Iesaki rakstu:

Andrejs jau vairāk nekā gadu dzÄ«vo pastāvÄ«gās bailÄ“s. PÄ“c spÄ“cÄ«gās piekaušanas, kuras videoierakstu Pietiek jau publicÄ“ja, viņš nespÄ“j ne gulÄ“t, ne Ä“st. Viņš ir pārliecināts, ka tikai atklāta intervija un visu šo "policistu mafijas" darbÄ«bu publiskošana var dot viņam kādu garantiju par viņa dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu.

- Kā viss sākās?

- Lai bÅ«tu saprotams mans sarežģītais stāsts, sākšu no paša sākuma. Savulaik – tas bija 2012. vai 2011.gadā - mÄ“s tusÄ“jām kopā vienā kompānijā ar Kristapu Veilandu. Viņš tagad jau ir miris – viņu noslepkavoja. Un tieši vaina par viņa nogalināšanu it tā, ko par spÄ“ka struktÅ«ras vÄ“las, lai uzņemos es.

Toreiz mÄ“s bijām vienā kompānijā, pārsvarā tusÄ“jām klubā 69. Viņa draugi bija manu draugu draugi, es ar viņu Ä«paši nebiju pazÄ«stams. Pamazām uzsākām sarunu, viņš teica, ka nodarbojas ar celtniecÄ«bu, es savukārt tirgoju lietotas automašÄ«nas. Viņam ļoti interesÄ“ja mašÄ«nas, tādēļ mums arÄ« radās kopÄ«gas lietas, kuras pārrunāt.

Kādā reizÄ“ viņš mani uzaicināja uz kluba VIP zonu. Tur bija arÄ« kāds Andris Šnitko – bijušais narkotiku apkarošanas operatÄ«vais darbinieks. Es nezinu, kādēļ viņš to darÄ«ja, bet acÄ«mredzot jau toreiz bija doma mani iesaistÄ«t kādās nelikumÄ«gās darbÄ«bās.

- Kādēļ radās tāds iespaids?

- To parādÄ«s vÄ“lākie notikumi, bet man zÄ«mÄ«ga šÄ·ita epizode, kad Kristaps uzaicināja mani pie sevis ciemos un pie viņa mājās redzÄ“ju kastes ar kontrabandas cigaretÄ“m un alkoholu. Es toreiz nesapratu, kādēļ viņš to man rāda. Nebija tā, ka viņš speciāli man to rādÄ«tu, bet kastes stāvÄ“ja tā, ka tās nevarÄ“ja nepamanÄ«t.

Redzot manu izbrÄ«nu par kontrabandas kastÄ“m, Kristaps paskaidroja, ka viņam esot nopietni sakari, aiz viņa stāvot DrošÄ«bas policija. ArÄ« viņš pats esot bijušais policists. Turklāt arÄ« prokuratÅ«rā viņam esot savs cilvÄ“ks – Uldis, kas brauc ar BMW X6. No viņa stāstÄ«tā varÄ“ja saprast, ka tās ir konfiscÄ“tās preces, kas netiek sadedzinātas, bet gan laistas melnajā tirgÅ«. Viņš man piedāvāja arÄ« kokaÄ«nu, it kā to, ko "Sports" bija konfiscÄ“jis RÄ«gas tirdzniecÄ«bas ostā. Pats Kristaps apgalvoja, ka viņš kontrolÄ“jot visu Ä€genskalna tirgÅ«.

Tā kā man bija labi sakari CentrāltirgÅ«, viņš prasÄ«ja, lai iesaistu savus paziņas un piedāvāju viņiem tirgot kokaÄ«nu. ArÄ« man viņš piedāvāja realizÄ“t kokaÄ«nu lielās devās. Tad es sapratu, ka tā patiesÄ«bā ir policijas mafija.

- Kas lika tā domāt?

- Kādā sarunā VIP zonā, kurā piedalÄ«jās arÄ« Šnitko, saruna izvÄ“rsās pavisam dÄ«vaini. Viņi sāka pat it kā netieši draudÄ“t, ka mani var aizturÄ“t, ka es varu braukt dzÄ“rumā ar mašÄ«nu, lai gan es alkoholu gandrÄ«z nelietoju, varbÅ«t kādu glāzi pa visu vakaru, turklāt nekad nebraucu dzÄ“rumā. Bet viņi draudÄ“ja, ka mani var dzÄ“rumā apturÄ“t un nepatikšanas bÅ«s lielas. Es nesapratu, kādēļ šÄdi draudi.

