Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

A. god. J. Stukāna kungs! IepazÄ«stoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlÅ«košanas dienests vispirms publisko, tad paslÄ“pj”, vÄ“lamies izteikt atbalstu JÅ«su paustajam viedoklim par Finanšu izmeklÄ“šanas dienesta (FID) vadÄ«bas mÄ“Ä£inājumiem mÅ«sdienās pieņemtus normatÄ«vos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jÄ“gas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasÄ«bas pret lÄ«dzekļu aprites uzraudzÄ«bu un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mÄ“s nevaram pierādÄ«t citus noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus.”

Tāpat atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“jama atziņa par Latvijas pārcentÄ«bu Krimināllikumā (KL) ierakstÄ«tajās normās par noziedzÄ«gi iegÅ«tas mantas konfiskāciju. ArÄ« mÄ“s praksÄ“ novÄ“rojam, ka šÄ«s normas apgrÅ«tina ne vien likuma izpratni un jÄ“gpilnu piemÄ“rošanu, bet arÄ« mantas Ä«pašnieka tiesÄ«bu aizstāvÄ«bu.

TomÄ“r vÄ“lamies norādÄ«t, ka pÄ“c JÅ«su 2020. gada 29. septembra intervijas LTV 1 raidÄ«jumā “1:1”, kurā minÄ“jāt, ka aptuveni 50% krimināllietu, kas uzsāktas pÄ“c KL 195. panta, nebÅ«s iespÄ“jams uzrādÄ«t apsÅ«dzÄ«bu un saukt personas pie kriminālatbildÄ«bas un ka praksÄ“ tiek jaukti jÄ“dzieni par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un nenoskaidrotas izcelsmes lÄ«dzekļiem, nav sekojusi rÄ«cÄ«ba, kas mainÄ«tu lÄ«dzšinÄ“jo praksi un novÄ“rstu nepamatotu mantas Ä«pašnieku tiesÄ«bu aizskārumu.

ŠobrÄ«d investori (ārvalstu pilsoņi) ar atpakaļejošu datumu faktiski tiek sodÄ«ti par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu un par Latvijas Ä«stenoto politiku investÄ«ciju piesaistÄ“. ŠÄ·iet, esam aizmirsuši, ka tā bija valdÄ«bas veicinātā politika ārvalstu noguldÄ«jumu piesaistÄ“, kas gāja tiešÄ sazobÄ“ ar grozÄ«jumiem Imigrācijas likumā un kas pusgada laikā kopš grozÄ«jumu spÄ“kā stāšanās Latvijas tautsaimniecÄ«bā ienesa 142,5 miljonus latu.

Turklāt pÄ“c KL 195. panta ierosinātie kriminālprocesi visbiežāk ir subjektÄ«vi un balstÄ«ti pieņēmumos. Pazeminātais lÄ«dzekļu noziedzÄ«gās izcelsmes pierādÄ«šanas standarts ir radÄ«jis apstākļus, kuros mantu valsts var konfiscÄ“t uz aizdomu pamata, pat nepierādot tās faktisko noziedzÄ«go izcelsmi. ŠÄda pieeja rada ļoti nopietnus draudus demokrātijai un nepamatotu pamattiesÄ«bu aizskārumu. MinÄ“tie gadÄ«jumi ir sasnieguši jau tādu apjomu, kas šo negatÄ«vo parādÄ«bu padara par nacionālās drošÄ«bas jautājumu.

Kā norādÄ«ja Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada 5. oktobra intervijā laikrakstam “Diena”, “[..] mÄ“s esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvÄ« un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo [..] pilsonim nav jātaisnojas, kā viņš – normāls pilsonis – izlieto savu naudu, tas nav demokrātisks jautājums, izņemot tad, ja viņš pārkāpj likumu, ja ir konkrÄ“tas aizdomas. Bet tad tās aizdomas ir jāpamato [..]”.

Turpinot ignorÄ“t tiesÄ«bu pārkāpumus, valsts riskÄ“ ar starptautiskām tiesvedÄ«bām par investÄ«ciju aizsardzÄ«bu daudzu desmitu miljonu eiro apmÄ“rā. Tas nodara kaitÄ“jumu arÄ« valsts starptautiskajai reputācijai un samazina Latvijas konkurÄ“tspÄ“ju ārvalstu investÄ«ciju piesaistÄ“. Gadiem ilgi dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdÄ«bas deklarācijās kā viens no pamatmÄ“rÄ·iem bija minÄ“ta investÄ«ciju piesaiste un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides uzlabošana. Diemžēl pašreizÄ“jās FID aktivitātes ir vÄ“rstas pretÄ“jā virzienā.

