Iesaki rakstu:

Par ko sapņo bijušais komjaunietis un virpotājs Jānis Reirs? Diezin vai par ko citu kā tālajā 1986.gadā – virpošanu un ačgārna sociālisma bÅ«vÄ“šanu!

LabklājÄ«bas ministrs Jānis Reirs nav apmierināts ar personu ar invaliditāti asistentu pakalpojumu un 3.grupas invaliditāti kā tādu, no ministrijas puses pat ir izskanÄ“jusi neizpratne par invaliditātes pensijām strādājošajām personām. Lai arÄ« dažādām pārmaiņām bÅ«tu jārisina problÄ“mas, te jau ir nepārprotama vÄ“lme kaitÄ“t personu ar invaliditāti interesÄ“m. MÄ“rÄ·tiecÄ«gi kultivÄ“t neizpratni par sabiedrÄ«bā visneaizsargātāko grupu vajadzÄ«bām vÄ“l nav atļāvies neviens labklājÄ«bas ministrs.

Samocītie asistenti, samocītie klienti, samocītie sociālie dienesti, samocītā ministrija

Asistentu pakalpojums tika apzināti sarežģīts. Personai ar invaliditāti nevar pÄ“c noklusÄ“juma bÅ«t universāls asistents – pavadonis uz/no darba, ārstniecÄ«bas iestādi, brÄ«vajam laikam utt. Asistentu likumā pavadÄ«šanas mÄ“rÄ·i strukturizÄ“ti veselās septiņas iedaļās, bet tikai vienā gadÄ«jumā nav nepieciešams pamatojums (izziņa) pakalpojuma saņemšanai.

Kad vajadzÄ«gās izziņas sadabÅ«tas un iesniegtas, sociālais dienests atvÄ“rs Google Maps un saskaitÄ«s, cik daudz laika patÄ“rÄ“s nokļūšana no vienas vietas lÄ«dz otrai. Interesanti, kurš normatÄ«vais akts liek sociālajam dienestam ņemt vÄ“rā kaut kādu interneta vietni?

Es nesen biju Viļņā kopā ar paziņu, lietuvieti, kurai noteikta invaliditāte redzes problēmu dēļ. Viņa sabiedriskajā transportā man iegādājās pavadoņa biļeti par puscenu no standarta cenas, un par to viņai nevajag iesniegt nekādus pierādījumus un iesniegumus, ka es, ieceļotājs no citas valsts, esmu devies viņai līdzi. Valsts (vai arī pilsēta - nezinu) viņai tic. Latvijas ierēdņi teiks, ka valstij jākontrolē savas naudas izlietojums. Vai tad Lietuvā tā nav?

Iemesls šÄdai pakalpojuma strukturizÄ“šanai varÄ“tu bÅ«t meklÄ“jams citur – valsts nevÄ“lÄ“šanās to sniegt. Personai ar invaliditāti nepieciešamÄ«ba pÄ“c asistenta neaprobežojas vien ar pavadÄ«šanu turp un atpakaļ. Tikpat ļoti cilvÄ“kam var bÅ«t nepieciešama Ä“diena sagatavošana, mājas uzkopšana, personām ar garÄ«gās veselÄ«bas traucÄ“jumiem – asistÄ“šana skolas mācÄ«bu programmas apguvÄ“ utt. AtšÄ·irÄ«bā no Zviedrijas Latvijas valsts šÄdus pakalpojumus apmaksāt nepiedāvā. PiemÄ“ram, Apvienotajā KaralistÄ“ laiku vispār neskaita – asistents sniedz universālu asistÄ“šanu dienā piešÄ·irtā laika limita robežās.

LDDK - speciāliste smagi slimo personu jautājumos

Tā nu varam secināt, ka Jānim Reiram ar komjaunieša laika iegÅ«tajām demagoÄ£ijas un virpošanas praktiskajām iemaņām nu nekādi nesanāk iejusties personu ar invaliditāti ādā. Tamdēļ attiecÄ«bā uz izmaiņām asistentu pakalpojumā viņš ir piesaistÄ«jis vienus no savas partijas labākajiem draugiem – Latvijas Darba devÄ“ju konfederāciju (LDDK). Es ļoti atvainojos par nedaudz dÄ«vaino jautājumu, bet kāds sakars Liepājas vÄ“ja parkam ar Latgales ezeriem? Tieši tā – faktiski nekāds. Tā nu šis Ä“rmÄ«gais kungs neizpratni ir nomainÄ«jis pret pilnÄ«gu apziņas tukšumu.

Es tiešÄm neesmu pārliecināts, ka Latvijas Darba devÄ“ju konfederācija saprot personu ar invaliditāti vajadzÄ«bas. Diezin vai viņi ir iedziļinājušies situācijās, piemÄ“ram, lÄ«dzÄ«gās manai – visnotaļ komplicÄ“ta invaliditāte no bÄ“rnÄ«bas, turklāt sirgstu ar dažādām ilgstošÄm saslimšanām.

Ko tad runā šÄ« tikpat Ä“rmÄ«gā organizācija, kāds ir mÅ«su labklājÄ«bas ministrs? Ka asistenti tiek izrauti no darba tirgus, laikā, kad darba devÄ“ji sāk piedzÄ«vot darbaspÄ“ka trÅ«kumu. Par to, ka asistÄ“šanas pakalpojuma sniegšana personu ar invaliditāti integrÄ“šanā sniedz tiešu ekonomisko pienesumu, tostarp aizpilda brÄ«vās darbavietas, par to “sociāli atbildÄ«gās” Latvijas Darba devÄ“ju konfederācijas paziņojumos nav ne vārda.

Viņu ieteikums ir veidot profesionālos servisus. Kas tad tajos strādās, ja ne tādi paši šÄ«s organizācijas biedru potenciālie darbinieki? Kurš traucÄ“ Ä£imenes loceklim savienot divas nodarbošanās? BÅ«tÄ«bā neviens. ŠobrÄ«d izskatās, ka to plāno izdarÄ«t LabklājÄ«bas ministrija, piebalsojot invaliditātes lietās viszinošajai Latvijas Darba devÄ“ju konfederācijai. Laikam šÄ« organizācija neredz ekonomiku ārpus savu biedru saraksta, jo atbilstoši ekonomikas pamatlikumiem, asistentu pakalpojums arÄ« sniedz pie iekšzemes kopproduktam pievienoto vÄ“rtÄ«bu, neatkarÄ«gi vai to darÄ«s profesionālais dienests vai privātpersona.

Par ko vÄ“l aktÄ«vi iestājas Latvijas Darba devÄ“ju konfederācija? PiemÄ“ram, par minimālās algas samazināšanu, jo tas it kā ļaušot valstÄ« ienākt augstākas pievienotas vÄ“rtÄ«bas industrijām, tādÄ“jādi mainÄ«t ekonomikas struktÅ«ru. VÄ“l tā ir izteikusies par nepieciešamÄ«bu atcelt algām piemÄ“rojamo neapliekamo minimumu, lai varÄ“tu finansÄ“t veselÄ«bas aprÅ«pi. Es domāju, ka viņu sociālo lietu ekspertam PÄ“terim Leiškalnam pietrÅ«kst viena papildinājuma pie viņa publiskā amata apraksta – “bagātnieku sociālo lietu eksperts”. TomÄ“r Jānim Reiram ir vismaz viens domubiedrs, ar ko viņu varam arÄ« apsveikt.

Labklājības ministrija - diskriminācijas perēklis?

Viens no LabklājÄ«bas ministrijas argumentiem par labu izmaiņām ir tāds, ka asistentu pakalpojums maksā naudu, bet lielākajā daļā gadÄ«jumu asistenti ir Ä£imenes locekļi, kas radot krāpniecÄ«bas riskus. Reti kurš tagad šaubÄ«sies, ka triju ar pusi gadu laikā valsts maks to vien darÄ«jis kā regulāri kritis par upuri personu ar invaliditāti asistentu un viņu klientu sazvÄ“restÄ«bām.

