Iesaki rakstu:

IesniedzÄ“js atgādina, ka iepriekšÄ“jā sarakstÄ“ jau tika informÄ“jis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par VeselÄ«bas ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecÄ«bas personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzÄ«bu.

2016.gada 8.augustā VeselÄ«bas ministrija kā normatÄ«vos aktos noteikta pārraugoša valsts pārvaldes iestāde saņēma iesniedzÄ“ja sākotnÄ“jo iesniegumu, kurā tika lÅ«gts veikt konkrÄ“tus pasākumus, lai nodrošinātu tiesÄ«bas praktizÄ“t psihiatra profesijā arÄ« pÄ“c 2016.gada 14.septembra, kad beidzās Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas savulaik izdotā sertifikāta derÄ«guma termiņš.

Notika piecreizēja vēstuļu apmaiņa ar Veselības ministriju, līdz pēdējā no tām, proti, 13.12.16.skaidrojumā iestāde atzina, ka faktiski vispār neveic sertifikācijas procesa institucionālu pārraudzību un nav izdevusi nekādu (nelabvēlīgu vai labvēlīgu) lēmumu konkrētu publiski tiesisko attiecību ar iesniedzēju ietvaros. Prasījumu ministrijai iesniedzējs joprojām uztur spēkā.

VeselÄ«bas ministrija pÄ“c bÅ«tÄ«bas neapšauba iesniedzÄ“ja argumentus, ka ārstu sertifikācija tiesiskā procedÅ«rā nav iespÄ“jama jau kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spÄ“kā aktuālie MK noteikumi Nr.943, kas reglamentÄ“ ārstniecÄ«bas personu sertifikācijas kārtÄ«bu. Saskaņā ar to normām ārstu sertifikāciju deleģēts veikt Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas Sertifikācijas padomei; saskaņā ar LÄ€B statÅ«tiem tā ir biedrÄ«bas profesionālā struktÅ«rvienÄ«ba, ko, izdodot attiecÄ«gu nolikumu, kā koleÄ£iālu institÅ«ciju izveido LÄ€B valde. VeselÄ«bas ministrija 13.12.16. nosÅ«tÄ«tajā vÄ“stulÄ“ nepārprotami atzÄ«st, ka attiecÄ«gs nolikums nav izdots, bet tikušas vienÄ«gi ievÄ“lÄ“tas padomes amatpersonas.

Savukārt, ja arÄ« padome bÅ«tu izveidota atbilstoši statÅ«tiem, tai tomÄ“r nevarÄ“tu rasties tiesÄ«bas izdot administratÄ«vos aktus deleģētas valsts pārvaldes funkcijas ietvaros, jo biedrÄ«bas struktÅ«rvienÄ«ba nav juridiska persona (BiedrÄ«bu un nodibinājumu likuma 50.panta pirmā daļa); tātad pašai par sevi tai nevar piemist administratÄ«vi procesuālā tiesÄ«bspÄ“ja.

IesniedzÄ“js sarakstes gaitā tika ministrijai vairākkārt argumentÄ“jis, ka esošÄ problÄ“msituācija demokrātiskā valstÄ« bÅ«tu risināma saskaņā ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem; proti, ierastā ārstu sertifikācijas procedÅ«ra, ko veic biedrÄ«ba, pagaidām jāaptur, kamÄ“r tiek novÄ“rstas bÅ«tiskas nepilnÄ«bas normatÄ«vajos aktos un izvÄ“rtÄ“ts, vai lietderÄ«gi leÄ£itimizÄ“t Sertifikācijas padomes statusu. Bet tikmÄ“r ar VM kā atbildÄ«gās valsts iestādes akceptu bÅ«tu samÄ“rÄ«gi ļaut pilnvÄ“rtÄ«gi turpināt darbu speciālistiem, kuri ir regulāri praktizÄ“joši un kuru kvalifikācijas atbilstÄ«ba nevarÄ“tu objektÄ«vi radÄ«t šaubas arÄ« pÄ“c iepriekš izdotā sertifikāta derÄ«guma termiņa beigām. Tāpat bÅ«tu jāļauj uzsākt darbu jaunajiem speciālistiem, kuri jau nokārtojuši mÅ«sdienu prasÄ«bām atbilstošu rezidentÅ«ras eksāmenu akreditÄ“tās mācÄ«bu iestādÄ“s (jāpiebilst, sertifikācija, ko veic biedrÄ«bas, šobrÄ«d vÄ“rtÄ“jama kā arhaisks pasākums ar vÄ“sturisku, simbolisku nozÄ«mi, kam ir attāls sakars ar ārstu kvalifikācijas reālu nodrošināšanu).

