Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrÄ« nolÄ“ma neizsludināt grozÄ«jumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatÄ«ju, ka šis ir nozÄ«mÄ«gs jautājums, kas pelnÄ«tu lielu uzmanÄ«bu. Taču tālākie notikumi un to analÄ«ze mani pārliecināja par pretÄ“jo. Jo sevišÄ·i Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas man personÄ«gi adresÄ“ta vÄ“stule, kuras pirmais teikums skan šÄdi: “No vÄ“stules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu JÅ«s esat lasÄ«jis, diemžēl lÄ«dz septÄ«tās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”

ŠÄ« vÄ“stule kopsakarā ar citiem plašsaziņas lÄ«dzekļos atspoguļotajiem notikumiem šajā tiesā mani pārliecināja, ka gan Valsts prezidentam, gan arÄ« Saeimas Juridiskajai komisijai ir taisnÄ«ba - stipras demokrātiskas sistÄ“mas raksturo amatpersonu maiņa pÄ“c noteikta termiņa. Runājot mazāk diplomātiski - vairākiem tieslietu ministram lojāliem tiesu priekšsÄ“dÄ“tājiem jau sen ir iestājies noilgums šajā amatā.

Ceturtdien, 18. janvārÄ«, Saeimas deputātiem ir atkārtoti jābalso par ierosinātajiem grozÄ«jumiem likumā “Par tiesu varu”, jo Valsts prezidents ir nosÅ«tÄ«jis otrreizÄ“jai izskatÄ«šanai Saeimas pieņemto lÄ“mumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsÄ“tas) tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam un apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tājam ieņemt minÄ“to amatu vairāk nekā divus termiņus pÄ“c kārtas. Savā rakstā Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai Valsts prezidents uzsvÄ“ris, ka ilgstoša atrašanās vienā amatā var radÄ«t stagnācijas riskus. No otras puses, Valsts prezidents norāda, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas lÄ«meņos, kā arÄ« mudinātu tiesnešus aktÄ«vāk iesaistÄ«ties, risinot visai sabiedrÄ«bai bÅ«tiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.[1]

Otrā pusÄ“ šai problÄ“mai ir tiesu sistÄ“ma un tiesnešu korpuss, kurš nelabprāt saskata un atzÄ«st kļūdas, kas tiek pieļautas. MinÄ“to pagājušajā nedēļā savā publikācijā teicis arÄ« bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, prof. Kalvis Torgāns. Profesors uzsvÄ“ra, ka pat situācijā, kur vairākums tiesnešu godprātÄ«gi pilda atbildÄ«gos un grÅ«tos pienākumus, ir atsevišÄ·i indivÄ«di, kas grauj tiesu un tieslietu sistÄ“mas prestižu kopumā.[2]

Kā spilgtu piemÄ“ru varam minÄ“t Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju Aiju MiÄ·elsoni, kura savā amatā ir kopš 1993. gada, proti, jau 25 gadus.[3] Limbažu rajona tiesa ir kļuvusi jau par bÄ“dÄ«gi slavenu piemÄ“ru – tiesnesis Kārlis Jansons, kas šobrÄ«d izskata UÄ£a Magoņa kukuļņemšanas lietu, pirms tam attaisnoja dzÄ“rumā pieÄ·erto bijušo policisti Veipu, kā arÄ« piemÄ“roja minimālos sodus citiem likumpārkāpÄ“jiem.[4] TikmÄ“r pati tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja nesaskata pārkāpumus tiesneša rÄ«cÄ«bā, atsaucoties uz likumā “Par tiesu varu” nostiprināto tiesneša neatkarÄ«bas principu. IespÄ“jams, nevÄ“lÄ“šanās saskatÄ«t pārkāpumus tiesneša rÄ«cÄ«bā ir saistÄ«ta ar pašas tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas izpratni par tiesisku un likumam atbilstošu tiesas procesu un tiesas spriešanu, kas ne vienmÄ“r atbilst rakstÄ«tajām Civilprocesa likuma normām, kā arÄ« principiem, kas bÅ«tu jāievÄ“ro, lai neradÄ«tu šaubas par procesa tiesiskumu.

