Iesaki rakstu:

Partijas "VienotÄ«ba" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Arvils Ašeradens vakar paziņoja, ka esot gandarÄ«ts, ka šai partijai pievienojas tāda zinoša un nozarÄ“ augstu vÄ“rtÄ“ta personÄ«ba kā bijusÄ« veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša. Pietiek šodien ar dažu aizvadÄ«to mÄ“nešu publikāciju palÄ«dzÄ«bu atgādina šÄ«s „melu čempiones” zināšanas, augsto vÄ“rtÄ“jumu nozarÄ“ un paveiktos labos darbus.

Algas diena klāt, mediÄ·i nesaņem solÄ«to, bet ÄŒakša sēž Saeimā kā lielmāte

PÄ“teris Apinis, 10.02.2019.

Pienākusi algas diena par janvāri. MedicÄ«nas māsa, ārsta palÄ«gs NMPD, ārsti uzņemšanas nodaļā un visi medicÄ«nas darbinieki gaida savu 20% algu pielikumu. ŠÄ« pielikuma nebÅ«s, taču bÅ«s mediÄ·i, kas ieraudzÄ«s reālu algas samazinājumu, jo bÅ«s samazinātas piemaksas, atņemtas pusslodzes.

Atgādināšu tikai trÄ«s Andas ÄŒakšas paziņojumus. Pirmais nāk jau no 2017. gada, kad Anda ÄŒakša satraucas, ka mediÄ·u algas pieaugs pārāk strauji. Informācija vÄ“l joprojām internetā atrodama.

PÄ“rnā gada 5. decembrÄ« mediji ziņoja: „ÄŒakša: mediÄ·u algas par 20% tiks palielinātas jau no janvāra”. Un vÄ“l paziņojums 18. decembrÄ«: „No nākamā gada 1. janvāra mediÄ·u darba samaksa pieaugs vidÄ“ji par 20%, salÄ«dzinot ar šo gadu, paredz otrdien – šÄgada pÄ“dÄ“jā Ministru Kabineta (MK) sÄ“dÄ“ pieņemtais valdÄ«bas lÄ“mums apstiprināt grozÄ«jumus MK noteikumos”. Šis gan ir izraksts no preses relÄ«zes, bet visādos locÄ«jumos ar svinÄ«giem ministres solÄ«jumiem, tas joprojām atrodams avÄ«zÄ“s un portālos.

Ja mÄ“s palasām pÄ“rnā gada Andas ÄŒakšas solÄ«jumus, tad tagad mediÄ·iem kredÄ«tkartei bÅ«tu jāuzsprāgst no pārpilnÄ«bas.

SolÄ«jumi savu ir sasnieguši, Anda ÄŒakša kā lielmāte sēž Saeimā, saņem milzu algu  (salÄ«dzinājumā ar ārstiem un māsām), reizi nedēļā nospiež balsošanas pogas, bet divas reizes nedēļā – stundu vai pusotru gudri par visiem jautājumiem izsakās komisiju sÄ“dÄ“s.

SolÄ«jumi ir viņu atveduši uz Saeimu. Tiesa, Andas ÄŒakšas solÄ«jumi bija krietni plašÄki par algas pielikumu. Augustā pirms vÄ“lÄ“šanām viņa ārstiem solÄ«ja tikai algas pielikumu, bet pacientiem – turpat vai saules mūžu.

Vai politiÄ·is drÄ«kst nesolÄ«t? Ja paskatām, ko sasolÄ«jušas iesācÄ“ju partijas, tad šajos solÄ«jumos pensijas tiks pasniegtas zelta stieņos, bet algas piecsimt eiro banknotÄ“s. Bet uz šÄ«m partijām visi raudzÄ«jās ar izpratni – nezina taču, ka nauda kokos neaug.

Ja solÄ«tājs ir ministre ar divu gadu amatprasmi, kura piedalÄ«jusies divu budžetu pieņemšanā, viņas vārdos klausās.

Ja priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu došanā tiktu rÄ«kots nacionālais čempionāts, veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša to bÅ«tu pārliecinoši uzvarÄ“jusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrÄ«bas priekšsēža parakstÄ«tu diplomu.

Viņa solÄ«ja pārliecinoši, solÄ«ja katru dienu televÄ«zijā, radio, avÄ«zÄ“s un feisbuka kontā, solÄ«ja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vÄ“zi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solÄ«ja lielas kvotas, superātru e-veselÄ«bu un medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu visiem NATO karavÄ«riem ar tādu Ä·irurÄ£isku pieredzi, kādu tikai SÄ«rijas karā var šobrÄ«d iegÅ«t.

Fantastisks solÄ«jums bija bÅ«tiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselÄ«bas aprÅ«pi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta lÄ«dzmaksājumu par katru slimnÄ«cas gultā pavadÄ«to dienu. Un kur tad vÄ“l ikdienas solÄ«jumi, ka zāles kļūs lÄ“tākas tieši pÄ“c vÄ“lÄ“šanām.

Šie solÄ«jumi televÄ«zijā, radio, laikrakstos un portālos labo darbu čempionei Andai ÄŒakšai nebija par brÄ«vu. ŠÄ«s priekšvÄ“lÄ“šanu reklāmas maksāja milzu naudu, jautājums, kas to naudu deva un vai deva par padarÄ«tiem darbiem (iepirkumiem?) vai solÄ«jumiem kaut ko darÄ«t (iepirkt par valsts naudu?).

ProblÄ“ma tāda, ka naudu veselÄ«bas budžets saņēma lielu (papildus 200 miljonus), bet ministrei ÄŒakšai to izdevās iztÄ“rÄ“t zāļu un tehnikas iepirkumos, e-veselÄ«bas un jaunās finansÄ“šanas kārtÄ«bas e-sistÄ“mas ieviešanā, patiesÄ«bā visur, izņemot mediÄ·u algās. VarbÅ«t tādēļ, ka mediÄ·u algas ir vienÄ«gais, no kā nevar paņemt „otkatu”?

Un tomÄ“r es aicinu visus kolÄ“Ä£us, kas šajās dienās saņems algu, bet nesaņems cerÄ“tos papildu 20% (vienkāršoti – ja JÅ«s saņēmāt „uz rokas” 600 eiro, Jums vajadzÄ“tu šonedēļ algā „uz rokas” saņemt 720 eiro), atcerÄ“ties šos solÄ«jumus.

Aicinu izvirzÄ«t Gada cilvÄ“ka balvai medicÄ«nā labo darbu čempioni Andu ÄŒakšu

PÄ“teris Apinis, 25.01.2019.

Gada cilvÄ“ka balvai medicÄ«nā es izvirzu labo darbu čempioni Andu ÄŒakšu. Mani lasÄ«tāji man piekritÄ«s – nevienu piemÄ“rotāku kandidatÅ«ru šim goda nosaukumam atrast nav iespÄ“jams, kaut vai tāpÄ“c, ka https://trends.google.com viņu uzrāda par populārāko ārsti meklÄ“tājā pÄ“rnajā gadā, visai ievÄ“rojami apsteidzot otrajā vietā gada otrajā pusÄ“ strauji ienākušo Andri Skridi.

