ArestÄ“tajos un Meroni kontrolÄ“tajos Ventspils uzņēmumos turpina kristies nomaksÄto nodokļu apjoms
Imants Liepiņš · 17.11.2019. · Komentāri (0)ProkuratÅ«ras ieceltÄ “arestÄ“tÄs mantas glabÄtÄja” RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tie uzņēmumi ar katru gadu pÄrkrauj mazÄku un mazÄku kravu apjomu, kas nozÄ«mÄ“ miljonos mÄ“rÄmos nodokļu zaudÄ“jumus valsts budžetÄ.
Ja 2016. gadÄ mazuta un dÄ«zeļdegvielas pÄrkrÄvÄ“js Ventbunkers vÄ“l valstij nodokļos nomaksÄja 2,4 miljonus eiro, savukÄrt valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄtÄs iemaksas VentbunkerÄ strÄdÄjošajiem pÄrsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadÄ nodokļu kopÄ“jais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociÄlÄs iemaksas — zem pusotra miljona. (Šeit un turpmÄk statistika par nodokļu nomaksu ņemta no Lursoft datiem.)
PagÄjušajÄ gadÄ nodokļos nomaksÄts jau zem pusotra miljona, kamÄ“r sociÄlÄs iemaksas kritušÄs atbilstošÄ tempÄ, noslÄ«dot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kÄdreizÄ“jÄs aptuveni 10 miljonu tonnu pÄrkraušanas jaudas gadÄ Ventbunkers pÄ“dÄ“jos gados pÄrkrÄvis aptuveni divos miljonos tonnu.
PilnÄ«gi nesaprotama aina jau vairÄkus gadus pÄ“c kÄrtas vÄ“rojama A/S Ventspils TirdzniecÄ«bas Osta (VTO) statistikÄ. No kÄdreizÄ“jiem 240 strÄdniekiem te darbÄ palikuši vien pÄris desmiti personu, kas atspoguļojas sociÄlajÄs iemaksÄs — starp 100 un 200 tÅ«kstošiem gadÄ, kamÄ“r iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodoklis noslÄ«dÄ“jis zem 100 tÅ«kstošiem aizvadÄ«tajÄ gadÄ.
TomÄ“r tas viss nobÄl pret statistikas ailÄ«ti “KopÄ“jie maksÄjumi valsts kopbudžetÄ”: te rezultÄti jau daudzus gadus ir mÄ“rÄmi negatÄ«vos miljonos — 2016. gadÄ VTO nodokļu maksÄjumi bijuši mÄ«nus 1,6 miljoni, kas nÄkamajÄ gadÄ pieauguši lÄ«dz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadÄ atkal bÅ«tu 1,2 miljoni mÄ«nusÄ.
TotÄla bÄ“du ieleja novÄ“rojama AS KÄlija Parks datos — šis specializÄ“tais minerÄlmÄ“slu pÄrkraušanas terminÄls, kas savulaik skaitÄ«jÄs modernÄkais Baltijas jÅ«ras krastÄ un nodarbinÄja pie 140 cilvÄ“kiem, tagad ar dažu cilvÄ“ku štatu pÄrkrauj zem pusmiljona tonnu gadÄ, kaut arÄ« projektÄ“tÄ jauda aizsniedzas lÄ«dz 7,5 miljoniem tonnu gadÄ. Nodokļu nomaksÄ tas atspoguļojas šÄdi: sociÄlÄs iemaksas aptuveni 50 tÅ«kstoši gadÄ, kamÄ“r ikkatru gadu kopÄ“jais KÄlija Parka devums valsts budžetÄ, saskaÅ†Ä ar Lursoft redzamo statistiku, ir negatÄ«vs aptuveni pusmiljona eiro apmÄ“rÄ.
