Iesaki rakstu:

MÅ«su nacionālajā akadÄ“miskajā kņudÄ“šanā atejas tÄ“ma ir populāra. Savā laikā augstākās izglÄ«tÄ«bas privātā tirgotava „TurÄ«ba” reklāmas kampaņas priekšgalā iejÅ«dza akadÄ“miski daudzsološu devÄ«zi „Mums ir vislabākās atejas Latvijā!”. Ar tādu devÄ«zi „TurÄ«ba” pievilināja akadÄ“miskos klientus (potenciālos „studentus”), konkurÄ“jot ar Latvijas Universitāti un citām augstskolām. „TurÄ«bas” devÄ«zei bija vilinošas akadÄ“miskās perspektÄ«vas. „TurÄ«ba” nemeloja. DevÄ«zÄ“ atspoguļojās akadÄ“miskā patiesÄ«ba. „TurÄ«bā” atejas patiešÄm bija labākas nekā LU un, piemÄ“ram, tādā izglÄ«tÄ«bas privātajā tirgotavā kā Baltijas Starptautiskā akadÄ“mija.

Latviešu akadÄ“miskajā kņudÄ“šanā atejas tÄ“ma akadÄ“miski oriÄ£ināli iedžinkstÄ“ja 2016.gada 11.martā LabklājÄ«bas ministrijas organizÄ“tajā konferencÄ“ “Dzimums? Dzimte?”. Konference bija veltÄ«ta temperamentÄ«gajam jautājumam par jÄ“dziena „gender” masveidÄ«go ieskalošanu spÄ«tÄ«go latviešu verbālajā aparātā.

Konference bija patriotiski kvekšÄ·ošs turpinājums vidiņviņķeliešu deÄ£enerātu centieniem latviešus pieradināt nesaskatÄ«t nekādu bioloÄ£isko atšÄ·irÄ«bu starp sievieti un vÄ«rieti. Tāpat pÄ“c iespÄ“jas ātrāk ir nepieciešams latviešus iedÄ«dÄ«t operatÄ«vi mainÄ«t dzimumu atkarÄ«bā no Ä£eopolitiskās situācijas, hibrÄ«dkara draudiem, pupuÄ·u dziesmām Ä€dažu poligonā, Putina armijas iebrukuma prognozÄ“m, benzÄ«na cenas, Krištopāna meitas seksÄ«guma koeficienta, Jurkānes kundzes nerealizÄ“tā mātes instinkta, minimālās algas, RudzÄ«ša kunga latviešu seksualitātes grafika, akadÄ“miÄ·a BuiÄ·a savas iepriekšÄ“jās dzÄ«ves redzÄ“juma, Šlāpina kunga smÄ«nÄ“šanas bārdā, LU studentu eksperimenta „Jehovas liecinieku 'karojošÄs misijas gars'” un citām sociāli akÅ«tām svārstÄ«bām Daugavas, Gaujas, Lielupes, Abavas, Aiviekstes krastos.

Latvieši ir spÄ«tÄ«gi un nepaklausÄ«gi. TāpÄ“c manāmi atpaliek no Eiropas, un tam ir jādara gals. Latviešiem ir beidzot prātÄ«gi jāsaprot, ka bez „genderisma” tautai nav nekādas nākotnes. „Genderisms” beidzot ir jāiestāda latviskajā identitātÄ“ uz mūžu mūžiem, lai „krievi” to nespÄ“tu izravÄ“t.

Pasākums notika RÄ«gā, Lomonosova ielā Nr.1. Tur atrodas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte. KonferencÄ“ piedalÄ«jās asociācijas „Ä¢imene” pārstāvji. LÅ«k, ko viņi interesanti stāsta: „Tāpat visnotaļ savdabÄ«ga šÄ·ita Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pieeja labierÄ«cÄ«bu lietošanas noteikumiem. Jau konferences sākumā ar nelielu ironiju tika paziņots, ka konferences dalÄ«bnieku Ä“rtÄ«bām pirmajā stāvā aiz garderobÄ“m atrodas labierÄ«cÄ«bas, kas paredzÄ“tas atsevišÄ·i vÄ«riešiem un sievietÄ“m. Taču, ja konferences apmeklÄ“tāji jÅ«tas pietiekami “drosmÄ«gi”, tad var apmeklÄ“t labierÄ«cÄ«bas blakus konferenču zālei, kas ir paredzÄ“tas abiem dzimumiem.