Anda ÄŒakša iet pa dzÄ«vi mazliet saliektā un rÅ«pju nomāktā gaitā, it kā viņai uz pleciem bÅ«tu uzkrautas visas visuma bÄ“das, bet sakārtojusi šo nešÄ¼avu viņa ir kā eņģeļa spārnus. Viņas acis spoži izstaro labestÄ«bas gaismu pat tad, ja cita rokas ar Andas ziņu un uzstādÄ«jumu veic slepkavÄ«bai, zādzÄ«bai vai korupcijai lÄ«dzÄ«gas ļaunas darbÄ«bas. Un bÅ«tiskais ir viņas Ä£eniālais domāšanas un pasaules uztveres veids – katrā sarunā, katrā runātā vai rakstÄ«tā tekstā viņa redz dubultdomu un dubultmorāli, pat ja tādas nav. Savukārt visur, kur dubultdoma vai dubultrisinājums ir, viņa neredz nekādu domu.

Anda ÄŒakša ir dzimusi politiÄ·e. VÄ“l vairāk – es nepazÄ«stu nevienu, kas vÄ“l vairāk bÅ«tu dzimusi politiÄ·e kā Anda. Angela Merkele viņai varÄ“tu pienest tÄ“ju. Savu apogeju Anda ÄŒakša sasniedza vÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“. Ja priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu došanā tiktu rÄ«kots nacionālais čempionāts, veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša to bÅ«tu pārliecinoši uzvarÄ“jusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrÄ«bas priekšsēža parakstÄ«tu diplomu.

Viņa solÄ«ja pārliecinoši, solÄ«ja katru dienu televÄ«zijā, radio, avÄ«zÄ“s un facebookkontā, solÄ«ja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vÄ“zi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solÄ«ja lielas kvotas, superātru e-veselÄ«bu un medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu visiem NATO karavÄ«riem ar tādu Ä·irurÄ£isku pieredzi, kādu tikai SÄ«rijas karā var šobrÄ«d iegÅ«t.

Fantastisks solÄ«jums bija bÅ«tiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselÄ«bas aprÅ«pi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta lÄ«dzmaksājumu par katru slimnÄ«cas gultā pavadÄ«to dienu. Un kur tad vÄ“l ikdienas solÄ«jumi, ka zāles kļūs lÄ“tākas tieši pÄ“c vÄ“lÄ“šanām. Lai solÄ«jumi bÅ«tu ticamāki, viņa parakstÄ«ja lÄ«gumus un protokolus ar arodbiedrÄ«bu, Māsu asociāciju, Farmācijas asociāciju, pacientu biedrÄ«bām un bÅ«tu parakstÄ«jusi lÄ«gumu ar pašu velnu, ja vien šis bÅ«tu uz kādu televÄ«zijas studiju ar pildspalvu rokā ieradies.

Parakstot lÄ«gumus un protokolus, arodbiedrÄ«bas, asociācijas un biedrÄ«bas tieši un netieši reklamÄ“ja labo ministri Andu ÄŒakšu, kas nule atnesÄ«s seifu ar naudu un sadalÄ«s to ārstiem, māsām un pacientiem. Tiesa, solÄ«jumiem un spožām reklāmām, rullÄ«šiem Yuotube formātā, ikdienas televÄ«zijas intervijām un milzu plakātiem par čempioniem labajos darbos lÄ«dzi nāk bažas – kas par to maksā un cik.

Jebkura politiska reklāma ir lieli naudas lÄ«dzekļi. Ja kāds gatavs maksāt par politisku reklāmu, tas nozÄ«mÄ“ – viņš ir savācis naudu reklāmai par padarÄ«tiem vai apsolÄ«tiem darbiem vai pirkumiem. Nezināma iemesla dēļ latvieši lieto terminu „20 otkata procenti”, domājot, ka neviens valsts vai pašvaldÄ«bas iepirkums nenotiek bez kaut kādas starpniecÄ«bas naudas korumpÄ“tam ierÄ“dnim vai politiÄ·im. Skatoties televÄ«zijā priekšvÄ“lÄ“šanu reklāmu, nekļuva skaidrs, vai Andas ÄŒakšas priekšvÄ“lÄ“šanu lÄ«dzekļi ir paņemti no iepirkumiem e-veselÄ«bai, zālÄ“m vai dzelžiem.

Lai kļūtu par dižāko Latvijas politiÄ·i, Anda ÄŒakša apvienoja skaitli 20 – populāros otkata procentus ar solÄ«jumu palielināt medicÄ«nas darbiniekiem algas par 20 procentiem, tiesa, pa ceļam atņemot piemaksas, papilddarbus, pusslodzes un citas iespÄ“jas vÄ“l kaut ko nopelnÄ«t.

Es patiesÄ«bā neesmu redzÄ“jis nevienu citu Latvijas politiÄ·i, kas tik brÄ«vi un nepiespiesti spÄ“tu tukšsolÄ«t un tukšrunāt, radot ilÅ«ziju par simtprocentÄ«gu patiesÄ«bu un apskaužami labām zināšanām medicÄ«nā. Tieši pašlaik, kad viņa atstās ministres amatu, viņa nākamās valdÄ«bas vietā atkal ir apsolÄ«jusi 20% algu pielikumu, bet Ministru kabinets šo pielikumu ir ielicis tarifos, kur tas tiks raženi tÄ“rÄ“ts dzelžiem, iekārtām un citām derÄ«gām lietām. Jo to nu Anda ÄŒakša ir ielāgojusi – vienÄ«gā pozÄ«cija, no kā nevar saņemt „otkatu”, ir medicÄ«nas darbinieku algas. Un vÄ“l – lasot VeselÄ«bas ministrijas gatavoto dokumentu, vienÄ«gais, kur var atrast algas pielikumu ir minimālās algas, tātad – uz ārstiem tas neattiecas.

Ar saviem dižajiem darbiem Latvijā Anda ÄŒakša ir nesalÄ«dzināms lielums, bet salÄ«dzinājums pasaules politikā viņai tomÄ“r ir – breksitÄ“jošÄs Apvienotās Karalistes premjerministre TerÄ“ze Meja – runā vienu, vienošanos panāk par citu, taču balsojumu lÄ“muma pieņemšanai atliek, turklāt pamanās vÄ“l visus nokritizÄ“t par neizlÄ“mÄ«bu. Kad opozÄ«cijas lÄ«deris pie sevis nobubina kaut ko lÄ«dzÄ«gu vārdkopai „stulbais sievišÄ·is”, viņa panāk, ka visas diskusijas ir nevis par Mejas piedāvāto un politiÄ·iem nepieņemamo Brexita projektu, bet par paša Džeremija Korbina klusi bilstajiem vārdiem. MācÄ«jies no leiboristu lÄ«dera kļūdām, es vienmÄ“r, klausoties Andu ÄŒakšu, pie sevis bubinu vārdus „cik gudri vārdi”, jo kameras jau ir visur un nofilmÄ“t var „da-jebko”.