Kā zināms, tiesiskas nepilnÄ«bas kādā pārvaldes jomā nav nekas unikāls. Valsts pārvaldes institucionālo sistÄ“mu tāpÄ“c pastāvÄ«gi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. Iestādei, kas konstatÄ“ padotÄ«bā esošas institÅ«cijas darbÄ«bas neatbilstÄ«bu tiesÄ«bu aktiem vai vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem, protams, ir pienākums nepieļaut tamlÄ«dzÄ«gas darbÄ«bas turpināšanu.

Lai gan valsts pārvalde ir strikti pakļauta likumam, tomÄ“r VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretārs acÄ«mredzami vÄ“las situācijai meklÄ“t politisku risinājumu. No 13.12.16. vÄ“stules izriet, ka esot (politiski?) svarÄ«gi, lai LÄ€B turpinātu veikt ārstu sertifikāciju, bet VeselÄ«bas ministrija LÄ€B Sertifikācijas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja parakstÄ«tos dokumentus vÄ“lāk “traktÄ“s” kā administratÄ«vos aktus. Tātad prioritāri VeselÄ«bas ministrija ārstu sertifikācijas procesā akceptÄ“ nevis AdministratÄ«vā procesa likuma normu, bet gan padomju tiesÄ«bu atsevišÄ·u principu piemÄ“rošanu. Proti, padomju tiesÄ«bu doktrÄ«nā tika uztverts par pašsaprotamu, ka tiesÄ«bām ir piespiedu raksturs. KonkrÄ“tajā situācijā ministrija, atbalstÄ«dama ilggadÄ“jā LÄ€B prezidenta P.Apiņa personÄ«bas kulta veidošanu vai kāda cita iemesla dēļ, uzskata, ka ir tiesÄ«ga ikvienam ārstam piespiedu kārtā likt respektÄ“t gan LÄ€B “vadošo lomu”, gan vienlaikus, protams, biedrÄ«bas ekonomiskās intereses, ciktāl tā var sevi uzturÄ“t, iekasÄ“jot naudu par sertifikāciju un kvalifikācijas celšanas pasākumu organizÄ“šanu (kā kvalitāti valsts nekādi nepārrauga).

BÅ«tiska ir morāles principu veidošana. Ne ārstiem, ne pacientiem un sabiedrÄ«bai kopumā mÅ«su valstÄ« nav pietiekamas izpratnes par tiesÄ«bu jautājumiem, normatÄ«vo aktu juridiskā spÄ“ka hierarhiju; šis fakts ir neglaimojošs, bet vispārzināms. Diemžēl VeselÄ«bas ministrija ar savu attieksmi faktiski deklarÄ“, ka tiesiskumam nav vÄ“rtÄ«bas. Taču valsts pārvaldei, šÄ·iet, drÄ«zāk bÅ«tu pienākums vairot sabiedrÄ«bai pārliecÄ«bu, ka adekvātai tiesiskuma apziņai vajadzÄ“tu kļūt ikvienas personas, jo Ä«paši, izglÄ«totākās daļas, kurai tradicionāli tiek pieskaitÄ«ti ārsti, svarÄ«gai dzÄ«ves sastāvdaļai.

IesniedzÄ“js, izanalizÄ“jot Ministru prezidenta biroja 22.09.16. izsÅ«tÄ«to formālo vÄ“stuli, kam nav sekojusi nekāda rÄ«cÄ«ba, un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieka J. Plepa parakstÄ«tu 22.02.17. skaidrojumu Nr.343, diemžēl gÅ«st papildu apstiprinājumu vÄ“rojumam, ka tiesiskums mÅ«su valstÄ« netiek uzskatÄ«ts par vÄ“rtÄ«bu; turklāt J.Plepa, kurš pozicionÄ“jas kā augsti kvalificÄ“ts jurists un augstskolas mācÄ«bspÄ“ks, parakstÄ«tā vÄ“stule sagatavota Ä«paši nekvalitatÄ«vi. Proti, tiek prātuļots, ka amatpersonu ievÄ“lÄ“šana pati par sevi jau nozÄ«mÄ“jot viņu apvienošanu koleÄ£iālā institÅ«cijā, bet vienlaikus saskaņā ar LÄ€B statÅ«tiem it kā tomÄ“r tā neesot. Savukārt Ministru kabineta noteikumu (tātad kādu procesuālu normu) spÄ“kā esamÄ«ba jau esot pietiekams apstāklis, lai uzskatÄ«tu, ka biedrÄ«bā, kas pati par sevi ir no saistÄ«bām pret valsti brÄ«vs subjekts, tiek izveidota struktÅ«rvienÄ«ba. Ja godātais docents attiecÄ«gos paraloÄ£ismus tāpat skaidro studentiem, tad tiesiskuma apziņu, arÄ« izpratni, ko regulÄ“ materiālās, bet ko procesuālās normas, veidot bÅ«s nākotnÄ“ arvien sarežģītāk.

RezumÄ“jot pašlaik VeselÄ«bas ministrijas it kā pārraudzÄ«tā ārstu sertifikācijas procedÅ«ra, vÄ“rtÄ“jot tiesiskos aspektus, jau kopš 2013.gada 1.janvāra turpinās apmÄ“ram šÄdi:

lÄ“mumus par tālākizglÄ«tÄ«bas pasākumu atzÄ«šanu, sertifikāciju un sertifikātus paraksta Sertifikācijas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs; kamÄ“r padome kā koleÄ£iāla institÅ«cija nav izveidota, parakstÄ«tie dokumenti ir saistoši vienÄ«gi pašam priekšsÄ“dÄ“tājam kā fiziskai personai (Dokumentu juridiskā spÄ“ka likuma 1.panta 2.daļa un 3.panta 2.daļa),

VeselÄ«bas ministrijai nav iecere minÄ“to situāciju pārraudzÄ«bas kārtÄ«bā novÄ“rst, jo politiski pareizāk šÄ·iet ārstus piespiest ievÄ“rot kādas savdabÄ«gas, demokrātiskā sabiedrÄ«bā par arhaiskām uzskatāmas morāles normas – paklausÄ«gi veiktās sertificÄ“šanās galarezultātā rodas apzināta melošana pacientiem, ka pie sienas kabinetā eksponÄ“tais sertifikāts ir kvalifikāciju patiesi apstiprinošs, leÄ£itÄ«mā procedÅ«rā iegÅ«ts dokuments,

VeselÄ«bas ministrija pauž gatavÄ«bu turpināt neierobežoti ilgi “traktÄ“t” LÄ€B Sertifikācijas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja parakstÄ«tos dokumentus kā administratÄ«vos aktus; tādÄ“jādi, kamÄ“r padome nav izveidota un tās statuss neatbilst juridiskas personas statusam, kas dotu tiesÄ«bas leÄ£itÄ«mi darboties valsts pārvaldÄ“, VeselÄ«bas ministrijas administratÄ«vajai vadÄ«bai “traktÄ“šana” nerada tiesisku pamatu izdot valsts amatpersonu sarakstu; tajā faktiski jau kopš 01.01.2013. bija iekļaujami visi LÄ€B Sertifikācijas padomes locekļi (likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 4.panta 3. daļa un 20.panta 5.1 daļa).

VÄ“rtÄ“jot kompleksi visai intensÄ«vo un apjomÄ«go saraksti ar VeselÄ«bas ministriju un citām institÅ«cijām, iesniedzÄ“js pauž Valsts prezidentam un Ministru prezidentam bažas par mÅ«su valsts ilgtspÄ“ju. Sarakstes gaitā atklājies, ka amatpersonas nevÄ“las novÄ“rst administratÄ«vā vājuma izpausmes pat tad, ja tās tiek konkretizÄ“tas. Bet Ä«paši pārsteidzoši, ka pašlaik ministrijas valsts sekretāra lÄ«meņa amatu ieņemoša persona, kam pilnvaras nav tik plašas, lai demonstrÄ“tu politisku nostāju, var oficiālā sarakstÄ“ neviena netraucÄ“ti spriedelÄ“t par valstÄ« šobrÄ«d laikam gan neatzÄ«tu, bÅ«tÄ«bā padomju tiesÄ«bu doktrÄ«nai tipisku principu ievÄ“rošanas svarÄ«gumu un to, ka ārstam, lai saglabātu prakses tiesÄ«bas, esot obligāti jāsaņem pozitÄ«vs lÄ“mums no nemaz neizveidotas institÅ«cijas.

  IesniedzÄ“js cer, ka Valsts prezidentam un Ministru prezidentam izdosies rast risinājumu un rosināt vai pat veikt praktiskus pasākumus, lai VeselÄ«bas ministrija nodrošina, ka tiesÄ«bas patstāvÄ«gi praktizÄ“t ārstniecÄ«bas personas varÄ“tu iegÅ«t vai atjaunot tiesiskā, saprātÄ«gā procedÅ«rā. IesniedzÄ“js par saņemto atbildi publiski informÄ“s savus pacientus un citus interesentus; lÄ«dz šim pacienti, lai viņus nesatrauktu, tikai izlases kārtÄ«bā informÄ“ti par radušos problÄ“mu ar iesniedzÄ“ja kā nesertificÄ“ta ārsta statusu. Vienlaikus iesniedzÄ“js jau atkārtoti pauž nožēlu, ka valstÄ« (vai drÄ«zāk, valdošajā koalÄ«cijā?!) acÄ«mredzami nedarbojas pietiekami efektÄ«va sistÄ“ma, kā nodrošināt augstākajai ierÄ“dniecÄ«bai piederošu amatpersonu, jo Ä«paši, ministriju valsts sekretāru darbÄ«bas tiesiskuma kontroli.