Iesaki rakstu:

NosÅ«tām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistÄ«bā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektÄ«vais” informācijas resurss tomÄ“r neuzskatÄ«ja par iespÄ“jamu publicÄ“t.

Delfu publikācija

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) politiÄ·u paustais raidÄ«jumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" par valsts drošÄ«bu un izteikumi, ka nav nepieciešams tÄ“rÄ“t 2% no iekšszemes kopprodukta (IKP) Latvijas aizsardzÄ«bai un drošÄ«bai, bija "emocionālu virtuves pļāpu lÄ«menÄ« bez izpratnes par NATO vai drošÄ«bas situāciju reÄ£ionā", uzskata DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas centra pÄ“tnieks Mārtiņš Hiršs.

PÄ“c šÄ gada maijā notikušÄ partijas kongresa NSL izplatÄ«ja paziņojumu, kura noslÄ“guma teikts, ka viņus neapmierina tas, kā šobrÄ«d valstÄ« tiek pieņemti lÄ“mumi. "No sirds Latvijai ir gatava to mainÄ«t, atjaunojot nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos, atgÅ«stot tautas ticÄ«bu sev un ceļot tautas pašapziņu, aizstājot pierobežas buferzonu ar plaukstošu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi, tankus ar trešo un ceturto bÄ“rnu Ä£imenÄ“, iebiedÄ“šanas politiku ar cieņpilnu saprašanos," rezumÄ“ts paziņojumā.

Kad maija beigās partijas pārstāvji viesojās raidÄ«juma "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju sÄ“rijā "Par ko balsot?", politiÄ·iem nācās skaidrot, kurus tankus un kādā veidā tad partija Ä«sti grasās aizstāt ar bÄ“rniem. NSL valdes loceklis un boksa treneris Gints Gābers norādÄ«ja, ka uz baiļu pamata šobrÄ«d tiek palielināts aizsardzÄ«bas budžets. Viņaprāt, šos lÄ«dzekļus vajadzÄ“tu novirzÄ«t daudzbÄ“rnu Ä£imenÄ“m. Par to, ka aizsardzÄ«bas budžeta palielināšana ir mÅ«su kā NATO dalÄ«bvalsts pienākums, viņš sprieda, ka neviens nav ar NATO parunājis un, ja Latvija informÄ“tu, ka "mÄ“s izmirstam, ka drÄ«z nebÅ«s, kas ar tiem tankiem braukā", tad varÄ“tu neveltÄ«t aizsardzÄ«bai 2% no IKP. Ja tomÄ“r NATO nebÅ«tu vis tik pretÄ«mnākoša, Gābers papildus sarunām gatavs izmantot arÄ« boksera talantu – iekāpt ringā un padiskutÄ“t.

"Emocionālo un pārspÄ«lÄ“to apgalvojumu, ka Latvija tÅ«lÄ«t izmirs un tādēļ jāveicina dzimstÄ«ba, var izmantot, lai kritizÄ“tu jebkuru valsts budžeta pozÄ«ciju, ne tikai aizsardzÄ«bas izdevumus. Nevienā brÄ«dÄ« savās atbildÄ“s NSL politiÄ·i neizskaidro, kādēļ tad izdevumi bÅ«tu jāsamazina tieši aizsardzÄ«bai," spriež Hiršs. PÄ“tnieks uzskata, ka politiÄ·i šÄdi manipulÄ“ ar vÄ“lÄ“tāju, proti, tiek piedāvāta viltus dilemma – viņi apgalvo, ka it kā pastāv tikai divas iespÄ“jas: vai nu tÄ“rÄ“jam aizsardzÄ«bai vai arÄ« tÄ“rÄ“jam naudu lielākam Ä£imeņu atbalstam, lai Latvija neizmirst. "Vienkāršot sarežģītu problÄ“mu uz divām lÄ«dz absurdam vienkāršotām izvÄ“les iespÄ“jām ir klasiska manipulācijas metode brīžos, kad trÅ«kst reālu argumentu," viņš noteic.

Hiršs arÄ« atgādina, ka mÄ“s vairs nedzÄ«vojam ļoti drošÄ un stabilā pasaules reÄ£ionā: "BÅ«tu naivi ignorÄ“t Krievijas agresiju Ukrainā, plašo Krievijas bruņošanās programmu un regulārās mācÄ«bas Baltijas pierobežā. VÄ“l arvien 2018. gadā sadursmÄ“s Austrumukrainā iet bojā Ukrainas karavÄ«ri un civiliedzÄ«votāji. Bet šie notikumi NSL politiÄ·iem laikam ir nesvarÄ«gi, ja jau viņi neuzskata Latvijas drošÄ«bu par prioritāti."

Tāpat jāatceras, ka NATO nav labdarÄ«bas organizācija, ja Latvija vÄ“las drošÄ«bu, par to ir jāmaksā, nevar tikai patÄ“rÄ“t ASV un citu sabiedroto valstu resursus, uzsver pÄ“tnieks. Latvija 2014. gada NATO Velsas samitā apsolÄ«ja palielināt un uzturÄ“t aizsardzÄ«bas budžetu 2% apmÄ“rā, lai stiprinātu mÅ«su aizsardzÄ«bas spÄ“jas. SolÄ«jums ir izpildÄ«ts. ArÄ« citas NATO valstis toreiz deva solÄ«jumu, kuru pilda, – palÄ«dz stiprināt mÅ«su drošÄ«bu, piemÄ“ram, nodrošinot gaisa patruļas Baltijas gaisa telpā, uzturot katrā Baltijas valstÄ« 1000 NATO karavÄ«ru un palÄ«dzot apmācÄ«t, apbruņot Latvijas bruņotos spÄ“kus.

