Iesaki rakstu:

SaistÄ«bā ar autoavāriju, kurā automašÄ«na uzbrauca sešgadÄ«gai meitenei uz ietves, radot nopietnus veselÄ«bas traucÄ“jumus, un pÄ“c kuras ne tikai tiesu medicÄ«nas eksperte, bet arÄ« prokurore savus pienākumus bija veikušas ārkārtÄ«gi pavirši, noticis pavÄ“rsiens - ir konstatÄ“ti rupji pārkāpumi pirmās instances tiesas lÄ“mumā atteikties pieņemt apelācijas sÅ«dzÄ«bu, un šÄ« sÅ«dzÄ«ba tomÄ“r ir pieņemta izskatÄ«šanai.

Pietiek jau ziņoja par smago avāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadÄ«ga meitene. Tiesu medicÄ«nas eksperte gan šo BÄ“rnu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas ārstu uzstādÄ«to diagnozi izslÄ“dza, turklāt VeselÄ«bas inspekcija paziņoja, ka nevienam neesot tiesÄ«bu apšaubÄ«t tiesu medicÄ«nas eksperta atzinumu.

Turklāt izrādÄ«jās, ka tā nav vienÄ«gā paviršÄ«ba šajā kriminālprocesā, kurā vainÄ«gajam pirmās instances tiesa piesprieda vien 80 stundu piespiedu darbu, bet lÄ«dz ar smagākās diagnozes – muguras smadzeņu satricinājuma – izslÄ“gšanu no cietušajai nodarÄ«tajiem miesas bojājumiem liedza meitenei saņemt kompensāciju par ārstÄ“šanos, kas var bÅ«t nepieciešama visa mūža garumā.

Šajā procesā nebija iedziļinājusies arÄ« uzraugošÄ prokurore - RÄ«gas Autotransporta prokuratÅ«ras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklÄ“tājai bija devusi norādÄ«jumus, kas vedina domāt, ka prokurore nav Ä«sti iedziļinājusies lietā.

PiemÄ“ram, prokurore bija norādÄ«jusi, ka "nepieciešams veikt detalizÄ“tu liecÄ«bu pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzÄ“ja ceļu satiksmes negadÄ«jumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusÄ« sāka šÄ·Ä“rsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums".

Taču patiesÄ«bā šajā negadÄ«jumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan bija paklupusi uz trotuāra, uz kura arÄ« uzbrauca automašÄ«na, kas pÄ“c tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka lÄ«dzi vairākus metrus, jo auto vadÄ«tājs Jānis Staņķis nebija vispār pamanÄ«jis, ka uzbraucis bÄ“rnam.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nebija pat uzskatÄ«ts pat vajadzÄ«gu. Tāpat nedz pati cietusÄ«, nedz viņas pārstāve – meitenes māte - pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā nebija iepazÄ«stinātas ar lÄ“mumu par tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes noteikšanu. Prokurori arÄ« nebija interesÄ“jis noskaidrot, kāpÄ“c tiesu medicÄ«niskajā ekspertÄ«zÄ“ no nodarÄ«tajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslÄ“gts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatÄ“ja neiroÄ·irurgs.

„Ir tāda sajÅ«ta, ka RÄ«gas Autotransporta prokuratÅ«ras prokurore Viktorija Soldatova, kas tik mīļi sasveicinājās tiesā ar apsÅ«dzÄ“to Jāni Staņķi, vispār nav pamanÄ«jusi, ka uz ietves tika uzbraukts sešus gadus vecai meitenei, jo kā apstāklis, ka noziedzÄ«gs nodarÄ«jums ir izdarÄ«ts pret personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu. Vispārzināms fakts, ka 6 gadi ir mazāk kā 15 gadi, un tas papildus cietušajam vÄ“l nav jāpierāda,” sÅ«dzÄ«bā virsprokuroram norādÄ«ja cietušas meitenÄ«tes māte.

