Iesaki rakstu:

Tas ir noticis. Briti ir runājuši, un lÄ“mums ir pieņemts. Brexit vairs nav tikai populistu ņemšanās, bet gan neizbÄ“gama nākotne mums visiem.

Vēl vakar es pat nopietni neapsvēru, ka tas patiesi varētu notikt. Biju pārliecināta, ka varu paļauties uz britu saprātu.

Man kā Eiropas Savienības pilsonei nebija tiesības piedalīties referendumā, kurā izlēma arī manu nākotni, bet man būs jāsadzīvo ar tā sekām.

ŠorÄ«t nespÄ“ju atrauties no TV ekrāna, neticÄ«bā veroties ziņās. Brokastu putra piedega, un kafija atdzisa, kamÄ“r es skatÄ«jos tiešraidi, kā Kamerons paziņo par atkāpšanos. Pareizi darÄ«ja, ka atkāpās. Viņš bija aizspÄ“lÄ“jies par tālu. Pats apsolÄ«ja referendumu, baidoties, ka paša partijas radikālākie biedri varÄ“tu pāriet pie Naidžela Farāža UKIP frontÄ“.

Kamerons spÄ“lÄ“ja teātri ar sarunu vešanu ar Eiropas SavienÄ«bu, labi zinot, ka pārÄ“jās ES valstis nepiekritÄ«s, ka briti ir privileģētāki par citiem Eiropas pilsoņiem un savu „lielisko darÄ«jumu” nespÄ“s veiksmÄ«gi ietirgot tiem, kurus pats pirms tam bija pārliecinājis, cik ES ir slikta un netaisnÄ«ga pret britiem.

Slikti iestudÄ“ta dramaturÄ£ija ar vÄ“l sliktāk iestudÄ“tiem iznākumiem. SpÄ“le ar uguni, kas sadedzina pašu un apdedzina pārÄ“jos.

Interesanti, ka savas dzÄ«ves laikā man ir izdevies piedzÄ«vot gan PSRS sabrukumu, gan Latvijas (un daudzu citu valstu) labprātÄ«gu pievienošanos Eiropas SavienÄ«bai, gan tagad britu lielo balsojumu par izstāšanos.

Jebkuras lielas pārmaiņas iet roku rokā ar neziņu un nedrošÄ«bu. Jo lielākas un pÄ“kšÅ†Äkas pārmaiņas, jo lielāka nedrošÄ«ba.

Šodien piedzÄ«voju, ka cilvÄ“ki Londonā par politiku runāja it visur un pat ar pilnÄ«giem svešiniekiem. Referenduma rezultātus apsprieda uz ielas, autobusos, vilcienos, pasta nodaļās, kafejnÄ«cās, restorānos, darbavietās un, protams, sociālajos tÄ«klos.

Jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Kas notiks tālāk? Kas notiks ar Eiropas Savienību? Kas notiks ar Britu ekonomiku? Kas notiks ar ES pilsoņiem Lielbritānijā? Kas notiks ar Britiem, kuri dzīvo Eiropā?

ŠobrÄ«d nevienam nav skaidras atbildes uz šiem jautājumiem. Ir daži minÄ“jumi un ir apstiprinājumi, ka nekādi lÄ“mumi netiks pieņemti steigā. Un tomÄ“r – neziņa jau tagad jau smagi sit pa britu ekonomiku. Dienas laikā britu sterliņu mārciņas vÄ“rtÄ«ba ir nokritusies pÄ“dÄ“jo 35 gadu zemākajā lÄ«menÄ«.

KolÄ“Ä£i, kuri ir ieplānojuši atvaļinājumu pavadÄ«t Spānijā, tagad satraucās, ka viesnÄ«cas bija tikai reÄ£istrÄ“tas, bet ne apmaksātas. Tagad kursa krišanās dēļ viņiem atvaļinājums izmaksās bÅ«tiski dārgāk, nekā plānots. Inflācija un cenu kāpšana bÅ«s neizbÄ“gama. MÄ“s visi par to maksāsim, vienalga vai mums bija tiesÄ«bas piedalÄ«ties referendumā vai nÄ“; vienalga vai cilvÄ“ki balsoja par vai pret izstāšanos. Ekonomiskā pletne sitÄ«s pa mÅ«su visu kabatām.

Darbā piedzīvojām, ka klienti atceļ darījumus vai arī vēlas nogaidīt, līdz iestāsies kāda skaidrība. Daudzi paniko. Pat domāt nevēlos, kas notiek Sitijā un Kanarivarfā - tajās Londonas daļās, kur atrodas lielie biznesi un bankas. Vajadzēs laiku, lai panika beigtos un tirgi nostabilizētos.