Bet tad viņi sāka izrādÄ«t ārkārtÄ«gi lielu interesi par manu čečenu izcelsmes kaimiņu Aslanu. MÄ“s ar Aslanu bijām pazÄ«stami tādā čau-čau lÄ«menÄ«, varÄ“jām pie otra ieiet sāli palÅ«gt, ja bija mājās beidzies, bet ne vairāk. Taču Šnitko un citi policisti, kas arÄ« piedalÄ«jās sarunā VIP zonā un kuru vārdus es nezinu, teica, ka viņiem interesÄ“ viss, ko es varu pastāstÄ«t par Aslanu.

Ko es varÄ“ja pastāstÄ«t?! Neko! Tāds pareizs, labsirdÄ«gs, taisnÄ«gs onkulis. Kad bÄ“rni darÄ«ja blēņas pie mājas, viņš parasti viņiem aizrādÄ«ja. Kādai sirmai kundzei palÄ«dzÄ“ja smagu somu lÄ«dz mājām aiznest. Jā, viņš bija čečenu izcelsmes, bet neko citu kā labsirdÄ«gu onkuli es viņā neredzÄ“ju.

- Kādēļ viņiem bija tāda interese par tavu kaimiņu?

- Nav ne jausmas, bet viņi prasÄ«ja, lai ierÄ«koju viņa mājā noklausÄ«šanās ierÄ«ces. Kā gan es to varÄ“tu izdarÄ«t, ja nekad pie viņa mājās neesmu bijis. Viņš bija tikai kaimiņš, ar kuru bija kaimiņu attiecÄ«bas, bet nekas vairāk.

- Tātad tu neierÄ«koji noklausÄ«šanās ierÄ«ces? Kas sekoja tālāk?

- Tālākie notikumi bÅ«s no citas sÄ“rijas, bet vÄ“lāk izrādÄ«sies saistÄ«ti. Manai mammai salÅ«za mašÄ«na, un Kristaps teica, ka viņam Baložos ir labs auto meistars, kurš visu prot salabot. Tāds A.Ä»ohins. Viņš par labošanu prasÄ«ja 500 latus, kurus samaksāju skaidrā naudā. PÄ“c tam mašÄ«nu ilgi it kā laboja, bet tad paziņoja, ka mašÄ«na vispār pazudusi.

Tad tur sākās visādi joki. IzrādÄ«jās, ka viņš nemaz neprot labot mašÄ«nas, vienkārši Ä·eras pie visiem darbiem, ko piedāvā, bet pats nemaz tā Ä«sti neko neprot. Tad tika sarunāts, ka viņš to mašÄ«nu pats par savu naudu, ko esmu viņam iedevis, jo atdot viņam vairs nebija ko, salabos pie cita meistara.

Es pat sarunāju citu meistaru, bet Ä»ohinam naudas kā nebija, tā nebija. Samaksāju par mašÄ«nas remontu pats un, protams, prasÄ«ju, lai Ä»ohins atdod 500 latus, ko biju viņam samaksājis. Tālāk sekoja pavisam dramatiski notikumi.

- Kādi?

- Skaidri atceros datumu. 2013.gada 24.maijā VienÄ«bas gatvÄ“ tika nogalināts Kristaps Veilands. Viņu nošÄva automašÄ«nā Volvo. Es par to izlasÄ«ju avÄ«zÄ“s tikai vÄ“lāk. Toreiz policija sākotnÄ“ji domāja, ka viņš nogalināts laupÄ«šanā, bet tad izvirzÄ«ja versiju, ka tā bijusi pasÅ«tÄ«juma slepkavÄ«ba. Un tieši par šo slepkavÄ«bu drošÄ«bas iestādes vÄ“las, lai es uzņemos atbildÄ«bu.

- Kādā veidā viņi to pieprasa no jums?

