Iesaki rakstu:

VÄ“ršos pie Jums atklātā vÄ“stulÄ“ saistÄ«bā ar TV3 raidÄ«jumā Nekā PersonÄ«ga redzÄ“to sižetu, lai paustu neizpratni par ziņās atstāstÄ«to JÅ«su pausto aicinājumu iedzÄ«votājiem LatgalÄ“ bÅ«t aktÄ«viem un "darÄ«t zināmu policijai par viņiem izteiktiem draudiem".

Lasot par šÄdu aicinājumu, kas nāk no tieslietu un iekšlietu ministra, var secināt tikai to, ka bez formāla iesnieguma policijā tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas nevar un nevÄ“las aktÄ«vi iesaistÄ«ties lietas apstākļu noskaidrošanā. Tāda nostāja, kas pausta attiecÄ«go jomu augstākās amatpersonas vārdā, ir izaicinājums tiesiskumam un nostāda "vienkāršo" jeb "ierindas" iedzÄ«votāju nevienlÄ«dzÄ«gā stāvoklÄ«.

Ziņu raidÄ«juma sižetā tika nepārprotami runāts par draudiem dzÄ«vÄ«bai, veselÄ«bai un personiskajam Ä«pašumam. Te nav nozÄ«mes, vai šie izteikumi patiesi saistÄ«ti ar ļaudÄ«m, kas darbojas Karginu tÄ“va un dÄ“la interesÄ“s vai kāda cita interesÄ“s, vai pat paši uz savu roku. Man kā šÄ«s valsts pilsonim, tātad kā personai, uz kuru tādā pašÄ mÄ“rā attiecas šeit pastāvošais tiesiskuma izpratnes un realizācijas lÄ«menis, šÄda attieksme nav pieņemama nedz attiecÄ«bā pret mani pašu, nedz vÄ“l jo vairāk pret lÄ«dzcilvÄ“kiem.

Turklāt šajā gadÄ«jumā, pieņemot, ka nav pamata neticÄ“t sižetā vÄ“stÄ«tajam, kas liecina par notikumu ilgstošu gaitu, jāsecina, ka cilvÄ“ki, kuru apdzÄ«votajās teritorijās notiek šÄ«s darbÄ«bas un kuru Ä«pašumus vÄ“las iegādāties, nav spÄ“jÄ«gi vai pat ieinteresÄ“ti pastāvÄ“t par savām tiesÄ«bām un aizstāvÄ“ties pret draudiem, ja tādi tiešÄm ir.

Pavisam lieki piebilst, ka citkārt pietiek ar mazāko šaubu Ä“nu vai vārda galu žurnālistu sižetos, lai ierosinātu kriminālprocesu, kurpretim šajā gadÄ«jumā vÄ“stÄ«jums bija pat nervus kutinošs, taču arÄ« ar to acÄ«mredzot nav bijis pietiekami.

Pieņemu, ka varu nezināt procesuālas nianses, kas kavÄ“ tiesÄ«bsargājošÄm institÅ«cijām veikt savu darbu, tomÄ“r Kriminālprocesa likumā, manuprāt, nepārprotami minÄ“ti gadÄ«jumi lÄ«dzÄ«gi šim, kur "par Krimināllikuma 90., 130., 131., 132., 136., 157.pantā, 159.panta pirmajā daļā, 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180.pantā, 185.panta pirmajā daļā, 197.pantā, 200.panta pirmajā daļā un 260.panta pirmajā daļā paredzÄ“to nodarÄ«jumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarÄ«ts kaitÄ“jums. Kriminālprocesu var uzsākt arÄ« tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarÄ«ts kaitÄ“jums, ja šÄ« persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trÅ«kumiem pati nespÄ“j Ä«stenot savas tiesÄ«bas”.

ArÄ« Kriminālprocesa likuma sestais pants nosaka: "Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadÄ«jumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to lÄ«dz Krimināllikumā paredzÄ“tajam krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam."

Protams, var pieļaut, ka šajā gadÄ«jumā prokuratÅ«ra, policija vai citas kompetentas iestādes ir uzmeklÄ“jušas sižetā redzamos cilvÄ“kus vai varbÅ«t vÄ“l citus un noskaidrojušas, vai gadÄ«jumā nepastāv šÄ·Ä“ršÄ¼i Ä«stenot savas tiesÄ«bas. Tāpat gluži teorÄ“tiski var pieņemt, ka šie cilvÄ“ki ir informÄ“ti par savām tiesÄ«bām un zina, ka likums tos modri sargās no minÄ“tajiem draudiem gadÄ«jumā, ja viņi bÅ«s vÄ“rsušies tiesÄ«bsargājošÄs iestādÄ“s.

