Iesaki rakstu:

Viens no Gunta BelÄ“viča lielākajiem panākumiem veselÄ«bas ministra amatā ir ievÄ“rojams finansÄ“juma pieaugums C hepatÄ«ta un HIV/AIDS slimnieku ārstÄ“šanai. C hepatÄ«ta slimniekiem turpmāk zāles apmaksās 100% apmÄ“rā (tātad proporcionāli mazākam skaitam).

CitÄ“šu ministru (viņa uzstāšanās man ir ierakstÄ«ta): „Mums ir apņemšanās izārstÄ“t, nevis apārstÄ“t (C hepatÄ«ta) pacientus!” PatiesÄ«bā šie vārdi nozÄ«mÄ“ – mÄ“s ārstÄ“sim pacientus ar jaunajiem, inovatÄ«vajiem medikamentiem, iznÄ«cināsim C hepatÄ«ta vÄ«rusu, un pacienti varÄ“s dzÄ«vot pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi. Viņi šo slimÄ«bu neizplatÄ«s tālāk ne caur dzimumceļiem, ne ar pÄ«rsinga, tetovÄ“šanas un kosmÄ“tikas procedÅ«rām (tieši tā mÅ«sdienās izplatās C hepatÄ«ts).

Jaunās inovatÄ«vās zāles ir ļoti efektÄ«vas – izārstÄ“ vismaz 98% pacientu, ārstniecÄ«bas laikā nav blakņu, atšÄ·irÄ«bā no ārstÄ“šanas ar ribaverÄ«nu un pegilÄ“tajiem interferoniem ārstniecÄ«bas laikā pacients var strādāt, mācÄ«ties, dzÄ«vot pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi. Tiesa, inovatÄ«vie medikamenti ir ļoti dārgi. 

Tātad ministrs deva skaidru un saprotamu ziņu – viņš ir sarÅ«pÄ“jis (nodokļu maksātāju) naudu, lai izārstÄ“tu pacientus ar jaunajiem medikamentiem. Un tajā mirklÄ« uz skatuves parādÄ«jās Baiba Rozentāle.

Viņa centās kļūt par galveno speciālisti infektoloÄ£ijā, pÄ“c tam – atdalÄ«t InfektoloÄ£ijas centru no Austrumu slimnÄ«cas. Baiba Rozentāle šarmÄ“ja ministru, un viņš pÄ“kšÅ†i sāka runāt Baibas vārdiem – aizgāja pat tik tālu, ka par daudzajiem ministra izcÄ«nÄ«tajiem miljoniem visas zāles iepirks tieši InfektoloÄ£ijas centrs.

Visi, kas spÄ“j paraudzÄ«ties atpakaļ sešu – desmit gadu laikposmā, atceras, ka Rozentāles vadÄ«tajā InfektoloÄ£ijas centrā strādāja divas – ārÄ“ja un iekšÄ“ja aptieka, kas piederÄ“ja vienai Ä«pašniecei. Pat KNABs pamanÄ«ja, ka šeit paveras neierobežotas iespÄ“jas pārdot pacientiem slimnÄ«cā it kā izlietotas zāles, kā arÄ« nodoties dažādām zāļu paralelā importa un eksporta formām. Taču tad InfektoloÄ£ijas centrs tika pievienots Austrumu KlÄ«niskajai slimnÄ«cai, bet zāļu iepirkumi valstiski centralizÄ“ti caur apmaksāto medikamentu sistÄ“mu.

Mums ar Gunti BelÄ“viču sanāca asa saruna, kurā ministrs mani pārliecināja, ka viņam nav nekādu interešu attiecÄ«bā uz C hepatÄ«ta un HIV/AIDS zāļu iepirkšanu, izņemot interesi ļaut izārstÄ“ties iespÄ“jami daudz pacientiem par ierobežoto naudas summu.