- Tas bija 2013.gada 3.jÅ«lijs. Es biju aizbraucis uz velosipÄ“du veikalu ZZK samainÄ«t nopirkto velosipÄ“du garantijas laikā. Tas bija no rÄ«ta. Es atvedu veco riteni un paņēmu jauno. PÄ“kšÅ†i pamanÄ«ju, ka man aizmugurÄ“ stāv pieci ražena auguma vÄ«ri. Viņi pienāca pie manis, paziņoja, ka ir pirmā biroja pirmās nodaļas darbinieki un ka man jābrauc ar viņiem. Uzlika rokudzelžus un kā Ä«stu noziedznieku aizveda.

AizturÄ“šana notika ļoti brutāli, teatrāli, visi veikala darbinieki, ar kuriem biju labi pazÄ«stams, jo regulāri tur pirku velosipÄ“dus, bija šokā. Nākamajā dienā, kad ierados ZZK, man pateica, ka no visiem esot paņemti iesniegumi par to, ka nekāda vardarbÄ«ba aizturÄ“šanas laikā nav notikusi. Lai gan tie vÄ«ri mani grÅ«stÄ«ja, sita, pat nogāza zemÄ“.

Tālākos notikumus es laikam nekad neaizmirsÄ«šu. No 22.jÅ«lija lÄ«dz 11.septembrim sÄ“dÄ“ju 401.kamerā. IeslodzÄ«tie pret mani izturÄ“jās normāli, bet policisti visu laiku bija vardarbÄ«gi pret mani. Sita, grÅ«stÄ«ja, ielika aukstā pagrabā, ņirgājās, solÄ«ja iesÄ“dināt uz mūžu. Un visu laiku prasÄ«ja, lai rakstu atzÄ«šanos par Kristapa Veilanda slepkavÄ«bu.

PÄ“c visa pārciestā es jau vairākus gadus ārstÄ“jos pie psihiatra, un tas, ka tagad tik mierÄ«gi to visu stāstu, ir zāļu iespaids. Ilgu laiku vispār baidÄ«jos iziet no mājas, baidÄ«jos par savu bÄ“rnu un viņa māti, arÄ« par savu mammu. Man cietumā divas reizes palika slikti ar sirdi, bet man atteica ārstÄ“šanu. Tas bija tik briesmÄ«gs laiks, ka es labprāt to neatcerÄ“tos, bet šÄ·iet, ka šÄ«s atmiņas ir neizdzÄ“šamas, turklāt tālākie notikumi bija vÄ“l trakāki.

- Un kas notika tālāk?

- Kad jau biju uz brÄ«vām kājām, biju savā dzÄ«voklÄ«. Aslans, kurš tolaik vairs nedzÄ«voja kopā ar savu sievu, bija ieradies ciemos pie sievas, lai vestu uz JÅ«rmalu. Es toreiz braucu kopā ar viņiem vienkāršas sagadÄ«šanās pÄ“c. BenzÄ«ntankā man atkal uzbruka tie paši policisti, sita, noguldÄ«ja zemÄ“. Tas viss ir nofilmÄ“ts, un novÄ“rošanas video, kurā ir redzams, kā mani spārda ar kājām nogāztu zemÄ“ un sit, ir pie manas advokātes, jo policija nepaguva laikus šo video nobÄ“dzināt.

Par šo vardarbÄ«go aizturÄ“šanu esmu uzrakstÄ«jis iesniegumu policijā, bet varmākas joprojām turpina strādāt, bet lieta tiek muļļāta. Mani atkal iemeta mašÄ«nā, ar visām traumām – ne tikai brÅ«cÄ“m, bet arÄ« smadzeņu satricinājumu - aizveda uz Olaines iecirkni un lika rakstÄ«t atzÄ«šanos Kristapa Veilanda slepkavÄ«bā. PÄ“c tam mani kaut kur OlainÄ“ izmeta. Tā kā biju tik nopietni piekauts, tad to visu atceros kā pa miglu.

- Bet kā tajā visā iederas stāsts par auto labošanu?

- Mani apvainoja naudas izspiešanā. Par to ir pat kriminālprocess. Tieši šis kriminālprocess tiek izmantots, lai izdarÄ«tu uz mani spiedienu par Kristapa Veilanda slepkavÄ«bu.

Cik noprotu, naudas izspiešanas process tika safabricÄ“ts, lai piespiestu mani iesaistÄ«ties kokaÄ«na tirgošanā, kad es tam nepakļāvos, tad vÄ“l visādas lietas tika sagudrotas, bet tagad man grib uzvelt arÄ« Kristapa Veilanda slepkavÄ«bu. VarbÅ«t nevis uzvelt man, bet piespiest, lai es sniedzu liecÄ«bu, ka to izdarÄ«ja čečenu grupÄ“jums. ArÄ« ar manu apcietinājumu bija ne mazums dÄ«vainÄ«bu.

- Kādas?

- No sākuma es 21 dienu sÄ“dÄ“ju ÄŒiekurkalna 7.stāvā. Kad sāku interesÄ“ties, kādēļ tik ilgi, tad tika pieņemts lÄ“mums mani pārvietot. Lai arÄ« pÄ“c dokumentiem skaitÄ«jās, ka es sēžu Centrālcietumā, reāli mani aizveda uz Daugavpils izmeklÄ“šanas cietumu.

- Kāpēc uz Daugavpili?

- To es arÄ« nesaprotu, jo parasti rÄ«dzinieki sēž Centrālcietumā. Taču pats dÄ«vainākais bija tas, ka man veda nevis konvojs vai Ä«paša ieslodzÄ«to pārvešanas mašÄ«na, bet gan 1.nodaļas vÄ«ri ar personÄ«go mašÄ«nu - baltu Škodu. Ar šo mašÄ«nu viņi brauc joprojām, iespÄ“jams, ka tā ir 1.nodaļas automašÄ«na. Turklāt veda tie paši, kas mani aizturÄ“ja. Paši zvanÄ«ja cietuma priekšniekam, lai paziņotu, ka ir mani atveduši. Turklāt jau pirms ievietošanas man piedraudÄ“ja.

- Ko tieši draudÄ“ja?

- Teica, ka tur man bÅ«s lielas problÄ“mas. Ja vairs nespÄ“ju izturÄ“t, tad lai dodu ziņu un viņi ieradÄ«sies pie manis uzklausÄ«t liecÄ«bu. Tā arÄ« pateica – tu neiziesi no šejienes, kamÄ“r neatzÄ«sies, ka Kristapa Veilanda slepkavÄ«bu organizÄ“ja čečenu diaspora, un uzrakstÄ«si iesniegumu par tiem cilvÄ“kiem, uz kuriem norādÄ«sim.

- Tā arī pateica?

- Tieši tā, un piedāvāja, ka man nodrošinās liecinieka aizsardzÄ«bu, nogādās ASV, iedos citus dokumentus utt. Turklāt šie paši vÄ«ri, kas man draudÄ“ja, manā krimināllietā par izspiešanu ir liecinieki.

- ArÄ« Andris Šnitko?

- ArÄ« viņš. Turklāt viņš tiesā apgalvo, ka mani nekad iepriekš nav redzÄ“jis, ka nekad neesam tikušies klubā 69. Viņi liecina, ka pašu izspiešanas faktu nav redzÄ“juši, bet viņiem sÅ«dzÄ“jušies paziņas, ka es esmu draudÄ“jis un izspiedis naudu. Turklāt arÄ« tiesneses rÄ«cÄ«ba šajā lietā ir visai dÄ«vaina.

- Kas ir tavas lietas tiesnese?

- RÄ«gas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece. Viņa apšauba to, ka es neierodos uz tiesu attaisnojošu iemeslu dēļ. PÄ“c tām visām šausmām, ko es redzÄ“ju, kad uz mani tÄ“mÄ“ja ar automātiem, man ir nopietni psihes traucÄ“jumi, es naktÄ«s nevaru gulÄ“t vairāk par trim stundām, regulāri mostos no murgiem, ka man uzbrÅ«k no mikroautobusa. Tādēļ ārsts no Stradiņa slimnÄ«cas, pie kura ārstÄ“ju zvÄ“rÄ«gās izrÄ“Ä·ināšanās brÅ«ces, mani nosÅ«tÄ«ja pie psihiatra. Kopš tā laika lietoju spÄ“cÄ«gus antidepresantus, reizÄ“m pÄ“c zāļu iedzeršanas visu dienu esmu kā miglā, miegains. Tādēļ arÄ« objektÄ«vi nevarÄ“ju ierasties tiesā, jo ārstÄ“jos Tvaika ielā. Taču tiesnese nozÄ«mÄ“ja man tiesu psihiatrisko ekspertÄ«zi, jo uzskata, ka es vienkārši simulÄ“ju.

