Iesaki rakstu:

ArÄ« Kriminālpolicijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvalde (ONAP) ir notrÅ«kusies no nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“t Pietiek „neÄ“rto” iesniegumu par Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni rÄ«cÄ«bu, ieÄ·Ä«lājot desmitiem un varbÅ«t simtiem miljonu eiro vÄ“rto arestÄ“to mantu, kuru R. Meroni glabāšanā pirms vienpadsmit gadiem, sākot Aivara Lemberga kriminālprocesu, nodeva LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra. Rezultātā, kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ dokumentācija, iesniegums, ko Ä’rika Kalnmeiera vadÄ«tā Ä¢enerālprokuratÅ«ra nosÅ«tÄ«ja ONAP, ir „aizfutbolÄ“ts” atpakaļ Ä¢enerālprokuratÅ«rai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes priekšnieks Andrejs Siņavins ir izmantojis šÄdu ieganstu, lai atbrÄ«votos no „neÄ“rtā” iesnieguma, - tajā runa esot par „kriminālprocesā Nr. 12812003205 arestÄ“tās mantas glabātāja R. Meroni, iespÄ“jams, ļaunprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu izšÄ·Ä“rdÄ“jot glabāšanā nodoto kriminālprocesā arestÄ“to mantu”.

Pārbaudot šo kriminālprocesu pÄ“c KRASS datubāzes, esot noskaidrots, ka kriminālprocess atrodas Ä¢enerālprokuratÅ«ras SvarÄ«gi svarÄ«go lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurora Māra Urbāna lietvedÄ«bā. TāpÄ“c tieši Ä¢enerālprokuratÅ«rai arÄ« vajagot lemt par iesniegumā minÄ“tajiem faktiem, tā „aizfutbolÄ“šanu” argumentÄ“ ONAP priekšnieks. To, ka šis kriminālprocess ir sākts par ko pilnÄ«gi citu, nevis par iespÄ“jamu arestÄ“tās mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, ONAP priekšnieku nav mulsinājis.

Ä¢enerālprokuratÅ«ra iesniegumu pirmoreiz saņēma jau septembrÄ«, taču darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai atbrÄ«votos no nepieciešamÄ«bas šo dokumentiem izskatÄ«t pÄ“c bÅ«tÄ«bas un reaģēt uz tajā minÄ“tajiem faktiem: 30. septembrÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Juris Juriss no saņemtā iesnieguma tika vaļā, to pārsÅ«tot ONAP„izlemšanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas”. Tagad tas atkal atgriezies Ä¢enerālprokuratÅ«rā.

ŠÄ« J. Jurisa rÄ«cÄ«ba un tās iespÄ“jamie motÄ«vi ir labi saprotami, ņemot vÄ“rā Pietiek jau iepriekš aprakstÄ«tos notikumus. PagājušÄ gada vasarā atklātÄ«bā nonāca informācija, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apiet tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Tāpat izrādÄ«jās, ka prokuratÅ«ras pārstāvji ir bijuši gatavi R. Meroni izpalÄ«dzÄ“t arÄ« dažādos „sÄ«kumos”, - uz to norādÄ«ja ar 2014. gada 14. jÅ«liju datÄ“ta elektroniskā pasta vÄ“stule, ko Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Oskars Jonāns nosÅ«tÄ«jis savam klientam.

Šajā vÄ“stulÄ“ aprakstÄ«ts, kā O. Jonāns pārrunājis ar kādu „JJ” – pÄ“c visa spriežot, šo pašu prokuroru Juri Jurisu – R. Meroni „jautājumu”. IzrādÄ«jies, ka „JJ” rÄ«cÄ«bā nav R. Meroni interesÄ“jošÄs dokumenta kopijas, taču „JJ” ir bijis „diezgan palÄ«dzÄ«gs” un personiski sazvanÄ«jies ar Finanšu policiju, lai tiktu pie kopijas.

Diemžēl izrādÄ«jies, ka attiecÄ«gā Finanšu policijas darbiniece ir atvaļinājumā, taču „mÄ“s vienojāmies, ka 5. augustā mÄ“s atkal sakontaktÄ“simies ar „JJ” un mÄ“Ä£ināsim saņemt kopiju no Finanšu policijas”.

Savukārt otra elektroniskā pasta vÄ“stule apliecināja R. Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja ciešo saikni ar Ä¢enerālprokuratÅ«ru un konkrÄ“ti prokuroru J. Jurisu.

Šajā sÅ«tÄ«jumā biroja pārstāve Benita Balana informÄ“ja R. Meroni, ka saskaņā ar J. Jurisa sniegtām instrukcijām viņa ir nodevusi Šveices advokāta vÄ“stuli Ä¢enerālprokuratÅ«ras sekretariātā.

ŠÄ«s elektroniskā pasta vÄ“stules faktiski tikai apstiprināja jau iepriekš zināmo par LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras un konkrÄ“tu tās pārstāvju „Ä«pašajām attiecÄ«bām” ar R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem, ļaujot viņam savdabÄ«gā veidā „apsaimniekot” arestÄ“to Lemberga mantu.

Spilgtākais „apsaimniekošanas” gadÄ«jums datÄ“ts ar darÄ«jumu pirms četriem gadiem - 2015. gada 17. septembrÄ«. Tad tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozÄ«mÄ“ja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šÄ·Ä«rusies AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Laikā pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja A. Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu R. Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

PagājušÄ gada pavasarÄ« klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma. Kā izrādÄ«jās, pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, bija veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.

PÄ“c tam dokumentu kļuva vairāk, un, kā rādÄ«ja viena no publiskotajām dokumentu kopijām – pÄ“c visa spriežot, angliski rakstÄ«tas elektroniskā pasta vÄ“stules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecÄ«bā uz iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs EglÄ«tis neilgi pirms darÄ«juma bija atskaitÄ«jies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. EglÄ«tis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acÄ«mredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arÄ« ziņojuma saņēmÄ“ju vidÅ«] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesā”.

No šÄ«s vÄ“stules kopijas izrietÄ“ja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā Ä£enerālprokurors un aÄ£entÅ«ra ir atzÄ«mÄ“juši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar bÅ«t pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darÄ«s ar dokumentiem, vai neaiznesÄ«s iesniegumu uz tiesas sÄ“di par spÄ«ti visām Latvijas Naftas tranzÄ«ta prasÄ«bām un potenciālo aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu, dokumentu tik un tā redzÄ“s daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplÅ«st un to nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst;

3)   AÄ£entÅ«ras iesaiste tieši pretÄ“ji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavÄ“rsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādÄ“m;

4)   Ir neiespÄ“jami kontrolÄ“t un tādÄ“jādi paredzÄ“t, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izrietÄ“ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikā, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisÄ“s nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vÄ“rsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolÄ“t, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadÄ«jumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

TikmÄ“r notikumu hronoloÄ£iskā secÄ«ba liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstÄ«tajam: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespÄ“jams, bijušas vÄ“rtas.

Savukārt vÄ“l viens jau iepriekš publiskots dokuments rāda, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra nevar aizbildināties arÄ« ar to, ka neko par šÄdu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms diviem gadiem Ä’. Kalnmeieru par to informÄ“jis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.

Kā zināms, ar Ä¢enerālprokuratÅ«ras 2008. gada lÄ“mumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnÄ“ji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bÄ“rniem piederošajām patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām virknÄ“ uzņēmumu, bet pÄ“c tam arests viņa meitas patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām tika noņemts.

Rezultātā kopš 2008. gada spÄ“kā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dÄ“la Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Kālija parks, un šÄ«s mantas glabāšanu valsts Ä¢enerālprokuratÅ«ras personā ir uzdevusi R. Meroni.

No atklātÄ«bā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrÄ« R. Meroni ir parakstÄ«jies par arestÄ“tās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arÄ« par atbildÄ«bu, kas paredzÄ“ta Krimināllikuma 308. pantā par šÄ«s mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, atsavināšanu vai slÄ“pšanu. R.Meroni ticis arÄ« informÄ“ts par aizliegumu jebkādā veidā izšÄ·Ä“rdÄ“t (apzināti samazināt vÄ“rtÄ«bu), slÄ“pt, mainÄ«t, ieÄ·Ä«lāt vai atsavināt lÄ“mumā norādÄ«to mantu.

Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzÄ«ts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šÄ« uzņēmuma lÄ«dzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akciju paketÄ“m notikuši iespaidÄ«gi darÄ«jumi, par kuru likumÄ«gumu jaunas šaubas rada lÄ«dz šim slÄ“ptie, tagad publiskotie gada pārskati.

Latvijas Naftas tranzÄ«ta 2017. gada pārskata sadaļā „PārÄ“jie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori” uzrādÄ«ts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtÄ«gi iespaidÄ«gu summu - 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šÄ« summa aizdota.

Tāpat Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatā ir uzskaitÄ«ti arÄ« uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzÄ«ta aizdoto naudu ir ieÄ·Ä«lāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statÅ«tiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statÅ«tiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzÄ«tā, bet arÄ« Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostā „arestÄ“tās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsÄ“dÄ“tājs – attiecÄ«gi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzÄ«tam ir ieÄ·Ä«lātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minÄ“tas Ä¢enerālprokuratÅ«ras lÄ“mumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticÄ“ta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestÄ“tās mantas ieÄ·Ä«lāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. LÄ«dzÄ«gi tam, kā manta tiek ieÄ·Ä«lāta lombardā, arÄ« gadÄ«jumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespÄ“s atdot Latvijas Naftas tranzÄ«tam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rÄ«cÄ«bā nonāks R. Meroni „glabātās”, taču paklusām ieÄ·Ä«lātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akcijas.

VÄ“l vairāk, kā rāda lÄ«dz šim slÄ“ptie Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskati, 2017. gada beigās no to lÄ«dzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādÄ«ts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespÄ“jama ir to atgÅ«šana.

„Varu apgalvot, ka daudzas tranzÄ«ta uzņēmumu daļas, kas norādÄ«tas Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieÄ·Ä«lātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. TāpÄ“c ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu bÅ«tÄ«ba un ieÄ·Ä«lāto daļu vÄ“rtÄ«ba,” Pietiek apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdÄ“ un saistÄ«bā ar aprakstÄ«tajiem faktiem jau ir vÄ“rsusies tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s.