Tātad Andas ÄŒakšas politiÄ·es spÄ“jas var salÄ«dzināt ar britu premjerministri TerÄ“zu Meju. Ja salÄ«dzinām Mejas dejotprasmes, ko viņa augustā uzrādÄ«ja Keiptaunā, mÅ«su Andai ÄŒakšai ir lielas izaugsmes iespÄ“jas. ArÄ« visas pasaules glābÄ“jas nešÄ¼ava, ko savos plecos uzkrāvusi Meja, no viņas stājas raugoties, šÄ·iet lielāka nekā Andai.

Toties salÄ«dzinājums ar TerÄ“zu Meju ļauj iezÄ«mÄ“t vienu no bÅ«tiskākajām Andas ÄŒakšas iezÄ«mÄ“m – aristokrātismu. Nu vismaz tajā jomā, ka visiem viņai jāpabučo roka. BÄ“rnu slimnÄ«cā kolÄ“Ä£i viņai bija devuši nosaukumu „lielmāte”. Tā teikt – nobučosi lielmātei roku, visu priekšÄ svinÄ«gi saņemsi pašas lielmātes ceptu smalkmaizÄ«ti. Un vÄ“l – pie rokas pabučošanas pieklājas atnest lielu rožu klÄ“pi. Lielums jāmÄ“ra skaitā un metros – kāds labi noaudzis medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas iestādes vadÄ«tājs nesa viņai ziedus savā augumā un platumā.

Aristokrātisms visvairāk parādÄ«jās Andas ÄŒakšas stratÄ“Ä£iskajos lÄ“mumos. PiemÄ“ram, Anda ÄŒakša ļoti labi zināja, ka nedrÄ«kst iedzÄ«votāju veselÄ«bas pieejamÄ«bu dalÄ«t pÄ“c kādas pazÄ«mes – rases, dzimuma, dzÄ«ves vietas laukos vai tā, cik viņš samaksājis sociālo nodokli. Bet aristokrātiski cÄ“li viņa uzbÅ«ra ideju par diviem groziem, VID nodokļu iekasÄ“šanas funkcijas uzlabošanu ar Ä£imenes ārstu rokām un nodokļu nemaksātāju nosÅ«tÄ«šanu nevis uz slimnÄ«cu, bet morgu. SagadÄ«šanās pÄ“c, viņa manā klātbÅ«tnÄ“ par šo likumdošanas virzÄ«bu apraudājās, bet tad saņēmās un kopš tā brīža ir aizstāvÄ“jusi šo murgaino likumprojektu kā latviešu strÄ“lnieki Perekopu. VÄ“l vairāk, viņa zina, kas ir apdrošināšana, taču dÄ“vÄ“ VeselÄ«bas finansÄ“šanas likumu par apdrošināšanu. LÄ«dz ar to Anda ÄŒakša radÄ«ja sistÄ“mu, kur veselÄ«bas aprÅ«pe sadalÄ«ta divos grozos – tiesa, abi grozi ir cauri.

Otra aristokrātiskas cienÄ«gmātes vÄ“rta rÄ«cÄ«ba ir Andas ÄŒakšas attieksme pret e-veselÄ«bu – viņa labi zina, ka e-veselÄ«ba ir brāķis, kas nekad nestrādās un ir politiski „apgÅ«ta” nauda. Viņa to zina labāk par ikvienu, bet publiskajā telpā lepni stāv par e-veselÄ«bu kā klints un saka, ka tikai Ä£imenes ārsti, farmaceiti un pacienti nevÄ“las saprast ka e-kaka patiesÄ«bā ir e-kÅ«ka.

Latvijas politikā Anda ÄŒakša ienesa jaunu elementu – dzemdÄ«bas. Tiesa, daži vÄ«rieši ministri jau bija pacentušies savas Ä£imenes papildināt savos varas gados, deputāts Imants Parādnieks šajā jomā ieviesa inovācijas, tomÄ“r grÅ«tniece/dzemdÄ“tāja/jaunā māmiņa –ministre Latvijas jomā bija jaunums. PasaulÄ“ dzemdÄ“jušas savā augstajā amatā strādājot, ir pat divas premjerministres – 1990. gadā Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto, bet šogad – JaunzÄ“landes premjerministre Jacinda Ardena. JaunzÄ“landÄ“ šogad dzemdÄ“ja arÄ« sieviešu lietu ministre JÅ«lija Anne Gentere, pie kam viņa uz dzemdÄ«bām aizbrauca ar velosipÄ“du. Tas, ka valstÄ« pret demogrāfisko krÄ«zi rokrokā cÄ«nās premjerministrs un ministrs, atbalsojās arÄ« Latvijā, un Ä£imenes pieaugums tika arÄ« premjerministram Mārim Kučinskim.

Gods un slava Andai ÄŒakšai, savu bÄ“rnu kā reklāmas rullÄ«ti vai reklāmas bukletu viņa izmantoja gaumes robežās un visai reti, uzsvaru liekot uz sevi kā labo darbu čempioni.

Katrā ziņā aizejošais Ministru kabinets ar Edgara Rinkeviča iznācienu no skapja un Andas ÄŒakšas dzemdÄ«bām politisko uzstādÄ«jumu latiņu ir pacÄ“lis jaunā augstumā, un nākošajam ministram, kas vÄ“lÄ“sies pieteikt sevi ar ko Ä«pašu, nāksies mainÄ«t dzimumu, veikt ceļojumu vienatnÄ“ pāri AntarktÄ«dai vai vismaz iegÅ«t pieredzi darbā RÄ«gas satiksmÄ“.

Man ir grÅ«ti rakstÄ«t visas savas labās domas par Andu ÄŒakšu, lai man nepiesietu seksismu vai vÄ“l kādu diskriminÄ“jošu attieksmi. TomÄ“r allaž esmu publiski atzinis, ka Anda ir ļoti glÄ«ta, piemÄ«lÄ«ga un pievilcÄ«ga. Īpaši, ja viņa atrodas sava biroja meiteņu vidÅ«. Lai Anda izskatÄ«tos Ä«paši labi, viņa mÄ“dz sev allaž blakus turÄ“t dažas padomnieces vai konsultantes.

AtšÄ·irÄ«bas starp ministri un viņas padomniecÄ“m uzreiz ir manāmas. Ministre nelamājas rupjiem krievu vārdiem, mazgājas un lieto labas smaržas, seko savai figÅ«rai un ir apveltÄ«ta ar labu gaumi apģērba izvÄ“lÄ“. Lai saprastu, kāpÄ“c ministrei nepatÄ«k izcelties arÄ« uz citu – korektāku, izskatÄ«gāku un labsirdÄ«gāku cilvÄ“ku fona, jālasa Viestura RudzÄ«ša grāmatas vai jālÅ«dz Viesturam RudzÄ«tim publisks priekšlasÄ«jums par skaistas, gudras, varaskāras un ļaunas (kombinācijā) sievietes psihi.