Vienlaikus prokurores lÄ“mumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādÄ«ts Jāņa Staņķa atbildÄ«bu mÄ«kstinošs apstāklis – savas vainas atzÄ«šana un izdarÄ«tā nožēlošana.  Meitenes māte uzsver, ka Krimināllikums šÄdu mÄ«kstinošu apstākli neparedz. Krimināllikumā skaidri un gaiši noteikts - atbildÄ«bu mÄ«kstinošs apstāklis ir - noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«tājs pieteicies par vainÄ«gu, vaļsirdÄ«gi atzinies un nožēlojis izdarÄ«to.

Nu RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu kolÄ“Ä£ijas tiesnese Ä€rija Ždanova ir pieņēmusi lÄ“mumu atcelt Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 5.novembra lÄ“mumu un pieņemt izskatÄ«šanai cietušÄs pārstāves iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu šajā lietā. Å…emot vÄ“rā, ka šis dokuments kārtÄ“jo reizi demonstrÄ“ Latvijas tiesu sistÄ“mas Ä«patnÄ«bas, publicÄ“jam to pilnÄ«bā:

"RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu kolÄ“Ä£ijas tiesnese Ä€rija Ždanova pārbaudot krimināllietas materiālus, kurā ar RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu Jānis Staņķis, personas kods 220545-XXXXX, atzÄ«ts par vainÄ«gu un sodÄ«ts pÄ“c Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, konstatÄ“ja:

par pirmās instances tiesas spriedumu cietušÄs likumiskā pārstāve ir iesniegusi apelācijas sÅ«dzÄ«bu, kurā lÅ«dz pilnÄ«bā atcelt spriedumu un nosÅ«tÄ«t krimināllietu pirmās instances tiesai jaunai iztiesāšanai.

Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses 2014.gada 5.novembra lÄ“mumu iesniegtā apelācijas sÅ«dzÄ«ba atstāta bez izskatÄ«šanas, motivÄ“jot ar to, ka, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu, pierādÄ«jumu pārbaude nav veikta, tiesa pirms jautājuma par pierādÄ«jumu pārbaudes neizdarÄ«šanu izlemšanas noskaidrojusi prokurora, personas, kas Ä«steno aizstāvÄ«bu un cietušÄ pārstāvja viedokli par to, kā arÄ« izskaidrojusi viņiem pierādÄ«jumu pārbaudes neizdarÄ«šanas procesuālo bÅ«tÄ«bu un sekas. LÄ“mums par pierādÄ«jumu pārbaudes neizdarÄ«šanu pieņemts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 1-3.punktu, ka apsÅ«dzÄ“tais atzinis savu vainu visā viņam izvirzÄ«tajā apsÅ«dzÄ«bā un tiesai pÄ“c lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsÅ«dzÄ“tā vainu, apsÅ«dzÄ“tais lÅ«dzis pierādÄ«jumu pārbaudi neveikt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu, spriedumu, kas pieņemts, neizdarot pierādījumu pārbaudi, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 551.panta ceturto daļu, cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sÅ«dzÄ«bā nevar lÅ«gt vairāk par to, ko viņi lÅ«guši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

Par šo lÄ“mumu RÄ«gas Autotransporta prokuratÅ«ras virsprokurors Agnis Krastiņš iesniedzis apelācijas protestu, kurā norāda, ka, iepazÄ«stoties ar krimināllietas materiāliem, konstatÄ“jis, ka tiesas sÄ“des protokolā norādÄ«ts, ka cietušÄs pārstāve pirms tiesas izmeklÄ“šanas uzsākšanas lÅ«gusi atlikt lietas iztiesāšanu, jo vÄ“las sagatavot kompensācijas pieteikumu, kā arÄ« izteikusi lÅ«gumu noteikt komplekso tiesu medicÄ«nisko ekspertÄ«zi nepilngadÄ«gajai cietušajai ar neirologa piedalÄ«šanos. CietušÄs pārstāve lÅ«gusi skatÄ«t lietu ar pierādÄ«jumu pārbaudi.

ApsÅ«dzÄ«bu uzturošÄ prokurore tiesā izteikusi viedokli, ka, lai lemtu jautājumu par kompleksās tiesu medicÄ«niskās ekspertÄ«zes noteikšanu, jānopratina tiesu mediÄ·is- eksperts.