Daļa argumentu bija man iepriekš nezināmi un pārliecināja par ministra kompetenci šajā jomā. Kļuva skaidrs, ka nekāda InfektoloÄ£ijas centra atdzimšana nenotiks, finansÄ“juma un iepirkuma sadalÄ«jums paliks NVD, nodrošinot caurspÄ«dÄ«gumu. Un visas aizdomas par paralÄ“lo importu/eksportu ir pilnÄ«gi nepamatotas. 

Bet te – otrais cÄ“liens: uz skatuves atkal uznāk Baiba Rozentāle, izdara spiedienu, un NVD gatavojas daudz lielākā apjomā iepirkt (apmaksāt) tās pašas ilgi lietotās zāles – pegilÄ“tos interferonus un ribaverÄ«nu, nevis jaunos inovatÄ«vos preparātus. Pamatojums ir faktā, ka ribaverÄ«ns un pegilÄ“tie interferoni ir lÄ“tāki.

NepamanÄ«ts paliek fakts, ka vecā metode ir daudzkārt neefektÄ«vāka – ar vienādu summu var izārstÄ“t vienu F3 vai F4 ar inovatÄ«viem preparātiem vai nosacÄ«ti izārstÄ“t 1.5 F1 pacientus ar pegilÄ“tajiem interferoniem un ribaverÄ«nu (tālākā tekstā ir skaidrojums, ka prioritāte ir 1. genotipa 3. un 4. fibrozes pakāpes slimnieku ārstÄ“šana). Vārdu sakot, kāds Latvijas valsts vārdā cenšas atgriezties pie principa „ārstÄ“t”, nevis „izārstÄ“t”.

Otrā mana apraksta daļa ir pirmās daļas izskaidrojums – to nav mÄ“rÄ·tiecÄ«gi tālāk nelasÄ«t tiem, kam nav medicÄ«nisku priekšzināšanu vai padziļināta interese par aknu slimÄ«bām. 

HepatÄ«ta vÄ«russ un asins pārliešana

C hepatÄ«ta vÄ«russ identificÄ“ts 1980. gadā, bet 1990. gadā atzÄ«ts par slimÄ«bas izraisÄ«tāju. LÄ«dz tam slimÄ«ba tika saukta „ne A, ne B hepatÄ«ts”. C hepatÄ«ta vÄ«russ ir viens no mazākajiem un vienkāršÄkajiem vÄ«rusiem – viens antigÄ“ns, viens RNS, kas gandrÄ«z pilnÄ«bā izslÄ“dz iespÄ“ju jebkad izstrādāt vakcÄ«nu pret C hepatÄ«tu.

Un vÄ“l – C hepatÄ«ta vÄ«rusu grÅ«ti kultivÄ“t ārpus organisma, tādēļ visa pÄ“tniecÄ«ba ir ļoti dārga, tādēļ ļoti dārga ir jaunu zāļu izstrāde, un ļoti dārga un joprojām nepilnvÄ“rtÄ«ga ir arÄ« ārstÄ“šana (modernās ārstniecÄ«bas metodes ir ļoti daudzsološas).

Tas viss atšÄ·irÄ«bā no B hepatÄ«ta vÄ«rusa, pret kuru jau sen ir efektÄ«vas vakcÄ«nas. ArÄ« pretvÄ«rusu terapija pret B hepatÄ«tu darbojas efektÄ«vi. B hepatÄ«ta vÄ«russ ir viens no sarežģītākajiem vÄ«rusiem uz zemeslodes un ir viens no visbiežākajiem vēža izraisÄ«tājiem.

VÄ«rusi uz pasaules ir mūžīgi, vismaz cilvÄ“ka izpratnÄ“. PiemÄ“ram, herpes vÄ«russ atrasts mūžīgajā sasalumā, kas ir vecāks par cilvÄ“ces diviem miljoniem gadu. VÄ«russ ir dzÄ«vÄ«bas indikators, un tas eksistÄ“ tikai dzÄ«vā šÅ«nā – mirušÄ šÅ«nā vÄ«rusu nav. Jādomā, sākumā zemeslodi sāka apdzÄ«vot baktÄ“riju vÄ«rusi – bakteriofāgi. Okeānā vÄ«rusu masa piedalās skābekļa apritÄ“, bez vÄ«rusu lÄ«dzdalÄ«bas zemeslode jau sen bÅ«tu nosmakusi. Dabā viss ir lÄ«dzsvarā, vÄ«rusam ir sava loma katrā organismā. CilvÄ“kā pastāvÄ«gi dzÄ«vo 300 dažādu vÄ«rusu, tos kopā mÄ“s saucam par viromu.

Par HIV/AIDS, B un C hepatÄ«ta epidÄ“mijām mums jāpateicas asins pārliešanai 20. gadsimtā. Pārlejot asinis, šo slimÄ«bu vÄ«rusi nonāk citā vidÄ“, kur tos ietekmÄ“ cita cilvÄ“ka genoms, kā arÄ« cita cilvÄ“ka viroms. Jādomā, ka tieši vairākkārt pārlieti (asins recipients pÄ“c kāda laika pats kļūst donors, un viņa asinis ar izmainÄ«to vÄ«rusu tiek pārlietas jau nākamajam cilvÄ“kam) vÄ«rusi strauji kļuva patogÄ“ni.

Pirmā veiksmÄ«gā asins pārliešana notika 1818. gadā, kad akušieris Džeims Blundels dzemdÄ«bās daudz asiņu zaudÄ“jušai sievietei pārlÄ“ja viņas vÄ«ra asinis. TomÄ“r lielākoties asins pārliešana 19. gadsimtā bija neveiksmÄ«ga, lÄ«dz 1900. gadā austriešu patologs Karls Landšteiners atklāja asins grupas, bet pÄ“c tam Å…ujorkas SÄ«naja kalna klÄ«nikas ārsts Rihards Levizons atklāja nātrija citrātu kā antikoagulantu.

Visvairāk asiņu pārlÄ“ja 2. Pasaules kara gados. Amerikāņu nozÄ«mÄ«gākā palÄ«dzÄ«ba PSRS un Anglijai, iespÄ“jams, bija nevis ieroču piegāde, bet miljoniem asins flakonu un medikamenti. Asinis pārlÄ“ja ne tikai pÄ“c ievainojumiem, bet arÄ« frontÄ“ savārgušiem karavÄ«riem, jo valdÄ«ja uzskats, ka svešas asinis atjauno dzÄ«vÄ«bas spÄ“kus.

Pirmais pārsteigums nāca Korejas kara laikā, kur amerikāņi saviem karavÄ«riem pÄ“c ievainojumiem un vienkāršai spÄ“cināšanai pārlÄ“ja asinis. Ar hepatÄ«tu pÄ“c asins pārliešanas saslima 22% amerikāņu karavÄ«ru.

Asins pārliešanas bums pasaulÄ“ turpinājās lÄ«dz astoņdesmitajiem gadiem, kad asinis tika pārlietas sepses, pneimonijas, tuberkulozes, plašu infekciju gadÄ«jumā. ArÄ« šodien vismaz 2/3 asins pārliešanu notiek situācijā, kad reālu nāves draudu no asiņu vai to daļu trÅ«kuma nav.

MÄ“s labi zinām, ka, saņemot ar asinÄ«m HIV, kā arÄ« B un C hepatÄ«ta vÄ«rusus, pÄ“c zināma laika cilvÄ“ks saslimst. Tagad šos vÄ«rusus mÄ“s nosakām donoru asinÄ«s, lÄ«dz ar to nepārlejam inficÄ“tas asinis. Bet pārÄ“jos 300 vÄ«rusus, kas ir cilvÄ“ka viromā, mÄ“s taču nepārbaudām. Latvijā asins pārliešanai vajadzÄ“tu noteikt daudz nopietnākas indikācijas, protams, asins vai eritrocÄ«tu masas pārliešana hematoloÄ£ijas slimniekiem, politraumas slimniekiem, arÄ« masÄ«vu asiņošanu gadÄ«jumā vÄ“l kādu laiku bÅ«s nepieciešama.

