Ar MiÄerevska rokÄm cenÅ¡oties apkarot PÅ«ci kÄ premjera kandidÄtu, noticis pretÄ“jais: Kariņa valdÄ«bas gals tuvojas ÄtrÄk nekÄ pirms tam
N. Andersons · 05.01.2021. · Komentāri (0)PÄ“c ministra Jura PÅ«ces atkÄpšanÄs no amata strauji nokrities vÄ“rtÄ“jums KrišjÄņa Kariņa vadÄ«tajai valdÄ«bai: tÄ ir nejaušÄ«ba vai likumsakarÄ«ba? Var izteikt prognozi, ka drÄ«zÄk te parÄdÄs likumsakarÄ«bas, kas iepriekš sabiedrÄ«bai bija neredzamas.
PÄ“c pseidoskandÄla ar RÄ«gas domes caurlaidi gan pozÄ«cijas, gan opozÄ«cijas politiÄ·iem (gan SaeimÄ, gan RÄ«gas domÄ“) slÄ“dziens bija viens: MÄra MiÄerevska “pÄ“kšÅ†ajÄs atklÄsmÄ“s” esot saskatÄms konkrÄ“tais “patiesais labuma guvÄ“js” — tas esot KrišjÄnis Kariņš un VienotÄ«ba, jo tagad J. PÅ«cem, kas arvien biežÄk tika minÄ“ts kÄ nÄkamais premjera amata kandidÄts, premjera ambÄ«cijÄm esot svÄ«tra pÄri.
AizritÄ“jušais mÄ“nesis apliecinÄjis, ka faktiskais pseidoskandÄla iznÄkums ir tieši pretÄ“js. Kopš Jura PÅ«ces atkÄpšanÄs no ministra amata un atgriešanÄs darbÄ SaeimÄ kopÄ“jais Ministru kabineta darbs kļuvis vÄ“l mazÄk pÄrliecinošs nekÄ pirms tam.
Haotiski tiek ieviesti, mainÄ«ti un atcelti ierobežojumi, kuri kaitÄ“ vairÄk ekonomikai un darbavietÄm nekÄ vÄ«rusam, tiek ieviesta komandantstunda pa nakti, kad tÄpat ziemÄ neviens ne ar vienu uz ielÄm nesatiekas, regulÄri parÄdÄs ziņas par dÄ«vainiem iepirkumiem it kÄ “vÄ«rusa apkarošanas sakarÄ”, pirmo reizi Latvijas vÄ“sturÄ“ tiek aizliegts tirgot grÄmatas — ne tikai latviski un latgaliski, bet jebkÄdÄs valodÄs (kaut ko tÄdu neatļÄvÄs neviens okupantu režīms!), toties grÄmatu vietÄ tiek atļauts tirgot alkoholu gan brÄ«vdienÄs, gan darbadienÄs, gan internetÄ utt.
IznÄkumÄ K. Kariņa valdÄ«bas vÄ“rtÄ“jums sÄcis slÄ«dÄ“t lejup vÄ“l ÄtrÄk nekÄ pirms tam — uz šÄdu valdÄ«bas darba konvulsiju fona vÄ“lÄ“tÄji izdarÄ«juši secinÄjumu, ka pseidoskandÄli ar auto caurlaidÄ“m ir mazÄk nopietni nekÄ reÄli jautÄjumi veselÄ«bÄ un ekonomikÄ.
PagaidÄm vÄ“l esošais premjers sava kolektÄ«va darbÄ«bas uzlabošanas vietÄ sÄcis haotiski mÄ“tÄties un meklÄ“t vainÄ«gos: kÄ pirmÄ varÄ“tu bÅ«t veselÄ«bas ministre Ilze Viņķele, kuru atlaist izskatÄ«tos it kÄ loÄ£iski, vienlaikus ar to noņemot no pÄrÄ“jiem valdÄ«bas locekļiem atbildÄ«bu par to, ka visa valdÄ«ba kopumÄ ilgstoši vÄrdzinÄjusi veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, nedodot tai naudu vajadzÄ«gajÄ apjomÄ — pat pÄ“c globÄlÄs pandÄ“mijas sÄkuma.
KÄ tas var bÅ«t, ka tieši pÄ“c J. PÅ«ces “izÄ“šanas” no Ministru kabineta sastÄva tÄ pieņemtie lÄ“mumi kļuvuši Ä«paši nesakarÄ«gi un tÄlab tautÄ nepopulÄri? Lieta tÄda, ka no visiem ministriem tieši J. PÅ«ce bija ar vislielÄko darba pieredzi visos un jebkÄdos darba lÄ«meņos gan publiskajÄ, gan privÄtajÄ sektorÄ: bijis LMT padomes loceklis, JuridiskÄs Augstskolas valdes loceklis, pasniedzÄ“js un LU senators, vadÄ«jis raidÄ«jumus par ekonomiku TV24 un Radio SWH, ir maÄ£istra grÄdi gan ekonomikÄ, gan jurisprudencÄ“. PolitiskÄ darbÄ«ba: Ekonomikas ministrijas valsts sekretÄrs, pašvaldÄ«bas deputÄts, Saeimas deputÄts, ministrs, partijas lÄ«deris. Pie kam vÄ“lÄ“tÄju priekšÄ neplÄtÄs ar visu šo kompetenci, kuru ieguvis lÄ«dz nepilnu 40 gadu vecumam.