Pirmās instances tiesa šos viedokļus vÄ“rā neņēmusi un izskatÄ«jusi lietu bez pierādÄ«jumu pārbaudes. Virsprokurora ieskatā, šÄdi tiesa nav ievÄ“rojusi Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzÄ“tos nosacÄ«jumus.

Uzskata, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vÄ“rā iepriekš norādÄ«tos un citus iztiesāšanas gaitā konstatÄ“tos apstākļus.

Uzskata, ka tiesai bija jārÄ«kojas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta prasÄ«bām, jo bijis pamats šaubām par apsÅ«dzÄ“tā vainu viņam inkriminÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanā tieši pÄ“c Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas, jo, iespÄ“jams, pÄ“c tiesu medicÄ«niskās kompleksās vai papildus ekspertÄ«zes veikšanas varÄ“tu mainÄ«ties nodarÄ«juma kvalifikācija.

Uzskata, ka tiesa šÄdi pieļāvusi bÅ«tisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šÄ likuma 575.panta pirmās daļas 8punkta izpratnÄ“, jo nav ievÄ“roti šÄ paša likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacÄ«jumi, kā arÄ« ceturtās daļas nosacÄ«jumi.

Kriminālprocesa likuma 499panta ceturtajā daļā iekļauta norma, ka spriedumu, kurš taisÄ«ts saskaņā ar šÄ« panta prasÄ«bām, apelācijas kārtÄ«bā var pārsÅ«dzÄ“t tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. No šÄ«s normas satura izriet, ka tiesai cietušÄs pārstāves apelācijas sÅ«dzÄ«ba viennozÄ«mÄ«gi bijusi jāpieņem izskatÄ«šanai, ņemot vÄ“rā to, ka apelācijas sÅ«dzÄ«bā cietušÄs likumiskā pārstāve nepārprotami norāda, ka pārsÅ«dz spriedumu ne tikai daļā par pierādÄ«jumu neizvÄ“rtÄ“šanu, lÅ«gumu neizlemšanu, bet arÄ« daļā par tiesas piespriesto sodu un sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, kas pilnÄ«bā atbilst Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā minÄ“tajiem pārsÅ«dzÄ«bas iemesliem. Pie tam uz šiem iemesliem tiesa pati atsaukusies lÄ“muma konstatÄ“jošajā daļā.

Uzskata, ka visu pieminÄ“to pārkāpumu kopums ir par pamatu lÄ“muma atcelšanai.

LÅ«dz atcelt RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 5. novembra lÄ“mumu un pieņemt lietu iztiesāšanai apelācijas kārtÄ«bā.

Par lÄ“mumu cietušÄs likumiskā pārstāve iesniegusi sÅ«dzÄ«bu, kurā norāda, ka tas ir prettiesisks, klaji mazgadÄ«ga bÄ“rna likumiskās intereses un tiesÄ«bas aizskarošs, tajā skaitā, tiesÄ«bas uz objektÄ«vu un taisnÄ«gu tiesu, liedzot iespÄ“ju prokurora un tiesneses rÄ«cÄ«bu dotajā kriminālprocesā izvÄ“rtÄ“t augstāk stāvošai tiesu instancei.

Likuma "Par tiesu varu" 1 panta otrā daļa nosaka, ka "(..) tiesu varu Ä«steno atbilstoši tiesiskuma principam (..), kurš, savukārt, nosaka, ka " (..) tiesas rÄ«cÄ«bai jāatbilst tiesÄ«bu normām. Tiesa darbojas normatÄ«vajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jÄ“gai un mÄ“rÄ·im (..) ".

Savukārt, likuma "Par tiesu varu" 3.pants nosaka, ka "(1)personai ir tiesÄ«bas uz tiesas aizsardzÄ«bu pret tās dzÄ«vÄ«bas, veselÄ«bas, personiskās brÄ«vÄ«bas, goda, cieņas un mantas apdraudÄ“jumiem; (2) katrai personai ir garantÄ“tas tiesÄ«bas, lai 'uz pilnÄ«gas lÄ«dztiesÄ«bas pamata, atklāti izskatot lietu neatkarÄ«gā un objektÄ«vā tiesā, tiktu noteiktas šÄ«s personas tiesÄ«bas un pienākumi vai pret to vÄ“rstās apsÅ«dzÄ«bas pamatotÄ«ba, ieverojot visas taisnÄ«guma prasÄ«bas ".

Dotajā kriminālprocesā tiesnese esot skaidri un nepārprotami parādÄ«jusi, ka tiesa drÄ«kst atbalstÄ«t mazgadÄ«ga cietušÄ Kriminālprocesa likumā noteikto tiesÄ«bu aizskārumu pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā, kā arÄ« ignorÄ“t BÄ“rnu tiesÄ«bu deklarāciju un BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumu, kura 6.pants nosaka, ka "Tiesiskajās attiecÄ«bas, kas skar bÄ“rnu, bÄ“rna tiesÄ«bas un intereses ir prioritāras. Visām darbÄ«bām attiecÄ«bā uz bÄ“rnu neatkarÄ«gi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldÄ«bu institÅ«cijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā ari tiesas un citas tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes, prioritāri ir jānodrošina bÄ“rna tiesÄ«bas un intereses ".

CietušÄs pārstāve norāda, ka vÄ“las saprast, kas tiesneses izpratnÄ“ ir taisnÄ«ga un objektÄ«va tiesa un kurš Kriminālprocesa likuma pants aizliedz cietušÄ, kurš pat nav nopratināts pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā, pārstāvim apelācijas sÅ«dzÄ«bā lÅ«gt atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosÅ«tÄ«t lietu jaunai izskatÄ«šanai pirmās instances tiesā, un ka šÄdu lÅ«gumu bÅ«tu iespÄ“jams izteikt tiesu debatÄ“s.

Faktiski ar lÄ“mumu esot pateikts, ka cietušajam vispār nav tiesÄ«bu pārsÅ«dzÄ“t tiesas spriedumu lietā, kurā pretÄ“ji cietušÄ pārstāvja viedoklim, nav veikta pierādÄ«jumu pārbaude, kaut gan cietušÄ tiesÄ«bu pārkāpumi pirmstiesas izmeklÄ“šanas laika, ka aripec tas pabeigšanas redzami ar "neapbruņotu aci".

Ar šÄdu prokuratÅ«ras un tiesas attieksmi dotajā kriminālprocesā tiekot parādÄ«ts, ka mazgadÄ«gs bÄ“rns, kurš cietis noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultātā, šajā valsti ir beztiesisks un traucÄ“jošs.

Uzskata, ka apelācijas sūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 551.panta prasībām un tajā spriedums pārsūdzēts daļā par piespriesto sodu un sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.

LÅ«dz atcelt RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 5. novembra lÄ“mumu.

Iepazīstoties ar apelācijas sūdzību, tiesnese konstatēja, ka tā atbilst Kriminālprocesa likuma 551 panta pirmās, otrās, ceturtās daļas prasībām.

Krimināllikuma 499.panta ceturtā daļa nosaka, ka spriedumu apelācijas kārtÄ«bā var pārsÅ«dzÄ“t tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. Tiesnese konstatÄ“, ka, lÅ«dzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, norādot uz pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem, kā arÄ« nepiekrÄ«tot noteiktajam sodam, cietušÄs pārstāve ir ievÄ“rojusi Kriminālprocesā likuma 551.panta prasÄ«bas.

Tiesnese pievienojas apelācijas protestā paustajam viedoklim, ka RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 5.novembra lÄ“mums kā nepamatots atceļams, bet cietušÄs likumiskās pārstāves iesniegtā apelācijas sÅ«dzÄ«ba pieņemama izskatÄ«šanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturto daļu, lietu var iztiesāt rakstveida procesā.

Lietā nav apstākļu, kas liegtu tās iztiesāšanu apelācijas instancÄ“, Kriminālprocesa likuma 550-552.pantu nosacÄ«jumi ir izpildÄ«ti un lieta piekritÄ«ga iztiesāšanai RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolÄ“Ä£ijai apelācijas instancÄ“, tā nozÄ«mÄ“jama iztiesāšanai.

Pamatojoties uz augstākminēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturto daļu, 5611.pantu, tiesnese nolēma:

atcelt RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 5.novembra lÄ“mumu un pieņemt izskatÄ«šanai cietušÄs pārstāves iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu."