„AtjaunojamÄ enerÄ£ija": kÄ Reizniece-Ozola ar NacionÄlo apvienÄ«bu valsti apzaga
Aleksejs Ovods, jurists · 07.02.2018. · Komentāri (47)Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZZS) arÄ« nÄkamÄs valdÄ«bas kodolu vÄ“lÄ“tos veidot ar NacionÄlo apvienÄ«bu (NA) – tÄ pÄ“rnÄ gada nogalÄ“ izteicÄs vairÄki ZZS vadošie politiÄ·i. JÄsaka – nav brÄ«nums, jo, laužot tÄdu tandÄ“mu, izjuktu kÄrtÄ“jÄ valsts apzagšanas shÄ“ma un nezin vÄ“l ar ko tas var beigties. Runa šoreiz ir par sistemÄtisku krÄpnieku un nodokļu parÄdnieku piesegšanu koÄ£enerÄcijas staciju un attiecÄ«gi obligÄtÄs iepirkumu komponentes (OIK) jomÄ.
Nabaga “Saskaņas” deputÄts Ivars Zariņš, kurš cÄ«tÄ«gi pÅ«las “rakt” zem “VienotÄ«bas” ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, kura vaina šajÄ gadÄ«jumÄ ir visai nosacÄ«ta… Citur vajag skatÄ«ties, Zariņa kungs! Lai gan arÄ« koalÄ«cijÄ…
Viss sÄkÄs 2005.gada vidÅ«, kad Saeima pieņēma ElektroenerÄ£ijas tirgus likumu, no kura izriet, ka valstÄ«m ir jÄveicina elektroenerÄ£ijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. SÄkÄs: sÄkumÄ mazie HES, vÄ“lÄk vÄ“ja parki, visbeidzot – koÄ£enerÄcijas stacijas.
SistÄ“ma nav sarežģīta – valsts no privÄtiem uzņēmumiem iepÄ“rk atjaunojamo energoresursu enerÄ£iju par dubultu tarifu, subsidÄ“jot privÄto biznesu, bet maksÄ par to visi Latvijas iedzÄ«votÄji, kuriem rÄ“Ä·inos ik mÄ“nesi ietvertÄ obligÄtÄ iepirkuma komponente veido ap 30% no rÄ“Ä·ina summas. TurklÄt rÄ«cÄ«bas attaisnošanai veikli tiek piesaukta enerģētiskÄ neatkarÄ«ba – un nekas, ka lielÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu vienkÄrši tiek dedzinÄta no Krievijas iepirktÄ dabasgÄze. Starp citu, no 563 Ekonomikas ministrijas datubÄzÄ“ iekļautajiem uzņēmumiem koÄ£enerÄcijÄ dabasgÄzi izmanto vai izmantoja 86 jeb 15%.
TajÄ laikÄ un pat vÄ“l no agrÄka laika par Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) vadÄ«tÄju bija tagadÄ“jais Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis, kurš visus deviņus savas ministrÄ“šanas gadus (2002.-2011.) pÄrstÄvÄ“ja ZZS. Gadu pÄ“c tam, kad VÄ“jonis bija sÄcis darbu VARAM, viņa komandai pievienojÄs Jurijs Spiridonovs, kurš lÄ«dzÄs VÄ“jonim arÄ« nostrÄdÄja deviņus gadus un uzkalpojÄs lÄ«dz VARAM valsts sekretÄra vietniekam (2003.-2012.).
KÄ liecina VARAM nolikums, tad ministrijas uzdevumos ietilpst izstrÄdÄt politiku vides aizsardzÄ«bas jomÄs, tajÄ skaitÄ vides kvalitÄtes uzlabošanÄ, dabas resursu saglabÄšanÄ un ilgtspÄ“jÄ«gÄ izmantošanÄ, klimata politikÄ, vides investÄ«cijÄs un citÄs saistÄ«tÄs jomÄs, kas skar arÄ« atjaunojamÄs enerÄ£ijas izmantošanu.
Šodien gan VARAM kÅ«rÄ“ NacionÄlÄ apvienÄ«ba ar Kasparu Gerhardu priekšgalÄ, kas varÄ“tu likties maznozÄ«mÄ«gs fakts, tomÄ“r tÄ nav, jo, pirmkÄrt, tieši Gerhards no 2007. lÄ«dz 2009.gadam bija ekonomikas ministrs un tieši viņš bija tas, kura laikÄ izstrÄdÄti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi (Nr.503 un Nr.221), uz kuru pamata Ekonomikas ministrija dala atļaujas elektroenerÄ£ijas ražošanai obligÄtÄ iepirkuma ietvaros un koÄ£enerÄcijÄ.