Tāpat man nav drošÄ«bas, ka prokurore tiešÄm darbojas tikai likuma interesÄ“s.

- Kādēļ tādas aizdomas?

- Mana lieta par izspiešanu uzticÄ“ta Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokurorei Jekaterinai Kušakovai, tai pašai, kura nodarbojas ar Maximas traģēdiju. Viņas vÄ«rs savulaik ir bijis 1.nodaļas priekšnieks. Man ir aizdomas, ka arÄ« viņa darbojas visa tā noziedzÄ«gā policistu grupÄ“juma interesÄ“s. Tiesnese pret mani izturas vienkārši šausmÄ«gi. Visu laiku izsaka asas piezÄ«mes, paceļ balsi, izturas tā, it kā es jau bÅ«tu notiesāts un bÅ«tu reāls noziedznieks. Lai gan prokurore man piedāvāja slÄ“gt izlÄ«gumu, nosakot man nosacÄ«tu sodu, es tomÄ“r uzskatu, ka man nav jācieš par lietu, ko vispār neesmu darÄ«jis.

Turklāt A.Ä»ohins jau 2012.gada rudenÄ« uzrakstÄ«ja iesniegumu, ka atsauc iepriekš sniegtās liecÄ«bas un lÅ«dz pārtraukt kriminālprocesu, ka viņš bijis pārstrādājies un viņam tikai izlicies, ka es no viņa mÄ“Ä£inu izspiest naudu. Taču policija pÄ“c astoņiem mÄ“nešiem ar atpakaļejošu datumu ierosināja lietu. Kad es gribÄ“ju tiesā iegÅ«t tiesas sēžu audioierakstus, lai varÄ“tu sÅ«dzÄ“ties par tiesnesi, kurš necienÄ«gi izturas pret mani, man paziņoja, ka šÄ« tiesas sÄ“de vispār netiek ierakstÄ«ta. Kā tas var bÅ«t!? Vai tad nav obligāti jāieraksta visas tiesas sÄ“des!? Taču advokāte mani brÄ«dināja, lai labāk nesÅ«dzos par tiesnesi, jo viņa kaut kā izgrozÄ«sies, bet pÄ“c tam pret mani bÅ«s Ä«paši barga.

- Kas notiek ar kriminālprocesu par tavu piekaušanu benzÄ«ntankā?

- ArÄ« tur notiek visādi brÄ«numi. Policijas izmeklÄ“tājs lietu nodod prokuratÅ«rai, bet prokuratÅ«ra visu laiku met atpakaļ. Tagad mana lieta uzticÄ“ta citam izmeklÄ“tājam, lai gan iepriekšÄ“jais tiešÄm strādāja no sirds. Turklāt ir pazudis mans otrs iesniegums. Kad ierados rakstÄ«t iesniegumu par piekaušanu benzÄ«ntankā, es pastāstÄ«ju arÄ« par to, ka 1.nodaļas priekšnieks draud manai Ä£imenei. Toreiz izmeklÄ“tājs teica, ka ir jāraksta divi iesniegumi – viens par piekaušanu, otrs par draudiem. Tas iesniegums par draudiem vienkārši ir pazudis. Tagad uzrakstÄ«ju vÄ“lreiz un paņēmu kopiju. Iepriekš nezināju, ka ir jāņem kopija, jo iesniegumi var arÄ« pazust.

- Tu stāsti lietas, kuras pat kino trillerī izskatītos nereālas. Kāds ir tavs mērķis? Vai ir cerība izcīnīt savu taisnību?

- Es ar šo interviju vÄ“los iegÅ«t sev lielāku drošÄ«bu. Ja ar mani kaut kas notiks – piekaus, nogalinās – tad tas viss nepaliks tā paklusām, jo tas bÅ«s parādÄ«jies atklātÄ«bā. ŠÄ« ir mana vienÄ«gā aizsardzÄ«ba pret to policistu vardarbÄ«go grupÄ“jumu.