JāatzÄ«mÄ“, ka tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja amats nozÄ«mÄ“ ne tikai formālu pienākumu vadÄ«t tiesu, pārstāvÄ“t to dažādas iestādÄ“s un institÅ«cijas, vai tiesas un tiesu darbinieku darba organizatoriska vadÄ«šana. Tās ir arÄ« pilnvaras rÄ«koties ar finanšu resursiem, tiesÄ«bas noteikt lietu sadali tiesnešu starpā, kontrolÄ“t procesuālo termiņu ievÄ“rošanu, kā arÄ«, un tas faktiski ir svarÄ«gākais, viņai ir tiesÄ«bas ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem likuma pārkāpumiem lietas izskatÄ«šanā vai darba pienākumu nepildÄ«šanu. Proti, tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs, kā tuvākā persona, kas var novÄ“rtÄ“t tiesā strādājoša kolÄ“Ä£a darbu, ir pirmais iekšÄ“jās attÄ«rÄ«šanās un kontroles mehānisma zobratiņš – tā ir persona, kurai, pamanot rÄ«cÄ«bu, kas var rezultātā diskreditÄ“t tiesu sistÄ“mu kopumā, tā nevis jāslÄ“pj, bet gan jāanalizÄ“ un jānovÄ“rš šÄ«s rÄ«cÄ«bas sekas, kā arÄ« šÄdas prakses turpināšanās. Īstenot to spÄ“j gan vienÄ«gi persona, kura pati precÄ«zi un godprātÄ«gi ievÄ“ro gan likumu, un Ä“tikas un pieklājÄ«bas normas.

IlggadÄ“jās Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas Aijas MiÄ·elsones pieeju lietu izskatÄ«šanā un tiesas darba vadÄ«šanā ilustrÄ“ zemāk izklāstÄ«tais piemÄ“rs konkrÄ“tā lietā, kas 2016. gada 18. jÅ«lijā tika ierosināta RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā pÄ“c zemes Ä«pašnieka AS “Reversed” maza apmÄ“ra prasÄ«bas pieteikuma par zemes nomas maksas parāda piedziņu no dzÄ«vokļa Ä«pašnieka. ŠÄdu lietu šim zemes Ä«pašniekam par konkrÄ“to zemes gabalu un pret konkrÄ“tās mājās dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem kopumā bija vairāki desmiti (pat simti, ieskaitot blakus mājās), tās izskatÄ«ja visu Latvijas apgabaltiesu tiesās, tiesām (vairumā gadÄ«jumu – rakstveida procesos) taisot spriedumus par prasÄ«bas apmierināšanu. KonkrÄ“tā lieta Limbažu rajona tiesā nonāca saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu – tas paredz, ka tiesa lietu var pārsÅ«tÄ«t citai, mazāk noslogotai Latvijas rajona (pilsÄ“tas) tiesai, kas, ja lieta izskatāma rakstveida procesā kā prasÄ«bas maza apmÄ“ra parādu gadÄ«jumos, ir efektÄ«vs lÄ«dzeklis, lai izlÄ«dzinātu tiesu noslodzi, neapgrÅ«tinot lietas dalÄ«bniekus.

