AtklÄta vÄ“stule LR Saeimas deputÄtiem: par tiesneÅ¡u neatkarÄ«bu – „de iure†un „de factoâ€
ArtÅ«rs Snips · 17.01.2018. · Komentāri (55)Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrÄ« nolÄ“ma neizsludinÄt grozÄ«jumus likumÄ "Par tiesu varu", sÄkumÄ neuzskatÄ«ju, ka šis ir nozÄ«mÄ«gs jautÄjums, kas pelnÄ«tu lielu uzmanÄ«bu. TaÄu tÄlÄkie notikumi un to analÄ«ze mani pÄrliecinÄja par pretÄ“jo. Jo sevišÄ·i Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas man personÄ«gi adresÄ“ta vÄ“stule, kuras pirmais teikums skan šÄdi: “No vÄ“stules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu JÅ«s esat lasÄ«jis, diemžēl lÄ«dz septÄ«tÄs daļas pirmajam punktam neesat ticis...”
ŠÄ« vÄ“stule kopsakarÄ ar citiem plašsaziņas lÄ«dzekļos atspoguļotajiem notikumiem šajÄ tiesÄ mani pÄrliecinÄja, ka gan Valsts prezidentam, gan arÄ« Saeimas Juridiskajai komisijai ir taisnÄ«ba - stipras demokrÄtiskas sistÄ“mas raksturo amatpersonu maiņa pÄ“c noteikta termiņa. RunÄjot mazÄk diplomÄtiski - vairÄkiem tieslietu ministram lojÄliem tiesu priekšsÄ“dÄ“tÄjiem jau sen ir iestÄjies noilgums šajÄ amatÄ.
Ceturtdien, 18. janvÄrÄ«, Saeimas deputÄtiem ir atkÄrtoti jÄbalso par ierosinÄtajiem grozÄ«jumiem likumÄ “Par tiesu varu”, jo Valsts prezidents ir nosÅ«tÄ«jis otrreizÄ“jai izskatÄ«šanai Saeimas pieņemto lÄ“mumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsÄ“tas) tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjam un apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjam ieņemt minÄ“to amatu vairÄk nekÄ divus termiņus pÄ“c kÄrtas. SavÄ rakstÄ Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjai Valsts prezidents uzsvÄ“ris, ka ilgstoša atrašanÄs vienÄ amatÄ var radÄ«t stagnÄcijas riskus. No otras puses, Valsts prezidents norÄda, ka reÄla rotÄcija tiesu varas vadošajos amatos veicinÄtu profesionÄlo izaugsmi visos tiesu varas lÄ«meņos, kÄ arÄ« mudinÄtu tiesnešus aktÄ«vÄk iesaistÄ«ties, risinot visai sabiedrÄ«bai bÅ«tiskus jautÄjumus par tiesiskuma nostiprinÄšanu.[1]
OtrÄ pusÄ“ šai problÄ“mai ir tiesu sistÄ“ma un tiesnešu korpuss, kurš nelabprÄt saskata un atzÄ«st kļūdas, kas tiek pieļautas. MinÄ“to pagÄjušajÄ nedÄ“Ä¼Ä savÄ publikÄcijÄ teicis arÄ« bijušais AugstÄkÄs tiesas tiesnesis, prof. Kalvis TorgÄns. Profesors uzsvÄ“ra, ka pat situÄcijÄ, kur vairÄkums tiesnešu godprÄtÄ«gi pilda atbildÄ«gos un grÅ«tos pienÄkumus, ir atsevišÄ·i indivÄ«di, kas grauj tiesu un tieslietu sistÄ“mas prestižu kopumÄ.[2]
KÄ spilgtu piemÄ“ru varam minÄ“t Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄju Aiju MiÄ·elsoni, kura savÄ amatÄ ir kopš 1993. gada, proti, jau 25 gadus.[3] Limbažu rajona tiesa ir kļuvusi jau par bÄ“dÄ«gi slavenu piemÄ“ru – tiesnesis KÄrlis Jansons, kas šobrÄ«d izskata UÄ£a Magoņa kukuļņemšanas lietu, pirms tam attaisnoja dzÄ“rumÄ pieÄ·erto bijušo policisti Veipu, kÄ arÄ« piemÄ“roja minimÄlos sodus citiem likumpÄrkÄpÄ“jiem.[4] TikmÄ“r pati tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja nesaskata pÄrkÄpumus tiesneša rÄ«cÄ«bÄ, atsaucoties uz likumÄ “Par tiesu varu” nostiprinÄto tiesneša neatkarÄ«bas principu. IespÄ“jams, nevÄ“lÄ“šanÄs saskatÄ«t pÄrkÄpumus tiesneša rÄ«cÄ«bÄ ir saistÄ«ta ar pašas tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas izpratni par tiesisku un likumam atbilstošu tiesas procesu un tiesas spriešanu, kas ne vienmÄ“r atbilst rakstÄ«tajÄm Civilprocesa likuma normÄm, kÄ arÄ« principiem, kas bÅ«tu jÄievÄ“ro, lai neradÄ«tu šaubas par procesa tiesiskumu.
