Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ProkuratÅ«ras ieceltā “arestÄ“tās mantas glabātāja” RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tie uzņēmumi ar katru gadu pārkrauj mazāku un mazāku kravu apjomu, kas nozÄ«mÄ“ miljonos mÄ“rāmos nodokļu zaudÄ“jumus valsts budžetā.

Ja 2016. gadā mazuta un dÄ«zeļdegvielas pārkrāvÄ“js Ventbunkers vÄ“l valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopÄ“jais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona. (Šeit un turpmāk statistika par nodokļu nomaksu ņemta no Lursoft datiem.)

Pagājušajā gadā nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamÄ“r sociālās iemaksas kritušÄs atbilstošÄ tempā, noslÄ«dot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizÄ“jās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pÄ“dÄ“jos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonos tonnu.

PilnÄ«gi nesaprotama aina jau vairākus gadus pÄ“c kārtas vÄ“rojama A/S Ventspils TirdzniecÄ«bas Osta (VTO) statistikā. No kādreizÄ“jiem 240 strādniekiem te darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tÅ«kstošiem gadā, kamÄ“r iedzÄ«votāju ienākuma nodoklis noslÄ«dÄ“jis zem 100 tÅ«kstošiem aizvadÄ«tajā gadā.

TomÄ“r tas viss nobāl pret statistikas ailÄ«ti “KopÄ“jie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mÄ“rāmi negatÄ«vos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mÄ«nus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši lÄ«dz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal bÅ«tu 1,2 miljoni mÄ«nusā.

Totāla bÄ“du ieleja novÄ“rojama AS Kālija Parks datos — šis specializÄ“tais minerālmÄ“slu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitÄ«jās modernākais Baltijas jÅ«ras krastā un nodarbināja pie 140 cilvÄ“kiem, tagad ar dažu cilvÄ“ku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arÄ« projektÄ“tā jauda aizsniedzas lÄ«dz 7,5 miljoniem tonnu gadā. Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šÄdi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tÅ«kstoši gadā, kamÄ“r ikkatru gadu kopÄ“jais Kālija Parka devums valsts budžetā, saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku, ir negatÄ«vs aptuveni pusmiljona eiro apmÄ“rā.

Visfantastiskākie negatÄ«vie miljoni redzami R. Meroni kontrolÄ“tās privātās dzelzceļa sabiedrÄ«bas AS Baltijas Ekspresis statistikā — te darbinieku sociālās iemaksas no 2016. lÄ«dz 2018. gandrÄ«z dubultojušÄs no miljona lÄ«dz 1,9 miljoniem eiro, taču kopÄ“jā negatÄ«vā nodokļu nomaksa šajā periodā pieaugusi no mÄ«nus 615 tÅ«kstošiem lÄ«dz četriem miljoniem (!) aizpagājušajā gadā, lai pagājušogad apstātos pie 3,8 miljoniem mÄ«nusā.

Kādā veidā nodokļu maksājumu statistika tik daudzus gadus pÄ“c kārtas var bÅ«t negatÄ«va, turklāt ar tādām summām, nav viegli izskaidrojams. Māra Kučinska valdÄ«bai veicot nodokļu reformu, viens no ieguvumiem bija uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājumu atcelšana — agrāk uzņēmumi bija spiesti kreditÄ“t valsti, iemaksājot nodokli par peļņu, kuru firma varbÅ«t kaut kad nākotnÄ“ teorÄ“tiski varÄ“tu nopelnÄ«t, un pÄ“c tam lÅ«gties Valsts ieņēmumu dienestam, lai šo avansu atmaksā.

Tagad šÄ« kārtÄ«ba, ar kuru varÄ“ja mÄ“Ä£ināt izskaidrot negatÄ«vus nodokļu maksājumus (t.i., avansā samaksāta nodokļa atmaksu), ir atcelta, taču statistika ar miljonos mÄ“rāmiem mÄ«nusiem, kā redzams, nepazÅ«d. LÄ«dz ar to šim fenomenam arÄ« tagad nav atrodams izskaidrojums.

Turklāt jāsecina, ka vismaz Kālija Parka gadījumā nevar runāt par uzņēmuma ienākuma nodokļa atmaksu no peļņas: ja termināls tikpat kā neko nepārkrauj, tam arī peļņa nevar būt tādā apmērā, ka no tās būtu bijis jānomaksā (un pēc tam jāatgūst) miljonos mērāms nodokļa avanss.

Kālija Parka akcionārs SIA Mineral-Trans-Serviss, kam savulaik piederēja aptuveni 400 dzelzceļa vagonu, vispār pārstājis maksāt darbaspēka nodokļus un nav paziņojis patiesā labuma guvējus. Pa visu aizvadīto gadu tas samaksājis vien 50 eiro valsts nodevu, lai netiktu automātiski izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

Viens no nedaudzajiem R. Meroni kontrolÄ“ esošajiem termināliem, kas strādā ar pozitÄ«viem rādÄ«tājiem, ir jaunais ogļu termināls — te redzams, kā AS Baltic Coal Terminal gadu no gada samaksā nodokļos aptuveni pusmiljonu, bet vÄ“l tikpat nomaksā darbinieku sociālajās iemaksās (kas nav daudz, taču uz šo pozitÄ«vo maksājumu fona jo Ä«paši nesaprotama šÄ·iet VTO, Kālija Parka un Baltijas Ekspreša negatÄ«vā nodokļu statistika).

SalÄ«dzinājumam — citi, ar R. Meroni interesÄ“m vai “menedžmentu” nesaistÄ«ti uzņēmumi Ventspils brÄ«vostā uzrāda normālus skaitļus bez mÄ«nusiem nomaksāto nodokļu statistikā: pozitÄ«va statistika ir gan SIA VK Terminal Services (agrākais nosaukums — Ventamonjaks Serviss), gan AS Ventspils Nafta un tās meitasuzņēmums SIA Ventspils Nafta Termināls, gan SIA Ventplac, gan AS Ventspils Grain Terminal u.c.

Novērtē šo rakstu:

0
0