Iesaki rakstu:

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatÄ«jusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vÄ“stuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspÄ“ju" un informÄ“ par tālāk minÄ“to.

InformÄ“jam, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistÄ“mas ilgtspÄ“jas nodrošināšana ir LabklājÄ«bas ministrijas (LM) kompetence, savukārt FM kompetencÄ“ ir fiskālās ilgtspÄ“jas un finanšu stabilitātes nacionālajā un starptautiskajā lÄ«menÄ« veidošana un vadÄ«šana.

Atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadÄ«bu (turpmāk - LBFV) noteiktajam FM izstrādā vidÄ“ja termiņa budžeta ietvara prognozes. Iepriekš minÄ“tā likuma 16.2 pants paredz, ka “Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidÄ“ja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidÄ“ja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtÄ“jā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku".

Lai nodrošinātu LBFV prasÄ«bu izpildi, FM izstrādā valsts makroekonomisko rādÄ«tāju un vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta bilances prognozes vidÄ“jam termiņam (n+3). ŠÄ«s prognozes ir pamatā valsts fiskālajai politikai. FM aktualizÄ“ makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes divas reizes gadā - februārÄ«, nodrošinot Stabilitātes programmas izstrādi, un jÅ«nijā - budžeta sagatavošanas procesā. JÅ«nijā aktualizÄ“tās makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes ir pamatā gadskārtÄ“jā budžeta un vidÄ“ja termiņa budžeta ietvara likuma (VTBIL) izstrādei.

FM izstrādātās prognozes vidējam termiņam divreiz gadā nosūta arī LM, kura, balstoties uz prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni un sociālā nodokļa ieņēmumu prognozēm, sagatavo valsts speciālā budžeta prognozes vidējam termiņam.

Š.g. februārÄ« FM ir aktualizÄ“jusi makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes, lai nodrošinātu Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanu. Makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes ir pārrunātas ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Starptautiskā ValÅ«tas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arÄ« prezentÄ“tas Fiskālās disciplÄ«nas padomes (FDP) locekļiem. Š.g. 16.februārÄ« FDP informÄ“ja, ka neiebilst FM sagatavoto makroekonomisko prognožu izmantošanai Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam izstrādei.

Tādejādi, FM saņemot atbalstu, ka aktualizÄ“tās makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes ir reālistiskas, tās nosÅ«ta darbam citām struktÅ«rvienÄ«bām un institÅ«cijām saistÄ«bā ar vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta bilanču izstrādi. Atbilstoši FM 2017.gada 13.janvāra rÄ«kojuma Nr.16 “Par Latvijas Stabilitātes programmas 2017, - 2020.gadam sagatavošanu” l. pielikumam “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanas laika grafiks”, FM š.g. 14.februārÄ« nosÅ«tÄ«ja LM aktualizÄ“tās makroekonomisko rādÄ«tāju prognozes 2017.-2020.gadam valsts speciālā budžeta prognožu sagatavošanai, kuras lÄ«dz š.g. 14.martam LM ir jāiesniedz FM.

Norādām, ka FM sagatavo kopÄ“jās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondÄ“to pensiju shÄ“mā) un LM - iemaksu apjomu valsts fondÄ“to pensiju shÄ“mā, lÄ«dz ar to prognozÄ“tās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā veidojas kā starpÄ«ba starp iepriekš minÄ“tajām prognozÄ“m.

Izstrādājot kopÄ“jās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondÄ“to pensiju shÄ“mā), tiek ņemtas vÄ“rā darba samaksas fonda izmaiņas (darba samaksas fondu veido nodarbināto vidÄ“jā darba alga un tautsaimniecÄ«bā nodarbināto skaits), likumdošanas izmaiņas, kā arÄ« citi ietekmÄ“jošie faktori.

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plānu 2017. - 2019. gadam, tika ņemts vÄ“rā prognozÄ“tais darba samaksas fonda pieauguma temps (2017.gada tas tika prognozÄ“ts, ka bÅ«s +5,7%, 2018. un 2019. gadā +5,6%), iepriekšÄ“jos gados pieņemtās likumdošanas izmaiņas un 2016.gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, kas stājas spÄ“kā ar 2017.gadu. PiemÄ“ram, tika ņemtas vÄ“rā tādas likumdošanas izmaiņas kā:

- minimālās mÄ“neša darba algas paaugstināšana no 370 euro lÄ«dz 380 euro;

- atgriezeniskais efekts no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa atvieglojuma ieviešana vienai no koplÄ«gumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām;

- nodokļa avansa ieviešana taksometru nozarei 130 euro apmÄ“rā;

- Ä“nu ekonomikas samazinošie pasākumi (piemÄ“ram, nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošana transportlÄ«dzekļu apkopes un remonta nozarÄ“, kad kā apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bas veids tiek izvÄ“lÄ“ts kā remonta pakalpojuma kompensācija un galvenā bÅ«vdarbu veicÄ“ja lÄ«dzatbildÄ«bas ieviešana par apakšuzņēmÄ“ja darba ņēmÄ“ju, kas nodarbināts galvenā bÅ«vdarbu veicÄ“ja bÅ«vobjektā, nodokļu nomaksu);

- jaunuzņēmumu darbÄ«bas atbalsta likuma ieviešana, kura mÄ“rÄ·is ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, lÄ«dz ar to sekmÄ“jot pÄ“tniecÄ«bu un inovatÄ«vu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbÄ«bā;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmÄ“ra palielināšana no 48 600 lÄ«dz 52 400 euro.

Jāatzīmē, ka ar 2017.gadu tika veiktas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā (tika palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme, kā arī mainīts mikrouzņēmuma nodokļa procentuālais sadalījums pa nodokļu veidiem), kā rezultātā sociālajam budžetam tiks novirzīts lielāks papildus līdzekļu apjoms (2017.gadā 69,6 miļj. euro un 2018.gadā un turpmāk 93,7 milj. euro).

Norādām, ka FM likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojekta “Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” izstrādes laikā Ministru kabinetā, kā arÄ« Saeimas komisijā vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz strauji pieaugošajiem valsts speciālā budžeta izdevumiem pabalstu izmaksām, sevišÄ·i izdevumiem slimÄ«bas un bezdarbnieku pabalstiem, ņemot vÄ“rā gan saņēmÄ“ju skaita pieaugumu, gan pabalsta vidÄ“jā apmÄ“ra pieaugumu.

InformÄ“jam, ka, lai nodrošinātu fiskālās ilgtspÄ“jas un finanšu stabilitātes veidošanu nacionālajā un starptautiskajā lÄ«menÄ« FM ņem aktÄ«vu dalÄ«bu Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) Fiskālās ilgtspÄ“jas ziņojuma izstrādÄ“. Šis ziņojums tiek izstrādāts reizi trÄ«s gados, sniedzot pārskatu par valsts finanšu ilgtspÄ“jas problemātiku, ar ko ES dalÄ«bvalstis saskaras Ä«stermiņa, vidÄ“jā termiņā un ilgtermiņā. PÄ“dÄ“jais Fiskālās ilgtspÄ“jas ziņojums 2015 (Fiscal Sustainability Report, 2015) tika publicÄ“ts 2016.gada februārÄ«. Šajā ziņojumā Latvijai tiek identificÄ“ts potenciāli zems fiskālās ilgtspÄ“jas risks visās riska kategorijās (Ä«stermiņa, vidÄ“jā termina un ilgtermiņa). Tā pamatā ir zems vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts un parāds, kā arÄ« zemi ar iedzÄ«votāju novecošanos saistÄ«tie izdevumi ilgtermiņā.

AktualizÄ“tajā Fiskālās ilgtspÄ“jas ziņojumā iekļautais risku novÄ“rtÄ“jums balstās uz rezultātiem, kas izriet no jaunākā Eiropas komisijas sagatavotā Novecošanās ziņojuma (Ageing Report 2015), kuru izstrādāja EK sadarbÄ«bā ar dalÄ«bvalstÄ«m. Ilgtermiņa budžeta prognožu pamatā ir demogrāfiskās prognozes EUROPOP2013, ko izstrādāja Eurostāt, un pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi un tās noteicošajiem faktoriem ilgtermiņā.

AttiecÄ«bā uz fiskālo ilgtspÄ“ju un valsts speciālā budžeta izdevumiem ilgtermiņā, atbilstoši Novecošanās ziņojumā iekļautajam bāzes scenārijam, tiek prognozÄ“ts, ka Latvijā 2060.gadā salÄ«dzinājumā ar 2013. gadu ar sabiedrÄ«bas novecošanos saistÄ«to izdevumu Ä«patsvars iekšzemes kopproduktā samazināsies no 16,2% no IKP lÄ«dz 14,5% no IKP. Samazinājumu pamatā noteiks izdevumu valsts pensijām Ä«patsvara kritums iekšzemes kopproduktā. Ilgtermiņa budžeta izdevumu bāzes scenārijs paredz, ka:

•     Valsts pensiju izdevumu Ä«patsvars IKP samazināsies no 7,7% no IKP 2013.gadā lÄ«dz 4,6% no IKP 2060.gadā;

•     VeselÄ«bas aprÅ«pes izdevumu Ä«patsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā lÄ«dz 4,4% no IKP 2060.gadā;

•     IlglaicÄ«gās aprÅ«pes izdevumu Ä«patsvars IKP palielināsies no 0,6% no IKP 2013.gadā lÄ«dz 0,8% no IKP 2060.gadā;

•     IzglÄ«tÄ«bas izdevumu Ä«patsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā lÄ«dz 4,5% no IKP 2060.gadā;

•     Izdevumu bezdarbnieku pabalstiem Ä«patsvars IKP samazināsies no 0,3% no IKP 2013.gadā lÄ«dz 0,1% no IKP 2060.gadā.