2017. gada 10. februārÄ« lietu saņēma Limbažu rajona tiesa un tiesnese GrÄ«nberga lÄ“ma lietu pieņemt savā lietvedÄ«bā un noteikt izskatÄ«šanai tiesas sÄ“dÄ“. Tiesneses lÄ“mums daļā par lietas izskatÄ«šanu tiesas sÄ“dÄ“ nav motivÄ“ts un, tā kā likums paredz, ka izlemt jautājumu par maza apmÄ“ra prasÄ«bas pieteikuma izskatÄ«šanu var tikai tiesa (nevis tiesnesis) tiesas sÄ“dÄ“, tāpÄ“c pÄ“c bÅ«tÄ«bas lÄ“mums ir nelikumÄ«gs. Šis nav mazsvarÄ«gs pārkāpums, jo tieši ar mÄ“rÄ·i nodrošināt procesa ātrumu un lÄ«dzekļu ekonomiju, Saeima 2015. gada oktobrÄ« izdarÄ«ja grozÄ«jumus Civilprocesa likumā, ar kuriem noteica, ka mutvārdu sÄ“des maza apmÄ“ra parādu piedziņas lietās ir rÄ«kojamas tikai izņēmuma gadÄ«jumos, tiesai, nevis, piemÄ“ram, tiesnesim vai tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam, to atbilstoši motivÄ“jot. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, katras mutvārdu tiesas sÄ“des rÄ«košana valsts budžetam papildus izmaksā 30,34 euro,[5] neskaitot izdevumus, kas saistÄ«ti ar lietas dalÄ«bnieku ierašanos tiesas sÄ“dÄ“ (ja lieta ir nosÅ«tÄ«ta uz citas apgabaltiesas teritorijā esošu tiesu namu).

Kā expartes sarunas ar vienu no lietas dalÄ«bniekiem vÄ“rtÄ“jama tiesneses GrÄ«nbergas 2017. gada 5. aprÄ«lÄ« prasÄ«tājam nosÅ«tÄ«tā vÄ“stule par pierādÄ«jumu izprasÄ«šanu. Nav šaubu, ka tiesa var norādÄ«t lietas dalÄ«bniekam, ka kāds no tā minÄ“tajiem apstākļiem nav pierādÄ«ts, bet tiesnesim nav tiesÄ«bu sÅ«tÄ«t vÄ“stules vienam no lietas dalÄ«bniekiem, ja vien tā nav pavadvÄ“stule tiesas vai tiesneša nolÄ“mumam (un arÄ« tādā gadÄ«jumā vÄ“stule nosÅ«tāma visiem lietas dalÄ«bniekiem). Tiesneša saraksti ar vienu no strÄ«da pusÄ“m likums neparedz un Ä“tikas normas - aizliedz.

TomÄ“r interesantākais lietā tikai seko – lietu savā lietvedÄ«bā lietas dalÄ«bniekiem nezināmu iemeslu dēļ pārņem Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja A. MiÄ·elsone (lietā nav procesuāla lÄ“muma, par sastāva maiņu paziņots netiek).

2017. gada 24. jÅ«lijā, atbildot uz prasÄ«tāja pieteikto lÅ«gumu lietu izskatÄ«t videokonferences režīmā, tiesas priekšsÄ“dÄ“taja tiesnese A. MiÄ·elsone nosÅ«ta prasÄ«tājam vÄ“stuli, kurā pauž tiesas ieskatu par prasÄ«tāja lÅ«gumu, lÄ“mumu par to nepieņemot (Civilprocesa likums paredz, ka pušu pieteiktie lÅ«gumi ir izskatāmi, tiesai vai tiesnesim pieņemot lÄ“mumu). VÄ“stule atkal tiek nosÅ«tÄ«ta vien prasÄ«tājam, tā pārkāpjot Civilprocesa likuma 231. pantu un ex-parte sarunu nepieļaujamÄ«bas principu. Jo vairāk - atbilstoši praksei un labas pārvaldÄ«bas principam ir pieņemts, ka Civilprocesa likuma 32.1 kārtÄ«bā pārdalÄ«tās lietas iespÄ“ju robežās ir jāskata videokonferences režīmā. VÄ“l 24.09.2014 Tieslietu ministrija sagatavoja vÄ“stuli Nr.1-22/3664 visiem rajonu (pilsÄ“tas) tiesu un apgabaltiesu priekšsÄ“dÄ“tājiem „Par videokonferences izmantošanu civilprocesā”, kurā aicināja aktÄ«vāk izmantot videokonferences piedāvātās iespÄ“jas, lai veicinātu gan tiesu pieejamÄ«bu, gan procesa dalÄ«bnieku laika un izdevumu ekonomiju.[6] SecÄ«gi tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas atteikums nodrošināt lietas skatÄ«šanu videokonferences režīmā ir pieņemts ne vien formāli pārkāpjot šÄda lÄ“muma pieņemšanas prasÄ«bas, bet arÄ« nepamatots un nelikumÄ«gs pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

2017. gada 16. augustā Limbažu rajona tiesā notika tiesas sÄ“de, uz kuru prasÄ«tājs personÄ«gi neieradās, nosÅ«tot tiesai rakstveida paskaidrojumus un lÅ«dzot lietu izskatÄ«t bez pārstāvja klātbÅ«tnes tiesas sÄ“dÄ“. ŠÄdas tiesÄ«bas likums paredz lielākajā vairumā civillietu – ierašanās tiesā ir puses tiesÄ«bas, ne pienākums, vienÄ«gi lietas dalÄ«bniekam tiesa par to jāinformÄ“. Neiedziļinoties tiesneses pieļautajos procesuālajos pārkāpumos attiecÄ«bā uz pierādÄ«jumu un rakstveida paskaidrojumu pievienošanu lietai, kas izprotami bÅ«s tikai profesionāļiem, pāriesim pie fakta, ka no tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas A.MiÄ·elsones sastāvošÄ tiesa nolÄ“ma lietas izskatÄ«šanu atlikt “sakarā ar prasÄ«tāja neierašanos” (likums šÄdu iemeslu tiesas sÄ“des atlikšanai neparedz), vienlaikus uzliekot prasÄ«tājam par pienākumu tiesas sÄ“di apmeklÄ“t obligāti (kas arÄ« nav ne tiesas, ne tiesneses un pat ne tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas kompetencÄ“). Atgādināsim, ka tas notiek maza apmÄ“ra prasÄ«bā, kura tiesai ir jāskata rakstveida procesā. Tāpat atgādināsim, ka tiesnese bez motivācijas ir noraidÄ«jusi prasÄ«tāja lÅ«gumu par videokonferences rÄ«košanu, lai arÄ« lieta uz Limbažiem ir pārsÅ«tÄ«ta no RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas.

2017. gada 23. augustā prasÄ«tājs atkārtoti lÅ«dza tiesnesi nākamo tiesas sÄ“di izskatÄ«t videokonferences režīmā. ArÄ« šis lÅ«gums Civilprocesa likuma noteiktajā kārtÄ«bā izskatÄ«ts netiek. Jo vairāk - 2017. gada 31. augustā Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja pienākumu izpildÄ«tājs jau iepriekš pieminÄ“tais bÄ“dÄ«gi slavenais K. Jansons nosÅ«ta prasÄ«tajam paziņojumu, kurā norādÄ«ts, ka sakarā ar tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas A. MiÄ·elsones atvaļinājumu procesuālo lÅ«gumu nav iespÄ“jams izlemt. Šajā, atkal prasÄ«tājam vien nosÅ«tÄ«tajā vÄ“stulÄ“ bez likuma atrunas vai kāda cita pamata ir norādÄ«ts, ka prasÄ«tāja ierašanās tiesas sÄ“dÄ“ ir obligāta. PrasÄ«tājs atkārtoti tiesai nosÅ«tÄ«jis lÅ«gumu lietu izskatÄ«t bez tā pārstāvja klātbÅ«tnes tiesas zālÄ“, ņemot vÄ“rā sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierādÄ«jumus.

2017. gada 23. oktobrÄ«, dažas stundas pirms tiesas sÄ“des, prasÄ«tāja valdes locekļa e-pasta kastÄ«tÄ“ iekrita personÄ«ga vÄ“stule no Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas Aijas MiÄ·elsones. Tiesnese, personÄ«gi vÄ“ršoties pie prasÄ«tāja valdes locekļa personÄ«gi, raksta: “No vÄ“stules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu JÅ«s esat lasÄ«jis, diemžēl lÄ«dz septÄ«tās daļas pirmajam punktam neesat ticis. IepriekšÄ“jā tiesas sÄ“dÄ“, kad prasÄ«tājas pārstāvis neieradās, atbildÄ“tāja pārstāvis lÅ«dza atlikt lietu un aicināt pārstāvi uz tiesas sÄ“di. TāpÄ“c pavÄ“stÄ“ norādÄ«jām, ka pārstāvja piedalÄ«šanās tiesas sÄ“dÄ“ ir obligāta. JÅ«su atkārtotu neierašanos tiesas sÄ“dÄ“ nav pamata uzskatÄ«t par attaisnojošu, tāpÄ“c nāksies piemÄ“rot Civilprocesa likuma 156.pantā paredzÄ“tās sankcijas.”

PÄ“c šÄdas vÄ“stules laikam lieki ir piebilst, ka tiesa, lai arÄ« procesuālās sankcijas nepiemÄ“rojusi, prasÄ«bu ir noraidÄ«jusi (uz neesoša noilguma pamata, sekojot Tieslietu ministrijas nelikumÄ«gajām “rekomendācijām”). Spriedumu, kas atšÄ·iras no desmitiem, par simtiem spriedumu lÄ«dzÄ«gās lietās, prasÄ«tājs ir pārsÅ«dzÄ“jis un lietā ir ierosināta apelācijas tiesvedÄ«ba. TomÄ“r ne jau konkrÄ“ts vienas lietas iznākums ir bÅ«tiskākais šajā piemÄ“rā. BÅ«tiski ir tas, ka ilggadÄ“jā tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja gan lietas sagatavošanas stadijā, gan lietas iztiesāšanas stadijā ir pieļāvusi virkni bÅ«tisku un nepieļaujamu Civilprocesa likuma normu pārkāpumu. ŠÄdu pārkāpumu ir bijis pārāk daudz un, lai arÄ« neviens no tiem katrs atsevišÄ·i nenoveda pie nelikumÄ«ga nolÄ“muma, kopā šie pārkāpumi bija iemesls nelikumÄ«gam tiesas procesam un nelikumÄ«gam spriedumam. Jo vairāk, pirms tiesas sÄ“des rakstÄ«ta personiska vÄ“stule vienam no lietas dalÄ«bniekiem rada šaubas par tiesneses spÄ“ju vÄ“lāk objektÄ«vi izskatÄ«t strÄ«du, par ko netieši liecina arÄ« tiesu praksei un judikatÅ«rai klaji neatbilstošais tiesas spriedums, kurā tiesnese, atsaucoties uz it kā konstatÄ“tu komerctiesisko noilgumu prasÄ«bu ir noraidÄ«jusi.

Šajā brÄ«dÄ« ir nepieciešams atkal atkāpties no konkrÄ“tās lietas un redzÄ“t situāciju kopumā. Likums “Par tiesu varu”(pagaidām) nosaka, ka tiesas priekšsÄ“dÄ“taju amatā ieceļ tieslietu ministrs. Tieslietu ministrs arÄ« ir persona, kas tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju no amata atceļ. TādÄ“jādi tieši tieslietu ministra rÄ«cÄ«bā ir šÄ« svira – kontrolÄ“t, kura bÅ«s tā persona, kas uzraudzÄ«s konkrÄ“tas tiesas tiesnešus, kā arÄ« pārraudzÄ«s lietu sadali tiesā.

Tālākais jau ir autora minÄ“jumi, tomÄ“r, lai arÄ« likumā skaisti ir teikts, ka tiesas spriešanā tiesneši ir neatkarÄ«gi un tikai likumam padoti, tiesnesis (un jo Ä«paši – tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs) savā amatā ir tieši atkarÄ«gs no tieslietu ministra. CilvÄ“cÄ«gi neizbrÄ«nÄ«tu situācija, ka tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs nevÄ“lÄ“tos konfliktÄ“t ar uzraugošo ministru un pildÄ«tu ministra nelikumÄ«gās rekomendācijas bez liekas vilcināšanās un saprātÄ«gām šaubām.

Kā tas atspoguļojas tiesas spriešanā? Neizsakot skaļus un nepierādāmus apvainojumus par “telefona tiesÄ«bām”, proti, praksi dot norādes par vÄ“lamo lietu izskatÄ«šanas gaitu vai vÄ“lamo nolÄ“mumu, tomÄ“r redzams, ka klaji nostāties pret Tieslietu ministrijas viedokli vismaz konkrÄ“tā tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja nav sadÅ«šojusies. Šajā pašÄ apskatÄ«tajā lietā, kur prasÄ«ba noraidÄ«ta, atsaucoties uz it kā konstatÄ“jamu komerctiesisko noilgumu, ir redzama ietekme no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiskotā viedokļa piespiedu nomas tiesisko attiecÄ«bu aktuālajos jautājumos, kurā pirmo reizi parādÄ«jusies ideja, ka uz šÄ«m likumiskajām tiesiskajām attiecÄ«bām, pretÄ“ji likumā tieši norādÄ«tajam, varÄ“tu tikt attiecināts Komerclikuma regulÄ“jums. TikmÄ“r Augstākās tiesas judikatÅ«ra, kā arÄ« citu tiesu prakse konkrÄ“tajās tiesiskajās attiecÄ«bās (t.i. strÄ«dos pret citiem šÄ«s pašas mājas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem) ir gluži pretÄ“ja – Augstākā tiesa vairākkārtÄ«gi ir atzinusi, ka piespiedu noma nav komercdarÄ«jums. PieminÄ“tajā spriedumā nav nedz atsauču uz judikatÅ«ru (kas tiesai ir obligāti jāizdara, ja judikatÅ«ra konkrÄ“tajā jautājumā eksistÄ“), nedz atspÄ“koti prasÄ«tāja argumenti. Spriedums ir tik nepamatots un tik atšÄ·irÄ«gs no citiem tiesu taisÄ«tajiem, ka liek bažīties par iespÄ“jamu tiesas ietekmÄ“šanu.

Pat no pašu tiesnešu vidus ir atskanÄ“juši iebildumi pret "mūžīgajiem tiesu priekšsÄ“dÄ“tājiem", jo tas rada lielākus korupcijas riskus.[7] Ilgstoša amata ieņemšana, kura tiesÄ«bās ietilpst citu tiesas tiesnešu darbÄ«bu kontrole, tai skaitā disciplinārlietu ierosināšana, kā arÄ« lietu sadales principu noteikšana, neveicina uzticÄ“šanos tiesu sistÄ“mai, gluži pretÄ“ji. TurÄ“šanās pie vietas vai amata neveicina tiesu varas prestiža atjaunošanos. VÄ“rotājam no malas tā izskatās kā sistÄ“mai izdevÄ«gu cilvÄ“ku noturÄ“šana sistÄ“mai izdevÄ«gās vietās, lai nodrošinātu sistÄ“mai izdevÄ«gu rezultātu. Kas nevar bÅ«t tiesiski jau pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Disciplinārlietas pret tiesnešiem var ierosināt vien tieslietu ministrs vai tiesu priekšsÄ“dÄ“tāji, kurus, izņemot Augstāko tiesu, amatā lÄ«dz šim iecÄ“la tieslietu ministrs. ArÄ« jebkura pirmās un otrās instances tiesas tiesneša karjera bija tieši atkarÄ«ga no tieslietu ministra. Tas radÄ«ja nopietnas bažas, ka Latvijas Republikas Satversmes 1. pants un no tā izrietošais varas dalÄ«šanas princips kļūst deklaratÄ«vs un tiesiskums tiek pakļauts t.s. varas vertikālei – tieslietu ministra kontrolei pār tiesu varu.

ArÄ« Krievijā formāli tiesu vara ir neatkarÄ«ga. Padomju SavienÄ«bā bija viena no progresÄ«vākajām un liberālākajām konstitÅ«cijām. Taču tikai uz papÄ«ra. Nevienam Rietumu pasaulÄ“ vairs nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas tiesas ir izpildvaras tieši ietekmÄ“jamas. Vai gribam pieļaut varas vertikāles veidošanos Latvijā? Mazs cinÄ«tis gāž lielu vezumu! IespÄ“jams, ka tieši tieslietu ministra iecelto tiesu priekšsÄ“dÄ“taju institÅ«ts, kopsakarā ar tiem piešÄ·irtajām tiesÄ«bām, var bÅ«tiski graut tiesu neatkarÄ«bu Latvijā, tā bÅ«tiski apdraudot demokrātijas pamatvÄ“rtÄ«bas. Jo vairāk, ja tiesu reformas rezultātā Latvijā izveidosies vien piecas rajona tiesas. Satversmes tiesa ir norādÄ«jusi, ka cilvÄ“ka tiesÄ«bu efektÄ«va Ä«stenošana nav iespÄ“jama, ja tiesneši nav neatkarÄ«gi. Tādēļ tiesnešu neatkarÄ«ba ir svarÄ«ga visiem, kas vÄ“ršas tiesā un rÄ“Ä·inās ar taisnÄ«gumu tiesas spriešanā.[8] Viens no demokrātiskas tiesiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips, un tikai neatkarÄ«ga tiesu vara var nodrošināt taisnÄ«gu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu neatkarÄ«bas nodrošināšanā ir ieinteresÄ“ts ikviens, attiecÄ«bā uz kuru tiek spriesta tiesa. TādÄ“jādi tiesnešu neatkarÄ«ba garantÄ“ tiesiskuma nosargāšanu sabiedrÄ«bas un valsts interesÄ“s.[9]

Tiesnešu neatkarÄ«ba ir saistÄ«ta ar tiesneša amatā atrašanās garantijām (tiesnešu iecelšanas vai apstiprināšanas kārtÄ«ba, iecelšanai nepieciešamā kvalifikācija, amata saglabāšanas garantijas, nosacÄ«jumi paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, pilnvaru apturÄ“šanas un izbeigšanas nosacÄ«jumi), tiesneša neaizskaramÄ«ba, finansiālā drošÄ«ba (sociāla un materiāla rakstura garantijas), tiesneša institucionālā (administratÄ«vā) neatkarÄ«ba un tiesu varas faktiskā neatkarÄ«ba no izpildvaras vai likumdevÄ“ja politiskās ietekmes. Visas šÄ«s garantijas ir cieši saistÄ«tas, un, ja kaut viena no tām tiek nesamÄ“rÄ«gi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesnešu neatkarÄ«bas princips un lÄ«dz ar to apdraudÄ“ta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvÄ“ka tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu nodrošināšana.[10] Tiesnešu neatkarÄ«ba tiesiskā demokrātiskā valstÄ« ir bÅ«tiska, lai nodrošinātu tajā valsts varas atzaru savstarpÄ“jo lÄ«dzsvaru un atsvaru.

Šai sakarā aicinu deputātus atbalstÄ«t Saeimas Juridiskās komisijas jau atbalstÄ«tos visus 4 deputātu priekšlikumus, gan rajona tiesas, gan apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“taju iecelšanu nododot tieslietu padomes kompetencÄ“ un saglabājot likuma normas, kas nosaka, ka viena un tā pati persona var bÅ«t par rajona (pilsÄ“tas) tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju vai apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tāju ne vairāk kā divus termiņus pÄ“c kārtas.


[1]https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf

[2]https://irir.lv/2018/01/12/tieslietu-sistemai-jaatzist-trukumi-un-jarikojas

[3]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[4]http://www.delfi.lv/news/national/criminal/magona-kukulosanas-lietu-skatis-tiesnesis-kurs-ieprieks-attaisnojis-dzerajsoferi.d?id=48729871

[5] Tiesu administrācijas 12.01.2018. Nr. 1-18.2/31

[6] Sk. Latvijas Republikas TiesÄ«bsarga 17.06.2015. ziņojumu “TiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu nodrošināšana tiesas sÄ“dÄ“s, izmantojot videokonferenci, pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/zinojumi/Zinojums_Videokonferences_17062015.pdf

[7]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[8]Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009-11-01 7.1. punkts

[9]Turpat, 7.2. punkts

[10]Turpat, 8.2. punkts.

Novērtē šo rakstu:

0
0