TicÄ«ba cilvÄ“kam kā Ä«slaicÄ«gs uzliesmojums un straujš noliegums ir tas, ar ko Anda paliks Latvijas politikas vÄ“sturÄ“. Domāju, ka nevienam nekad neizdosies pārspÄ“t Andas ÄŒakšas rezultātu – nomainÄ«t trÄ«s valsts sekretārus divos gados. Viņa atnāca uz ministriju un tÅ«lÄ«t meklÄ“ja iespÄ“ju rotÄ“t Solvitu Zvidriņu, un viņai ar laiku tas arÄ« izdevās – Solvita kļuva par Valsts zemes dienesta Ä£enerāldirektori, bet par VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāru tika iecelts finanšu guru, profesors Kārlis Ketners.

Tiesa, arÄ« Kārlis krita nežēlastÄ«bā – ministre profesoru atzina par ļoti sliktu cilvÄ“ku esam. Viņa staigāja pie visiem politiÄ·iem sÅ«dzoties, lÄ«dz viss Ministru kabinets un Saeima juta lÄ«dzi asaras slaukošajai ministrei, kurai valsts sekretārs esot nodevÄ“js. Kārlis Ketners kļuva par Ä’nu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktoru Finanšu ministrijā, tiesa, šis amats juridiski tika noformÄ“ts tieši ar to dienu, no kuras viņš tajā tika iesÄ“dināts.

Kā trešais valsts sekretārs tika apstiprināts diplomÄ“ts lauksaimnieks un zootehniÄ·is Aivars Lapiņš, kas bija ZemkopÄ«bas ministrijas pārstāvis Eiropas komisijā ar labām sešu svešvalodu zināšanām, spÄ“jām rakstÄ«t Eiropas projektus bez gramatikas un faktoloÄ£ijas kļūdām, eirobirokrāta smaidu sejā un vÄ“lmi ar saviem bÄ“rniem no Briseles atgriezties Latvijā. Nenojauzdams, kas viņu sagaida, Aivars Lapiņš labprāt pieņēma VeselÄ«bas ministra valsts sekretāra posteni un sāka gadu garo ceļu pa mÄ«nu lauku.

ProblÄ“ma ar valsts sekretāriem bija tāda, ka viņiem vajadzÄ“ja uzreiz uzminÄ“t un bez kavÄ“šanās izpildÄ«t ministres vÄ“lmi, atbilstoši senai anekdotei - „tas, ka blondÄ«ne, braucot pie stÅ«res, rāda labo pagriezienu, nenozÄ«mÄ“, ka viņa veiks pagriezienu pa kreisi. Tikpat labi viņa var braukt taisni”. Tad, kad Anda ÄŒakša uzslavÄ“ja kādas slimnÄ«cas vai pakļautās iestādes vadÄ«tāju, iespÄ“jams, valsts sekretāram vajadzÄ“ja saprast „atlaid viņu tÅ«lÄ«t!” vai „aizrotÄ“ viņu uz Tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centru”, un parasti valsts sekretārs uzkāpa uz mÄ«nas, proti, kļūdÄ«jās. Ja Anda ÄŒakša personÄ«gā sarunā vai ministrijas darba grupā paziņoja par to, ka kaut kas tiks darÄ«ts noteiktā virzienā, katram uzreiz nācās izdomāt vismaz trÄ«s pretrunÄ«gus virzienus, kurā darbÄ«ba varÄ“tu tikt veikta. VienÄ«gais, kas bija pilnÄ«gi droši – nekad nekas nenotiks tā, kā nule iepriekš apgalvots.

Ja uz mÄ«nas uzkāpa valsts sekretārs Kārlis Ketners, viņš meklÄ“ja likuma punktu, kas nepieļāva šÄdu vai citādu rÄ«cÄ«bu. Kad uz mÄ«nas uzkāpa Aivars Lapiņš, viņš vienkārši par situāciju brÄ«nÄ«jās un nepieņēma nekādus lÄ“mumus. Tā nu Lapiņu aizrotÄ“ja uz Nacionālo veselÄ«bas dienestu par personu, kas uzraudzÄ«tu bezcerÄ«go e-veselÄ«bu.

Tieši ar e-veselÄ«bu saistās kāda cita Andas ÄŒakšas rakstura iezÄ«me – spÄ“ja iznÄ«cināt savÄ“jos un uzticamos, tā teikt, – sit savÄ“jos, lai svešie baidās. NVD direktora vietniece e-veselÄ«bas jautājumos Linda Freimane bija vienÄ«gais uzticamais cilvÄ“ks, kas lÄ«dz galam mÄ“Ä£ināja nosargāt Andas ÄŒakšas fronti e-veselÄ«bā, un, protams, tika ar negodu padzÄ«ta. No ministrijas tika izdzÄ«ti visi ārsti, lai neradÄ«tu konkurenci ministrei veselÄ«bas vai medicÄ«nas jomas zināšanās. Ministre prot radÄ«t ilÅ«ziju par šÄdām zināšanām, taču aiz spožās izkārtnes patiesÄ«bā ir milzÄ«gs izaugsmes potenciāls.

SlimnÄ«cu vadÄ«tāji šos divus gadus ir dzÄ«ti, padzÄ«ti un aizrotÄ“ti, protams, pats skaudrākais piemÄ“rs – Egita Pole. Viņu kā valsts sekretāra vietnieci iecÄ“la Austrumu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā par valdes priekšsÄ“dÄ“tājas vietas izpildÄ«tāju, bet – tad, kad viņa tiešÄm sāka veiksmÄ«gi sastrādāties ar kolektÄ«vu un virzÄ«t slimnÄ«cu, atcÄ“la ne tikai no slimnÄ«cas vadÄ«bas, bet arÄ« valsts sekretāres vietnieces posteņa un aizsÅ«tÄ«ja uz Asinsdonoru centru. PiebildÄ«sim, piemeklÄ“ja šai pazemošanai brÄ«di, kad Egitai taisaulÄ“ aizgāja ļoti tuvs cilvÄ“ks un viņa lÅ«dza kaut nedēļu viņu neaiztikt.

Bet atgriezÄ«simies pie Austrumu KUS. IepriekšÄ“jais ministrs Guntis BelÄ“vičs tur norotÄ“ja valdes priekšsÄ“dÄ“tāju profesoru Viesturu Boku un Anitu Slokenbergu, un, kā ļaudis stāsta – to Guntim BelÄ“vičam ieteikusi viņa padomniece Anda ÄŒakša. Savukārt, kļuvusi par ministri, Anda ÄŒakša kopā ar savu padomnieci AlÄ«du Vāni no amata noÄ“da gan Boku, gan Slokenbergu, bet vÄ“lāk atrada, viņasprāt, Ä«sto vadÄ«tāju – profesionālu automehāniÄ·i Imantu PaeglÄ«ti, pie kam uzsauca uzreiz algu 8000 eiro mÄ“nesÄ«. Par Imanta PaeglÄ«ša vadÄ«tās slimnÄ«cas Informācijas tehnoloÄ£iju un medicÄ«nas iekārtu direktori tika iecelta ministres padomniece Ilze Ä€boliņa, kura pamanÄ«jās iepirkt „dzelžus” slimnÄ«cai par 17 miljoniem. Tā bija Andas ÄŒakšas Ä«stenā medicÄ«nas reforma. Tiesa, tas, ka dzelži >90% nāca no vienas firmas, nozÄ«mÄ“ mÄ“renu korupcijas risku.