JÄatzÄ«mÄ“, ka tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja amats nozÄ«mÄ“ ne tikai formÄlu pienÄkumu vadÄ«t tiesu, pÄrstÄvÄ“t to dažÄdas iestÄdÄ“s un institÅ«cijas, vai tiesas un tiesu darbinieku darba organizatoriska vadÄ«šana. TÄs ir arÄ« pilnvaras rÄ«koties ar finanšu resursiem, tiesÄ«bas noteikt lietu sadali tiesnešu starpÄ, kontrolÄ“t procesuÄlo termiņu ievÄ“rošanu, kÄ arÄ«, un tas faktiski ir svarÄ«gÄkais, viņai ir tiesÄ«bas ierosinÄt disciplinÄrlietu par pieļautiem likuma pÄrkÄpumiem lietas izskatÄ«šanÄ vai darba pienÄkumu nepildÄ«šanu. Proti, tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjs, kÄ tuvÄkÄ persona, kas var novÄ“rtÄ“t tiesÄ strÄdÄjoša kolÄ“Ä£a darbu, ir pirmais iekšÄ“jÄs attÄ«rÄ«šanÄs un kontroles mehÄnisma zobratiņš – tÄ ir persona, kurai, pamanot rÄ«cÄ«bu, kas var rezultÄtÄ diskreditÄ“t tiesu sistÄ“mu kopumÄ, tÄ nevis jÄslÄ“pj, bet gan jÄanalizÄ“ un jÄnovÄ“rš šÄ«s rÄ«cÄ«bas sekas, kÄ arÄ« šÄdas prakses turpinÄšanÄs. Īstenot to spÄ“j gan vienÄ«gi persona, kura pati precÄ«zi un godprÄtÄ«gi ievÄ“ro gan likumu, un Ä“tikas un pieklÄjÄ«bas normas.
IlggadÄ“jÄs Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas Aijas MiÄ·elsones pieeju lietu izskatÄ«šanÄ un tiesas darba vadÄ«šanÄ ilustrÄ“ zemÄk izklÄstÄ«tais piemÄ“rs konkrÄ“tÄ lietÄ, kas 2016. gada 18. jÅ«lijÄ tika ierosinÄta RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesÄ pÄ“c zemes Ä«pašnieka AS “Reversed” maza apmÄ“ra prasÄ«bas pieteikuma par zemes nomas maksas parÄda piedziņu no dzÄ«vokļa Ä«pašnieka. ŠÄdu lietu šim zemes Ä«pašniekam par konkrÄ“to zemes gabalu un pret konkrÄ“tÄs mÄjÄs dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem kopumÄ bija vairÄki desmiti (pat simti, ieskaitot blakus mÄjÄs), tÄs izskatÄ«ja visu Latvijas apgabaltiesu tiesÄs, tiesÄm (vairumÄ gadÄ«jumu – rakstveida procesos) taisot spriedumus par prasÄ«bas apmierinÄšanu. KonkrÄ“tÄ lieta Limbažu rajona tiesÄ nonÄca saskaÅ†Ä ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu – tas paredz, ka tiesa lietu var pÄrsÅ«tÄ«t citai, mazÄk noslogotai Latvijas rajona (pilsÄ“tas) tiesai, kas, ja lieta izskatÄma rakstveida procesÄ kÄ prasÄ«bas maza apmÄ“ra parÄdu gadÄ«jumos, ir efektÄ«vs lÄ«dzeklis, lai izlÄ«dzinÄtu tiesu noslodzi, neapgrÅ«tinot lietas dalÄ«bniekus.
2017. gada 10. februÄrÄ« lietu saņēma Limbažu rajona tiesa un tiesnese GrÄ«nberga lÄ“ma lietu pieņemt savÄ lietvedÄ«bÄ un noteikt izskatÄ«šanai tiesas sÄ“dÄ“. Tiesneses lÄ“mums daÄ¼Ä par lietas izskatÄ«šanu tiesas sÄ“dÄ“ nav motivÄ“ts un, tÄ kÄ likums paredz, ka izlemt jautÄjumu par maza apmÄ“ra prasÄ«bas pieteikuma izskatÄ«šanu var tikai tiesa (nevis tiesnesis) tiesas sÄ“dÄ“, tÄpÄ“c pÄ“c bÅ«tÄ«bas lÄ“mums ir nelikumÄ«gs. Šis nav mazsvarÄ«gs pÄrkÄpums, jo tieši ar mÄ“rÄ·i nodrošinÄt procesa Ätrumu un lÄ«dzekļu ekonomiju, Saeima 2015. gada oktobrÄ« izdarÄ«ja grozÄ«jumus Civilprocesa likumÄ, ar kuriem noteica, ka mutvÄrdu sÄ“des maza apmÄ“ra parÄdu piedziņas lietÄs ir rÄ«kojamas tikai izņēmuma gadÄ«jumos, tiesai, nevis, piemÄ“ram, tiesnesim vai tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjam, to atbilstoši motivÄ“jot. Atbilstoši Tiesu administrÄcijas sniegtajÄm ziņÄm, katras mutvÄrdu tiesas sÄ“des rÄ«košana valsts budžetam papildus izmaksÄ 30,34 euro,[5] neskaitot izdevumus, kas saistÄ«ti ar lietas dalÄ«bnieku ierašanos tiesas sÄ“dÄ“ (ja lieta ir nosÅ«tÄ«ta uz citas apgabaltiesas teritorijÄ esošu tiesu namu).
KÄ expartes sarunas ar vienu no lietas dalÄ«bniekiem vÄ“rtÄ“jama tiesneses GrÄ«nbergas 2017. gada 5. aprÄ«lÄ« prasÄ«tÄjam nosÅ«tÄ«tÄ vÄ“stule par pierÄdÄ«jumu izprasÄ«šanu. Nav šaubu, ka tiesa var norÄdÄ«t lietas dalÄ«bniekam, ka kÄds no tÄ minÄ“tajiem apstÄkļiem nav pierÄdÄ«ts, bet tiesnesim nav tiesÄ«bu sÅ«tÄ«t vÄ“stules vienam no lietas dalÄ«bniekiem, ja vien tÄ nav pavadvÄ“stule tiesas vai tiesneša nolÄ“mumam (un arÄ« tÄdÄ gadÄ«jumÄ vÄ“stule nosÅ«tÄma visiem lietas dalÄ«bniekiem). Tiesneša saraksti ar vienu no strÄ«da pusÄ“m likums neparedz un Ä“tikas normas - aizliedz.
TomÄ“r interesantÄkais lietÄ tikai seko – lietu savÄ lietvedÄ«bÄ lietas dalÄ«bniekiem nezinÄmu iemeslu dēļ pÄrņem Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja A. MiÄ·elsone (lietÄ nav procesuÄla lÄ“muma, par sastÄva maiņu paziņots netiek).