Tie ir tie nepilnÄ«gie noteikumi, kuri ļauj bÅ«t nosacÄ«ti legÄlÄm tÄdÄm shÄ“mÄm, kÄdas mÄ“s pÄ“rnÄ gada beigÄm redzÄ“jÄm TV sižetÄ. Starp citu, notikumi Nr.221, uz kuriem faktiski bÅ«s balstÄ«ts viss, ko tÄlÄk varÄ“s izlasÄ«t, ir pieņemti divas dienas, pirms Gerhards atstÄja ekonomikas ministra amatu.
PirmÄs atļaujas ražot elektroenerÄ£iju koÄ£enerÄcijÄ sÄka dalÄ«t 2009.gadÄ, ar ko veiksmÄ«gi tika galÄ Artis Kampars no “VienotÄ«bas”, trÄ«s gadu laikÄ izdalot 224 atļaujas, bet pÄ“c viņa atnÄca Daniels Pavļuts, kurš izrÄdÄ«jÄs vÄ“l ražīgÄks, jo viņš viena gada laikÄ spÄ“ja izdalÄ«t 339 atļaujas, no kurÄm trešo daļu (pÄ“dÄ“jÄs 112) izsniedza jau pÄ“c tam, kad valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu atļauju izsniegšanu apturÄ“t.
ÄŒaklais Pavļuts gan toreiz intervijÄs apgalvoja, ka ir izbrÄ«nÄ«ts par to, ka valdÄ«bas lÄ“mums ticis ignorÄ“ts, un sÄka meklÄ“t vainÄ«go ierÄ“dni. Nav zinÄms, vai atrada, tomÄ“r izskatÄs, ka tieši palÄ«dzÄ“t vainÄ«go meklÄ“šanÄ uz Ekonomikas ministriju atnÄca jau minÄ“tais Jurijs Spiridonovs, kurš no NacionÄlÄs apvienÄ«bas kontrolÄ“tÄs VARAM bija atnÄcis uz Ekonomikas ministriju strÄdÄt augstajÄ valsts sekretÄra vietnieka amatÄ.
VÄ“l pÄ“c gada Spiridonovam ministrijÄ par priekšnieci pievienojÄs ZZS uzlecošÄ zvaigzne, Saeimas deputÄte un lielmeistare Dana Reizniece – Ozola, kura darbu Ekonomikas ministrijÄ sÄka 2014.gada 5.novembrÄ«. TikmÄ“r VARAM, Ä«slaicÄ«gi zaudÄ“jot pÄrvaldÄ«bu (no 2011.gada beigÄm lÄ«dz 2013.gada beigÄm VARAM vadÄ«ja veiksmÄ«gi vidusskolu absolvÄ“jušais Zatlera partijas biedrs Edmunds SprÅ«džs), atgriezÄs NacionÄlÄ apvienÄ«ba. Un lÄ«dz ar Danas Reiznieces – Ozolas stÄšanos amatÄ 5.novembrÄ« tieši tajÄ pašÄ laikÄ par VARAM priekšnieku atkal kļuva Kaspars Gerhards.
Uz to brÄ«di jau bija pagÄjuši pieci gadi kopš pirmo atļauju izsniegšanas, stacijÄm jau bija jÄstrÄdÄ uz pilnu jaudu, un, kÄ paredzÄ“ja Eiropas DirektÄ«va, – 2014.gadÄ LatvijÄ elektroenerÄ£ijas patÄ“riņam, kas iegÅ«ta no atjaunojamiem energoresursiem, bija jÄbÅ«t 51,09% no kopÄ“jÄ patÄ“riņa apjoma. Bet nekÄ – Latvija ne tikai nesasniedza minÄ“to rÄdÄ«tÄju, bet no visÄm 563 atļaujÄm 351 jeb 62% jau bija atcelti!