Ne tikai man, bet arÄ« daudziem citiem ES pilsoņiem, kuri dzÄ«vo Lielbritānijā, ir diezgan nepatÄ«kama sajÅ«ta, apzinoties, ka daudzi balsoja par izstāšanos, tieši protestÄ“jot pret migrantiem no Eiropas.

Londonā tas varbÅ«t ir mazāk izjÅ«tams, bet ārpus Londonas sajÅ«tas ir skaudras: kaimiņš, kurš regulāri ar tevi laipni sveicinās un aprunājas, patiesÄ«bā ir aizgājis un nobalsojis par to, lai tu tur nebÅ«tu. KolÄ“Ä£i, kuru Ä£imenes Britu impÄ“rijas un kolonizācijas ziedu laikos bija pārcÄ“lušÄs dzÄ«vot uz JaunzÄ“landi, Austrāliju vai kādu no Ä€frikas valstÄ«m, tagad ar degsmi stāsta, cik ļoti imigrācija ir sabojājusi Lielbritāniju un tādēļ jāizstājas no ES, lai noturÄ“tu robežas ciet.

Skumji skatÄ«ties pa TV intervÄ“tos britus, kuri aizrautÄ«gi runā par pienākušo NeatkarÄ«bas dienu un stāsta, ka nekad nav strādājuši algotu darbu, bet viņiem ir 6 bÄ“rni, un viņu iemesls balsot par izstāšanos ir saistÄ«ts ar to, ka pašvaldÄ«ba viņiem ir iedevusi mazāku dzÄ«vokli, nekā viņi ir gribÄ“juši. Pie tā, protams, vainojot iebraukušos austrumeiropiešus, kuri strādājot tik zemi apmaksātus darbus, kurus briti nevÄ“las veikt, un tādēļ „nozogot viņiem darbus”.

VÄ“l skumjāk skatÄ«ties uz tiem intervÄ“tajiem cilvÄ“kiem, kuri vÄ“l vakar balsoja par izstāšanos, bet patiesÄ«bā nav gribÄ“juši izstāties un jau šodien balsotu savādāk. CilvÄ“kus nevar pasargāt no pašu stulbuma. CilvÄ“kiem ir jāsaprot, ka ir jautājumi, ar kuriem spÄ“lÄ“ties nevar un tiem var bÅ«t ilgstošas un neatgriezeniskas sekas.

Nenoliedzami, Brexit rezultāti ir populistu Farāža un Borisa uzvaras gājiens. Tā vien gribas, lai viņi paši tagad uzņemas atbildÄ«bu par ievārÄ«to putru un to izstrebj. Šoreiz no visas sirds vÄ“los, lai populists Boriss vada sarunas ar Eiropas SavienÄ«bu par izstāšanos un noslÄ“dz tos „labākos darÄ«jumus”, ko viņš tik dedzÄ«gi solÄ«ja savas kampaņas laikā. Tik ļoti gribas, lai britu cilvÄ“ki redz, kas viņi tādi patiesÄ«bā ir un cik tukši un nepamatoti ir bijuši visi tie solÄ«jumi. Dažkārt ir jāpieņem, ka cilvÄ“kus nevar pasargāt pašus no sevis un viņiem ir jāļauj iegÅ«t savas mācÄ«bu stundas to visskarbākajā izpausmÄ“.

Vienlaikus gan vÄ“los norādÄ«t, ka arÄ« Eiropas SavienÄ«bas vadÄ«bai ir laiks izdarÄ«t savus secinājumus par to, kādēļ tas viss ir tik tālu nonācis. Ja vien ES nevÄ“las Frexit ar franču izstāšanos, vai kādus citus –exit referendumus, Eiropas SavienÄ«bai ir jādomā par to, kā uzlabot vienotÄ«bas sajÅ«tu Eiropā, kā uzlabot lÄ“mumu pieņemšanas procesus un komunikāciju ar cilvÄ“kiem ārpus Briseles.

Ja mums ir pārliecÄ«ba, ka, esot vienotiem Eiropā, mÄ“s esam lielāks spÄ“ks, tad mums visiem arÄ« ir jāstrādā, lai šo vienotÄ«bas garu uzturÄ“tu dzÄ«vu un ilgtspÄ“jÄ«gu.

Pārpublicēts no http://ineseejugbo.blogspot.co.uk/