2017. gada 24. jÅ«lijÄ, atbildot uz prasÄ«tÄja pieteikto lÅ«gumu lietu izskatÄ«t videokonferences režīmÄ, tiesas priekšsÄ“dÄ“taja tiesnese A. MiÄ·elsone nosÅ«ta prasÄ«tÄjam vÄ“stuli, kurÄ pauž tiesas ieskatu par prasÄ«tÄja lÅ«gumu, lÄ“mumu par to nepieņemot (Civilprocesa likums paredz, ka pušu pieteiktie lÅ«gumi ir izskatÄmi, tiesai vai tiesnesim pieņemot lÄ“mumu). VÄ“stule atkal tiek nosÅ«tÄ«ta vien prasÄ«tÄjam, tÄ pÄrkÄpjot Civilprocesa likuma 231. pantu un ex-parte sarunu nepieļaujamÄ«bas principu. Jo vairÄk - atbilstoši praksei un labas pÄrvaldÄ«bas principam ir pieņemts, ka Civilprocesa likuma 32.1 kÄrtÄ«bÄ pÄrdalÄ«tÄs lietas iespÄ“ju robežÄs ir jÄskata videokonferences režīmÄ. VÄ“l 24.09.2014 Tieslietu ministrija sagatavoja vÄ“stuli Nr.1-22/3664 visiem rajonu (pilsÄ“tas) tiesu un apgabaltiesu priekšsÄ“dÄ“tÄjiem „Par videokonferences izmantošanu civilprocesÄ”, kurÄ aicinÄja aktÄ«vÄk izmantot videokonferences piedÄvÄtÄs iespÄ“jas, lai veicinÄtu gan tiesu pieejamÄ«bu, gan procesa dalÄ«bnieku laika un izdevumu ekonomiju.[6] SecÄ«gi tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas atteikums nodrošinÄt lietas skatÄ«šanu videokonferences režīmÄ ir pieņemts ne vien formÄli pÄrkÄpjot šÄda lÄ“muma pieņemšanas prasÄ«bas, bet arÄ« nepamatots un nelikumÄ«gs pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
2017. gada 16. augustÄ Limbažu rajona tiesÄ notika tiesas sÄ“de, uz kuru prasÄ«tÄjs personÄ«gi neieradÄs, nosÅ«tot tiesai rakstveida paskaidrojumus un lÅ«dzot lietu izskatÄ«t bez pÄrstÄvja klÄtbÅ«tnes tiesas sÄ“dÄ“. ŠÄdas tiesÄ«bas likums paredz lielÄkajÄ vairumÄ civillietu – ierašanÄs tiesÄ ir puses tiesÄ«bas, ne pienÄkums, vienÄ«gi lietas dalÄ«bniekam tiesa par to jÄinformÄ“. Neiedziļinoties tiesneses pieļautajos procesuÄlajos pÄrkÄpumos attiecÄ«bÄ uz pierÄdÄ«jumu un rakstveida paskaidrojumu pievienošanu lietai, kas izprotami bÅ«s tikai profesionÄļiem, pÄriesim pie fakta, ka no tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas A.MiÄ·elsones sastÄvošÄ tiesa nolÄ“ma lietas izskatÄ«šanu atlikt “sakarÄ ar prasÄ«tÄja neierašanos” (likums šÄdu iemeslu tiesas sÄ“des atlikšanai neparedz), vienlaikus uzliekot prasÄ«tÄjam par pienÄkumu tiesas sÄ“di apmeklÄ“t obligÄti (kas arÄ« nav ne tiesas, ne tiesneses un pat ne tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas kompetencÄ“). AtgÄdinÄsim, ka tas notiek maza apmÄ“ra prasÄ«bÄ, kura tiesai ir jÄskata rakstveida procesÄ. TÄpat atgÄdinÄsim, ka tiesnese bez motivÄcijas ir noraidÄ«jusi prasÄ«tÄja lÅ«gumu par videokonferences rÄ«košanu, lai arÄ« lieta uz Limbažiem ir pÄrsÅ«tÄ«ta no RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas.
2017. gada 23. augustÄ prasÄ«tÄjs atkÄrtoti lÅ«dza tiesnesi nÄkamo tiesas sÄ“di izskatÄ«t videokonferences režīmÄ. ArÄ« šis lÅ«gums Civilprocesa likuma noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ izskatÄ«ts netiek. Jo vairÄk - 2017. gada 31. augustÄ Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja pienÄkumu izpildÄ«tÄjs jau iepriekš pieminÄ“tais bÄ“dÄ«gi slavenais K. Jansons nosÅ«ta prasÄ«tajam paziņojumu, kurÄ norÄdÄ«ts, ka sakarÄ ar tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas A. MiÄ·elsones atvaļinÄjumu procesuÄlo lÅ«gumu nav iespÄ“jams izlemt. ŠajÄ, atkal prasÄ«tÄjam vien nosÅ«tÄ«tajÄ vÄ“stulÄ“ bez likuma atrunas vai kÄda cita pamata ir norÄdÄ«ts, ka prasÄ«tÄja ierašanÄs tiesas sÄ“dÄ“ ir obligÄta. PrasÄ«tÄjs atkÄrtoti tiesai nosÅ«tÄ«jis lÅ«gumu lietu izskatÄ«t bez tÄ pÄrstÄvja klÄtbÅ«tnes tiesas zÄlÄ“, ņemot vÄ“rÄ sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierÄdÄ«jumus.