Tā nu ļaujiet man ieteikt Gada cilvÄ“kam medicÄ«nā Andu ÄŒakšu. Viņas laikā izdevās palielināt veselÄ«bas jomas finansÄ“jumu ievÄ“rojami – par gandrÄ«z 200 miljoniem, un to iztÄ“rÄ“t iespÄ“jami necaurspÄ«dÄ«gi – galvenokārt iepÄ“rkot zāles atsevišÄ·Äm slimnieku kategorijām un jaunu medicÄ«nas tehnoloÄ£iju bez skaidras iepirkumu procedÅ«ras un stratÄ“Ä£iska pamatojuma. Viņai par lielu valsts naudu izdevās izveidot programmu kardioloÄ£ijas profilaksÄ“, kas vienlaikus, izrādās, bÅ«s viņas disertācijas tÄ“ma.

MedicÄ«nas jomā viņa darbojās tieši pretÄ« sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatloÄ£ikai un PVO stratÄ“Ä£ijai – vienÄ«gās jomas, kam pielikums proporcionāli bija niecÄ«gs vai pat kopumā finansÄ“jums samazinājās, bija primārā aprÅ«pe (Ä£imenes medicÄ«na) un NMPD (neatliekamā palÄ«dzÄ«ba). Bet vienu lietu Andai ÄŒakšai neatņemsi – Latvijas vÄ“sturÄ“ viņa paliks kā birokrātijas ministre – viņas laikā neticamā apjomā pieauga birokrātija, un tagad vidÄ“ji ārsts tÄ“rÄ“ 16 stundas nedēļā kvalitātes un drošÄ«bas ierakstu žurnālu, veidlapu, pacienta kartiņu, nosÅ«tÄ«jumu, recepšu aizpildÄ«šanai, to visu dublÄ“ datorā ar e-veselÄ«bu. Ä¢imenes ārstiem birokrātija pieaugusi tādā apjomā, ka viņi vairs nevar paspÄ“t visus papÄ«rus un elektroniskās veidlapas aizpildÄ«t, tas viņiem, tā teikt, par atļaušanos streikot.

Anda ÄŒakša savu darba mūža lielāko daļu vadÄ«jusi kā zāļu izplatÄ«tāja starptautiskā farmācijas kompānijā, lÄ«dz viņas šefs (šajā kompānijā) Juris Bārzdiņš kļuva par ministru, bet Andu iecÄ“la par valsts slimnÄ«cas vadÄ«tāju. Latvijā, un citās postsociālisma valstÄ«s jau pieraksts, ka par veselÄ«bu ministriem tiek celti cilvÄ“ki ar ilggadÄ“ju pieredzi farmācijas laukā, un ļauni ļaudis viņus turpmāk sauc par farmācijas ministriem, kaut neko vairāk par zāļu iepirkumiem, paralÄ“lā importa un eksporta atbalstÄ«šanu, dažādas integritātes veicināšanu farmācijā šie ministri parasti neveic.

Anda ÄŒakša bez tā pamanÄ«jās ievÄ“rojami palielināt finanšu resursus, palaist klibu un nesekmÄ«gu, taču laiku pa laikam strādājošu e-veselÄ«bu, kā arÄ« radÄ«t zaļajam koridoram lÄ«dzÄ«gu sistÄ“mu pacientiem ļaundabÄ«gu audzÄ“ju gadÄ«jumos. Domāju, tas ir pietiekami, lai farmācijas ministri Andu ÄŒakšu atzÄ«tu par Gada cilvÄ“ku medicÄ«nā. Atgriežoties pie raksta sākumā minÄ“tā meklÄ“tāja https://trends.google.com, Andai ÄŒakšai izdevās panākt, ka no populārāko meklÄ“tāko ārstu saraksta augšgala pazustu nozares profesionāļi, bet lÄ«derpozÄ«cijas ieņemtu ārsti politiÄ·i. Tieši tāpat kā no ministrijas un to pakļautÄ«bas iestādÄ“m pazuda visi ārsti, bet VeselÄ«bas ministrijas štatos vietu atrada 8 vai 9 žurnālisti/publisko attiecÄ«bu speciālisti.

Pamazām kļūst skaidrs, kur veselÄ«bas aprÅ«pi novedusi ÄŒakšas „saimniekošana”

Pietiek lasītājs, 08.01.2019.

PagājušÄs vÄ“lÄ“šanas nesa daudz pārsteigumu vecajai koalÄ«cijai, bet, kaut uzvarÄ“juši ir jaunie spÄ“ki, izskatās, ka principiāli nekas jauns jaunās valdÄ«bas aprisÄ“s mÅ«s nesagaida, nebÅ«s vairs manāms tikai čempionu gars un visvairāk kritizÄ“tās čempiones - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša.

MediÄ·i ar nepacietÄ«bu gaida jaunās algas lapiņas, kur cer ieraudzÄ«t ministres A.ÄŒakšas solÄ«to 20% algas pieaugumu, - šim mÄ“rÄ·im abas minÄ“tās ministres gada nogalÄ“ atrada nepieciešamos miljonus, lai solÄ«jumu izpildÄ«tu, saucot sevi par darÄ«tājām.

TaisnÄ«bas labad gan jāsaka, ka šis atradums nekur neparādās, - pamats cerÄ“t uz algas pieaugumu ir vienÄ«gi NMPD mediÄ·iem, kam papildus nepieciešamos 8 miljonus eiro iebalsoja kopā ar pagaidu budžetu.

Lai arÄ« A. ÄŒakša iesniedza grozÄ«jumus par minimālo mediÄ·u algu izmaiņām, kurus arÄ« apstiprināja, faktiski tas ir vienÄ«gais dokuments, kas ir spÄ“kā un kur šÄ«s izmaiņas ir redzamas. Nekur citur šo izmaiņu nav – ne citos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ne veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma sniedzÄ“ju lÄ«gumos, kas jau tradicionāli nav noslÄ“gti.

Neviens nezina nu jau šÄ« gada Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) noteikto lÄ«guma naudas apjomu, kur nu to, cik paredzÄ“ts algām.

Lieki piebilst, ka NVD nav sludinājis nekādus stratÄ“Ä£iskos iepirkumus - nu jau integratÄ«vos, kā tos savā Reformu plānā sauc A. ÄŒakša, kura vÄ“l nesen apgalvoja, ka tādi bÅ«s pilnÄ«gi visās jomās, ka to centrā bÅ«s pacients un visas likstas tiks paredzÄ“tas un atrisinātas, jo caur jauno iepirkumu bÅ«s tikai šÄdi veselÄ«bas pakalpojumi.

Tieši tāpat no VM nav sagaidÄ«ts likums, kas noteiktu principus un kritÄ“rijus, kā jāsadala valsts nauda valsts veselÄ«bas pakalpojumiem.

Lai arī ārstniecības iestādes gada beigās cēla trauksmi par personāla trūkumu un finansējuma trūkumu, paskatoties slimnīcu darba datus, var secināt, ka slimnīcās gultas ir noslogotas tikai par 3/4 jeb vidēji 75%.

