Iesaki rakstu:

«Es, Anna Potapova Jurjevna...» 1988. gada 29. jÅ«lijā krievu valodā rakstÄ«jusi pašreizÄ“jā Latvijas politiÄ·e, deputāta amata kandidāte Juta StrÄ«Ä·e savā autobiogrāfijā, kas iesniegta, lai šÄ dokumenta autore tiktu pielaista pie iestājeksāmeniem P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātÄ“.

Savukārt Maskavas pilsÄ“tas ÄŒerjomušku rajona pasu galda izziņā lasāms, ka Annas Potapovas (Potapova - pašreizÄ“jās politiÄ·es Jutas StrÄ«Ä·es uzvārds pirms laulÄ«bām ar Maiguru StrÄ«Ä·i) vārda maiņa uz Jutu notikusi pavisam oficiāli, par ko tā paša 1988. gada 11. augustā izdots dokuments Nr. I - MЮ Nr. 294724.

«Melu sekas»

Šiem dokumentiem mediju rÄ«cÄ«bā bija jānonāk agri vai vÄ“lu, jo par to eksistenci kompetentās mediju aprindās bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. TomÄ“r publiski apskatāmi tie kļuvuši tikai tagad - dažas dienas pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām NeatkarÄ«gās slejās.

Cita starpā politiÄ·e Juta StrÄ«Ä·e vÄ“l pavisam nesen priekšvÄ“lÄ“šanu diskusijas laikā TV 24 radÄ«jumā KārtÄ«bas rullis uz tā vadÄ«tāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jÅ«s kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza.

Dokumenti apliecina bijušÄ KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pirms jau vairāk nekā diviem gadiem teikto, ka pašreizÄ“jā politiÄ·e Juta StrÄ«Ä·e pati sevi savulaik pat «vairākos dokumentos» saukusi par Annu Potapovu un lÄ«dz ar to ir meli tas, ka viņa nekad nav bijusi Anna. «Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinÄ« situācijā viņa ir sabiedrÄ«bai melojusi, un te atkal rodas jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomÄ“r bija Anna, tad attiecÄ«gi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā - vai tie ir vai nav viltoti,» skaidroja toreizÄ“jais KNAB priekšnieks un pat izteica šaubas, vai J. StrÄ«Ä·e ir likumÄ«gi kļuvusi par Latvijas pilsoni.

Cita starpā politiÄ·e Juta StrÄ«Ä·e vÄ“l pavisam nesen priekšvÄ“lÄ“šanu diskusijas laikā TV 24 radÄ«jumā KārtÄ«bas rullis uz tā vadÄ«tāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jÅ«s kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza: «Mani no pašas dzimšanas sauca par Jutu. Un Potapova es biju, tas bija mans [tÄ“va] uzvārds.»

Tā nav «pārrakstÄ«šanās kļūda»

Savukārt šodien publiskotie dokumenti liecina, ka ir izdomāta pašas J. StrÄ«Ä·es atsevišÄ·iem medijiem klāstÄ«tā versija, ka Annas Potapovas vārds viņai radies tikai un vienÄ«gi Maskavas 584. vidusskolas direktores kļūdas dēļ, kura teicamnieces - medaļnieces Potapovas atestātā ierakstÄ«jusi nepareizu vārdu. Savukārt pati teicamniece - medaļniece Potapova nav uzskatÄ«jusi par bÅ«tisku izlabot atestātā nepareizi uzrakstÄ«to vārdu.

PiemÄ“ram, 2003. gada 2. novembrÄ« LNT raidÄ«jumā Nedēļa toreizÄ“jā KNAB priekšnieka vietniece J. StrÄ«Ä·e teica: «Kopš dzimšanas esmu bijusi Juta. Vārds Anna - tā bija vienkārši pārrakstÄ«šanās kļūda, tā kā man šÄ« kļūda nešÄ·ita nozÄ«mÄ«ga, tad neprasÄ«ju to labot.» LNT reportieris toreiz vÄ“l pabrÄ«nÄ«jās: «Skaidrojums ir tāds mazliet jocÄ«gs, jo šajā pašÄ atestātā jau ir izdarÄ«ts labojums. Ir labots nepareizi uzrakstÄ«ts gada skaitlis, kas noteikti ir mazāk svarÄ«gs par cilvÄ“ka vārdu.»

Šeit publicÄ“tās autobiogrāfijas un ÄŒerjomušku rajona pasu galda izziņas kopijas liecina, ka vārds Anna mÅ«slaiku politiÄ·ei ir bijis pavisam oficiāli, nevis «pārrakstÄ«šanās kļūda»; tas no Annas uz Jutu arÄ« ir nomainÄ«ts oficiāli jau pÄ“c dokumentu iesniegšanas P. Stučkas Latvijas Valsts universitātÄ“ - Ä«si pirms pārcelšanās uz mācÄ«bām RÄ«gā 1988. gada augustā. Cita starpā, pārÄ“jā Potapovu Ä£imene no Maskavas uz RÄ«gu pārcÄ“lusies tikai 1991. gadā, veicot dzÄ«vokļa apmaiņu, liecina pasu galda izziņa.

Anna milicijā

LÄ«dz šim publiski nezināma un noslÄ“pta ir bijusi informācija, ka pÄ“c Maskavas Brežņeva rajona 584. vidusskolas pabeigšanas no 1987. gada novembra lÄ«dz pat mācÄ«bu uzsākšanai P. Stučkas Latvijas Valsts universitātÄ“ Anna Potapova (tagad - Juta StrÄ«Ä·e) nepilnu gadu strādājusi arÄ« Maskavas ÄŒerjomušku rajona atsevišÄ·Ä milicijas bataljona patruļdienestā par sekretāri - mašÄ«nrakstÄ«tāju (секретарь - машинистка отдельного батальона патрульно - постовой службы милиции Черемушкинского РУВД). Ar šÄ rajona patruļdienesta komjaunatnes organizācijas rekomendāciju viņa arÄ« iestājusies P. Stučkas Latvijas Valsts universitātÄ“.

Svarīgāka par sabiedrības interesēm?

Cita starpā NeatkarÄ«gā rakstiski uzdeva vairākus jautājumus Latvijas Universitātes (LU) administrācijas direktoram Ansim Grantiņam par pašreizÄ“jo Saeimas deputāta kandidāti, kura turklāt gatavojas kļūt par apvienotās Tieslietu un iekšlietu ministrijas ministri un apvienoto specdienestu pārraudzi. Jautājumi tika uzdoti tikai par viņas identitāti un izglÄ«tÄ«bu - ar kādu vārdu viņa sākusi studijas universitātÄ“, ar kādu vārdu parakstÄ«ta viņas autobiogrāfija, kāds vārds minÄ“ts viņas raksturojumā u.tml. Jautājumi nebija pretrunā ar Saeimas vÄ“lÄ“šanu likuma prasÄ«bām par to, kādām ziņām publiski jābÅ«t norādÄ«tām par deputāta kandidātu.

TomÄ“r LU administrācijas vadÄ«tājs NeatkarÄ«gās lÅ«gumu noraidÄ«ja, jo, viņaprāt, Saeimas deputāta kandidātes J. StrÄ«Ä·es «tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi» ir «svarÄ«gākas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m». Pie šÄda secinājuma LU ir nonākusi, «izvÄ“rtÄ“jot un sabalansÄ“jot divas pamattiesÄ«bas - vārda brÄ«vÄ«bu un fiziskās personas privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu».

NeatkarÄ«gā nepiekrÄ«t LU administrācijas vadÄ«tāja izvÄ“rtÄ“jumam, tāpÄ“c šo informācijas pieprasÄ«juma noraidÄ«jumu pārsÅ«dzÄ“s AdministratÄ«vajā tiesā.

Grūtā komunikācija

NeatkarÄ«gā arÄ« centās iegÅ«t J. StrÄ«Ä·es skaidrojumu par autobiogrāfijas tapšanas apstākļiem. Jautājumi ar autobiogrāfijas kopiju tika nosÅ«tÄ«ti uz Jaunās konservatÄ«vās partijas mājaslapā publiski pieejamo e-pasta adresi [email protected]. Kad NeatkarÄ«gā drošÄ«bas labad piezvanÄ«ja uz mājaslapā norādÄ«to partijas kontakttālruni, lai pārliecinātos, vai jautājumi un dokumentu kopijas nodotas politiÄ·ei, tur atbildÄ“ja, ka jautājumi J. StrÄ«Ä·ei jānosÅ«ta uz citu e-pasta adresi [email protected]. PÄ“c e-pasta pāradresÄ“šanas NeatkarÄ«gā atkārtoti zvanÄ«ja uz kontakttālruni, vÄ“loties pārliecināties, vai sÅ«tÄ«jums nonācis drošÄs rokās, taču partijas mobilo kontakttālruni vairs neviens necÄ“la.

ZÄ«mÄ«gi, ka Jaunās konservatÄ«vās partijas mājaslapā nav atrodamas tiešÄs komunikācijas iespÄ“jas ar politiÄ·iem, vien redzama kopÄ“jā partijas e-pasta adrese un mobilā kontakttālruņa numurs.

Pārpublicēts no Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai