Iesaki rakstu:

Nesaukšu neviena RÄ«ga TV24 diskusijas dalÄ«bnieka vārdu un necitÄ“šu viņu izteikumus, jo tos “uz ātru roku” nevar precÄ«zi atreferÄ“t. Diskusijā izskanÄ“ja vairāki jautājumi, ka ir nepietiekama vai iztrÅ«kst prokuroru un izmeklÄ“tāju darba apmācÄ«ba un ir nepietiekama samaksa izmeklÄ“tājiem, kas esot iemesli izmeklÄ“šanas kvalitātei, un ka izmeklÄ“šanā jāuzņemas vairāk atbildÄ«bas. Jā, kāds no runātājiem piebilda, ka reizÄ“m nepietiekama alga nav par iemeslu sliktiem darba rezultātiem. PiedalÄ«jās profesionāli diskusijas dalÄ«bnieki, bet, manuprāt, neizdevās sadzirdÄ“t, kas varÄ“tu bÅ«t pamatu pamats noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanas sistÄ“mas uzlabošanai.

Šajā sakarā paanalizÄ“šu, izteikšu viedokli par to, “kur aug kājas” visām tām neizdarÄ«bām, bezatbildÄ«bai, vājai, nekvalitatÄ«vai izmeklÄ“šanai, par ko jau runājam gadu no gada. Teiktajam var piekrist, var nepiekrist vai izteikt citu viedokli, kas pamatā vājai izmeklÄ“šanas sistÄ“mai – nekvalitatÄ«vi procesi, gari procesa izmeklÄ“šanas un tiesāšanas procesi, likuma normu kvalitāte un pretrunas, advokātu maiņa dažādu iemeslu dēļ – un kādēļ smagos noziegumos apsÅ«dzÄ“tajiem tiek izraudzÄ«ts neatbilstošs drošÄ«bas lÄ«dzeklis, par ko izteicās runātāji.

Pietiekama alga, laba profesionālā izglÄ«tÄ«ba vajadzÄ«ga, bet meklÄ“jiet tur, cik gribat, tajā nav ieraugāmi atbildÄ«bas paaugstināšanas kritÄ“riji. Prokuroru algas, ja rÄ“Ä·inātu no 1990. gada, laikam pieauga vairākas reizes, - un kur ir sakarÄ«ba algai ar atbildÄ«bu? Nav gan. Lai kļūtu par prokuroru, nepieciešama juridiska izglÄ«tÄ«ba, maÄ£istra grāds. Klāt vÄ“l prakse, un atbildÄ«ba aizvien zema. Tas pats par izmeklÄ“tājiem.

Te jāvÄ“ršas pie parunas par laimi, kas saka, ka “nemeklÄ“ to pudelÄ“, jo pudelÄ“ tās nava”, - arÄ« atbildÄ«bu nenosaka ne izglÄ«tÄ«ba, ne alga, kaut tas var vairot atbildÄ«bu, bet ne visā sistÄ“mā. AtbildÄ«bu nemeklÄ“sim šajos kritÄ“rijos. Viens no runātājiem izteicās, ka nereti ar mazu algu var ieraudzÄ«t arÄ« atbildÄ«bu. Kā nu tā – vieniem tā ir pat ar mazu algu, citiem paaugstini algu neskaitāmas reizes, bet... Par atbildÄ«bu var teikt, ka dažiem tā ir, bet kopumā vÄ“rojot – tās nav. IzglÄ«tÄ«ba rada zināšanas, kā labāk, vieglāk un kvalitatÄ«vāk izpildÄ«t šo smago misiju – izmeklÄ“šanu. AtbildÄ«ba ir kaut kas cits, tā jāmeklÄ“ kaut kur citur. Kur?

Atbildību parasti neuzņemas, ja to var neuzņemties. Tā jāuzliek.

Kā lai “tiek” pie atbildÄ«bas, ja Kriminālprocesa likums to sistÄ“miski atņem? Neticat, palasiet likuma 17.pantu, kurā noteikti meli, ka cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsÅ«dzÄ«bas, aizstāvÄ«bas un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalÄ«tas. PraksÄ“ un citos likuma pantos tas jau izslÄ“gts kā “kaitÄ«gs elements un nevajadzÄ«ga izšÄ·Ä“rdÄ«ba”, iespÄ“jams, lai kriminālprocesus varÄ“tu manipulÄ“t, shÄ“mot, ietekmÄ“t “vajadzÄ«gu” personu interesÄ“s.