Ja paskatÄmies biogrÄfijas un darba pieredzes visiem pÄrÄ“jiem ministriem, tad nevienam citam nepiemÄ«t tÄda profesionÄlÄs kvalifikÄcijas un reÄlÄs darba pieredzes kombinÄcija kÄ J. PÅ«cem. VairÄki ministri visu mūžu ir bijuši ierÄ“dņi vai politiÄ·i bez sajÄ“gas par biznesu, citi ilgus gadus pavadÄ«juši Ärpus Latvijas, tikai retajam ir pašvaldÄ«bas darba pieredze vai pieredze uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ, savukÄrt privÄtajÄ sektorÄ strÄdÄjušajiem pÄris ministriem ir mazs politiskais rÅ«dÄ«jums.
LÄ«dz ar to J. PÅ«ces atbÄ«dÄ«šana no darba Ministru kabinetÄ uz pÄ“kšÅ†a pseidoskandÄla pamata, tÄdÄ veidÄ cerot pagarinÄt VienotÄ«bas premjera vadÄ«tÄs valdÄ«bas eksistenci, ir pietuvinÄjusi šÄ«s valdÄ«bas galu — nevar nepamanÄ«t, ka tieši pÄ“c J. PÅ«ces atkÄpšanÄs valdÄ«bas lÄ“mumi kļuvuši izteikti nejÄ“dzÄ«gi un nepamatoti. TurklÄt tagad tos pieņem vai nu bez apspriešanÄs ar attiecÄ«go nozaru profesionÄļiem, vai arÄ« izmanto vienu un to pašu speciÄlistu padomus — neizvÄ“rtÄ“jot, vai viņu iepriekš dotie padomi ir nostrÄdÄjuši un samazinÄjuši inficÄ“to skaitu.
KÄ pierÄdÄ«jis koronavÄ«rusa otrais vilnis, vasaras atslÄbuma periodÄ valdÄ«ba nav sagatavojusi ne plÄnu B, ne plÄnu A šai ziemai. ValdÄ«bas darbÄ«bu iznÄkumu vislabÄk raksturojuši nevis kÄdi opozicionÄri, bet gan pats K. Kariņš: “Mani sÄk uztraukt tas, ka tas plÄns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galÄ«gi saprotams, iespÄ“jams, ka daļai sabiedrÄ«bas viņš arÄ« nav lÄ«dz galam saprotams.”
Ko var prognozÄ“t? Tuvojoties K. Kariņa valdÄ«bas vai nu otrajai jubilejai, vai galam, tiks izmantota katra mazÄkÄ iespÄ“ja sabiedrÄ«bas kopÄ“jos panÄkumus cÄ«Å†Ä ar vÄ«rusa izplatÄ«bu iztÄ“lot par valdÄ«bas panÄkumiem. TikmÄ“r faktiski iedzÄ«votÄju neapmierinÄtÄ«ba turpinÄs pieaugt, jo tie panÄkumi, ko sagÄdÄ mediÄ·i, top lielÄkoties par spÄ«ti valdÄ«bai, ne pateicoties tai — slimnÄ«cas cÄ«nÄs par katra pacienta dzÄ«vÄ«bu, kamÄ“r no 27 gadus vecas COVID-19 pacientes LiepÄjÄ, kam divi mazi bÄ“rni, valdÄ«ba ar saviem noteikumiem noslÄ“pj Remdesiviru, un paciente mirst.
SÄkas vakcinÄcija, kas ir labi, taÄu Latvijai nav nekÄdi nopelni pie vakcÄ«nu izgudrošanas un izstrÄdes, pat nopirkt varam tÄs tikai tÄpÄ“c, ka ES kopÄ«gi plÄno vakcÄ«nu reÄ£istrÄciju un izmantošanu, lai kÄda no dalÄ«bvalstÄ«m nepaliek bešÄ. Bet tautsaimniecÄ«bÄ, lÄ«dzÄ«gi kÄ iepriekšÄ“jÄs krÄ«zes laikÄ, slÄ«cÄ“ju glÄbšana galvenokÄrt ir slÄ«cÄ“ju pašu rokÄs, pie kam JKP dara visneiedomÄjamÄko, lai iznÄ«cinÄtu savÄ pÄrraudzÄ«bÄ esošo ekonomikas sektoru — transporta nozari, ostas un dzelzceļu.
Kad vÄ«russ bÅ«s uzvarÄ“ts un kad bÅ«s pÄri krÄ«ze veselÄ«bÄ, tad paliks krÄ«ze ekonomikÄ, kas arÄ« bÅ«s jÄrisina. Gan vienas, gan otras krÄ«zes risinÄšanai tauta sÄks pieprasÄ«t efektÄ«vu lÄ«deri bedres pÄrvarÄ“šanai. Ä€tri vien atsijÄjoties Aldim Gobzemam un citiem krÄ«zes risinÄtgribÄ“tÄjiem, kam ir liela vÄ“lme (iespÄ“jams pat, ka neviltota), toties ne tik lielas spÄ“jas praktiskajÄ darbÄ, paliks pÄri divi redzamÄkie krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas lÄ«dera lomas kandidÄti.
AcÄ«mredzamÄkais no viņiem droši vien atteiksies, jo nav solÄ«jis saviem tiešajiem vÄ“lÄ“tÄjiem, ka pametÄ«s Ventspili Ä«si pirms pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄm. Un tad kÄ nÄkamais reÄlÄkais premjera kandidÄts iziešanai no krÄ«zes perioda paliek vienÄ«gi Juris PÅ«ce — patÄ«k tas jums vai ne.