TomÄ“r daudz vieglāk un ar lielāku varbÅ«tÄ«bu var pieļaut, ka šie ļaudis jau nobijušies no sižeta demonstrÄ“šanas televÄ«zijā vai pat no tā, ka, uzsākot kādas darbÄ«bas, pret viņiem vÄ“rsÄ«sies kā pret tādiem, kas ceļ neslavu konkrÄ“tām personām. Un, ja bailes no likuma un šaubas par tiesÄ«baizsardzÄ«bas efektivitāti ir tam tiešÄm par iemeslu, tad Jums, Štokenberga kungs, vajadzÄ“ja pievÄ“rst vislielāko rÅ«pi šim jautājumam. Tādos apstākļos runāt par tiesiskumu ir grÅ«ti vai pat pilnÄ«gi lieki.

Šajā gadÄ«jumā rÄ«cÄ«bai bÅ«tu jāseko vÄ“l jo vairāk, ja tā ir kāda manipulācija ar sabiedrisko domu vai centieni nomelnot sabiedrÄ«bā zināmus cilvÄ“kus (Kargina tÄ“va un dÄ“la) neatkarÄ«gi no tematikas, kas ar tiem saistās publiskajā telpā. Jo šÄdā gadÄ«jumā atkal jau tikai patiesÄ«bas noskaidrošana likvidÄ“tu nepamatoto sašutumu, kas radies cilvÄ“kos; pat, ja tas radies, manipulÄ“jot ar sabiedrÄ«bas domu un izmantojot žurnālistu brÄ«vÄ«bas faktu pasniegšanā un interpretācijā.

LÅ«k, tādēļ šis gadÄ«jums un JÅ«su izteikums kā reakcija uz to prasa tik dramatisku un reizÄ“ patÄ“tisku soli kā atklātās vÄ“stules rakstÄ«šanu. Es labi atceros JÅ«su vienkāršo sajÅ«smu, kā ekonomikas ministram esot iekļautam valsts delegācijā uz Apvienoto Karalisti - bez visa cita tā bija arÄ« sajÅ«sma par to, ka Latvijas delegāciju uzņem ar pienācÄ«gu cieņu un to, ka varam bÅ«t kaut salÄ«dzināmi ar attÄ«stÄ«tajām rietumvalstÄ«m. Zināms naivs vienkāršums valdÄ«ja no Jums un jÅ«su padomnieka Ritz-Carlton numurā, bet šis naivums šÄ·ita vairāk nekā piedodams, jo likās, ka ar sajÅ«smu pārstāvat arÄ« savu valsti un cerat ar savu tā brīža amatu kaut ko tai arÄ« dot.

Man atliek cerÄ“t, ka tajos gados, kas šÄ·ir šo dienu no, iespÄ“jams, JÅ«su pirmās nopietnās ārvalstu vizÄ«tes prezidenta delegācijā, JÅ«s esat saglabājis spÄ“ju sadzirdÄ“t arÄ« veselo saprātu un lÄ«dzcilvÄ“kus ar visām viņu bažām un varbÅ«t pat nedibinātām bailÄ“m. Tas ir akmens tiesÄ«bsargājošo iestāžu lauciņā, ja cilvÄ“ki, pirms vÄ“rsties policijā, labāk iesaista žurnālistus. Tas ir manifests viņu bailÄ“m un kārtÄ“jais atgādinājums par divām pasaulÄ“m: viena - valsts varas funkcionÄ“šanai; otra - pasaule cilvÄ“ku izdzÄ«vošanai.

NoslÄ“gumā ļaujiet paust nožēlu, ka šÄda vÄ“stule priekšvÄ“lÄ“šanu laikā un, ņemot atsevišÄ·u deputātu aktivitātes, var raisÄ«t dažādas aizdomas par kādu politisku zemtekstu vai savtÄ«gām interesÄ“m. Å…emot vÄ“rā, ka mÅ«su politiskā skatuve ir pārvÄ“rtusies par permanentu priekšvÄ“lÄ“šanu izrādi, tas nešÄ·ita pietiekami bÅ«tisks faktors, lai es atteiktos no sava nodoma atgādināt Jums par aplamÄ«bu, ko esat paudis. Katra šÄda aplamÄ«ba mazina iespÄ“ju nonākt pie tādas tiesÄ«bsargājošo iestāžu kārtÄ«bas, kas atbalstÄ«tu tiesiskumu un pilsoniskumu.

Starp citu, lÄ«dzÄ«gu aplamÄ«bu vienlaikus ar JÅ«sÄ“jo ir paudis arÄ« policijas šefs Ints Ķuža kungs, fotoradaru uzstādÄ«šanas sakarā minot ceļu policijas rindu samazināšanos. ŠÄds izteikums savukārt liek secināt, ka ceļu policija patiesi tiek uzturÄ“ta tikai vienam mÄ“rÄ·im - ceļu satiksmes noteikumu pārkāpÄ“ju Ä·eršanai, nevis cīņai ar likumpārkāpumiem plašÄkā nozÄ«mÄ“. Vai arÄ« es nesaprotu mÅ«sdienu fotoradaru funkcionÄ“šanu un neesmu pamanÄ«jis, ka tie spÄ“j arÄ« Ä·ert noziedzniekus.

Patiesā cerībā, ka jūsu vārdi ir necilāki par darbiem.