Rodas jautājums – tad kādēļ ir vajadzÄ«gs algas pielikums, ja esošais resurss netiek pilnÄ«bā izmantots un darbs nenotiek uz pilnu slodzi?

Vai slimnÄ«cu kartÄ“jums neparedz maksimāli izmantot esošo resursu un par to arÄ« attiecÄ«gi samaksāt, nevis uzturÄ“t tukšgaitā dārgu aparatÅ«ru, telpas, personālu?

Vai varbÅ«t ir jāmaina uzskaites sistÄ“ma un plānošana, kā to iesaka OECD, un jāvÄ“rtÄ“ darba un ārstÄ“šanas efektivitāte, ieviešot kvalitātes kontroles sistÄ“mu un stingru darba apjoma uzskaiti?

Lai ekonomÄ“tu resursus, slimnÄ«cas nāk klajā ar dažādiem jauninājumiem, un šis gads nav izņēmums, - Stradiņu slimnÄ«ca no šÄ« gada sāks detalizÄ“ti uzskaitÄ«t personāla dÄ«kstāvi.

Rodas jautājums – cik precÄ«za darbaspÄ“ka laika uzskaite ir bijusi lÄ«dz šim, jo ikviens ir sastapies ar situāciju, ka mediÄ·i darba laikā lasa lekcijas, apmāca studentus, tai skaitā ārvalstu, sastopami privātās ārstniecÄ«bas iestādÄ“s pieņemšanās un citur, tikai ne darbavietā.

Turklāt atalgojums Stradiņa slimnÄ«cā ārstiem svārstās no noteiktās minimālās algas lÄ«dz gandrÄ«z 10 000 eiro mÄ“nesÄ«, - vai arÄ« dÄ«kstāve tiks uzskaitÄ«ta šÄdā izlases veidā un atkal tas attieksies tikai uz ierindas personālu?

Ir skaidri redzams, ka nekādas reformas veselÄ«bas aprÅ«pes jomā nav notikušas, jo to neizjÅ«t ne mediÄ·i, ne pacienti. Ir iepludināta milzÄ«ga nauda, bet kvantitāte nevar aizstāt kvalitāti, attÄ«stās tikai privātās medicÄ«nas iestādes, izmantojot valsts veselÄ«bas sistÄ“mas menedžmenta trÅ«kumu.

Tās šodien ir faktiski vienÄ«gais glābiņš, kur saņemt kaut cik kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi, jo arÄ« slavÄ“tā divu grozu sistÄ“ma, kur nodokļu maksātājiem viss it kā bÅ«s un pieejamÄ«ba strauji augs, pat nav sākusi darboties, veselÄ«bas rādÄ«tāji mums joprojām ir pÄ“dÄ“jā vietā ES valstu vidÅ« un, kā redzams, problÄ“ma nav tikai finansÄ“juma trÅ«kums.

Vai jauno VeselÄ«bas ministrijas politiku var saukt par parasto fašismu?

PÄ“teris Apinis, 08.07.2018.

VeselÄ«bas ministrija laipni paziņo, ka Latvijas iedzÄ«votāji tiks sadalÄ«ti divās grupās un katrai no tām bÅ«s pieejama dažāda – labāka vai sliktāka veselÄ«bas aprÅ«pe. Ministre to nosauc par pilno un pamata pakalpojumu grozu. Grupas tiek veidotas pÄ“c principa – maksā vai nemaksā sociālo nodokli. Tiem, kas maksā – pilnais grozs, tiem, kas nemaksā – pamata grozs.

Ministrija uzskata, ka tas mazais grozs attiecas tikai uz kādiem 40 tÅ«kstošiem Latvijas iedzÄ«votāju. Tulkojumā tas nozÄ«mÄ“, ka sods par obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu neveikšanu ir iespÄ“jama pacienta nāve no sabiedrÄ«bas veselÄ«bu tieši neapdraudošÄm slimÄ«bām, piemÄ“ram, bronhiālās astmas, diabÄ“ta, asinsvadu slimÄ«bām, bet par soda izpildÄ«tāju ir izvÄ“lÄ“ts Ä£imenes ārsts, kurš nodokļu nemaksātājam izskaidros mazā (pamata) groza saturu.

Latvijas publiskajā telpā izskan arÄ« skaitlis, ka apdalÄ«ti tiks 120 tÅ«kstoši nodokļu nemaksātāju, bet mans viedoklis ir, ka patiesÄ«ba ir kaut kur pa vidu – ap 80 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku tiks tas pustukšais vai caurais grozs.

Viens ir veselÄ«bas ministres laimÄ«gais smaids un solÄ«jumi priekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“, kur viņa apgalvo, ka no onkoloÄ£iskām slimÄ«bām un sirds slimÄ«bām jāmirst nebÅ«šot pat nodokļu nemaksātājiem. Šie viņas solÄ«jumi ir pretrunā pašas radÄ«tajam VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumam.

Ja rÅ«pÄ«gāk palasa VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma 8. pantu, tad tas definÄ“ valsts apmaksātās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumu, t.sk. 1. punkta 3. daļā nosakot, ka minimumā ietilpst Ä£imenes ārsta sniegtie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi un ambulatorai ārstÄ“šanai paredzÄ“tās kompensÄ“jamās zāles psihisku un sabiedrÄ«bas veselÄ«bai bÄ«stamu slimÄ«bu ārstÄ“šanai. Pieņemsim, ka Anda ÄŒakša definÄ“s vÄ“zi un sirds slimÄ«bas par sabiedrÄ«bas veselÄ«bai bÄ«stamām slimÄ«bām.

SadalÄ«t iedzÄ«votājus divās grupās pÄ“c kādas pazÄ«mes nav nekas jauns. Ja grupu atšÄ·irÄ«bas ir pietiekami lielas (šajā gadÄ«jumā pilnais grozs pienākas vismaz 20 reižu lielākai ļaužu grupai nekā pustukšais grozs), tad sabiedrÄ«bas vairākums šo ziņu uztver ar lielu entuziasmu un atsaucÄ«bu. PiemÄ“ram, fašistiskajā Vācijā skaidri tika definÄ“ts, ka tajā otrajā grupā ietilpst ebreji, čigāni, psihiskie slimnieki, daļa invalÄ«du. Un viņiem tiešÄm valsts savu atbalstu ne tikai nesniedza, bet vÄ“l vairāk–‘ šis grupas cilvÄ“kus vienkārši iznÄ«cināja.

Nav grūti paraudzīties vēsturē uz Padomju Savienību, kur cilvēki tika represēti pēc dažādām pazīmēm, piemēram, budži un kulaki tika aizsūtīti uz vietām, kur bija jārok rūda, bet kur viss veselības pamata grozs bija jods un aktīvā ogle.

1956. gadā tika izveidotas dzÄ«vesvietas 101. kilometrā no RÄ«gas liekēžiem, proti vÄ«riešiem, kas bija atgriezušies no izsÅ«tÄ«juma, kam RÄ«gā neļāva pierakstÄ«ties kā padomju varas ienaidniekiem, bet kas nevarÄ“ja iekārtoties darbā (nemaksāja nodokļus!), jo viņiem nebija pieraksta. Lieki teikt, ka 101. kilometrā dzÄ«vojošajiem (piemÄ“ram, speciāli bÅ«vÄ“tās barakās pie BrÄ«dagas kroga) nepienācās nekāda medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba.

