Iesaki rakstu:

NākošÄ, 2020. gada pavasarÄ« apritÄ“s 30 gadi, kopš 1990. gada 30. aprÄ«lÄ« un 1. maijā notika Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesija.

Latvijas TrešÄs atmodas laikā, Ä«stenojot tautas centienus atgÅ«t neatkarÄ«gu Latvijas valsti, sabiedriskās organizācijas „Helsinki – 86“, LNNK, VAK un LTF Radikālā apvienÄ«ba izveidoja Pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru. Ieceres pamatā bija igauņu iniciatÄ«va izveidot savas okupÄ“tās valsts tiesisku pārstāvÄ«bu, balstoties uz valsts tiesiskās pÄ“ctecÄ«bas principiem. Ieceres Ä«stenošanā iesaistÄ«jās visa tauta – visur Latvijā tika dibinātas vietÄ“jās pilsoņu komitejas, tika reÄ£istrÄ“ti gandrÄ«z 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu.

Pilsoņu Kongresa vÄ“lÄ“šanas notika no 1990. gada 8. aprīļa lÄ«dz 23. aprÄ«lim. Tajās piedalÄ«jās vairāk nekā 707 tÅ«kstoši vÄ“lÄ“tāju, kuri ievÄ“lÄ“ja 259 delegātus. Pilsoņu Kongress uz savu 1. sesiju sanāca Ä«si pirms 4. maija neatkarÄ«bas deklarācijas pieņemšanas – 1990. gada 30. aprÄ«lÄ« un 1. maijā. Sesija noritÄ“ja Filharmonijas zālÄ“ – Lielajā Ä¢ildÄ“, to tiešajā Ä“terā raidÄ«ja Latvijas TelevÄ«zija. Visa Latvija sekoja Kongresa sesijas norisei.

Pilsoņu Kongress savā otrajā sesijā 1990. gada 30. jÅ«nijā pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrÄ« proklamÄ“tās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvÄ«bu. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstus „Pilsonis“ un vÄ“lāk „Pavalstnieks“ daudzu tÅ«kstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatÄ«ja visā Latvijā. Kongress uzsāka pilsoņu apliecÄ«bu izsniegšanu, kuras apliecināja pilsoņa piederÄ«bu Latvijas valstij.

Ar savu darbÄ«bu Pilsoņu Kongress nostiprināja Latvijas valsts atjaunošanas principu, balstoties uz 1918. gada 18. novembrÄ« pasludinātās Latvijas Republikas nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nu, tās Satversmes un pārÄ“jo likumu spÄ“kā esamÄ«bu un praktiskās darbÄ«bas atjaunošanas nepieciešamÄ«bu, tādÄ“jādi ietekmÄ“jot šajā virzienā arÄ« Latvijas Tautas frontes kontrolÄ“to 1990. gada 18. martā ievÄ“lÄ“to Latvijas PSR Augstāko padomi. Tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbÄ«ba, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta Ä«pašumtiesÄ«bu atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas.

Pilsoņu Kongresa delegātu vidÅ« bija daudzi ievÄ“rojami sabiedrÄ«bas pārstāvji – diriÄ£ents un komponists Leons Amoliņš, dzejniece Vizma Belševica, politiÄ·is Eduards Berklavs, žurnālists Aivars BerÄ·is, raidstacijas „Radio BrÄ«vā Eiropa“ žurnālists, tagadÄ“jais bÄ«skaps Pāvils BrÅ«vers, filosofs Oļģerts EglÄ«tis, arhibÄ«skaps Kārlis GailÄ«tis, profesors Ervids Grinovskis, dzejnieks un aktieris Juris Helds, komponists Imants Kalniņš, jurists un politologs Tālavs Jundzis, agronoms PÄ“teris KrÅ«gaļaužs, publicists Jānis Kučinskis, RÄ«gas Motormuzeja dibinātājs Viktors Kulbergs, jurists, starptautisko tiesÄ«bu speciālists EgÄ«ls Levits, vÄ“sturnieks Jānis MaurÄ«tis, mÅ«ziÄ·is Juris PavÄ«tols, literatÅ«rzinātnieks Romāns Pussars, ārsts narkologs Edmunds RudzÄ«tis, Ä£eogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins, ārsts Vilens Tolpežņikovs, režisors Haralds Ulmanis, tagadÄ“jais arhibÄ«skaps Jānis Vanags. Delegātu vidÅ« bija arÄ« daudzi tālaika un vÄ“lākie politiÄ·i – Andris Ä€rgalis, Indulis BÄ“rziņš, Einārs Cilinskis, Juris Dobelis, Oskars GrÄ«gs, Māris GrÄ«nblats, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Visvaldis Lācis, Juris Putriņš, Einars Repše, Jānis Straume, ArvÄ«ds Ulme, Juris Vidiņš, Roberts ZÄ«le.

