez ierunām pieprasa “zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas darbos”. Visuzskatāmāk tas redzams ievadā, secinājumos un priekšlikumos, kas rakstÄ«ts pÄ“c skolÄ“nu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribÅ«ti noteiktā secÄ«bā izkārtoti, noteiktā veidā formulÄ“ti un pat noteiktos gadÄ«jumos izcelti treknrakstā. Jāteic gan, ka viss darbs no skata atgādina “ZPD”, un tas nebÅ«t nav vienÄ«gais promocijas darbs, kas, šÄ·iet, vadās pÄ“c skolÄ“niem domātām vadlÄ«nijām. Nožēlojami, ka zinātniskā grāda pretendents vadās nevis no Rietumeiropas labāko disertāciju paraugiem vai vismaz kaut kādiem tÄ“vzemes lietpratÄ“ju paraugiem, bet gan skata bÄ“rniem domātu pamācÄ«bām, kurām lÄ«dz ar to nav pat izredžu bÅ«t pilnveidotām, ja jau pat zinātniskā grāda un tagad arÄ« rektora pretendenti neuzskata par iespÄ“jamu pilnveidot sava zinātniskā darba stilu. Citastarp, mÅ«su kolektÄ«vam pÄ“c šÄ«s disertācijas izlasÄ«šanas nav saprotams, kāpÄ“c doktora grāds nav piešÄ·irts diviem Latvijas iekārojamākajiem vecpuišiem – Andrim Gobzemam un Aldim Kivičam, jo viņi vismaz savos sociālo tÄ«klu ierakstos ir oriÄ£ināli un obskÅ«ras atsauces nelieto. Vismaz neviens no viņiem nekad dzÄ«vÄ“ nav iedrošinājies kandidÄ“t uz kaut cik svarÄ«gu akadÄ“misku amatu. SalÄ«dzinājumam, pat Leviatāna kungs nekad nav mÄ“Ä£inājis aizstāvÄ“t doktora disertāciju, par ko pelna cieņu - ko nevar celt, to nevar nest. Un nu... šitāda blamāža.

Atgriežoties pie lÄ«dzÄ«bas ar Indiju un jautājuma, kā nākas, ka akadÄ“miskai saimei ir jāķeras pie pÄ“dÄ“jā viņu rÄ«cÄ«bā esošÄ lÄ«dzekļa – plašsaziņas lÄ«dzekļu uzmanÄ«bas pievÄ“ršanas –, lai risinātu fantāziju uzdošanu par zinātni, jāsecina, ka aizmetņi tam ir tādos gadÄ«jumos kā iepriekš aprakstÄ«tais. Sākumā ļauj vadošu amatu ieņemt personai bez doktora zinātniskā grāda, tad ļauj aizstāvÄ“t makulatÅ«ru kā promocijas darbu, par ko piešÄ·ir doktora zinātnisko grādu, tad uztic vairāku zinātnes nozaru studiju, pÄ“tniecÄ«bas un publikāciju organizāciju un, visbeidzot, atzÄ«st par profesoru, ko uzskata par savā nozarÄ“ starptautiski atzÄ«tu speciālistu, kas “veic mÅ«sdienu lÄ«menim atbilstošu zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecÄ«gajā zinātnes vai mākslas apakšnozarÄ“” Augstskola likuma 28. pants. Tagad persona par makulatÅ«ras tiesu grasās kļūt par universitātes “augstāko amatpersonu” - Augstskolu likuma 17. panta pirmā daļa.

Nevaram piekrist, ka pretendents nav “personisko Ä«pašÄ«bu ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošÄks”. Par personiskām Ä«pašÄ«bām neko nezinām, bet pretendentam bÅ«tÄ«bā nav pamata saukties par doktoru, profesoru un kur nu vÄ“l ieņemt dekāna amatu. Šim Ä“tikas un radošÄs nevainÄ«bas tÄ«rradnim ir tikai viena vieta izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā, kur šitādus loderus gaida, – izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra krÄ“sls.

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0