Iesaki rakstu:

IespÄ“jams, ka es nebÅ«tu apsÄ“dies uzrakstÄ«t šo rakstu, ja ne pÄ“dÄ“jo nedēļu notikumi, kuri saviļņoja visu Latvijas sabiedrÄ«bu. Esmu jau uzrakstÄ«jis iepriekšÄ“jās piecas “Ä€rprāta anatomijas”, un rakstÄ«t sesto nebÅ«t nebiju plānojis. Bet... dzÄ«ve kā parasti neņem vÄ“rā manus plānus un neņēma vÄ“rā arÄ« šoreiz. Bet man ir, ko teikt...

Latvijas masu informācijas telpā pÄ“kšÅ†i uzmirdzÄ“ja jauna “zvaigzne” - Aizkraukles rajona tiesas tiesnese Iveta Silicka. Pieteica sevi spoži un pārliecinoši – šis sievišÄ·is atļāvās to, ko mÅ«sdienās atļaujas vien retais – sÄ“sties pie automašÄ«nas stÅ«res un doties satiksmÄ“ ap 3(!) promiļu stiprā alkohola reibumā. Lai tādas promiles sasniegtu, ir jāizdzer apmÄ“ram puslitrs degvÄ«na vai tam pielÄ«dzināma cita alkoholiska dzÄ“riena.

Saskaņā ar LR likumdošanu par šÄdu rupju pārkāpumu paredzÄ“ts sods – naudas sods, autovadÄ«šanas tiesÄ«bu atņemšana uz vairākiem gadiem un administratÄ«vais arests. Bet... te ir Latvija. Izrādās, mÅ«su likumdevÄ“ji tālredzÄ«gi iestrādājuši “likumā” izņēmumus sevišÄ·ai dzÄ“rājšoferu kategorijai – šinÄ« gadÄ«jumā – tiesnešiem. To sauc par “tiesnešu imunitāti”.

Tā nu I.Silickai sods gāja secen, arÄ« sabiedrÄ«bas sašutums un reakcija viņai bija kā “pÄ«lei Å«dens”, un jau pÄ“c divām nedēļām viņa, pÄ“c publiskajā telpā uz liecinieku teiktā balstÄ«tās izskanÄ“jušÄs informācijas, lietoja alkoholu atkal un brauca pie stÅ«res atkal, šoreiz izraisot avāriju. ŠÄ·iet, šoreiz izdevās atpirkties, par ko nav jābrÄ«nās – Latvijas tiesnešiem naudas daudz. Ja viņu godaprāts bÅ«tu proporcionāls materiālajai situÄ“tÄ«bai, Latvija bÅ«tu pavisam citādāka...

Bet kādēļ gan es par viņu rakstu? Šie notikumi jau tāpat, pateicoties raidÄ«juma “Bez tabu” žurnālistiem, ir zināmi turpat visai Latvijai. Iemesli ir vairāki. Galvenais iemesls - esmu sastapies ar šo sievieti – žūpu jau agrāk. Tiesas zālÄ“.

PlašÄkai publikai tagad ir kļuvusi redzama “aisberga redzamā daļa”. Bet neredzamā ir daudz lielāka un bÄ«stamāka. Un proti – neadekvātiem cilvÄ“kiem ir dota vara lemt pār cilvÄ“ku likteņiem un pārstāvÄ“t Latvijas valsti. JÅ«s taču esiet dzirdÄ“juši, kā tiesneši pasludina savus spriedumus un lÄ“mumus “Latvijas Republikas vārdā”!? Bet, ja šÄdu spriedumu pasludina alkoholiÄ·is, tas norāda uz nopietnām problÄ“mām visā valstÄ«.

Kādēļ es saku - “alkoholiÄ·is”. Tādēļ, ka tas ir tāpat skaidrs – neviens “iesācÄ“js” lÄ«dz šÄdām promilÄ“m nenokļūs, bet, ja nokļūs, tad gulÄ“s kā beigts. Tāpat ir acÄ«mredzams, ka I.Silickai ir zudušas spÄ“jas adekvāti novÄ“rtÄ“t savu stāvokli. Es pazÄ«stu daudzus cilvÄ“kus, kuri lieto alkoholu un dažreiz pat visai ievÄ“rojamā daudzumā. Bet es nepazÄ«stu NEVIENU, kurš mÅ«sdienās uzdrÄ«kstÄ“tos reibumā sÄ“sties pie automašÄ«nas stÅ«res, kur nu vÄ“l atkārtoti, ar pāris nedēļu intervālu. Neesmu mediÄ·is vai narkologs, bet visi zina, ka par alkoholiÄ·i nekļūst vienā dienā. Tātad I.Silickas nonākšana zaļā pÅ«Ä·a varā lÄ«dz ar tai neizbÄ“gami sekojošo personÄ«bas degradāciju ir sākusies jau krietni agrāk. Un es to redzÄ“ju agrāk, tikai nesapratu, kas par lietu.

Viņas pieņemtie lÄ“mumi un spriedumi bija tik neizskaidrojami un absurdi, ka pārsteidza pat daudz pieredzÄ“jušus cilvÄ“kus, juristus ieskaitot. Kā var uz viena cilvÄ“ka (manas bijušÄs sievas) iesnieguma pamata aizmuguriski (un vienpersoniski) pieņemt lÄ“mumu, kurš aizliedz cilvÄ“kam (šoreiz tas biju es) tuvoties personÄ«gajai mājai tuvāk par 500 metriem trÄ«s (!) gadus? Un ne tikai mājai, arÄ« fermai un lielajai saimniecÄ«bai, kura no mājas pat nav saskatāma? Kā varÄ“ja neņemt vÄ“rā manus iesniegumus un brÄ«dinājumus par “nošÄ·iršanas lÄ“muma” lielo bÄ«stamÄ«bu, atstājot četrus dÄ“lus bez tÄ“va klātbÅ«tnes un audzināšanas, pilnÄ«gi nododot viņus savas garÄ«gi nelÄ«dzsvarotās, nepārtraukti apkārtskrienošÄs mātes varā?

Kad mÄ“Ä£ināju apelÄ“t pie veselā saprāta un norādÄ«ju uz lietas acÄ«mredzamo absurdumu, lielo kaitÄ“jumu Ä£imenei un lÄ“mumu netaisnÄ«gumu, I.Silicka vienkārši ņirdza sejā. Jau toreiz, pirms trijiem gadiem tiesas sÄ“des laikā es viņai atklāti un tieši teicu:

”Man personÄ«gi un visai sabiedrÄ«bai kopumā bÅ«tu liels ieguvums, ja JÅ«s mājās vārÄ«tu vÄ«ram zupu, nevis šeit spriestu tiesu!”

Toreiz nezināju, cik šie vārdi izrādÄ«sies pravietiski... Diemžēl – I.Silicka nepaklausÄ«ja. VarbÅ«t, ja bÅ«tu paklausÄ«jusi, mani divi dÄ“li vÄ“l bÅ«tu dzÄ«vi. Mana saimniecÄ«ba nebÅ«tu iztirgota un izputināta. VarbÅ«t...

Kopā ar D.SaulÄ«ti I.Silicka realizÄ“ja trulu un primitÄ«vu shÄ“mu – izmantojot savu amatu, dabÅ«ja mani prom no mājām, lai manā piespiedu prombÅ«tnÄ“ “darÄ«juma” pasÅ«tÄ«tāja (bijusÄ« sieva) varÄ“tu netraucÄ“ti tirgot gan manus, gan kopÄ«pašumus, bet iegÅ«to naudiņu... nu, jÅ«s jau saprotat... Kad mÄ“Ä£ināju pieteikt tiesnesei noraidÄ«jumu, viņa, blakus kabinetā pati ar sevi apspriedusies, manu noraidÄ«jumu tiesas sastāvam noraidÄ«ja un turpināja “tiesāt”. Beigās pat bez mājokļa atstāja. Protams, manu divu dÄ“lu nāve neietilpa tiesneses plānos. Vienkārši nodzertās smadzenes acÄ«mredzot nespÄ“ja adekvāti novÄ“rtÄ“t un prognozÄ“t savu idiotisko lÄ“mumu un spriedumu iespaidu uz manas Ä£imenes un manu bÄ“rnu dzÄ«vi...

Tādēļ lasÄ«tājs sapratÄ«s, ka par Ivetas Silickas kļūšanu par mediju melno zvaigzni es tikai priecājos. Un nebÅ«t ne tādēļ, ka es bÅ«tu kļuvis ļauns vai vÄ“lÄ“tu kādam ļaunu. Tieši otrādi – es vÄ“lu visiem Latvijas iedzÄ«votājiem garÄ«gu un materiālu labklājÄ«bu, stabilitāti, ilgu mūžu un drošÄ«bu. Bet vÄ“lÄ“jums neÄ«stenosies, kamÄ“r tādas silickas apdzÄ“rušÄs varÄ“s nesodÄ«ti braukāt pa ielām, apdraudot lÄ«dzcilvÄ“kus, bet pÄ“c tam lemt cilvÄ“ku likteņus un pārstāvÄ“t Latvijas valsti tiesā...

Šeit vairs nav runa tikai par dzÄ“rājtiesnesi. Uz kārts ir ne tikai Latvijas tiesu un tiesnešu reputācija, bet pat Latvijas nākotne. Visa sabiedrÄ«ba vÄ“ro, ar ko tas beigsies. Jo valstij, kur valda amatpersonu noziegumu visatļautÄ«ba un viņu nesodāmÄ«ba, nav nākotnes.