Protams, esmu noklausÄ«jies visa veida politiÄ·us, kas saka – tiem, kas nemaksā nodokļus, nepienākas laba medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba, jo viņi nemaksā naudu budžetā, kas uztur šo medicÄ«nu. Un arÄ« tos, kas apgalvo – valsts taču lielo grozu nodrošinās arÄ« pensionāriem, bÄ“rniem, bezdarbniekiem (kuri ir reÄ£istrÄ“jušies NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rā), ÄŒernobiļas atomelektrostacijas avārijas likvidācijā cietušajām personām, personām, kurām ir noteikta invaliditāte, tradicionālo reliÄ£isko organizāciju mÅ«kiem un mÅ«Ä·enÄ“m klosteros un citiem. TaisnÄ«ba, bet tik un tā 40 lÄ«dz 120 tÅ«kstoši paliks bez palÄ«dzÄ«bas.

PÄ“dÄ“jā laikā esmu daudz pÄ“tÄ«jis, kas notiek ar bÄ“rniem, kas sasniedz 18 gadu vecumu un atstāj bÄ“rnu namus. Viņi nav dzÄ«vei sagatavoti, saņem dzÄ«vokli, bet Ä«stu darbu dabÅ« reti. Parasti strādā gadÄ«juma darbus, nonāk nelāgās grupās vai netiešÄ svešu ļaužu kalpÄ«bā. Šiem jauniešiem VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums gatavs palÄ«dzÄ“t lÄ«dz 24 gadu vecumam, bet pÄ“c tam ne. Lieki teikt, ka šajā grupā saslimstÄ«ba ar dažādām kaitÄ“m ir lielāka nekā populācijā kopumā.

ArÄ« Latvijas laukos vÄ“l pietiekami daudz mazu saimniecÄ«bu, kas spÄ“j saglabāt lauku vidi, apdzÄ«votÄ«bu laukos, bet šajās saimniecÄ«bās dzÄ«vojošie un strādājošie nereti nodokļus nemaksā. Ir gana daudz ļaužu, kas ar vienu likumu un veselÄ«bas ministres izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem tiks padarÄ«ti par otrās šÄ·iras cilvÄ“kiem ar ļoti ierobežotām tiesÄ«bām uz veselÄ«bas aprÅ«pi.

Jebkuram iedzÄ«votāju dalÄ«jumam pÄ“c nemedicÄ«niskām pazÄ«mÄ“m, kas nosaka veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu un kas var izraisÄ«t nāvi vai smagus veselÄ«bas traucÄ“jumus, ir fašisma pazÄ«mes. Atkārtošos– valstij ir pietiekami daudz resursu un veidu iekasÄ“t nodokļus, bet šis uzdevums nav jāveic par cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bas vai veselÄ«bas cenu.

PiezÄ«me. ŠÄ« raksta autors vÄ“lÄ“šanās nepiedalÄ«sies.

Vispirms slimnÄ«cas valdÄ“ ieceļ neprašas ar milzu algām, un viņi tad meklÄ“ reālā darba darÄ«tājus ar mazāku atalgojumu

Pietiek lasītājs, 02.04.2018.

Vairākas slimnÄ«cas veselÄ«bas ministres Andas ÄŒakšas vadÄ«bā ir ilgstoši strādājušas bez leÄ£itÄ«ma vadÄ«tāja, un joprojām to valdes strādā nepilnā sastāvā. PÄ“c kārtÄ“jā konkursa RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas (RAKUS) valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amata VeselÄ«bas ministrija (VM) lÄ“ma, ka jaunais valdes priekšsÄ“dÄ“tājs bÅ«s Imants PaeglÄ«tis: daudzus pārsteidza gan nozare, jo kandidāts nāk no Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcijas ( CSDD), gan kandidāta pieprasÄ«tais atalgojums - 8000 eiro mÄ“nesÄ« kā valdes priekšsÄ“dÄ“tājam.

Jāteic, kandidāts intervijās neslÄ“pa, ka ir uzrunāts piedalÄ«ties konkursa un ka pats nav kautrÄ“jies šÄdu atalgojumu pieprasÄ«t kā atbilstošu darbinieku skaitam un slimnÄ«cas apgrozÄ«jumam, kaut arÄ« tieši veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«bā viņam nav nekādas pieredzes un atbilstošas izglÄ«tÄ«bas. TikmÄ“r veselÄ«bas ministre A.ÄŒakša stāstÄ«ja par Ä«pašÄm kandidāta prasmÄ“m, spÄ“jām un redzÄ“jumu un par to, ka RAKUS ir lielu pārmaiņu priekšÄ.

Tieši tāpat tika stāstÄ«ts, ka jaunais valdes loceklis finanšu jautājumos bÅ«s stratÄ“Ä£iski domājošs, liela uzņēmuma vadÄ«tājs, ar lielu izpratni finanšu vadÄ«bā un krÄ«zes pārvarÄ“šanā. Tas gan beigās izrādÄ«jās rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes loceklis A.BÄ“rziņš, kas savā amatā iekļuva bez konkursa, ar iepriekšÄ“ju pieredzi brokera darbā, un savu termiņu nostrādāja sava klasesbiedra, tā laika VM valsts sekretāra R.Muciņa kā uzņēmuma kapitāldaļu turÄ“tāja uzraudzÄ«bā.

Ir pagājuši vairāk nekā trÄ«s mÄ“neši, taču ne sabiedrÄ«ba, ne slimnÄ«cas darbinieki solÄ«tās pārmaiņas nav sajutuši. RAKUS sāka darboties plašÄ poliklÄ«nika, taču tas nav I.PaeglÄ«ša nopelns, jo darbi tika uzsākti jau pāris gadus iepriekš. Ir palielinātas mediÄ·u algas, kaut I.PaeglÄ«tis publiski nekautrÄ“jās teikt, ka pat Ä«sti nesaprot, kā veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ algas tiek aprÄ“Ä·inātas.

Toties RAKUS mājas lapā var atrast darba sludinājumus, ar kuriem tika meklÄ“ts finanšu direktors un ārstniecÄ«bas direktors. Klusi par informācijas tehnoloÄ£iju un medicÄ«nas iekārtu direktori bez konkursa ir iecelta ministres A.ÄŒakšas padomniece Ilze Ä€boliņa, bet uz citām vakancÄ“m tiek rÄ«kots konkurss, vismaz formāls.

Lai arÄ« no VM puses pret RAKUS valdes locekļiem un priekšsÄ“dÄ“tāju prasÄ«bas konkursa sludinājumā ir ļoti vispārÄ«gas un nekonkrÄ“tas, pamatā zināšanas un izpratne par administratÄ«vo, personāla un pārmaiņu vadÄ«bas procesu, finanšu vadÄ«bas jautājumiem, kā arÄ« vismaz trÄ«s (tikai) gadu pieredze vairāku struktÅ«rvienÄ«bu vai funkciju vadÄ«bā lielā uz pakalpojumu sniegšanu orientÄ“tā uzņēmumā. Faktiski, nedaudz palasot studentu lekcijas, šÄ«s prasÄ«bas var izpildÄ«t ikviens ar augstāko izglÄ«tÄ«bu un nelielu vadÄ«bas pieredzi jebkur.