JāpiezÄ«mÄ“, ka raksta autores nejutās komfortabli šÄdā uzspiestā intimitātÄ“ ar pretÄ“jā dzimuma pārstāvjiem, jo labierÄ«cÄ«bu kabÄ«nes bija pārāk atklātas un nebija piemÄ“rotas dažādu dzimuma pārstāvju apmeklÄ“jumiem un personiskajām vajadzÄ«bām. Ja iestāde alkst ietaupÄ«t uz labierÄ«cÄ«bu ierÄ«košanas un uzturÄ“šanas izmaksām, tad, veidojot unisex labierÄ«cÄ«bas, kabÄ«nÄ“m ir jābÅ«t pilnÄ«bā nošÄ·irtām (no grÄ«das lÄ«dz griestiem) ar tajās pieejamām izlietnÄ“m un atkritumu urnām. PretÄ“jā gadÄ«jumā šÄda rÄ«cÄ«ba ir klasificÄ“jama kā emocionālā vardarbÄ«ba pret sievietÄ“m un meitenÄ“m.”

Tik tikko sacÄ«ju, ka atejas tÄ“ma akadÄ“miski oriÄ£ināli iedžinkstÄ“ja Lomonosova ielā. Faktiski tāda konstatācija ir nepilnÄ«ga. Šajā konstatācijā esmu pamatÄ«gi noniecinājis tÄ“mas globālo vÄ“rienu. JāvÄ“rtÄ“ ir nevis vietÄ“jā mÄ“rogā, bet ievÄ“rojami plašÄk. Domāju, atejas akadÄ“miskās tÄ“mas oriÄ£inalitāti drÄ«kst vÄ“rtÄ“t visas planÄ“tas mÄ“rogā. ApmÄ“ram pusgadsimtu regulāri lasu informāciju par zinātniskajiem pasākumiem gan savā zemÄ“, gan ārzemÄ“s. Taču pirmo reizi sastopos ar atejas tÄ“mu zinātniskā pasākuma struktÅ«rā. Turklāt ne tikai akadÄ“miski oriÄ£inālā interpretācijā, bet arÄ« profesionāli kompetentā interpretācijā.

Ar parkšÄ·ošu sajÅ«smu lasÄ«ju un pārlasÄ«ju par „unisex labierÄ«cÄ«bu” smalkajām tehniskajām niansÄ“m, kuru ignorÄ“šana dzemdÄ“ „emocionālo vardarbÄ«bu pret sievietÄ“m un meitenÄ“m”. Lasot sapratu, ka Sarkanmatainajai TumsonÄ«bai roku rokā ar Lielās Bandas drošÄ«bas aÄ£entiem vajadzÄ“tu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā pievÄ“rst lielu uzmanÄ«bu „unisex labierÄ«cÄ«bām” Latvijā, demokrātiski paredzot tautiešiem bargu cietumsodu un probācijas uzraudzÄ«bu lÄ«dz mūža beigām par šÄ«s modifikācijas ateju nelietošanu. „Unisex labierÄ«cÄ«bām” katrā ziņā ir jāierāda goda „punkts” („punkts viens”, „punkts divi”, kā mÄ«lÄ“ja teikt ne tikai literāri nedumjais Godmaņa kungs) koalÄ«cijas lÄ«gumā un valdÄ«bas deklarācijā.

Taču asociācijas „Ä¢imene” pārstāvju publikācijā atejas tÄ“ma rÄ«bināja padomāt par citu „ateju”. RÄ«bināja padomāt par akadÄ“miskā brāķa perÄ“kli un tā drausmÄ«go lomu latviešu dzÄ«vÄ“.

