Iesaki rakstu:

Bijušais Ventspils tranzÄ«tbiznesa milzis AS Ventbunkers ne tikai jau divus gadus nav iesniedzis savas darbÄ«bas pārskatus, bet, kā rāda Lursoft dati, arÄ« slÄ“pj savus patiesos labuma guvÄ“jus, tā ignorÄ“jot naudas atmazgāšanas apkarošanas normatÄ«vos aktus. ŠÄdai rÄ«cÄ«bai ir savs racionāls pamats, - kā rāda Dienas rÄ«cÄ«bā nonākuši dokumenti, uzņēmums ir nonācis faktiskā Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni pārziņā, turklāt tā akciju „pirkuma” shÄ“ma Ä«stenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu lÄ«dzekļus.

Kur aizplūda 80 miljoni eiro?

2015. gada 17. septembrÄ« tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – formāli uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited, bet faktiski Vitol grupa par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju, un lÄ«dz ar to tās rÄ«cÄ«bā nonāca jau vairāk nekā 93% uzņēmuma akciju.

No visas savas akciju paketes šÄ« darÄ«juma ietvaros šÄ·Ä«rās AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Laikā pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja Aivara Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas, un viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.

PÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija bÅ«tiski augstāka – 3,12 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā. Ja R. Meroni par šÄdu cenu bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par 126 miljoniem eiro vairāk.

Turklāt, kā jau minÄ“ts, šÄ« bija nevis paša R. Meroni personiskā, bet viņam pārvaldÄ«šanā netieši nodotā akciju pakete, un „darÄ«jums” bija iespÄ“jams, tikai pateicoties prokuratÅ«ras pārstāvju atbalstam.

Taču lÄ«dz šim neatbildÄ“ts bija palicis jautājums – kur tad tālāk aizplÅ«da gandrÄ«z 80 miljoni eiro, kuri notiesājoša tiesas sprieduma un mantas konfiskācijas gadÄ«jumā A. Lemberga bÅ«tu nonākušas valsts budžetā.

Paklusām atpirktas Ventbunkera akcijas

Tā kā Valsts ieņēmumu dienests jau vairākus gadus ir izrādÄ«jies nespÄ“jÄ«gs piespiest R. Meroni kontrolÄ“to Latvijas Naftas tranzÄ«tu iesniegt gada pārskatus, publiski pieejami oficiālie dati nedod atbildi par šo 80 miljonu eiro likteni.

Tiesa, netieša norāde bija atrodama arÄ« lÄ«dz šim: Lursoft ziņas par 2016. gadu uzrādÄ«ja, ka vairāku Ventspils uzņēmÄ“ju un viņu Ä£imenes locekļu – iepriekš neoficiāli zināmu kā ofšorizÄ“tā Ventbunkera slÄ“ptu labuma guvÄ“ju – Latvijā reÄ£istrÄ“tās SIA pÄ“kšÅ†i ir guvušas fantastisku apjomu peļņu.

Tā Genadijam un Sergejam Ševcoviem piederošÄ SIA RFC Holdings bija guvusi 23,04 miljonu eiro peļņu, Igoram un RÅ«dolfam Skokiem daļēji piederošÄ (katram pa 20% kapitāldaļu) SIA Swaninvest – 22,43 miljonu eiro peļņu, bet Olafa, Jāņa un Naura BerÄ·u SIA Kement – 21,58 miljonu eiro peļņu.

Laikrakstā Dienas Bizness pÄ“rn publicÄ“tajā Latvijas ikgadÄ“jā miljonāru sarakstā jau bija publicÄ“ta norāde, ka šÄ«s iespaidÄ«gās summas saņemtas Ventbunkera akciju pārdošanas darÄ«jumā.

Šie dati gan nedeva ne atbildi uz jautājumu, kas ir jaunais Ventspils tranzÄ«tbiznesa centrālā uzņēmuma Ä«pašnieks, ne skaidrÄ«bu, kāds ir šo iespaidÄ«go finanšu lÄ«dzekļu avots. TomÄ“r nu skaidrÄ«bu rada Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākuši dokumenti.

Viens no tiem ir dokuments, kas datÄ“ts ar 2015. gada septembri: tas rāda, ka jau šajā brÄ«dÄ« Lielbritānijā reÄ£istrÄ“tais R. Meroni uzņēmums London Industry Ltd. ir vienojies ar Ventbunkera akciju Ä«pašniekiem par to iegādi, parakstot Ä«pašu „vienošanās memorandu”.

Saskaņā ar šo dokumentu R. Meroni uzņēmums ar SIA Kement, SIA Swaninvest un SIA RFC Holdings (abas pÄ“dÄ“jās – AS Investment Activity akcionāres) vienojies, ka London Industry Ltd. apņēmies atpirkt tām piederošÄs Ventbunkera akcijas par kopumā 75 miljoniem eiro.

ZÄ«mÄ«gi, ka šajā dokumentā arÄ« skaidri norādÄ«ts – darÄ«jums iekļaus arÄ« „atpirkšanos” no akcionāru iepriekšÄ“jo strÄ«du kriminālajām sekām, - dokumenta parakstÄ«tāji vienojušies, ka „virknÄ“ lietu, kur iesniegtas kriminālsÅ«dzÄ«bas, varas iestādÄ“m tiks ziņots, ka cietušÄs puses vairs nav ieinteresÄ“tas izmeklÄ“šanas turpināšanā”.

Savukārt cits dokuments skaidri apliecina, ka par Ventbunkera akcijām maksājamās summas pamatā ir Latvijas Naftas tranzÄ«ta saņemtā samaksa par Ventspils naftas akciju paketes pārdošanu.

ShÄ“ma uz Meroni „atskaites punktu” pamata

Taču, kā rāda dokumenti, bijis jāatrisina jautājums, kādu shÄ“mu izmantot, lai pašam Ventbunkeram pienākošos lÄ«dzekļus bÅ«tu iespÄ“jams izmantot tā akciju nopirkšanai. Tas varÄ“ja radÄ«t sarežģījumus, ņemot vÄ“rā, ka lÄ«dzekļus R. Meroni nodoma Ä«stenošanai bija iespÄ“jams ņemt tikai  no Latvijas Naftas tranzÄ«ta, kas ir Ventbunkera meitasuzņēmums.

Pietiek rÄ«cÄ«bā ir ar 2016. gada janvāri – tātad laiku dažus mÄ“nešus pÄ“c Ventspils naftas akciju paketes darÄ«juma – datÄ“ta vÄ“stule, ko Lihtenšteinā reÄ£istrÄ“tais Valartis Fund Management nosÅ«tÄ«jis R. Meroni birojam ŠveicÄ“.

Šajā vÄ“stulÄ“ divi Valartis pārstāvji advokātam R. Meroni detalizÄ“ti apraksta viņa paša „atskaites punktu” veidā izklāstÄ«tu projektu Portinvest Fund – faktiski plānu, kā izveidot „regulÄ“tu ieguldÄ«jumu fondu biržā neiekļautiem vÄ“rtspapÄ«riem” un ar tā starpniecÄ«bu iegādāties Ventbunkera akciju kontrolpaketi no „piecām dažādām interešu grupām”.

Saskaņā ar šÄ«s shÄ“mas detaļām fonda ieguldÄ«tāji bÅ«tu pats Ventbunkers un tā meitas uzņēmums Latvijas Naftas tranzÄ«ts, un darÄ«juma summa bÅ«tu 100 miljoni eiro. Valartis pārstāvji vÄ“l piebilst – ja gadÄ«jumā starptautiskā auditorkompānija Ernst&Young „kā vÄ“lamā audita iestāde nespÄ“s izpildÄ«t saspringto laika grafiku vai cita iemesla dēļ atteiks sadarbÄ«bu”, esot padomā arÄ« alternatÄ«vs auditors.

ŠÄ« piebilde ir labi saprotama, - kā Pietiek apliecina kāds Ventbunkeram tuvs avots, „fonds acÄ«mredzami bija vajadzÄ«gs tikai ar mÄ“rÄ·i, lai Latvijas Naftas tranzÄ«ta grāmatvedÄ«bā izskatÄ«tos, ka nauda ir ieguldÄ«ta fondā, kas to pÄ“c saviem ieskatiem ieguldÄ«jis kaut kādos vÄ“rtspapÄ«ros, kas bÅ«tu OK”.

ShÄ“ma Komerclikuma apiešanai

Taču ar Valartis pārstāvju viedokli nav bijis pietiekami, lai radÄ«tu pārliecÄ«bu, ka shÄ“ma neradÄ«s juridiskus sarežģījumus. Pietiek rÄ«cÄ«bā ir arÄ« ar 2016. gada 16. martu datÄ“ts biroja Loze un partneri juridiskā viedokļa melnraksts, kurā iecerÄ“tā shÄ“ma un tās perspektÄ«vas aprakstÄ«tas jau detalizÄ“tāk.

Dokumentā aprakstÄ«ts, kā Ventbunkera meitas uzņēmums Latvijas Naftas tranzÄ«ts ieguldÄ«s nule Lihtenšteinas Valartis bankas dibinātā investÄ«ciju fondā lÄ«dzekļus, kas iegÅ«ti, pārdodot Ventspils naftas akcijas. Šis fonds lÄ«dzekļus tālāk investÄ“s NÄ«derlandÄ“ reÄ£istrÄ“tā uzņēmumā, kurš savukārt izsniegs aizdevumu R. Meroni uzņēmumam London Industry, lai tas varÄ“tu iegādāties Ventbunkera akcijas.

„Tiesa, uzņēmums nepārskaitÄ«s šo aizdevumu London Industry, bet veiks tiešu maksājumu par Ventbunkera akciju iegādi uzņēmumam Kement un par Investment Activity akcijām RFC Holdingam un Swaninvest London Industry vietā,” shÄ“mas „odziņa” aprakstÄ«ta no „digitālās TV lietā” labi zināmā jurista Jāņa Lozes biroja dokumentā.

Kā var noprast, R. Meroni satraucis jautājums, vai šÄda iecerÄ“ta shÄ“ma nepārkāps Komerclikuma 241. pantu, kas nosaka, ka sabiedrÄ«bai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi tieši vai netieši finansÄ“t trešÄs personas šÄ«s sabiedrÄ«bas akciju iegādei.

Uz šo jautājumu Lozes un partneru atbilde bijusi: nÄ“, nepārkāps, ja vien tiks ievÄ“rota virkne nosacÄ«jumu, tostarp – ja tomÄ“r pretÄ“ji sākotnÄ“ji iecerÄ“tajam R. Meroni uzņēmums pats veiks samaksu par Ventbunkera akcijām, jo „tā bÅ«s labāk grāmatvedÄ«bas nolÅ«kos un, lai apliecinātu, ja nepieciešams, ka [NÄ«derlandÄ“ reÄ£istrÄ“tais] uzņēmums tiešÄm ir izsniedzis aizdevumu London Industry”.

 

Valstij potenciāli nodarÄ«tais zaudÄ“jums – vismaz 50 miljoni

Valsts interešu pārstāvjiem – ne tiesai, ne prokuratÅ«rai – nekādu iebildumu pret šo shÄ“mu nav bijis. Izrādās, ka lÄ«dz šim vienÄ«gais, kas izteicis neizpratni par notikušo, ir bijis... uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess), kam A. Lemberga krimināllietā ir cietušÄ statuss.

„Rezultāts uz 2017. gadu ir tāds, ka Ventspils nafta vispār nepieder nevienai no kriminālprocesā iesaistÄ«tajām personām, savukārt Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticÄ“juši arestÄ“tās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorÄ“juši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzÄ«tājai reaģēt uz ziņām par arestÄ“tās mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu,” teikts dokumentā, ko uzņēmuma pārstāvis tiesai bija iesniedzis pagājušÄ gada oktobra beigās un kurā R. Meroni rÄ«cÄ«ba bija nodÄ“vÄ“ta par „ļaunprātÄ«gu”.

 „R. Meroni par pašu arestÄ“to uzņēmumu finanšu lÄ«dzekļiem ir iegādājies savā kontrolÄ“ 5/7 daļas Ventbunkera,” iesniegumā secināja uzņēmums, aprakstot, kā „mantas glabātājs” vispirms Latvijas Naftas tranzÄ«tu atbrÄ«vojis „no vienÄ«gās tam piederošÄs mantas - no Ventspils naftas akcijām”, bet pÄ“c tam piespiedis saņemto samaksu „pārskaitÄ«t uz no viņa atkarÄ«gu fondu ārvalstÄ«s un no tā - izmaksāt naudu iepriekšÄ“jiem Ventbunkera akcionāriem”.

ŠÄ«s shÄ“mas rezultātā valstij potenciāli nodarÄ«tais zaudÄ“jums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmÄ“rā, ko Pars Termināls aprÄ“Ä·inājis šÄdi: „VÄ“l 2015. gadā Ventbunkeram piederošÄs mantas vÄ“rtÄ«ba bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. TādÄ“jādi tās likvidācijas gadÄ«jumā labumu guvÄ“js, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. LÄ«dz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadÄ«jumā arÄ« valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Taču nu šÄ« nauda ir „aizpeldÄ“jusi”. „ArestÄ“tās mantas glabātāja ārvalstnieka R. Meroni aktÄ«vas prettiesiskas rÄ«cÄ«bas dēļ, kas bija iespÄ“jama ilgstošas, mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un saskaņotas trÄ«s tiesnešu - Geimana, Kuzmanes un Jansones - bezdarbÄ«bas un rupju noteikto normatÄ«vo aktu neievÄ“rošanas dēļ, vai nu valsts interesÄ“m, vai citu personu interesÄ“m jau ir nodarÄ«ts zaudÄ“jums vismaz 50 000 000 eiro apmÄ“rā!” konstatÄ“ts Pars Termināla iesniegumā, kurā minÄ“tos faktus pÄ“c bÅ«tÄ«bas tā arÄ« nav izvÄ“rtÄ“jusi ne tiesa, ne prokuratÅ«ra.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.