Iesaki rakstu:

Atskatoties uz jaunākajiem rakstiem manā blogā, saprotu, ka, reaģējot uz dažādu meža zinātnieku publiskajiem izteikumiem, bÅ«šu radÄ«jis triloÄ£iju. Tad nu nododu lasÄ«tājam pÄ“dÄ“jo (cerams!) rakstu Viestura Ķerus triloÄ£ijā "ArÄ« zinātnieki reizÄ“m runā muļķības". Un šoreiz stāsts ir par Dagņa Dubrovska rakstu "Meža nozares regulÄ“jumam pārmaiņas nāks par labu" portālā "Delfi".

Lai lasÄ«tājam bÅ«tu skaidrs konteksts, jāzina, ka saknes D. Dubrovska rakstā izmantotajiem argumentiem meklÄ“jamas ZemkopÄ«bas ministrijas organizÄ“tajā darba grupā koku ciršanas noteikumu apspriešanai. Šajā darba grupā vides organizācijas norādÄ«ja uz konkrÄ“tiem riskiem, ko radÄ«tu galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšana, un aicināja grozÄ«jumu virzÄ«tājus šos riskus izvÄ“rtÄ“t. AnalÄ«zi veikt uzņēmās AS "Latvijas valsts meži" un, kā noprotams, uzticÄ“ja šo darbu D. Dubrovskim.

AnalÄ«ze tika veikta, bet tā bija ārkārtÄ«gi nepilnÄ«ga. Vides organizācijas, Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija un arÄ« LU profesors (!) Guntis BrÅ«melis norādÄ«ja uz nepieciešamajiem papildinājumiem un precizÄ“jumiem, bet tā vietā, lai turpinātu diskusiju darba grupā, ir tapusi publikācija "Delfos". Tas apliecina, ka "analÄ«ze" ir bijusi tikai Ä·eksÄ«ša pasākums (lai varÄ“tu teikt, ka tā veikta), nevis mÄ“Ä£inājums godprātÄ«gi novÄ“rtÄ“t ar noteikumu grozÄ«jumiem saistÄ«tos vides riskus un izlemt, kā tos mazināt.

Kad nu konteksts ir skaidrs, ielūkosimies dažos konkrētos punktos no D. Dubrovska rakstītā:

"Iebildumi ir dažādi – sākot no nezinātniskiem apgalvojumiem, ka priedes vienmÄ“r sekmÄ«gi iespÄ“jams atjaunot pÄ“c izlases cirtÄ“m, un beidzot ar visai antikapitālistiskiem aicinājumiem nepieļaut, ka mežu Ä«pašnieki domā saimnieciskās kategorijās, meklÄ“ izdevÄ«gākos saimniekošanas modeļus un vÄ“las gÅ«t peļņu."

Skumji, ka zinātnieks savu rakstu sāk ar sen apzelÄ“tām demagoÄ£ijas klišejām - apstrÄ«d apgalvojumus, ko neviens nav izteicis. Neviens no vides organizāciju pārstāvjiem nav apgalvojis, ka priedes vienmÄ“r sekmÄ«gi iespÄ“jams atjaunot pÄ“c izlases cirtÄ“m. Kā zināms, dabā (un zinātnÄ“!) gandrÄ«z nekur nepastāv "vienmÄ“r". Protams, var atrast sliktus piemÄ“rus un var atrast labus piemÄ“rus, bet zinātne meklÄ“ likumsakarÄ«bas. Un atrod - piemÄ“ram, LVMI "Silava" zinātnieku veiktajā pÄ“tÄ«jumā, kas parāda, ka šobrÄ«d atļautajos 0,2 ha atvÄ“rumos priedi ir iespÄ“jams atjaunot (lasÄ«t šeit).