2017. gada 23. oktobrÄ«, dažas stundas pirms tiesas sÄ“des, prasÄ«tÄja valdes locekļa e-pasta kastÄ«tÄ“ iekrita personÄ«ga vÄ“stule no Limbažu rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas Aijas MiÄ·elsones. Tiesnese, personÄ«gi vÄ“ršoties pie prasÄ«tÄja valdes locekļa personÄ«gi, raksta: “No vÄ“stules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu JÅ«s esat lasÄ«jis, diemžēl lÄ«dz septÄ«tÄs daļas pirmajam punktam neesat ticis. IepriekšÄ“jÄ tiesas sÄ“dÄ“, kad prasÄ«tÄjas pÄrstÄvis neieradÄs, atbildÄ“tÄja pÄrstÄvis lÅ«dza atlikt lietu un aicinÄt pÄrstÄvi uz tiesas sÄ“di. TÄpÄ“c pavÄ“stÄ“ norÄdÄ«jÄm, ka pÄrstÄvja piedalÄ«šanÄs tiesas sÄ“dÄ“ ir obligÄta. JÅ«su atkÄrtotu neierašanos tiesas sÄ“dÄ“ nav pamata uzskatÄ«t par attaisnojošu, tÄpÄ“c nÄksies piemÄ“rot Civilprocesa likuma 156.pantÄ paredzÄ“tÄs sankcijas.”
PÄ“c šÄdas vÄ“stules laikam lieki ir piebilst, ka tiesa, lai arÄ« procesuÄlÄs sankcijas nepiemÄ“rojusi, prasÄ«bu ir noraidÄ«jusi (uz neesoša noilguma pamata, sekojot Tieslietu ministrijas nelikumÄ«gajÄm “rekomendÄcijÄm”). Spriedumu, kas atšÄ·iras no desmitiem, par simtiem spriedumu lÄ«dzÄ«gÄs lietÄs, prasÄ«tÄjs ir pÄrsÅ«dzÄ“jis un lietÄ ir ierosinÄta apelÄcijas tiesvedÄ«ba. TomÄ“r ne jau konkrÄ“ts vienas lietas iznÄkums ir bÅ«tiskÄkais šajÄ piemÄ“rÄ. BÅ«tiski ir tas, ka ilggadÄ“jÄ tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja gan lietas sagatavošanas stadijÄ, gan lietas iztiesÄšanas stadijÄ ir pieļÄvusi virkni bÅ«tisku un nepieļaujamu Civilprocesa likuma normu pÄrkÄpumu. ŠÄdu pÄrkÄpumu ir bijis pÄrÄk daudz un, lai arÄ« neviens no tiem katrs atsevišÄ·i nenoveda pie nelikumÄ«ga nolÄ“muma, kopÄ šie pÄrkÄpumi bija iemesls nelikumÄ«gam tiesas procesam un nelikumÄ«gam spriedumam. Jo vairÄk, pirms tiesas sÄ“des rakstÄ«ta personiska vÄ“stule vienam no lietas dalÄ«bniekiem rada šaubas par tiesneses spÄ“ju vÄ“lÄk objektÄ«vi izskatÄ«t strÄ«du, par ko netieši liecina arÄ« tiesu praksei un judikatÅ«rai klaji neatbilstošais tiesas spriedums, kurÄ tiesnese, atsaucoties uz it kÄ konstatÄ“tu komerctiesisko noilgumu prasÄ«bu ir noraidÄ«jusi.
ŠajÄ brÄ«dÄ« ir nepieciešams atkal atkÄpties no konkrÄ“tÄs lietas un redzÄ“t situÄciju kopumÄ. Likums “Par tiesu varu”(pagaidÄm) nosaka, ka tiesas priekšsÄ“dÄ“taju amatÄ ieceļ tieslietu ministrs. Tieslietu ministrs arÄ« ir persona, kas tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄju no amata atceļ. TÄdÄ“jÄdi tieši tieslietu ministra rÄ«cÄ«bÄ ir šÄ« svira – kontrolÄ“t, kura bÅ«s tÄ persona, kas uzraudzÄ«s konkrÄ“tas tiesas tiesnešus, kÄ arÄ« pÄrraudzÄ«s lietu sadali tiesÄ.