Kā Latvijā atceras dažādus TrešÄs atmodas notikumus?

Latvijas tautas frontes 25.gadadienas svinÄ«bām bija plaša valsts finansÄ“ta programma ar 550 tÅ«kstošu latu finansÄ“jumu. Notika atceres pasākumi, koncerti, radio un televÄ«zijas raidÄ«jumi. SadarbÄ«bā ar muzejiem, bibliotÄ“kām, arhÄ«viem, izglÄ«tibas iestādÄ“m Latvijas reÄ£ionos veidoja tematiskās izstādes, notika konkursi skolu jaunatnei. Tika uzņemtas divas dokumentālās filmas un izdotas grāmatas. LTF muzejā tika izveidota ekspozÄ«cija.

Baltijas ceļa 25. jubilejas svinÄ«bas notika ar valsts finansiālu atbalstu 280 tÅ«kstošu eur apmÄ“rā.

 LTF 30. jubilejai 2018. gada 8. oktobrÄ« bija veltÄ«ta Starptautiska konference un koncerts Dailes teātrÄ«.

Tautas frontes organizÄ“tā Baltijas ceļa 30. gadskārta 2019. gadā tika nosvinÄ“ta, atgādinot un skaidrojot Baltijas ceļa nozÄ«mi vietÄ“jā un starptautiskā mÄ“rogā, turpinot fiksÄ“t Baltijas ceļa organizatoru un dalÄ«bnieku atmiņas, aktualizÄ“jot un aktivizÄ“jot sadarbÄ«bu starp Baltijas valstÄ«m un daudzveidÄ«gās norisÄ“s iesaistot plašu sabiedrÄ«bu.

Ir pieņemts Ä«pašs likums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” kurā paredzÄ“ts finansiāls un materiāls atbalsts “4. maija deputātu klubam” un noteiktas Ä«pašas pensijas AP deputātiem, kuri balsojuši par neatkarÄ«bu.

Bet Pilsoņu Kongress (PK) ir nodots aizmirstÄ«bai, tā pieminÄ“šana tiek uzskatÄ«ta par politnekorektu. Netiek pÄ“tÄ«ta PK vÄ“sture. TrešÄs atmodas laikā visā Latvijā darbojās daudzi desmiti sabiedrisku organizāciju un to nodaļas. ArÄ« to darbÄ«ba palikusi ārpus vÄ“sturnieku uzmanÄ«bas. No bibliotÄ“kām izņem un iznÄ«cina TrešÄs atmodas laikā izdotos preses izdevumus, aizbildinoties, ka tos reti pieprasa. Ir izveidojusies absurda situācija – LTF, kurai bija 220 tÅ«kstoši biedru, saņem lielu valsts atbalstu savas gadskārtas svinÄ“šanai, bet Pilsoņu Kongresa, kurš reÄ£istrÄ“ja aptuveni 800 000 pilsoņu un kura vÄ“lÄ“šanās piedalÄ«jās 707 000 Latvijas Republikas pilsoņu, gadadienas tiek ignorÄ“tas.

ŠÄda nevienāda valstiska attieksme rada nelÄ«dzsvarotu un nepatiesu Latvijas TrešÄs atmodas vÄ“stures ainu.

PK 25. gadadienas atceres pasākumus 2015. gadā Latvijas valsts nerÄ«koja, tādēļ iniciatÄ«vu uzņēmās nodibinājums ”Pilsoņu Kongresa fonds”. NosÅ«tÄ«jām vÄ“stules Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam, kultÅ«ras, izglÄ«tÄ«bas un satiksmes ministriem, aicinot rÄ«kot PK atcerei veltÄ«tus pasākumus. AtzÄ«mÄ“jot Pilsoņu Kongresa jubileju, aicinājām Latvijas Nacionālo bibliotÄ“ku digitalizÄ“t laikrakstus „Pilsonis” un „Pavalstnieks”, izveidot izstādi par pilsoņu kustÄ«bu un Pilsoņu Kongresu. Aicinājām 30. marta vakarā rÄ«kot mÄ«tiņu pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, bet 1. maijā – svinÄ«gu sanāksmi Lielajā Ä£ildÄ“, kur notika 1. Kongresa sesija. Aicinājām izdot Pilsoņu Kongresam veltÄ«tu dokumentu, fotogrāfiju un atmiņu krājumu un rÄ«kot zinātnisku konferenci par Kongresa darbÄ«bu. Pie Ä“kas BrÄ«vÄ«bas ielā 167, kur no 1990. gada lÄ«dz 1992. gadam darbojās Pilsoņu Kongresa Latvijas Komiteja, ierosinājām uzstādÄ«t piemiņas plāksni. Aicinājām uzņemt dokumentālu filmu par Pilsoņu Kongresa darbÄ«bu. Ierosinājām VAS „Latvijas Pasts” pieņemt lÄ“mumu par Pilsoņu Kongresam veltÄ«tas pastmarku sÄ“rijas iekļaušanu 2015. gada pastmarku izdošanas plānā.

 Ar Nacionālās apvienÄ«bas deputātu atbalstu izdevās sarÄ«kot PK 1. sesijas gadadienai veltÄ«tu sanāksmi Lielajā Ä¢ildÄ“. LÄ«dz pat pÄ“dÄ“jam brÄ«dim nebija skaidrs, vai valdÄ«ba tās sarÄ«košanai piešÄ·irs finansÄ“jumu, tādēļ PK fonds rÄ«koja piketu pie Ministru kabineta Ä“kas. KultÅ«rkapitāla fonds nepiešÄ·Ä«ra finansÄ“jumu Pilsoņu Kongresam veltÄ«tas zinātniskas konferences rÄ«košanai, tomÄ“r tā notika, pateicoties Kara muzeja direktores Aijas Fleijas un LU Latvijas VÄ“stures institÅ«ta direktora Gunta ZemÄ«ša atbalstam. AtsaucÄ«bu izrādÄ«ja arÄ« Latvijas Nacionālā bibliotÄ“ka un izveidoja PK 25. gadadienai veltÄ«tu izstādi. Pilsoņu Kongresa fonds organizÄ“ja šÄ«s izstādes demonstrÄ“šanu daudzās Latvijas pilsÄ“tās.

Kādēļ Tautas frontes, Baltijas ceļa un janvāra barikāžu gadadienas vienmÄ“r tiek valstiski svinÄ“tas, bet Pilsoņu Kongresa gadadienas tiek aizmirstas? Kādēļ par PK gadadienu svinÄ“šanu gādā tikai neliela sabiedriska organizācija, kuru uztur tās biedru ziedojumi. Vai tiešÄm, lai panāktu Latvijas vÄ“sturei nozÄ«mÄ«gu notikumu svinÄ“šanu, jārÄ«ko piketi?

JÅ«s esat pirmais 1990. gadā ievÄ“lÄ“tais Pilsoņu Kongresa delegāts, kurš ieņem vienu no trijiem augstākajiem valsts amatiem, un Jums ir iespÄ“ja labot lÄ«dzšinÄ“jo Latvijas valsts ignorÄ“jošo attieksmi pret Pilsoņu Kongresu un nelÄ«dzsvaroto tā vÄ“stures atspoguļojumu – faktiski noklusÄ“jumu. Tādēļ aicinu JÅ«s ierosināt:

- Ministru kabinetam no valsts budžeta lÄ«dzekļiem ārkārtas gadÄ«jumiem piešÄ·irt finansÄ“jumu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mÄ“roga atceres pasākumu programmai;

- KultÅ«ras ministrijai un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai nekavÄ“joties uzsākt izstrādāt pasākumu programmu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mÄ“roga atcerei un uzsākt sagatavošanos tās izpildei;

- tālākā perspektÄ«vā izveidot plašÄku programmu Pilsoņu Kongresa vÄ“stures izpÄ“tei, apkopot un izdot šos pÄ“tÄ«jumus, uzņemt PK vÄ“sturei veltÄ«tas dokumentālās filmas, iekļaut PK vÄ“sturi kā sadaļu skolu vÄ“stures mācÄ«bu programmās, PK darbÄ«bu atspoguļot Latvijas Radio un Latvijas televÄ«zijas raidÄ«jumos un rÄ«kot arÄ« citus PK veltÄ«tus pasākumus.

- likumā “Par svÄ“tku, atceres un atzÄ«mÄ“jamām dienām” noteikt par svÄ“tku dienu 1.maiju ne tikai kā Darba svÄ“tkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, bet arÄ« kā Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienu.

Atgādināšu, ka JÅ«su kā valsts prezidenta rÄ«cÄ«bā šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai ir ļoti ietekmÄ«gi SatversmÄ“ paredzÄ“ti lÄ«dzekļi – tās 20. pants dod Jums tiesÄ«bas sasaukt Saeimas sÄ“des, 46. pants dod tiesÄ«bas sasaukt un vadÄ«t ārkārtÄ“jas Ministru kabineta sÄ“des, noteicot tām dienas kārtÄ«bu, un 47. pants Jums paredz likuma ierosināšanas tiesÄ«bas. Bet visietekmÄ«gākais lÄ«dzeklis šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai ir JÅ«su kā Valsts Prezidenta autoritāte.

* Nodibinājuma “Pilsoņu Kongresa fonds” valdes loceklis

AttÄ“lā: PK fonda pikets pie Ministru kabineta Ä“kas 2015. gada 31. martā. Uzraksti uz plakātiem – “Pieprasām finansÄ“jumu Pilsoņu Kongresa 25. gadadienas pasākumiem!” un “Par patiesÄ«gu TrešÄs atmodas atspoguļojumu Latvijas kultÅ«rpoltikā”.