VisfantastiskÄkie negatÄ«vie miljoni redzami R. Meroni kontrolÄ“tÄs privÄtÄs dzelzceļa sabiedrÄ«bas AS Baltijas Ekspresis statistikÄ — te darbinieku sociÄlÄs iemaksas no 2016. lÄ«dz 2018. gandrÄ«z dubultojušÄs no miljona lÄ«dz 1,9 miljoniem eiro, taÄu kopÄ“jÄ negatÄ«vÄ nodokļu nomaksa šajÄ periodÄ pieaugusi no mÄ«nus 615 tÅ«kstošiem lÄ«dz Äetriem miljoniem (!) aizpagÄjušajÄ gadÄ, lai pagÄjušogad apstÄtos pie 3,8 miljoniem mÄ«nusÄ.
KÄdÄ veidÄ nodokļu maksÄjumu statistika tik daudzus gadus pÄ“c kÄrtas var bÅ«t negatÄ«va, turklÄt ar tÄdÄm summÄm, nav viegli izskaidrojams. MÄra KuÄinska valdÄ«bai veicot nodokļu reformu, viens no ieguvumiem bija uzņēmumu ienÄkumu nodokļa avansa maksÄjumu atcelšana — agrÄk uzņēmumi bija spiesti kreditÄ“t valsti, iemaksÄjot nodokli par peļņu, kuru firma varbÅ«t kaut kad nÄkotnÄ“ teorÄ“tiski varÄ“tu nopelnÄ«t, un pÄ“c tam lÅ«gties Valsts ieņēmumu dienestam, lai šo avansu atmaksÄ.
Tagad šÄ« kÄrtÄ«ba, ar kuru varÄ“ja mÄ“Ä£inÄt izskaidrot negatÄ«vus nodokļu maksÄjumus (t.i., avansÄ samaksÄta nodokļa atmaksu), ir atcelta, taÄu statistika ar miljonos mÄ“rÄmiem mÄ«nusiem, kÄ redzams, nepazÅ«d. LÄ«dz ar to šim fenomenam arÄ« tagad nav atrodams izskaidrojums.
TurklÄt jÄsecina, ka vismaz KÄlija Parka gadÄ«jumÄ nevar runÄt par uzņēmuma ienÄkuma nodokļa atmaksu no peļņas: ja terminÄls tikpat kÄ neko nepÄrkrauj, tam arÄ« peļņa nevar bÅ«t tÄdÄ apmÄ“rÄ, ka no tÄs bÅ«tu bijis jÄnomaksÄ (un pÄ“c tam jÄatgÅ«st) miljonos mÄ“rÄms nodokļa avanss.
KÄlija Parka akcionÄrs SIA Mineral-Trans-Serviss, kam savulaik piederÄ“ja aptuveni 400 dzelzceļa vagonu, vispÄr pÄrstÄjis maksÄt darbaspÄ“ka nodokļus un nav paziņojis patiesÄ labuma guvÄ“jus. Pa visu aizvadÄ«to gadu tas samaksÄjis vien 50 eiro valsts nodevu, lai netiktu automÄtiski izslÄ“gts no Uzņēmumu reÄ£istra.
Viens no nedaudzajiem R. Meroni kontrolÄ“ esošajiem terminÄliem, kas strÄdÄ ar pozitÄ«viem rÄdÄ«tÄjiem, ir jaunais ogļu terminÄls — te redzams, kÄ AS Baltic Coal Terminal gadu no gada samaksÄ nodokļos aptuveni pusmiljonu, bet vÄ“l tikpat nomaksÄ darbinieku sociÄlajÄs iemaksÄs (kas nav daudz, taÄu uz šo pozitÄ«vo maksÄjumu fona jo Ä«paši nesaprotama šÄ·iet VTO, KÄlija Parka un Baltijas Ekspreša negatÄ«vÄ nodokļu statistika).
SalÄ«dzinÄjumam — citi, ar R. Meroni interesÄ“m vai “menedžmentu” nesaistÄ«ti uzņēmumi Ventspils brÄ«vostÄ uzrÄda normÄlus skaitļus bez mÄ«nusiem nomaksÄto nodokļu statistikÄ: pozitÄ«va statistika ir gan SIA VK Terminal Services (agrÄkais nosaukums — Ventamonjaks Serviss), gan AS Ventspils Nafta un tÄs meitasuzņēmums SIA Ventspils Nafta TerminÄls, gan SIA Ventplac, gan AS Ventspils Grain Terminal u.c.