TÄlÄkais jau ir autora minÄ“jumi, tomÄ“r, lai arÄ« likumÄ skaisti ir teikts, ka tiesas spriešanÄ tiesneši ir neatkarÄ«gi un tikai likumam padoti, tiesnesis (un jo Ä«paši – tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjs) savÄ amatÄ ir tieši atkarÄ«gs no tieslietu ministra. CilvÄ“cÄ«gi neizbrÄ«nÄ«tu situÄcija, ka tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjs nevÄ“lÄ“tos konfliktÄ“t ar uzraugošo ministru un pildÄ«tu ministra nelikumÄ«gÄs rekomendÄcijas bez liekas vilcinÄšanÄs un saprÄtÄ«gÄm šaubÄm.
KÄ tas atspoguļojas tiesas spriešanÄ? Neizsakot skaļus un nepierÄdÄmus apvainojumus par “telefona tiesÄ«bÄm”, proti, praksi dot norÄdes par vÄ“lamo lietu izskatÄ«šanas gaitu vai vÄ“lamo nolÄ“mumu, tomÄ“r redzams, ka klaji nostÄties pret Tieslietu ministrijas viedokli vismaz konkrÄ“tÄ tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja nav sadÅ«šojusies. ŠajÄ pašÄ apskatÄ«tajÄ lietÄ, kur prasÄ«ba noraidÄ«ta, atsaucoties uz it kÄ konstatÄ“jamu komerctiesisko noilgumu, ir redzama ietekme no Tieslietu ministrijas mÄjas lapÄ publiskotÄ viedokļa piespiedu nomas tiesisko attiecÄ«bu aktuÄlajos jautÄjumos, kurÄ pirmo reizi parÄdÄ«jusies ideja, ka uz šÄ«m likumiskajÄm tiesiskajÄm attiecÄ«bÄm, pretÄ“ji likumÄ tieši norÄdÄ«tajam, varÄ“tu tikt attiecinÄts Komerclikuma regulÄ“jums. TikmÄ“r AugstÄkÄs tiesas judikatÅ«ra, kÄ arÄ« citu tiesu prakse konkrÄ“tajÄs tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs (t.i. strÄ«dos pret citiem šÄ«s pašas mÄjas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem) ir gluži pretÄ“ja – AugstÄkÄ tiesa vairÄkkÄrtÄ«gi ir atzinusi, ka piespiedu noma nav komercdarÄ«jums. PieminÄ“tajÄ spriedumÄ nav nedz atsauÄu uz judikatÅ«ru (kas tiesai ir obligÄti jÄizdara, ja judikatÅ«ra konkrÄ“tajÄ jautÄjumÄ eksistÄ“), nedz atspÄ“koti prasÄ«tÄja argumenti. Spriedums ir tik nepamatots un tik atšÄ·irÄ«gs no citiem tiesu taisÄ«tajiem, ka liek bažīties par iespÄ“jamu tiesas ietekmÄ“šanu.
Pat no pašu tiesnešu vidus ir atskanÄ“juši iebildumi pret "mūžīgajiem tiesu priekšsÄ“dÄ“tÄjiem", jo tas rada lielÄkus korupcijas riskus.[7] Ilgstoša amata ieņemšana, kura tiesÄ«bÄs ietilpst citu tiesas tiesnešu darbÄ«bu kontrole, tai skaitÄ disciplinÄrlietu ierosinÄšana, kÄ arÄ« lietu sadales principu noteikšana, neveicina uzticÄ“šanos tiesu sistÄ“mai, gluži pretÄ“ji. TurÄ“šanÄs pie vietas vai amata neveicina tiesu varas prestiža atjaunošanos. VÄ“rotÄjam no malas tÄ izskatÄs kÄ sistÄ“mai izdevÄ«gu cilvÄ“ku noturÄ“šana sistÄ“mai izdevÄ«gÄs vietÄs, lai nodrošinÄtu sistÄ“mai izdevÄ«gu rezultÄtu. Kas nevar bÅ«t tiesiski jau pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
DisciplinÄrlietas pret tiesnešiem var ierosinÄt vien tieslietu ministrs vai tiesu priekšsÄ“dÄ“tÄji, kurus, izņemot AugstÄko tiesu, amatÄ lÄ«dz šim iecÄ“la tieslietu ministrs. ArÄ« jebkura pirmÄs un otrÄs instances tiesas tiesneša karjera bija tieši atkarÄ«ga no tieslietu ministra. Tas radÄ«ja nopietnas bažas, ka Latvijas Republikas Satversmes 1. pants un no tÄ izrietošais varas dalÄ«šanas princips kļūst deklaratÄ«vs un tiesiskums tiek pakļauts t.s. varas vertikÄlei – tieslietu ministra kontrolei pÄr tiesu varu.