Neviens neapstrÄ«d, ka ir jācÄ«nās pret noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu apriti valsts ekonomikā. Taču šÄ«s cīņas kampaņveida raksturs, kurā kriminālprocesi tiek uzsākti pat uz mazāko aizdomu pamata, liecina par Ä¢enerālprokuratÅ«ras nespÄ“ju rÄ«koties tiesiski, atbilstoši likuma mÄ“rÄ·im un garam, panākot taisnÄ«gu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu, nevis formālu risinājumu.

Nav pieļaujams, ka FID savu rÄ«cÄ«bu pamato tikai ar formālu atsaukšanos uz tiesÄ«bu aktiem un tajos piešÄ·irtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem. Tāpat nav pieļaujams, ka FID no sevis var noņemt jebkādu atbildÄ«bu par savas rÄ«cÄ«bas sekām, vien pamatojoties uz plaša rakstura interpretācijām drošÄ«bas jautājumos. RÅ«pes par valsts drošÄ«bu nedrÄ«kst pāraugt visatļautÄ«bā. NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas lietās aizskartajam mantas Ä«pašniekam netiek garantÄ“ts procesuālo tiesÄ«bu minimums, tiek ignorÄ“tas tiesÄ«bas savlaicÄ«gi saņemt informāciju par darÄ«jumiem, kas FID ieskatā ir aizdomÄ«gi un kuru lÄ«dzekļu legālā izcelsme ir jāpierāda. Tie nav principi, pÄ“c kuriem vajadzÄ“tu darboties tiesiskā valstÄ«.

Demokrātiskā sabiedrÄ«bā personai, kura iesniedz sÅ«dzÄ«bu, ir tiesÄ«bas sagaidÄ«t, ka tā tiks izvÄ“rtÄ“ta pÄ“c bÅ«tÄ«bas, nevis ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra tikai pārbaudÄ«s lÄ“muma pieņēmÄ“ja formālās tiesÄ«bas un pilnvaras šÄdu lÄ“mumu pieņemt, informÄ“jot, ka lieta jau ir nodota policijā un ierosināts kriminālprocess, ko Ä£enerālprokurora Ä«paši pilnvarots prokurors vairs nevar ietekmÄ“t. SÅ«dzÄ«bu izskatÄ«šanai ir jābÅ«t pamatotai ar likumu un objektÄ«vai, brÄ«vai no aizspriedumiem un tiesÄ«bu formālisma.

Starp galvenajām prioritātÄ“m valstÄ« ir jābÅ«t drošÄ«bu garantÄ“jošas un efektÄ«vas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas un piemÄ“rošanas sistÄ“mas pastāvÄ“šanai. TomÄ“r notiekošais liecina par patvaļu un bezatbildÄ«gu rÄ«cÄ«bu, kas jau robežojas ar tiesisku nihilismu. VÄ“lamies norādÄ«t, ka neviens nav atcÄ“lis amatpersonu atbildÄ«bu par nepamatotu kriminālprocesu uzsākšanu un amatpersonas bezdarbÄ«bu.

FID rÄ«kojumu tiesiskums šobrÄ«d nav pakļauts izvÄ“rtÄ“šanai, un FID nenes nekādu atbildÄ«bu par saviem rÄ«kojumiem. Tas ir atbrÄ«vots no pienākuma paziņot naudas lÄ«dzekļu Ä«pašniekiem par konkrÄ“tiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem, kas likti pieņēmumu pamatā par lÄ«dzekļu noziedzÄ«go izcelsmi.

MÄ“s uzskatām, ka Ä¢enerālprokuratÅ«rai bÅ«tu jāvÄ“rtÄ“, vai FID rÄ«kojumi satur pietiekamu informāciju kriminālprocesu uzsākšanai un vai ikvienā gadÄ«jumā objektÄ«vās patiesÄ«bas noskaidrošanai ir nepieciešams pielietot kriminālprocesuālās metodes un lÄ«dzekļus.

Ä¢enerālprokuratÅ«rai uzraudzÄ«bas kārtÄ«bā nekavÄ“joties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama FID nekritiska viedokļa akceptÄ“šana noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu apkarošanas jautājumos. MÄ“s sagaidām aktÄ«vāku un saprotamu Ä£enerālprokurora pozÄ«ciju šajos sabiedrÄ«bai svarÄ«gajos jautājumos.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, lÅ«dzam nekavÄ“joties pārtraukt iedibināto nekontrolÄ“to praksi kriminālprocesu uzsākšanai pÄ“c FID ziņojumiem. LÅ«dzam darÄ«t zināmu atklātÄ«bai JÅ«su rÄ«cÄ«bas plānu trÅ«kumu novÄ“ršanai, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā.

* zvÄ“rināta advokāte Daiga Siliņa, zvÄ“rināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvÄ“rināts advokāts Lauris Liepa, zvÄ“rināts advokāts Oskars Rode, zvÄ“rināts advokāts Aivo Leimanis

Novērtē šo rakstu:

0
0