Iesaki rakstu:

Mani sauc Artjoms Ä»ipins. Parasti es rakstu krievvalodÄ«gajā TVNET daļā. Bet man liekas svarÄ«gi paskaidrot, kāpÄ“c tas, ko ceturtdien no Saeimas tribÄ«nes teica deputāts Jānis Iesalnieks, sabiedrÄ«bas daļai (un nÄ“, ne tikai "okupantiem") var likties aizvainojoši.

Labdien, Iesalnieka kungs. Kā jau minÄ“ju, mani sauc Artjoms. Es piedzimu 1994. gadā Latvijā. PrecÄ«zāk sakot - DaugavpilÄ«, kur arÄ« nodzÄ«voju pirmos 18 sava mūža gadus. Mana dzimtā valoda ir krievu, tā ir arÄ« manu abu vecāku dzimtā valoda.

Es mācījos mazākumtautību skolā. Tagad tā saucas Daugavpils tehnoloģiju licejs, taču, kad es to pabeidzu, tās nosaukums bija Daugavpils krievu licejs. Tāpēc gandrīz visu savu mūžu es runāju krieviski.

Es iestājos Latvijas UniversitātÄ“ RÄ«gā. GodÄ«gi sakot, es baidÄ«jos. Es biju pieradis paļauties uz savām krievu un angļu valodas prasmÄ“m gan mācÄ«bās, gan sadzÄ«vÄ“, gan, veidojot labas attiecÄ«bas ar apkārtesošajiem cilvÄ“kiem.

Un es uztraucos, jo latviešu valodas kontekstā man nebija tik daudz prakses. Es zināju, ka varÄ“šu mācÄ«ties (paldies skolai un skolotājiem). Taču vai es spÄ“šu atrast draugus? Vai spÄ“šu jokot un improvizÄ“t? Vai mani sapratÄ«s pareizi? Cik slikti skan mans akcents?

Un it Ä«paši es baidÄ«jos, ka kādam no maniem kursabiedriem vai pat pasniedzÄ“jiem bÅ«s agresÄ«va nostāja pret krievvalodÄ«gajiem. NÄ“, es pats lÄ«dz tam brÄ«dim nekad nebiju personÄ«gi iesaistÄ«jies nacionālajos konfliktos. Bet ticiet man, kad saku - katram krievvalodÄ«gajam ir paziņa vai paziņas paziņa, kurš sadzÄ«vÄ“ sastapies ar "Brauc uz Krieviju, urla!" vai "Okupanta dÄ“ls!", vai ko lÄ«dzÄ«gu.

Bailes bija veltÄ«gas. Es nevarÄ“tu vÄ“lÄ“ties saprotošÄkus pasniedzÄ“jus un draudzÄ«gākus kursabiedrus. Protams, manas latviešu valodas zināšanas nebija perfektas. Bet es centos, un, pateicoties latviešiem man apkārt, es nekad nejutos kā otrās šÄ·iras cilvÄ“ks.

Tas nonāca lÄ«dz tam, ka es pat sāku nodarboties ar mākslu latviešu valodā, ko es nekad nebiju darÄ«jis pirms tam. Es uzrakstÄ«ju vairākas dziesmas latviešu valodā, sāku nodarboties ar stand-up, iestājos improvizācijas teātrÄ«.

Es nestāstÄ«šu visu savas dzÄ«ves stāstu, protams, man vienkārši ir svarÄ«gi, Iesalnieka kungs, lai jÅ«s saprotat par mani četras lietas. 

Esmu dzimis un visu dzÄ«vi dzÄ«vojis Latvijā, un tuvākajā nākotnÄ“ plānoju dzÄ«vot šeit.

Mana dzimtā valoda ir krievu.

Pirms atbraukšanas uz RÄ«gu es baidÄ«jos no tā, kā sava akcenta un tautÄ«bas dēļ tikšu uztverts.

LaipnÄ«ba un cieņa no latviešiem apkārt man palÄ«dzÄ“ja atrast pašpārliecÄ«bu un vÄ“lmi pilnveidoties.

KāpÄ“c tas ir svarÄ«gi? Jo man ir krievvalodÄ«gie draugi, kuri sastapušies ar necieņu viņu tautÄ«bas un dzimtās valodas dēļ. Un nÄ“, viņi nav Putina slavÄ“tāji vai okupācijas atbalstÄ«tāji. Viņi ir Latvijas pilsoņi, kuri mÄ«l mÅ«su valsti un ciena Latvijas cilvÄ“kus un Latvijas kultÅ«ru.

Un katru reizi, kad tas notiek, es saku: "Klau, cilvÄ“ki ir dažādi. Ir krievi, kas ir agresÄ«vi un necienÄ«gi pret latviešiem; un ir tādi paši latvieši. Tādu cilvÄ“ku ir mazākums, nacionalitāte nav svarÄ«ga, ja cilvÄ“kam ir pareizās vÄ“rtÄ«bas dzÄ«vÄ“."

Bet to kļūst grūtāk teikt, dzirdot to, ko jūs, Iesalnieka kungs, paziņojāt ceturtdien Saeimas sēdē.

Es ļoti atvainojos, Iesalnieka kungs, ka šÄ«s feisbuka posts ir uzrakstÄ«ts krieviski. Man ir svarÄ«gs video, nevis teksts.