Kas ir LU Sociālo zinātņu fakultāte RÄ«gā, Lomonosova ielā, kur notika konference? Vai atejas tÄ“ma bija nejauša idiotija vai organiski iederÄ“jās konferences izmantotajās telpās? Kas tā ir par vietu latviešu tautai un latviešu valstij? Kāda ir fakultātes ietekme latviešu nacionālajā attÄ«stÄ«bā? Ko fakultāte sniedz sabiedriskajai apziņai? Ko fakultāte sniedz sabiedrÄ«bas morālajai stājai? Kāds labums tautai un valstij no fakultātes? Tie nebÅ«t nav visi jautājumi, par kuriem nopietni jāpadomā ne tikai šo rindu autoram.

LU Sociālo zinātņu fakultāte RÄ«gā, Lomonosova ielā teorÄ“tiski ir ļoti svarÄ«ga vieta latviešu tautai un latviešu valstij. Fakultāte gatavo sociologus, politologus, žurnālistus. Tātad gatavo speciālistus kardināli svarÄ«gās nozarÄ“s.

Protams, svarÄ«ga ir ikviena nozare. Katrai nozarei ir neaizstājama un cÄ“la vieta kultÅ«rā. TomÄ“r neviens saprātÄ«gs cilvÄ“ks necentÄ«sies noliegt nozaru zināmas hierahijas pastāvÄ“šanu no sociālās sÅ«tÄ«bas viedokļa. Sociologu, politologu, žurnālistu sociālā sÅ«tÄ«ba manāmi atšÄ·iras, teiksim, no Ä·Ä«miÄ·u, matemātiÄ·u, fizkultÅ«ras skolotāju, bibliotekāru, bibliogrāfu sociālās sÅ«tÄ«bas.

Sociologu, politologu, žurnālistu darbÄ«ba ir tieša komunikācija ar sabiedrÄ«bu. Turklāt tā ir komunikācija, kuras rezultātā bÅ«tiski izmainās sabiedriskā apziņa. No sociologu, politologu, žurnālistu darbÄ«bas ir atkarÄ«ga sabiedrÄ«bas garÄ«gā labklājÄ«ba, morālā stāja, sabiedrÄ«bas radošÄ vitalitāte, sabiedrÄ«bas ticÄ«ba sev un savai nākotnei. No sociologu, politologu, žurnālistu darbÄ«bas ir atkarÄ«gs valsts politiski organizatoriskais lÄ«menis, demokrātijas lÄ«menis, vārda brÄ«vÄ«bas lÄ«menis, cilvÄ“ktiesÄ«bu lÄ«menis, tiesiskuma un taisnÄ«guma lÄ«menis, ideoloÄ£ijas lÄ«menis, korupcijas lÄ«menis, sabiedriskās domas dienas kārtÄ«ba, valsts institÅ«ciju autoritāte, tautas un valsts starptautiskā reputācija.

No šo nozaru speciālistu darbÄ«bas ir atkarÄ«ga sociālo procesu analÄ«tika, kritika, problÄ“mu risinājums. Sociologu, politologu, žunālistu darbÄ«ba atsaucās uz valsts sociāli ekonomisko stratÄ“Ä£iju un taktiku, valsts iekšÄ“jo un ārÄ“jo politiku.

Akcentējot sociologu, politologu, žurnālistu lomu, uzskaitījumu var turpināt. Bet tas nav vajadzīgs. Tas nav galvenais. Galvenais ir kaut kas cits.

Galvenais ir atbildes uz jautājumiem, kāda ir fakultātes ietekme latviešu nacionālajā attÄ«stÄ«bā, ko fakultāte sniedz sabiedriskajai apziņai un sabiedrÄ«bas morālajai stājai, kāds labums tautai un valstij no fakultātes.