Protams, neviens arÄ« nav aicinājis nepieļaut, ka meža Ä«pašnieki vÄ“las gÅ«t peļņu. Tikai izmisums, ar kādu tiek virzÄ«ti šie noteikumu grozÄ«jumi, liek kārtÄ“jo reizi uzdot jautājumu - vai tad lÄ«dz šim meža Ä«pašnieki peļņu neguva? Protams, vienmÄ“r var gÅ«t vÄ“l lielāku peļņu, bet maksimālas peļņas gÅ«šanai nedrÄ«kst upurÄ“t citas meža funkcijas. Tā nu mums tajā Meža politikā rakstÄ«ts (šeit), ka bÅ«tu jālÄ«dzsvaro vides, ekonomiskās un sociālās vajadzÄ«bas mežu apsaimniekošanā. Īpaši tas attiektos uz valsts mežiem, bet tā nu iznācis, ka likumdevÄ“js tos sasÄ“jis kopā ar privātajiem, un arÄ« šoreiz ZemkopÄ«bas ministrija nevÄ“las dzirdÄ“t ieteikumu, ka grozÄ«jumus, kas samazinās galvenās cirtes caurmÄ“ru, varÄ“tu attiecināt tikai uz privātajiem mežiem.

"Lai gan kaimiņu valstÄ«s normatÄ«vie akti jau ir liberālāki, tomÄ“r tas nenozÄ«mÄ“, ka tur bÅ«tu palielinājušies ciršanas apjomi."

Par kaimiņvalstÄ«m šajā gadÄ«jumā D. Dubrovskis sauc Somiju, Zviedriju un Igauniju. Runājot par Somiju, viņš pat norāda konkrÄ“ti, ka "2014. gada 1. janvārÄ« tika pieņemtas Meža likuma izmaiņas, ar kurām tika atcelti galvenās cirtes (meža atjaunošanas cirtes) vecuma ierobežojumi". Šis konkrÄ“tais datums tad arÄ« ļauj viegli pārliecināties, ka D. Dubrovska rakstÄ«tais, ka "tas nenozÄ«mÄ“, ka tur bÅ«tu palielinājušies ciršanas apjomi", neatbilst patiesÄ«bai. IelÅ«kojoties "Eurostat" datos (šeit), redzams, ka mežizstrādes apjoms Somijā 2015. gadā sasniedza augstāko lÄ«meni pÄ“dÄ“jos desmit gados (par 2016. g. datu nav).

Protams, nevaru apgalvot, ka mežizstrādes apjoma pieaugums noticis tieši un tikai Meža likuma grozÄ«jumu dēļ, bet tas, ka ciršanas apjoms ir palielinājies, ir redzams.

ArÄ« informācija par mežsaimniecÄ«bas ietekmi uz dabu Somijā ir viegli pieejama (šeit). Tas dod mums iespÄ“ju pārliecināties, ka Somijā Ä«stenojas visi galvenie riski, uz kuriem šo grozÄ«jumu sakarā norāda vides NVO: maz vecu mežu, samazinās mirušÄs koksnes daudzums, vienkāršojas mežu struktÅ«ra.

"LÄ«dzšinÄ“jā privāto mežu apsaimniekošanas prakse liecina, ka bieži vien pÄ“c skujkoku audžu nociršanas dabiskās atjaunošanās rezultātā saaug mÄ«kstie lapu koki, kā rezultātā Latvijā samazinās skujkoku audžu Ä«patsvars. MÄ“s riskÄ“jam pazaudÄ“t piejÅ«ras teritorijām raksturÄ«gās priedes."

Par priedi esmu detalizÄ“ti rakstÄ«jis jau iepriekš (šeit), bet šeit arÄ« D. Dubrovskis lieliski savelk kopā, kāpÄ“c mazinās skujkoku mežu Ä«patsvars. Vai tas attaisno grozÄ«jumus, kas ļautu šos mežus nocirst ātrāk?

"GrozÄ«jumi nodrošinās iespÄ“ju pārÄ“jo meža apsaimniekotāju mežos (aprÄ“Ä·inos nav iekļauti valstij piederošie meži) meža kapitālvÄ“rtÄ«bu palielināt par 440 miljoni eiro (no 5 lÄ«dz 5,440 miljardiem eiro) ar nosacÄ«jumu, ka tiek veikta mÄ“rÄ·tiecÄ«ga meža atjaunošana ar saimnieciski vÄ“rtÄ«gām koku sugām un intensificÄ“ta meža apsaimniekošana. Ja meža atjaunošanā lielā daļā privāto Ä«pašumu turpināsies atjaunošana, izmantojot saimnieciski mazāk vÄ“rtÄ«gas koku sugas, tad meža kapitālvÄ“rtÄ«ba turpinās samazināties, kas nav vÄ“lams."

440 miljoni grozÄ«jumu sakarā tiek pieminÄ“ti laiku pa laikam, bet tas, kas netiek pieminÄ“ts un ko dÄ«vainā kārtā nepiemin arÄ« pats D. Dubrovskis, ka šie aprÄ“Ä·ini balstÄ«ti uz D. Dubrovska piedāvājumu noteikumu grozÄ«jumiem, kas neatbilst ZemkopÄ«bas ministrijas faktiski izstrādātajiem grozÄ«jumiem (D. Dubrovska prezentāciju ar aprÄ“Ä·iniem var skatÄ«t šeit).

KomentÄ“jot to, ka "meža kapitālvÄ“rtÄ«ba turpinās samazināties", vienu attÄ“lu no D. Dubrovska prezentācijas gribu izcelt Ä«paši (skat. attÄ“lu publikācijas sākumā). NeaizmirsÄ«sim, ka noteikumu grozÄ«jumi neatbilst D. Dubrovska piedāvātajiem, tāpÄ“c arÄ« šis grafiks var Ä«sti neatbilst reāli gaidāmajai situācijai, bet, tā kā pats D. Dubrovskis uz to atsaucas, aplÅ«kosim arÄ« mÄ“s. Un aplÅ«kosim uzmanÄ«gi!

Meža politikā noteikts, ka meža kapitālvÄ“rtÄ«ba nedrÄ«kst samazināties, tai vÄ“lams pieaugt. D. Dubrovskis norāda, ka meža kapitālvÄ“rtÄ«bas samazināšanās nav vÄ“lama. Grafikā redzams, ka pašreizÄ“jais regulÄ“jums un lÄ«dzšinÄ“jā atjaunošanas prakse (zilā lÄ«nija) nodrošina stabilu privāto mežu kapitālvÄ“rtÄ«bas pieaugumu lÄ«dz šÄ« gadsimta beigām. PÄ“c tam tā nedaudz samazinās, bet lÄ«dz mÅ«sdienu lÄ«menim vairs nenokrÄ«t.

Jā, veicot grozÄ«jumus, mežu kapitālvÄ“rtÄ«ba ir lielāka uzreiz (loÄ£iski - ir iespÄ“ja pārdot to, ko šobrÄ«d pārdot nav iespÄ“jams), bet jau nākošajā desmitgadÄ“ tā sāk samazināties, Ä«paši dramatisku lejupslÄ«di piedzÄ«vojot ap 2090. gadu.

Vissliktākais scenārijs (no kapitālvÄ“rtÄ«bas viedokļa) - ļaut mežus cirst ātrāk, bet nenoteikt papildu prasÄ«bas mežu atjaunošanai.

Īsāk sakot, ir acÄ«mredzams, ka tieši spÄ“kā esošÄs normatÄ«vo aktu prasÄ«bas nodrošina Meža politikā noteiktā uzdevuma attiecÄ«bā uz meža kapitālvÄ“rtÄ«bu izpildi, neradot riskus ilgtermiņā.

"IzpÄ“tÄ«ts, ka prognozÄ“tais ciršanas apjomu pieaugums ir aptuveni 10% no ikgadÄ“jā ciršanas apjoma (aptuveni 1670 ha)."

LÅ«k, šis gan ir patiešÄm zinātnieka necienÄ«gi! Daudz godÄ«gāka bija D. Dubrovska atbilde uz jautājumu, kā varÄ“tu mainÄ«ties mežizstrādes apjoms, klātienÄ“: "Es nezinu." ArÄ« pÄ“c tam izpÄ“tÄ«ts nav nekas. MinÄ“tie hektāri balstās uz pieņēmumu, ka, bÅ«tiski palielinoties to mežu platÄ«bām, kuras var nocirst pÄ“c caurmÄ“ra (un nemainoties platÄ«bai, ko var nocirst pÄ“c vecuma), pÄ“c caurmÄ“ra nocirsto cirsmu Ä«patsvars nepalielināsies. Aicinājums aprÄ“Ä·ināt arÄ« alternatÄ«vu scenāriju - ciršanas apjomu palielināšanos proporcionāli kopÄ“jam izstrādei pieejamo platÄ«bu palielinājumam (tātad lielākam caurmÄ“ra ciršu Ä«patsvaram) - palika bez atbildes. VÄ“l bÅ«tiskāk - prognozÄ“jot mežizstrādes apjomu pieaugumu, valsts meži vispār nav ņemti vÄ“rā.