PapÄ“tot šo elektrÄ«bas ražotÄju reÄ£istru, redzams, ka atļauju atcelšana un nodokļu uzņēmumu nodokļu parÄdi nav bijis šÄ·Ä“rslis, lai pamÄ“Ä£inÄtu vÄ“lreiz – uzņēmumos nereti figurÄ“ vienas un tÄs pašas amatpersonas. VÄ“lÄk (datu bÄze atjaunota pÄ“rnÄ gada vidÅ«) atcelta vÄ“l 51 atļauja, un, cik reÄli atļauju ir šodien, Ä«sti nav zinÄms. IzskatÄs, ka aptuveni simt.
Netiekot skaidrÄ«bÄ ar šo ministriju un situÄciju ar koÄ£enerÄcijas stacijÄm, Dana Reizniece – Ozola emigrÄ“ja uz labÄku vietu – Finanšu ministriju. Un emigrÄ“ja nevis viena, bet kopÄ ar jau pieminÄ“to Juriju Spiridonovu, kurš kļuva par finanšu ministres padomnieku.
Interesanti bÅ«tu uzzinÄt, kÄdus tieši padomus viņš sniedz ministrei, taÄu no malas ir redzams, ka pa abiem viņi labi tiek galÄ ar caurkritušo koÄ£enerÄcijas staciju uzņēmumu, kuri pie viena ir lieli nodokļu parÄdnieki, piesegšanu.
Galu galÄ, piemÄ“ram, uzkrÄt nodokļu parÄdu virs tÅ«kstoša eiro ir visai sarežģīti, jo standarta situÄcijÄ Valsts ieņēmumu dienests (VID) sÄk izdarÄ«t spiedienu jau pie 300 eiro parÄda. TaÄu no 402 uzņēmumiem, kuriem atļaujas jau ir anulÄ“tas, 56 uzņēmumiem tas ir izdevies. Un šie uzņēmumi, kuriem valsts un caur OIK solÄ«ja un deva atbalstu, nodokļu parÄdos valstij palika parÄdÄ vairÄk nekÄ 2 miljonus eiro.
Vai nodokļu parÄdu, t.i., valstij nesamaksÄto naudu var uzskatÄ«t par peļņu? Uzskatu, ka jÄ. Un nekas – pavisam nesen VID taÄu rosinÄja neatgÅ«stamos parÄdus vienkÄrši norakstÄ«t. TurklÄt šajÄ rakstÄ nav iekļautas summas, kas varÄ“tu bÅ«t reÄli izmaksÄtas šiem uzņēmumiem par nesaražotu enerÄ£iju – tÄ diemžēl nav publiska informÄcija.
Īpašu labvÄ“lÄ«bu no Reiznieces-Ozolas pakļautÄ«bÄ esošÄ VID bauda kÄds MÄrtiņš Atvars, kura vadÄ«tie divi uzņēmumi (“RosÄ«ba ZSM” un “Auto Alianse” - neskatoties uz nosaukumiem, tiem bija atļaujas ražot elektroenerÄ£iju koÄ£enerÄcijÄ) vien valstij ir parÄdÄ 861 tÅ«kstoti eiro – teju tikpat daudz, cik pÄrÄ“jie 54 koÄ£enerÄcijas staciju Ä«pašnieki kopÄ.
Šoreiz uzmanÄ«bas centrÄ gan bÅ«s septiņi uzņēmumi, kuru pÄrkÄpumus mums visiem atklÄja TV raidÄ«jums: «E Seda», «E StrenÄi», «Elektro RÄ«dzene», M Parks», «Tektus», «Briedis bÅ«ve» un pats galvenais — bÄ“dÄ«gi slavenÄ uzņēmÄ“ja MÄra Martinsona Ä£imenei piederošais «RÄ«gas EnerÄ£ija».
PapÄ“tot nedaudz dziļÄk, atklÄjas, ka jau minÄ“tie uzņēmumi varÄ“tu bÅ«t ne tikai savstarpÄ“ji saistÄ«ti, bet to skaits patiesÄ«bÄ varÄ“tu ir vismaz 26 (skat.shÄ“mu). Šiem uzņēmumiem kopumÄ bija izsniegtas 47 atļaujas – tas nozÄ«mÄ“, ka bija jÄbÅ«t uzbÅ«vÄ“tÄm 47 koÄ£enerÄcijas stacijÄm. TaÄu saskaÅ†Ä ar EM datubÄzÄ“ redzamajÄm atzÄ«mÄ“m “ražošanu uzsÄka” tikai septiņas.