Tajā pat laikā gan RAKUS finanšu direktoram, gan ārstniecÄ«bas direktoram prasÄ«bas ir ļoti konkrÄ“tas un saistÄ«tas ar veselÄ«bas aprÅ«pi - kandidātiem tiek prasÄ«ta ne tikai augstākā izglÄ«tÄ«ba finanšu vadÄ«bā, kas papildināta ar amatam nepieciešamajām speciālām zināšanām un darba pieredze finanšu vadÄ«tāja amatā ne mazāk kā pieci gadi, bet arÄ« spÄ“ja analizÄ“t situāciju veselÄ«bas nozarÄ“, identificÄ“t problÄ“mas un izstrādāt to risinājumus.

Jaunajam finanšu direktoram bÅ«s jāizstrādā slimnÄ«cas finanšu stratÄ“Ä£ija, jānodrošina ārstniecÄ«bas iestādes darbÄ«bas efektivitāte, kā arÄ« jāveic citi ļoti svarÄ«gi uzdevumi, lai slimnÄ«cai nebÅ«tu miljoniem eiro zaudÄ“jumi. Alga iepriekšÄ“jam finanšu direktoram bija 2800 eiro. Valdes loceklim A.BÄ“rziņam, kurš it kā atbild par šo jomu, alga ir tuvu 4595 eiro.

Ar ko ir beidzies šis konkurss nav zināms, jo RAKUS mājas lapā nav atrodams jaunā finanšu direktora amats.

VÄ“l ambiciozākas prasÄ«bas ir ārstniecÄ«bas direktoram – šajā amatā bÅ«s virkne dažādu pienākumu, tostarp pamatota un vienota ārstniecÄ«bas procesa koncepcijas realizācija veselÄ«bas pakalpojumu sniegšanā, darbÄ«bas atbilstÄ«bas kontrole, medicÄ«nisko kļūdu prevencija un analÄ«ze, ārstu personālsastāva nokomplektÄ“šana un motivÄ“šana strādāt slimnÄ«cā, kā arÄ« vienotas stratÄ“Ä£ijas un taktikas izstrāde sadarbÄ«bā ar slimnÄ«cas ārstniecÄ«bas personālu, valdi un citām ārÄ“jām struktÅ«rām par medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas sniegšanas principiem visos RAKUS stacionāros.

Tāpat šim direktoram bÅ«s pienākums izstrādāt un ieviest ārstniecÄ«bas un medicÄ«nas tehnoloÄ£iju stratÄ“Ä£isko attÄ«stÄ«bas plānu, veicināt sadarbÄ«bu ar attiecÄ«ga lÄ«meņa vietÄ“jām un ārzemju universitāšu klÄ«nikām, Nacionālo veselÄ«bas dienestu, SlimÄ«bu profilakses un kontroles centru, VeselÄ«bas ministriju un iestādÄ“m. Vienlaikus direktora pienākumos ietilpst izmaksu efektivitātes pārvaldÄ«ba, sadarbÄ«bā ar slimnÄ«cas Ekonomikas daļu un Statistikas daļu par medicÄ«niskā procesa realizāciju slimnÄ«cā, tostarp gultas dienu un skaita kontrole, aprÅ«pes profila slimnieku uzturÄ“šanās ilguma kontrole un samazināšana, kā arÄ« Ä“tikas un konfliktsituāciju risināšana ar pacientiem un to piederÄ«gajiem.

Ä€rstniecÄ«bas direktoram noteiktas arÄ« augstas prasÄ«bas, tostarp ārsta grāds, vismaz desmit gadu darba pieredze praktiskajā darbā un ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze vadošÄ amatā. VÄ“lams arÄ« maÄ£istra grāds vadÄ«bas zinÄ«bās vai veselÄ«bas aprÅ«pÄ“.

No ārstniecÄ«bas direktora amata kandidātiem tiek sagaidÄ«tas zināšanas un izpratne par veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, tās organizācijas un vadÄ«bas principiem, pārliecinošas medicÄ«nas zināšanas, organizatoriskās un vadÄ«bas kompetences, tostarp labas personāla vadÄ«bas un attÄ«stÄ«bas prasmes. Tāpat tiek sagaidÄ«ta stratÄ“Ä£iska, konceptuāla un radoša domāšana, labas sadarbÄ«bas, saskarsmes un komunikācijas prasmes, izpratne par finanšu pārvaldÄ«bu, pārliecināšanas un pārrunu vadÄ«bas spÄ“jas, spÄ“ja pieņemt lÄ“mumus, Ä«stenot tos un uzņemties atbildÄ«bu par ārkārtas situācijām medicÄ«nā.

PÄ“c sludinājumiem var saprast, ka slimnÄ«cas vadÄ«ba meklÄ“ vadošos darbiniekus ar praktiskām spÄ“jām un zināšanām par veselÄ«bas aprÅ«pi, kuras ir ievÄ“rojami augstākas nekā pašiem valdes locekļiem. Vai I.PaeglÄ«tis pamatojumu savai algai 8000 eiro saskata atbilstoša personāla atlasÄ“ - un tad valde varÄ“s mierÄ«gi sanākt reizi mÄ“nesÄ« tikai uz valdes sÄ“dÄ“m un pieņemt profesionālus un izsvÄ“rtus lÄ“mumus, ko par ievÄ“rojami zemāku atalgojumu bÅ«s sagatavojuši darbā pieņemtie direktori un padotie, un regulāri doties atvaļinājumā, kā to jaunais vadÄ«tājs jau ir paspÄ“jis šajā Ä«sajā laikā jaunajā amatā.

JāatzÄ«mÄ“, ka Komerclikums nosaka vienlÄ«dzÄ«gu atbildÄ«bu par pieņemtajiem lÄ“mumiem un valdes priekšsÄ“dÄ“tājs tikai sasauc un vada valdes sÄ“des, tādēļ arÄ« algu atšÄ·irÄ«ba ir paredzÄ“tas tikai 15% robežās atšÄ·irÄ«bā no RAKUS valdes atalgojuma. Amatu RAKUS valdÄ“ saglabājis arÄ« K.PlÅ«me, kuru iecÄ“la G.BelÄ“vičs ar galveno nodomu – uzturÄ“t "labas attiecÄ«bas" ar Finanšu ministriju, konkrÄ“ti valsts sekretāra vietnieci J.PlÅ«mi, kur gan lielākās Valsts kontroles neatbilstÄ«bas bija iezÄ«mÄ“tas tieši K. PlÅ«mes atbildÄ«bas jomā.

Ar vārdu sakot, VeselÄ«bas ministrijas politika valstiski stratÄ“Ä£iski svarÄ«gu uzņēmumu pārvaldÄ«bā ir samÄ“rā dÄ«vaina un pilnÄ«gi pretÄ“ja iepriekš deklarÄ“tiem principiem.