Vai tās bÅ«tu Jāņa Reira paranojas izpausmes pret smagu un ļoti smagu cilvÄ“ku Ä£imenes locekļiem, ka varÄ“tu tikt pieļauta cilvÄ“ku diskriminÄ“šana pÄ“c viņu radniecÄ«bas saitÄ“m? Ja valsts šobrÄ«d apmaksā darba stundu minimālās algas apmÄ“rā un tikai pašam asistentam, kāda bÅ«s darba samaksa profesionāļiem? Cik izmaksās vÄ“l grāmatvežu, sekretāru, priekšnieku, apkopÄ“ju algas un kantora telpu Ä«res? Ja pat mazliet samazināsies sociālo dienestu noslodze, tik un tā izmaksu ziņā te pārliecinoši sagaidāms pieaugums. Turklāt pati ideja, ka asistentam ir jābÅ«t tikai atzÄ«tam profesionālim, atgādina kaut ko no padomju komandekonomikas, lai arÄ« par šo varÄ“tu pastrÄ«dÄ“ties.

Jo sevišÄ·i neparastu viedokli sniedz apvienÄ«bas SUSTENTO pārstāve Gunta Anča - tādu, ka “vecāki taču fiziski netiks lÄ«dzi saviem jaunākajiem bÄ“rniem, bÅ«dami viņu asistenti”! Manuprāt, tajā jaušamas vecāku gada gājuma cilvÄ“ku diskriminācijas pazÄ«mes. Esmu sastapis daudz atlÄ“tiskākus un spriganākus 70-gadniekus par sevi – vÄ“lÄ«najos 20-tajos esošu jaunieti, tamdēļ Guntai Ančai ieteiktu pÄ“c katras uzstāšanās Saeimā izvÄ“dināt galvu, ja jau cilvÄ“ks, kurš it kā aktÄ«vi iestājās par sabiedrÄ«bas integrāciju, var bÅ«t spÄ“jÄ«gs uz tik muļķīgu paziņojumu sniegšanu.

VÄ“l klaji pretrunÄ«gi ir LabklājÄ«bas ministrijas paustie apgalvojumi, ka asistentu pakalpojums kļuvis par instrumentu Ä£imeņu budžeta papildināšanai, bet Valsts kontroles - ka pakalpojums nav atslogojis Ä£imenes locekļus, jo viņi pakalpojumu mÄ“dzot sniegt savā darba laikā.

Principā visos augstāk minÄ“tajos paziņojumos ir jaušamas diskriminācijas pazÄ«mes, un, ja patiešÄm asistentu pakalpojumā tiks veiktas izmaiņas tik absurdas motivācijas dēļ, pieļauju, ka varÄ“tu rasties pamatojums starptautiskai tiesvedÄ«bai pret Latvijas valsti.

Visabsurdākais ir tas, ka jauno izmaiņu izstrādÄ“ nekāds viedoklis nav lÅ«gts pašÄm personām ar invaliditāti. Tas tikai vÄ“lreiz raksturo LabklājÄ«bas ministrijas ierÄ“dņu tumsonÄ«bu un nevÄ“lÄ“šanos vai nespÄ“ju veikt komplicÄ“tu un pilnvÄ“rtÄ«gu sabiedrÄ«bas problÄ“mu izzināšanu. Es tÄ«ri personÄ«gi negribÄ“tu dalÄ«ties ar profesionālu asistentu ar savas slimÄ«bas ierobežojumiem, ja es to varu izdarÄ«t ar savas Ä£imenes locekli, bet pavadÄ«šanai turp un atpakaļ lielu māku nevajag.

Ja šis viss nav Jāņa Reira un viņu sabiedroto nekompetences rezultāts, tad jāsecina, ka profesionālo dienestu uzspiešana bÅ«s kādam izdevÄ«ga. Cik izdevÄ«ga vai neizdevÄ«ga pašiem pakalpojuma saņēmÄ“jiem, ceru, ka to pieredzÄ“t vismaz Jāņa Reira vadÄ«bā man nenāksies.