Fakts, ka attiecÄ«gajÄ ailÄ«tÄ“ ir ielikts Ä·eksÄ«tis, ka ir uzsÄkta ražošana, gan nenozÄ«mÄ“, ka tÄ patiešÄm uzsÄkta – daļa no šÄ«m 7 stacijÄm kÄ mÄ“s jau zinÄm, tur nemaz nav, tÄ vietÄ uzlikts konteiners.
Visus šos uzņēmumus vieno valdes locekļi — septiņi cilvÄ“ki, kuri kopš 2012. gada (visiem 26 uzņēmumiem atļaujas izsniegtas 2012.gadÄ) rotÄ“juši pa visu šo uzņēmumu valdÄ“m, daloties “pieredzÄ“ un zinÄšanÄs”. Rodas sajÅ«ta, ka LatvijÄ ir vien septiņi cilvÄ“ki, kuri kaut ko saprot no koÄ£enerÄcijas... bet varbÅ«t LatvijÄ vienkÄrši ir septiņi cilvÄ“ki, kuri zina, kÄ apmÄnÄ«t valsti...
Palūkosimies uz dažiem no viņiem.
Valdis Šaplaks ir valdes loceklis Martinsona uzņēmumÄ «RÄ«gas EnerÄ£ija», kurš it kÄ ražo enerÄ£iju stacijÄ, kura nav nodota ekspluatÄcijÄ. TaÄu Šaplaks ir arÄ« valdÄ“ šÄ·ietami nesaistÄ«tÄ uzņēmumÄ «BIK Elektro», kuram bija jÄuzbÅ«vÄ“ divas koÄ£enerÄcijas stacijas, taÄu tas nav izdarÄ«ts un licences anulÄ“tas.
Uzņēmumu reÄ£istrs nerÄda, bet mÅ«sdienu internets atceras visu — Šaplaks vÄ“l 2014.gadÄ DobelÄ“ iedzÄ«votÄjus informÄ“ja par uzņēmuma «Dobeles EKO» koÄ£enerÄcijas stacijas ieceri, kur uzstÄjÄs kÄ «Dobeles EKO» pÄrstÄvis, lai gan nav bijis uzņēmuma valdÄ“. Toties valdÄ“ toreiz bija cits šÄ« saraksta figurants — Aigars Šubrovskis, par kuru var teikt — kur tik viņš nav bijis.
SavukÄrt, piemÄ“ram, Šaplaka pÄrstÄvÄ“tais «BIK Elektro» 2013.gadÄ bija iekÅ«lies Ä·ezÄ — TV ziņoja, ka IeslodzÄ«juma vietu pÄrvalde bija iznomÄjusi zemi diviem uzņēmumiem, kuru valdÄ“ arÄ« bija Šubrovskis, uz kuriem šie uzņēmumi varÄ“s bÅ«vÄ“t koÄ£enerÄcijas stacijas. Ar nodomu protokoliem faktiski bija apsolÄ«ts vÄ“lÄk no šiem uzņēmÄ“jiem iepirkt siltumu.
Toreiz NacionÄlo apvienÄ«bu pÄrstÄvošais ministrs JÄnis BordÄns izlikÄs neko nesaprotam un pat atstÄdinÄja IeslodzÄ«jumu vietas pÄrvaldes priekšnieku Visvaldi PuÄ·Ä«ti. Var jau bÅ«t, ka BordÄns tik tiešÄm nezinÄja, ka Šaplakam ir ietekmÄ«gi paziņas — galu galÄ MÄra Martinsona sieva strÄdÄ augstÄ amatÄ Tieslietu ministrijÄ, bet Šaplaks — valdÄ“ pie viņas vÄ«ra, bet «Ä£imenes draugi» bÅ«tu jÄciena.
Aigars Šubrovskis. AcÄ«mredzot nav gluži svešs Valdim Šaplakam. Bet Šubrovskis ir Ä«sts rekordists — viņš šobrÄ«d ir valdÄ“ trÄ«s uzņēmumos, kuriem ir licences, bet pirms tam bijis valdÄ“ vÄ“l desmit no 26 uzņēmumiem — tÄ teikt, dalÄ«jies pieredzÄ“. Un daļu no tiem šobrÄ«d ar putÄm uz lÅ«pÄm aizstÄv VARAM, bet par to nedaudz tÄlÄk. Aigars Šubrovskis gan nav bijis «RÄ«gas enerÄ£ijas» valdÄ“, taÄu vienlaicÄ«gi ar Rolandu Rorbahu bija uzņēmuma «BIK Elektro 2» valdÄ“, kas neizslÄ“dz šo uzņēmumu savstarpÄ“jo saikni.