Katrs lasÄ«tājs jau zina, kā notiek izmeklÄ“šana, kas to regulÄ“ un vada, kā tajā pārklājas katras tiesvedÄ«bas procesa sastāvdaļas – izmeklÄ“šanas, uzraudzÄ«bas un tiesas. Un jau 26. pantā pateikts, ka konkrÄ“tajā kriminālprocesā pilnvaras ir procesa virzÄ«tājam – varÄ“tu bÅ«t – izmeklÄ“tājam, izmeklÄ“šanu uzraugošajam prokuroram, amatā augstākam prokuroram, izmeklÄ“tāja tiešajam priekšniekam un citiem procesa dalÄ«bniekiem.

UzmanÄ«gi lasot šo likuma pantu, sapratÄ«siet, ka izmeklÄ“šanu kontrolÄ“, tajā iejaucas visi priekšnieki un to vietnieki, prokurori. Kur te ir nodalÄ«tas funkcijas, kur te ir katra atbildÄ«ba, kurš par ko ir atbildÄ«gs, - sapratÄ«siet, ka atbildÄ«go nav, kaut, ja kas sanāk greizi, parasti vaino izmeklÄ“tāju. Vienkārši lasot likumu, neko sliktu tajā nesaskatÄ«siet, liekas, ka tas nevainojams. TomÄ“r tā nav.

Ir jāpiebilst, ka likums atņem izmeklÄ“tājam patstāvÄ«bu. 31.pants nosaka, ka priekšnieks (proti, arÄ« vietnieks) dod norādÄ«jumus par izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, ja procesa virzÄ«tājs nenodrošina mÄ“rÄ·tiecÄ«gu izmeklÄ“šanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzÄ«vÄ“ vai vilcināšanos, un viņam ir tiesÄ«bas un pienākums iepazÄ«ties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedÄ«bā esošÄ kriminālprocesa materiāliem.

Tāpat likuma 39.pants nosaka tiesÄ«bas un pienākumus prokuroram iejaukties izmeklÄ“šanā, protams, to nesaucot par iejaukšanos.

Prokuroram kā procesa virzÄ«tājam likums nosaka pienākumu nepieļaut neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu, izvÄ“lÄ“ties konkrÄ“tiem apstākļiem atbilstošu vienkāršÄko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arÄ« izvÄ“lÄ“ties un veikt tādas procesuālās darbÄ«bas, lai nodrošinātu kriminālprocesa mÄ“rÄ·a sasniegšanu pÄ“c iespÄ“jas ātrāk un ekonomiskāk.

Te nu bija funkciju nodalÄ«šana. Nu ko, - visa pakete par iejaukšanos (to gan nesauc par iejaukšanos, citā pantā pat apstiprina, ka nedrÄ«kst iejaukties izmeklÄ“šanā).

Rodas nākamais jautājums, kas izriet no iepriekš teiktā, - vai te izmeklÄ“tājs var bÅ«t atbildÄ«gs, var uzņemties atbildÄ«bu par izmeklÄ“šanas procesu, ja likums viņam ne tikai neuzliek konkrÄ“tu, pareizāk sakot, personisku atbildÄ«bu par izmeklÄ“šanas procesu un gaitu, bet šo atbildÄ«bu sadala vai uzraudzÄ«bu, kā teikts, uzliek par pienākumu prokuroriem un iestādes priekšniekiem.

Piebilde – minÄ“to amatpersonu rÄ«cÄ«ba nebÅ«tu vÄ“rtÄ“jama kā iejaukšanās, ja izmeklÄ“tāja darbÄ«bā konstatÄ“tu tiešu, konkrÄ“tu likuma pārkāpumu. Šeit redzam ar likumu noteiktu izmeklÄ“šanas procesa vadÄ«šanu ar norādÄ«jumiem, turklāt amatpersonu tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar izmeklÄ“šanas materiāliem rada iespÄ“jas nopludināt informāciju, kā tas notika pat nesen saistÄ«bā ar bijušÄ Ä£enerālprokurora rÄ«cÄ«bu, nekvalificÄ“jot to kā noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu vai apgalvojot, ka tas tā nav, bet tikai to minot kā piemÄ“ru, kāds var bÅ«t rezultāts, ja ar likumu noteiktās personas iepazÄ«stas ar izmeklÄ“šanas materiāliem.

Protams, izmeklÄ“tājam ir tiesÄ«bas konsultÄ“ties ar jebkuru attiecÄ«gu amatpersonu par izmeklÄ“šanas kvalifikāciju un citiem jautājumiem, bet tās nevar tikt iepazÄ«stinātas ar izmeklÄ“šanas materiāliem. To, ka augstākās amatpersonas iepazÄ«stas ar procesu materiāliem, pierāda arÄ« viņu intervijas masu medijiem, kurās nekad neredzÄ“siet un nedzirdÄ“siet pašu izmeklÄ“tāju, - viņiem tādas tiesÄ«bas atņemtas.

Prokuroru un priekšnieku ar likumu noteiktās tiesÄ«bas ne tikai noņem atbildÄ«bu no izmeklÄ“tāja, bet viss process nonāk interešu konfliktā.

Neraugoties uz to, ka nodarÄ«juma izmeklÄ“šanas procesu, izmeklÄ“tāja darbu procesā uzrauga un vada minÄ“tās amatpersonas, viss šÄ«s” likumÄ«gās” darbÄ«bas rada interešu konfliktu. To nav grÅ«ti saprast pat katram, kas nemaz nav jurists vai izmeklÄ“tājs. LÄ«dz ar to jāpajautā šÄ«m amatpersonām, kā kriminālprocesā var vainot izmeklÄ“šanu kā sliktu, nepilnÄ«gu vai nekvalitatÄ«vu, ja no sākta gala to uzrauga prokurors un izmeklÄ“tāja priekšnieki, vietnieki pÄ“c amata?

Ar kādām tiesÄ«bām un “atbildÄ«bu” prokurors, saņēmis kriminālprocesu, kurā pats vai cits prokurors lietu ir uzraudzÄ«jis, maina kvalifikāciju, pārvÄ“rtÄ“ pierādÄ«jumus un pasludina, ka neredz iespÄ“jas uzturÄ“t apsÅ«dzÄ«bu un procesu izbeidz? Nav manÄ«ts, ka izmeklÄ“tājs šÄdus prokurora lÄ“mumus pārsÅ«dzÄ“tu. Tas ir tiešs, ar likumu noteikts interešu konflikts, kur kā izmeklÄ“tāja, tā minÄ“to uzraugošo amatpersonu pienākumi un atbildÄ«ba pārklājas, nevis nodalÄ«ta, kā izteikts minÄ“tajā 17. pantā.

Starp izmeklÄ“tāju un uzraugošÄm amatpersonām ne tikai rodas interešu konflikts, - tas arÄ« padara izmeklÄ“tāju par personu, kura ir nevis procesa vadÄ«tājs, bet izpildÄ«tājs, kas viņu grauj kā profesionāli, tā morāli, neļauj viņam profesionāli augt un veidoties par tādu, uzņemties atbildÄ«bu. Tas pats valstÄ« ir starp jebkuras iestādes nomenklatÅ«ru un ierÄ“dņiem, kuriem nav dota brÄ«va rÄ«cÄ«ba uzņemties atbildÄ«bu.

Stāsts par interešu konfliktu nebeidzas tikai ar to, ka prokurora turpmākie lÄ“mumi pÄ“c kriminālprocesa saņemšanas ar nodarÄ«juma pārkvalifikāciju vai pierādÄ«jumu pārvÄ“rtÄ“šanu, par procesa izbeigšanu nonāk konfliktā ar izmeklÄ“tāju, bet tas nonāk interešu konfliktā arÄ« ar tiesu, ja process tiek nosÅ«tÄ«ts izskatÄ«šanai.

Var iedomāties, kā prokuroram uzturÄ“t apsÅ«dzÄ«bu, ja pats vai vienkārši cits prokuratÅ«ras iestādes prokurors ir vadÄ«jis, uzraudzÄ«jis šo procesu un nav to novedis lÄ«dz loÄ£iskam, sakarÄ«gam rezultātam. Viņš spiests apvainot pats sevi vai citu, uzraugošo prokuroru, ja tiesa saskata, ka pierādÄ«jumi lietā ir nepietiekami? Rodas interešu konflikts starp apsÅ«dzÄ«bu uzturošo prokuroru un tiesu. Šajā gadÄ«jumā apsÅ«dzÄ«bu uzraugošais prokurors spiests manipulÄ“t, piekāpties tiesai, mainÄ«t savu viedokli, apsÅ«dzÄ«bu, lai noņemtu no sevis atbildÄ«bu.

Toties, ja tiesa pieņem negatÄ«vu lÄ“mumu vai taisa pretrunÄ«gu spriedumu, kā to bija novÄ“rtÄ“jis izmeklÄ“tājs un/vai uzraugošais prokurors, priekšnieks, apsÅ«dzÄ«bu uzraugošais prokurors zaudÄ“ morālas vai pat juridiskas tiesÄ«bas izteikt protestu par tiesas spriedumu vai lÄ“mumu interešu konflikta dēļ. ŠÄ«s visas minÄ“to izmeklÄ“šanas procesa dalÄ«bnieku attiecÄ«bas var nosaukt par vienotas izmeklÄ“šanas un pierādÄ«jumu vÄ“rtÄ“šanas politikas trÅ«kumu vai neesamÄ«bu, kad katra pienākumi nav nodalÄ«ti ar personisko atbildÄ«bu, bet pārklājas.

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/vai_dalita_izmeklesana_nav_organizetas_noziedzibas_intereses