DrÄ«kstu minÄ“tos jautājumus pasludināt par retoriskiem jautājumiem. Sociāli aktÄ«viem cilvÄ“kiem atbildes ir zināmas. VarbÅ«t vienÄ«gi kāda daļa no viņiem nav padomājusi, tā teikt, kompleksi. RespektÄ«vi, viņi lÄ«dz šim ir uzlÅ«kojuši un vÄ“rtÄ“juši atsevišÄ·i mÅ«su sociologus, politologus, žurnālistus. IespÄ“jams, pat nezinot, ka viņi visi nāk no viena perÄ“kļa, kuru morāli, intelektuāli un profesionāli perÄ“ neliels cilvÄ“ku skaits.

MÅ«su sociologu apšaubāmais lÄ«menis uzskatāmi ir redzams, piemÄ“ram, dažādu aptauju anketu gramatiski un stilistiski dÄ«vainajos formulÄ“jumos, pÄ“tÄ«jumu rezultātu tendenciozajos skaidrojumos. Bet, saprotams, pats svarÄ«gākais ir uzticamÄ«bas pakāpe mÅ«su sociologu darbam. ŠÄ« pakāpe nav augsta. Sociologi parasti par naudu izpilda konkrÄ“tu pasÅ«tÄ«jumu.

Par pÄ“cpadomju latviešu žurnālistiku vispār nav vÄ“rts runāt. Latvijā ceturtās varas vietā ir visu citu varu dibenu laizÄ«šana, melu Ä£enerÄ“šana un izvirtÄ«bas formātu propaganda. RÄ«gā vārdu „žurnālists” nav kauns attiecināt tikai uz dažiem žurnālistiem. Viņus var saskaitÄ«t uz vienas rokas pirkstiem. Žurnālistikas vietā tagad ir melu, neÄ·Ä«trÄ«bu, noziegumu, perversijas, vulgaritātes, bezgarÄ«guma, glamÅ«ra, homoseksuālisma, postmodernisma, izklaides industrijas apsiekalošana. Daudzi publiski pieejamie materiāli liecina, ka mÅ«su „žurnālistiem” nav pilnÄ«gi nekādas saprašanas par žurnālistikas profesiju un tās misiju sabiedrÄ«bā. Žurnālistus var vienÄ«gi sastapt dažos RÄ«gas neatkarÄ«gajos sociālās analÄ«tikas medijos un provincÄ“.

PolitoloÄ£ija un politologu sagatavošana latviešiem ir jauna akadÄ“miskā nozare. Padomju valstÄ« šÄ« nozare neeksistÄ“ja. Taču eksistÄ“ja pirmspadomju laikā un pārÄ“jā pasaulÄ“, no kuras nav aizliegts mācÄ«ties.

Politologu darbÄ«bas centrā ir politika. Tātad atsevišÄ·s fundamentāli svarÄ«gs cilvÄ“ku dzÄ«ves segments. Tā kodols ir politiskās varas un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bas. Å…emot vÄ“rā padomju ideoloÄ£isko mantojumu un bijušo padomju cilvÄ“ku ne visai plašÄs zināšanas par politiku, pÄ“cpadomju politologi sabiedrÄ«bai var lieliski palÄ«dzÄ“t. Politologu palÄ«dzÄ«ba var bÅ«t ļoti svÄ“tÄ«ga sabiedriskās apziņas satura formÄ“šanā, radot stabilu izpratni par politiskajām vÄ“rtÄ«bām, principiem, organizatoriskajām tehnoloÄ£ijām, politiskās dzÄ«ves pagātnes pieredzi un šodienas pieredzi mÅ«sdienu pasaulÄ“.

LU Sociālo zinātņu fakultātÄ“ strādā tādi kadri kā O.Skudra, J.Rozenvalds, D.Auers, I.Ījabs, V.Kalniņš. Vai ir vajadzÄ«gs komentÄ“t viņu darbÄ«bu tautas un valsts labā, aizstāvot latviešu nacionālās intereses, tautas suverenitāti, valsts nacionālo neatkarÄ«bu?