Rolands Rorbahs ir vÄ“l viens top-menedžeris, kurš arÄ«dzan bijis vairÄku uzņēmumu valdÄ“, un patiesÄ«bÄ nav bijis «RÄ«gas EnerÄ£ija» vadÄ«bÄ, taÄu, jauns bÅ«dams, neliedz sev sociÄlo tÄ«klu prieku. TÄ karjeras iespÄ“ju tÄ«klÄ LinkedIn viņš neslÄ“pj, ka trÄ«s gadus ir nostrÄdÄjis par projektu vadÄ«tÄju Martinsona uzņēmumÄ.
JÄnis PaeglÄ«tis ir unikÄls kadrs. Viņa pÄ“das nepamanÄ«t nav iespÄ“jams. SÄksim ar to, ka PaeglÄ«tis ir uzdzÄ«ves cienÄ«tÄjs — pirms gadiem desmit viņš bija viens no naktskluba Coyote Fly dibinÄtÄjiem. TomÄ“r naktsklubs laikam izrÄdÄ«jÄs nepietiekami ienesÄ«gs, ka bija jÄiet arÄ« atjaunojamo energoresursu jomÄ. PaeglÄ«tis arÄ« strÄdÄja Martinsona «RÄ«gas enerÄ£ijÄ». TaÄu viņš ir pabijis arÄ« «Madonas EKO» kopÄ ar Aigaru Šubrovski un Andi DÄbolu. TÄpat viņš bija arÄ« «Dobeles EKO» ar Valdi Šaplaku un Aigaru Šubrovski. Un vÄ“l šur tur.
TaÄu PaeglÄ«ša talants ÄakarÄ“t valsti nav tikai koÄ£enerÄcijas stacijÄs — viņš ir un ir bijis vÄ“l citos ar koÄ£enerÄciju nesaistÄ«tos uzņēmumos, un visur, kur viņš pabijis, ir palikuši nodokļu parÄdi. TÄ, piemÄ“ram, astoņi PaeglÄ«ša pÄrstÄvÄ“tie uzņēmumi valstij ir parÄdÄ 177 110 eiro («Venture Capital», «BG Eksports», «AVC Baltics», «TÅ«risma infrastrktÅ«ras attÄ«stÄ«bas fonds», «AP Company», «Leopard SDC», «Dabas atjaunošanas projekts»). PaeglÄ«tis un jau iepriekš minÄ“tais Šubrovskis iepriekš bijuši valdÄ“ kÄdÄ citÄ uzņēmumÄ, kurš joprojÄm strÄdÄ bez problÄ“mÄm, un tas ir «Eko NRG». ŠobrÄ«d gan «Eko NRG» valdÄ“ ir cits figurants — Dmitrijs Artjušins.
Dmitrijs Artjušins plašÄk pazÄ«stams ne jau ar minÄ“to «Eko NRG», bet ar uzņēmumu «KSER», kuram tagad mainÄ«ts nosaukums. Par «KSER» attiecÄ«bÄm ar JÅ«rmalas domi pÄ“rn kriminÄlprocesu uzsÄka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs. PrecÄ«zÄk — vÄ“l 2016.gadÄ «KSER» piedÄvÄja JÅ«rmalas pilsÄ“tai Kauguros piegÄdÄt siltumu no vÄ“l neuzceltas šÄ·eldas koÄ£enerÄcijas stacijas, kas atņemtu darbu pašas pilsÄ“tas tikko uzbÅ«vÄ“tajai koÄ£enerÄcijas stacijai. Un, lai gan toreizÄ“jais mÄ“rs Gatis Truksnis no ZZS teica, ka viņš neuzstÄj, «JÅ«rmalas siltums» tomÄ“r bija parakstÄ«jis tÄdu nodomu protokolu. LaikrakstÄ «JÅ«rmalas ziņas» tÄ laika «JÅ«rmalas siltuma» vadÄ«tÄjs Zigurds Starks teica, ka Gatis Truksnis viņu Äetras reizes aicinÄjis parakstÄ«t lÄ«gumu ar «KSER». Starks gan uzskatÄ«ja, ka nav pareizi uzbÅ«vÄ“t pašiem staciju, ņemot 7 miljonu eiro kredÄ«tu, bet beigÄs pirkt siltumu no KSER, un darbu JÅ«rmalas siltumÄ pameta.