"Savukārt galvenās cirtes mÄ“rÄ·a caurmÄ“ra samazināšanas rezultātā resno stumbru Ä«patsvars nedaudz saruks, bet tas joprojām bÅ«s lielāks par resno stumbru Ä«patsvaru dabiskās, cilvÄ“ka saimnieciskās darbÄ«bas neietekmÄ“tās audzÄ“s."

LÅ«k, arÄ« D. Dubrovskis norāda, ka resnu koku Ä«patsvars samazināsies. Uz jautājumu, kur radušies dati par saimnieciskās darbÄ«bas neietekmÄ“tām audzÄ“m, atbilde šajā rakstā nav rodama un arÄ« privātā sarakstÄ“ ar autoru tas palika neatbildÄ“ts.

"Tika veikta arÄ« mežaudžu vecumstruktÅ«ras analÄ«ze, lai noskaidrotu, vai vecāku mežu Ä«patsvars (virs 60 - 70 gadiem) samazināsies. Rezultāti liecina, ka, ieviešot piedāvātos grozÄ«jumus, galvenās cirtes parametrus audzes sasniegs vecumā virs 60 gadiem (priedei intervālā no 74-88 gadiem, eglei 63-73 gadiem, bÄ“rzam 60-64 gadiem). Tātad pamatā netiks cirstas jaunākas audzes."

VÄ“l viens klajas demagoÄ£ijas piemÄ“rs - pÄ“c grozÄ«jumiem netiks cirsti meži, kas jaunāki par 60 gadiem, tāpÄ“c šo vecumu Ä«patsvars nesamazināsies. Fakti rāda pretÄ“jo - 60 gadu vecumu pārsniegušu mežu platÄ«ba samazinās jau tagad (kopš 2012. gada). Kā tas iespÄ“jams, ja jaunākus mežus nedrÄ«kst cirst? Elementāri - arÄ« 100-gadÄ«gs mežs, ko drÄ«kst nocirst, ir par 60 gadiem vecāks, un tā nociršana samazina 60 gadu vecumu pārsniegušu Ä«patsvaru. Kāds gan bÅ«tu pamats pieņēmumam, ka šÄ« tendence nepastiprināsies, nolaižot vecuma latiņu, pie kuras mežu atļauts cirst?

"AttiecÄ«bā uz mežu fragmentācijas palielināšanos (...) jāatzÄ«mÄ“, ka galvenās cirtes mÄ“rÄ·a caurmÄ“ra izmaiņas neskar esošo, atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem izveidoto Ä«paši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu tÄ«klu, kā arÄ« galvenās cirtes platÄ«ba ierosināto izmaiņu gadÄ«jumā pieaugtu nebÅ«tiski."

ArÄ« šajā punktā D. Dubrovskis izliekas nedzirdÄ“jis darba grupā runāto - mežu fragmentācijas pieaugums gaidāms Ärpus Ä«paši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Pagaidām Latvijā vÄ“l ir gana daudz aizsargājamu sugu, kas mÄ«t ārpus šÄ«m teritorijām un kuru dzÄ«vi bÅ«tiski apgrÅ«tinātu mežu fragmentācijas pieaugums. Tāpat esam daudzkārt norādÄ«juši, ka esošais mikroliegumu tÄ«kls ir nepietiekams. ZemkopÄ«bas ministrija novilkusi politisku svÄ«tru, ka aizsargājamu mežu platÄ«bas palielināties nedrÄ«kst, bet, tā vietā, lai domātu, kā tad saimniekot dabai draudzÄ«gāk ārpus aizsargājamām teritorijām, tiek virzÄ«tas šÄdas iniciatÄ«vas, kas tikai veicinās mežu izciršanu.

"Zinātnieki savus argumentus ir pateikuši..."

Jā, patiesi - zinātnieki ir pateikuši savus argumentus. Bet mežzinātnieki ir bijuši vienÄ«gie, kas pagaidām ir uzklausÄ«ti, lai gan viņu argumenti ir.. nu... skatÄ«t iepriekš.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com