Savā runā jÅ«s teicāt, ka Latvijas sabiedrÄ«ba dalās divās daļās: latviešos un okupantos. Un jÅ«s cerat, ka pÄ“c kāda laika 95% procenti Latvijā bÅ«s latvieši.

Manuprāt, ir divi veidi, kā izprast sacÄ«to. Protams, ka jÅ«su politiskie oponenti izmantos otro veidu, bet man patÄ«k dot tā saukto benefit of the doubt.

Tātad. Pirmais veids, kā to saprast, ir šÄds. JÅ«s, Iesalnieka kungs, vārdu latvietis domājāt nevis nacionālajā, bet sociālajā kontekstā. Un, sakot "latvieši", jÅ«s domājat jebkādas tautÄ«bas cilvÄ“kus, kuri izkopj Latvijas un Eiropas vÄ“rtÄ«bas. Un tad "okupanti" ir vienkārši tie cilvÄ“ki, kuri slavina Putina agresiju Ukrainā, uzskata ka PSRS okupācija bija labums Latvijai un tā tālāk...

Un, ja jÅ«s to domājāt tā, es pat piekristu šÄdam sentimentam. Man arÄ« Eiropas vÄ“rtÄ«bas ir daudz tuvākas un patÄ«kamākas nekā Krievijas. MÄ“s tad, protams, varÄ“tu sākt diskusiju par to, kas tieši ir Eiropas vÄ“rtÄ«bas un vai jÅ«s, Iesalnieka kungs, pilnÄ«bā izkopjat tās - piemÄ“ram, LGBT+ cilvÄ“ku kontekstā, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Bet, pat ja jÅ«s to domājāt šÄdi, es ļoti jums lÅ«gtu, Iesalnieka kungs, izmantot precÄ«zākus vārdus vai vismaz izskaidrot teikto. Jo ir arÄ« otrs veids, kā to izprast. Un, ticiet man, tieši tā to saprata ne tikai LKS pārstāvji, bet arÄ« Eiropas vÄ“rtÄ«bu cilvÄ“ki.

Otrs veids, kā saprast jÅ«su teikto, ir, ka ar "latviešiem" jÅ«s domājāt etniskos latviešus. Un tad "okupanti" ir visi pārÄ“jie. Tajā skaitā arÄ«, piemÄ“ram, es, kurš piedzima un dzÄ«vo neatkarÄ«gajā Latvijā.

Vai mana mamma? Jā, viņa piedzima PSRS, bet IlÅ«kstÄ“, mācÄ«jās Liepājā un tagad vairāk nekā 30 gadus strādā bÄ“rnudārzā, savā dzÄ«vÄ“ izaudzinājusi vairākus tÅ«kstošus Latvijas pilsoņu.

Vai okupants ir Deniss Vasiļjevs - Latvijas daiļslidotājs? MÄ“s, starp citu, mācÄ«jāmies vienā skolā. Vai ar 12. vietu OlimpiādÄ“ pietiek, lai no "okupanta" statusa pārietu uz statusu "latvietis"?

Vai es pareizi saprotu, ka okupants šajā gadÄ«jumā ir arÄ« Å…ikita Trojanskis? Viņš visas pandÄ“mijas laikā aktÄ«vi cÄ«nÄ«jās par Latvijas cilvÄ“ku informÄ“šanu, kamÄ“r Nacionālā apvienÄ«ba neļāva valstij sarunāties pat ar tiem iedzÄ«votājiem, kuri krievu valodu saprot labāk par latviešu valodu. Interesanti, cik cilvÄ“ki nomira tāpÄ“c, ka jums, Iesalnieka kungs, valodas jautājums bija tik principiāls? 10? 100? 1000? Un, jā, viņu vidÅ« noteikti bija ne tikai "okupanti".

Es varÄ“tu turpināt. Bet man gribÄ“tos ticÄ“t, ka jÅ«s domājāt tieši pirmo variantu. TāpÄ“c vÄ“lreiz lÅ«dzu - lÅ«dzu, esiet precÄ«zāks savos izteikumos! Jo citādi jÅ«s aizvainojat ne tikai "Krievijas pasaules mÄ«lÄ“tājus", bet arÄ« adekvātos krievvalodÄ«gos Latvijas pilsoņus.

Jo man apnicis pÄ“c gandrÄ«z 28 gadu dzÄ«ves Latvijā pierādÄ«t, ka esmu lojāls tās pilsonis. Man apnicis baidÄ«ties, kā to, ka es uz ielas runāju krieviski, uztver apkārtÄ“jie. Man apnicis meklÄ“t veidus, kā izprast vairāku politiÄ·u sacÄ«to ne kā uzbrukumu sev un savai Ä£imenei. Man apnicis, ka es nejÅ«tos vÄ“lams Latvijā.

Bet visiem tiem, kas vÄ“las dalÄ«t Latvijas sabiedrÄ«bu tieši etniskajā ziņā, es varu teikt tikai vienu: es esmu Latvijas daļa. Es mÄ«lu šo valsti, es padaru to par labāku vietu. ŠÄ« ir mana zeme, mani cilvÄ“ki, mana nākotne. 

Iesalnieka kungs, jūs taču man palīdzēsiet cīņā par labāku Latviju?