Tas atkal ir retorisks jautājums. Fakultāte Lomonosova ielā ir akadÄ“miskā brāķa perÄ“klis. No Lomonosova ielas sociologiem, politologiem, žurnālistiem latviešu tautai un latviešu valstij nav nekāds labums. VienÄ«gi kauns un negods. Šis perÄ“klis ir valdošÄs kliÄ·es rupors socioloÄ£ijā, politoloÄ£ijā, žurnālistikā. PerÄ“klis sistemātiski „zinātniski” pamato Lielās Bandas noziegumus. PerÄ“kļa „eksperti” teorÄ“tiski „leÄ£itimÄ“” Lielās Bandas ambÄ«cijas. Lielās Bandas izdarÄ«bas iegÅ«st akadÄ“misko glancÄ“jumu.

Tā, piemÄ“ram, I.Ījabs nesen norÄ“ja A.Lembergu, kurš esot maisÄ«jies pa kājām Sarkanmatainajai TumsonÄ«bai jaunās valdÄ«bas sastādÄ«šanā. Savukārt par O.Skudras iztapÄ«gumu pirms neilga laika medijos varÄ“ja lasÄ«t šÄdas rindas: „Saeimas pieņemtie grozÄ«jumi vairākos likumos, nosakot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vÄ“lÄ“šanās varÄ“s piedalÄ«ties partijas, kurās ir vismaz 500 biedri, liegs vÄ“lÄ“šanās parādÄ«ties populistu tipa partijām, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociÄ“tais profesors Ojārs Skudra. Viņš Saeimas lÄ“mumu vÄ“rtÄ“ja pozitÄ«vi, norādot, ka Latvijā jau ir vairākas stabilas partijas un partiju apvienÄ«bas, kurām nav problÄ“mu ar biedru skaitu. ŠÄds lÄ“mums, viņa ieskatā, ir pieņemts, lai neparādÄ«tos jauna "ReÄ£ionu apvienÄ«ba" vai "No sirds Latvijai", ziņo LETA.”

O.Skudram Ä£eniāli pievienojās kolÄ“Ä£is J.Rozenvalds: „Saeimas šodien pieņemtie grozÄ«jumi vairākos likumos, nosakot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vÄ“lÄ“šanās varÄ“s piedalÄ«ties partijas, kurās ir vismaz 500 biedri, varÄ“tu apgrÅ«tināt jaunu partiju radÄ«šanu, pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Juris Rozenvalds.” Daunis Auers nesen publicÄ“ja odiozu tekstu ar virsrakstu „Augstākās izglÄ«tÄ«bas eksports - maz pazÄ«stamais Latvijas veiksmes stāsts”. Valts Kalniņš ir ne tikai LU Sociālo zinātņu fakultātes, bet arÄ« biedrÄ«bas Providus stÅ«resvÄ«rs. Viņš, iespÄ“jams, ir pielicis savu skoloto galvu bez cepures pie likumprojekta „GrozÄ«jumi Krimināllikumā”, kas pÄ“cpadomju Latvijā ir Lielās Bandas visreakcionārākais uzbrukums demokrātijai un latviešu tautas suverenitātei.

No Lomonosova ielas nekad neskan pÄ“cpadomju Latvijā tādi aktuāli aicinājumi kā pietiek zagt, pietiek kampt, pietiek melot, pietiek noklusÄ“t, pietiek izlikties. No Lomonosova ielas atskan vienÄ«gi gļēvulÄ«gi aplausi, primitÄ«va čalošana, šÄ·ebÄ«ga pielÄ«šana.

Tas ir drausmÄ«gs fakts. Īstu sociologu, politologu, žurnālistu trÅ«kums graujoši atsaucas uz latviešu tautas iespÄ“ju pretoties valdošÄs kliÄ·es noziegumu brÄ«vÄ«bai un nacionālajai nodevÄ«bai. Manāmi atsaucas uz tautas vispārÄ“jo attÄ«stÄ«bu – uzskatu un izglÄ«totÄ«bas lÄ«meni atbilstoši cilvÄ“ces kognitÄ«vajiem sasniegumiem.