"BÅ«tu smieklÄ«gi redzÄ“t šÄdus politiÄ·us pārstāvam Latviju NATO," teic Hiršs. Viņaprāt, ja Latvija izmantotu argumentu, ka zemas dzimstÄ«bas dēļ mÄ“s negribam tÄ“rÄ“t aizsardzÄ«bai, tieši to pašu varÄ“tu teikt Polija, Itālija un citas NATO valstis, kurās iedzÄ«votāju skaits samazinās vai stagnÄ“ un kuru karavÄ«ri patlaban atrodas Baltijas valstÄ«s. Savukārt, ja NSL apgalvotu, ka Latvija "izmirst" un nevar atļauties tÄ“rÄ“t naudu drošÄ«bai, piemÄ“ram, Polija varÄ“tu teikt to pašu un paziņot, ka nav gatavi tÄ“rÄ“t naudu Latvijas drošÄ«bai, jo poļu dzimstÄ«bas palielināšana taču ir pirmajā vietā. PÄ“tnieks uzskata, ka NSL vÄ“lme samazināt aizsardzÄ«bas budžetu it Ä«paši sajÅ«sminātu NATO spÄ“cÄ«gākās valsts – ASV – prezidentu Donaldu Trampu, kurš nepārtraukti kritizÄ“ sabiedrotos, ka tie negodÄ«gi izmanto ASV drošÄ«bas garantijas, paši nemaksājot pietiekoši par savu drošÄ«bu.

"ŠÄda emocionāla, bet saturiski tukša retorika izskatās labākajā gadÄ«jumā pÄ“c izmisÄ«ga mÄ“Ä£inājuma ar skaļiem izteikumiem piesaistÄ«t uzmanÄ«bu, lai paceltu zemos reitingus. Sliktākajā gadÄ«jumā tā ir Latvijas drošÄ«bai bÄ«stama nekompetence aizsardzÄ«bas jautājumos," rezumÄ“ Hiršs.

No sirds Latvijai atbilde

Ir smieklÄ«gi redzÄ“t, kāda lÄ«meņa eksperti pārstāv DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas centru. AcÄ«mredzot cienÄ«jamais Hirša kungs ir paslinkojis vai arÄ« valodas barjeras dēļ nav spÄ“jis iepazÄ«ties ar jaunāko autoritatÄ«vu NATO ekspertu slÄ“dzienu par iespÄ“jām aizstāvÄ“t Baltijas valstis no potenciālajiem draudiem.

Tur skaidri un gaiši rakstÄ«ts, ka Baltijas valstis nav spÄ“jÄ«gas izveidot ešelonizÄ“tu pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mu tieši ekonomiskās situācijas (lasi, nabadzÄ«bas) dēļ un konvencionālā konfliktā praktiski nav aizsargājamas arÄ« ļoti garās sauszemes robežas dēļ. TrÅ«kst arÄ« sauszemes nocietināto punktu sistÄ“mas, kuras izveide tāpat maksā ārkārtÄ«gi dārgi.

Viss pÄ“tÄ«juma teksts šeit: Sers Kristofers Harpers, Svens Sakkovs, Tonijs Lorenss –International center for defence and security.

https://uploads.icds.ee/ICDS_Report_Air_Defence_Christopher_Harper_Tony_Lawrence_Sven_Sakkov_May_2018.pdf

Tieši tāpÄ“c NSL piedāvātā nacionālās aizsardzÄ«bas koncepcija balstās uz citām prioritātÄ“m - uz lÄ«dzekļu pārdali par labu Zemessardzei, kuras tÄ«klveida struktÅ«ra ir daudz labāk piemÄ“rota hibrÄ«dkaram un daudz lÄ“tāk uzturama, kas ir bÅ«tiski, lai mazinātu milzÄ«go ārÄ“jo parādu. Esošie spontānie militārie iepirkumi ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gi apstākļos, kad potenciālajam pretiniekam ir absolÅ«ts pārsvars Baltijas gaisa telpā un aerodromi izvietoti 15 minÅ«šu pielidojuma attālumā. Kur šaus haubices?

Otrkārt, kurš ir noteicis 2% slieksni militārajam budžetam? Lielvalsts ar vienu no augstākajiem dzÄ«ves lÄ«meņiem pasaulÄ“? Kāda ir realitāte? Vācija maksā tikai 1,2%, Itālija 1,1%, bet Spānija - tikai 0,9% pÄ“c 2017. gada datiem. KāpÄ“c Latvijai jāpilda šÄ« norma, turklāt sekojot bezjÄ“dzÄ«gam iepirkumu sarakstam, kurš pat nav ticis apspriests publiski?

Tāpēc NSL pozīcija, piedāvājot novirzīt daļu no militārā budžeta ģimeņu atbalstam, ir loģiska, jo Latvijas galvenais ienaidnieks ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Bet taisnīgu un godīgu valsti aizstāvēs visi tās iedzīvotāji.