C hepatīts Latvijā

Visvairāk C hepatÄ«ta gadÄ«jumu diagnosticÄ“ts 2007. gadā – 2663, bet 2013. gadā – tikai 1169. VidÄ“ji gadā Latvijā diagnosticÄ“ aptuveni 1300 jaunus slimÄ«bas gadÄ«jumu, bet vidÄ“ji gadā pret C hepatÄ«tu ārstÄ“jas 870 slimnieku.

C hepatÄ«ta slimniekus sadala pÄ“c genotipa – 1. genotips Latvijā sastopams 63.8% gadÄ«jumu, otrais – 6.3%, trešais – 31.9, bet ceturtais – mazāk par procentu. Savukārt slimÄ«bas smagumu mÄ“s nosakām kā fibrozes pakāpi – no F0 lÄ«dz F4. No jaunajiem diagnosticÄ“tajiem pacientiem visbiežāk sastopama F1 – 62.5% gadÄ«jumu un F2 – 18.6% gadÄ«jumu.

F0 formas parasti neārstÄ“, jo pacientiem slimÄ«bas progresija lÄ«dz F3 un F4 notiek 10 – 15 gadu laikā (un vÄ“l ilgāk, ja pacients nelieto alkoholu un citus Ä·Ä«miskus aknu bojātājus). F3 un F4 pacienti terapiju nevar gaidÄ«t, jo slimÄ«ba 1 –2 gadu laikā progresÄ“ lÄ«dz cirozei vai vÄ“zim. 

C hepatÄ«tu Latvijā ārstÄ“ kopš 1994. gada – ar standarta interferonu, bet kopš 2002. gada – ar pegilÄ“to interferonu. Kopš 2005. gada pegilÄ“tais interferons un ribaveriÌ„ns ir iekļauti valsts kompenseÌ„jamo medikamentu sarakstaÌ„. Kopš 2012. gada uzsākta pacientu ārstÄ“šana ar 1. paaudzes proteaÌ„zes inhibitoriem, kas ir viens no raksta sākumā pieminÄ“tajiem inovatÄ«vajiem medikamentiem. 

Lielākā problÄ“ma ārstÄ“šanai ar pegilÄ“tajiem interferoniem un ribaverÄ«nu bija blaknes – nelaba dÅ«ša, galvassāpes, neiroloÄ£iski un psihiski traucÄ“jumi, anÄ“mija, vairogdziedzera darbÄ«bas problÄ“mas, arÄ« vÄ“zis. Ä»oti daudzi pacienti nespÄ“j šÄ«s smagās blaknes pārciest. Bez tam hematoloģisko blakņu korekcijai 
nepieciešamie medikamenti netiek apmaksāti.

NozÄ«mÄ«gākā C hepatÄ«ta pacientu grupa, kas noteikti ārstÄ“jami, ir 1. genotipa hepatÄ«ts ar 3. vai 4. fibrozes pakāpi. Šiem pacientiem mÅ«su standarta ribaverÄ«na un pegilÄ“to interferonu terapija ir efektÄ«ga tikai 18 –38% gadÄ«jumu. TomÄ“r šos pacientus 98% gadÄ«jumu var izārstÄ“t ar inovatÄ«vo INT brÄ«vo terapiju (F3 pacientiem aknu funkcijas pilnÄ«bā atjaunojas, bet F4 gadÄ«jumā tiek pilnÄ«bā apstādināts aknu tālāka bojājuma process).

Aicinājums veselÄ«bas ministram Guntim BelÄ“vičam: pārskatÄ«t NVD nākamā gada HIV/AIDS un C hepatÄ«ta iepirkumus, rÄ«koties atbilstoši saviem solÄ«jumiem – pāriet uz inovatÄ«vajiem medikamentiem vismaz 1. genotipa 3. un 4. fibrozes pakāpes slimnieku ārstÄ“šanai. Es tiešÄm nevÄ“los noticÄ“t ļaunu ļaužu pienestām baumām par kaut kādiem „otkatiem”, ko Baiba Rozentāle esot samācÄ«jusies RÄ«gas domÄ“ un cenšoties implementÄ“t ministra papildus iegÅ«tās naudas apsaimniekošanā.