DetalizÄ“tākai informācijai skatÄ«t pielikumu Nr.2 “Novecošanās ziņojuma 2015” pielikums ar Latvijas prognozÄ“m 2013-2060.

Lai arÄ« Fiskālās ilgtspÄ“jas ziņojumā Latvijai tiek identificÄ“ts zems fiskālās ilgtspÄ“jas risks, tomÄ“r vienlaikus tiek izcelti vairāki bÅ«tiski faktori, ar kuriem jārÄ“Ä·inās valsts speciālajam budžetam, attiecÄ«bā uz iedzÄ«votāju sociālo nodrošinājumu nākotnÄ“.

Å…emot vÄ“ra demogrāfiskas attÄ«stÄ«bas tendences — gados vecāku iedzÄ«votāju skaita palielināšanos un ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votāju samazināšanos, nākotnÄ“ palielināsies slodzes lÄ«menis (dependency ratio). EK 2016.gada ziņojumā tiek aktualizÄ“ta arÄ« pensiju pietiekamÄ«bas (pension adequacy) problemātika. ŠobrÄ«d vairums no Latvijas pensionāriem var paļauties tikai uz pirmā lÄ«meņa valsts pensijām. VidÄ“jais pensijas ienākums, kā daļa no vidÄ“jās izpeļņas, iedzÄ«votājiem vecumā no 50 lÄ«dz 59 gadiem turpina samazināties, proti, 2014.gadā tie bija 44% (ES vidÄ“ji bija 56%) lÄ«dz 42% 2015.gadā. Latvijā arvien vÄ“rojama pieaugoša ienākumu nevienlÄ«dzÄ«ba pensionāru vidÅ«. Neto ienākumu aizvietojuma lÄ«menis (net replacement rate) attiecÄ«bā uz darbinieku ar vidÄ“jo izpeļņu 40 gadu garumā samazināsies no 65% 2013.gadā lÄ«dz 51% 2053.gadā. Mazo algu saņēmÄ“jiem ar Ä«sāku darba stāžu šis lÄ«menis no pašreizÄ“jiem 66,4% samazināsies lÄ«dz 39,4%, kas šÄ·iet neadekvāti zems lÄ«menis.

EK sagatavotajā 2016.gada Ziņojumā par Latviju (Country Report 2016), kas tika publicÄ“ts. 2016.gada februārÄ«, tiek atzÄ«mÄ“ts sociālo iemaksu veikšanas nozÄ«mÄ«gums mikrouzņēmumu nodokļa režīma kontekstā. 2015.gadā 11% nodarbināto pilnu vai nepilnu darba laiku bija nodarbināti tieši mikrouzņēmumos. Sociālo iemaksu apjoms, ko veic nodokļu maksātāji šajā nodokļu režīmā ir krietni zem tā apmÄ“ra, ko maksā nodarbinātie parastajā nodokļu maksāšanas režīmā. Tas rada bažas par nākotnes sociālā nodrošinājuma segumu, kas nozÄ«mÄ“ mazas un nepietiekamas pensijas Šai iedzÄ«votāju kategorijai nākotnÄ“.

AttiecÄ«bā uz valsts speciālā budžeta uzkrājumu informÄ“jam, ka 2008.gadā bija vÄ“rojams augstākais speciālā budžeta uzkrājuma lÄ«menis kopumā veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP, taču krÄ«zes laikā, kad speciālā budžeta uzkrājums darbojās kā automātiskais stabilizators, bija vÄ“rojams pamatÄ«gs uzkrājuma samazinājums, sasniedzot zemāko uzkrājuma apmÄ“ru 386,3 milj. euro 2013.gadā. Sākot ar 2014.gadu uzkrājuma apmÄ“rs sāka pakāpeniski pieaugt un 2016.gadā atbilstoši Eiropas kontu sistÄ“mas metodoloÄ£ijai veidoja 465 miljonus euro. Uzkrājuma lÄ«menim valsts speciālajā budžetā jābÅ«t pietiekošam, lai pārvarÄ“tu ekonomikas attÄ«stÄ«bas cikliskās svārstÄ«bas.