Citiem figurantiem, kuri aplÅ«kojami shÄ“mÄ, acÄ«mredzot bija mazÄka loma visÄ procesÄ, taÄu viņi ir vienojošie elementi. PiemÄ“ram, Armands ZemÄ«tis ir sešu uzņēmumu valdÄ“, bija vÄ“l divos. Viens no viņa pÄrstÄvÄ“tajiem uzņēmumiem - «Eco Latvis». Bijušais cits šÄ« uzņēmuma valdes loceklis ir Dmitrijs Kurbanovs, kurš ir arÄ« cita uzņēmuma — «ZaļÄs zemes enerÄ£ija» - valdÄ“. «ZaļÄs zemes enerÄ£ija» valstij nodokļos ir parÄdÄ 263,7 tÅ«kstošus eiro. TÄdu vÄ“l ir vesela virkne.
Vai tas, ka vieni un tie paši cilvÄ“ki rotÄ“jot ir un bija pÄrstÄvÄ“juši Martinsona uzņēmumus, nozÄ«mÄ“, ka tie visi pieder Martinsonam? Gan jÄ, gan nÄ“. Īpašniekus var noslÄ“pt, noslÄ“gt lÄ«gumus ar citiem cilvÄ“kiem un izmantot vÄ“l virkni citu shÄ“mu, bet valdes locekļu atbildÄ«ba — paliek. Tieši valdes locekļi ir tie, kas paraksta dokumentus neatkarÄ«gi no tÄ, vai Ä«pašnieks viņiem tÄ licis vai paši izdomÄjuši. Un galu galÄ, ja šie uzņēmumi nebÅ«tu savstarpÄ“ji saistÄ«ti, vai tiešÄm 26 uzņēmumiem bÅ«tu jÄalgo tieši šie septiņi, mistisku skandÄlu un nodokļu parÄdu apvÄ«tie septiņi personÄži? Droši vien no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzÄ«votÄju varÄ“tu atrast arÄ« citus septiņus.
Nav zinÄms, vai pÄ“c TV sižeta vÄ“l kÄdam ir atņemta licence, taÄu ir pamats domÄt, ka nav un nebÅ«s. PÄ“rnÄ gada 4.decembrÄ« portÄlÄ «Ziemeļlatvija» bija publicÄ“ts raksts ar nosaukumu «ZaļÄs enerÄ£ijas skandÄlÄ iesaistÄ«ties uzņēmumi StrenÄu novadam sola lÄ“tÄku apkuri». RakstÄ tiek aizstÄvÄ“ti uzņēmumi «E StrenÄi» un «E Seda», bet reÄ£iona iedzÄ«votÄji tiek biedÄ“ti ar nezinÄmu nÄkotni un dÄrgu siltumu. Raksta beigÄs melns uz balta rakstÄ«ts: «Raksts sagatavots ar Valsts reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras finansiÄlu atbalstu par valsts budžeta lÄ«dzekļiem».
Valsts par budžeta lÄ«dzekļiem aizstÄv uzņēmumus, kuri neuzbÅ«vÄ“ja koÄ£enerÄcijas stacijas. Un minÄ“tÄ aÄ£entÅ«ra ir VARAM un NacionÄlÄs apvienÄ«bas pakļautÄ«bÄ. SavukÄrt pašu aÄ£entÅ«ru vada Aigars UndzÄ“ns. Kas ir UndzÄ“ns? UndzÄ“ns ir bijis amatpersona VID un bija spiests «aizrotÄ“t» pÄ“c skandÄla ar pÄrkÄpumiem VID. Un šo rotÄciju, nevis atlaišanu, atbalstÄ«ja finanšu ministrie Danas Reiznieces-Ozolas personÄ. Nav brÄ«nums, ka arÄ« privÄtie uzņēmÄ“ji ir iemÄcÄ«jušies rotÄ“t savus pakalpiņus — no lielmeistares ir, ko pamÄcÄ«ties.