ArÄ« KrievijÄ formÄli tiesu vara ir neatkarÄ«ga. Padomju SavienÄ«bÄ bija viena no progresÄ«vÄkajÄm un liberÄlÄkajÄm konstitÅ«cijÄm. TaÄu tikai uz papÄ«ra. Nevienam Rietumu pasaulÄ“ vairs nav ne mazÄko šaubu, ka Krievijas tiesas ir izpildvaras tieši ietekmÄ“jamas. Vai gribam pieļaut varas vertikÄles veidošanos LatvijÄ? Mazs cinÄ«tis gÄž lielu vezumu! IespÄ“jams, ka tieši tieslietu ministra iecelto tiesu priekšsÄ“dÄ“taju institÅ«ts, kopsakarÄ ar tiem piešÄ·irtajÄm tiesÄ«bÄm, var bÅ«tiski graut tiesu neatkarÄ«bu LatvijÄ, tÄ bÅ«tiski apdraudot demokrÄtijas pamatvÄ“rtÄ«bas. Jo vairÄk, ja tiesu reformas rezultÄtÄ LatvijÄ izveidosies vien piecas rajona tiesas. Satversmes tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka cilvÄ“ka tiesÄ«bu efektÄ«va Ä«stenošana nav iespÄ“jama, ja tiesneši nav neatkarÄ«gi. TÄdēļ tiesnešu neatkarÄ«ba ir svarÄ«ga visiem, kas vÄ“ršas tiesÄ un rÄ“Ä·inÄs ar taisnÄ«gumu tiesas spriešanÄ.[8] Viens no demokrÄtiskas tiesiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips, un tikai neatkarÄ«ga tiesu vara var nodrošinÄt taisnÄ«gu tiesas procesa rezultÄtu. Tiesnešu neatkarÄ«bas nodrošinÄšanÄ ir ieinteresÄ“ts ikviens, attiecÄ«bÄ uz kuru tiek spriesta tiesa. TÄdÄ“jÄdi tiesnešu neatkarÄ«ba garantÄ“ tiesiskuma nosargÄšanu sabiedrÄ«bas un valsts interesÄ“s.[9]
Tiesnešu neatkarÄ«ba ir saistÄ«ta ar tiesneša amatÄ atrašanÄs garantijÄm (tiesnešu iecelšanas vai apstiprinÄšanas kÄrtÄ«ba, iecelšanai nepieciešamÄ kvalifikÄcija, amata saglabÄšanas garantijas, nosacÄ«jumi paaugstinÄšanai amatÄ un pÄrcelšanai citÄ amatÄ, pilnvaru apturÄ“šanas un izbeigšanas nosacÄ«jumi), tiesneša neaizskaramÄ«ba, finansiÄlÄ drošÄ«ba (sociÄla un materiÄla rakstura garantijas), tiesneša institucionÄlÄ (administratÄ«vÄ) neatkarÄ«ba un tiesu varas faktiskÄ neatkarÄ«ba no izpildvaras vai likumdevÄ“ja politiskÄs ietekmes. Visas šÄ«s garantijas ir cieši saistÄ«tas, un, ja kaut viena no tÄm tiek nesamÄ“rÄ«gi ierobežota, tad tiek pÄrkÄpts tiesnešu neatkarÄ«bas princips un lÄ«dz ar to apdraudÄ“ta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvÄ“ka tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu nodrošinÄšana.[10] Tiesnešu neatkarÄ«ba tiesiskÄ demokrÄtiskÄ valstÄ« ir bÅ«tiska, lai nodrošinÄtu tajÄ valsts varas atzaru savstarpÄ“jo lÄ«dzsvaru un atsvaru.
Šai sakarÄ aicinu deputÄtus atbalstÄ«t Saeimas JuridiskÄs komisijas jau atbalstÄ«tos visus 4 deputÄtu priekšlikumus, gan rajona tiesas, gan apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“taju iecelšanu nododot tieslietu padomes kompetencÄ“ un saglabÄjot likuma normas, kas nosaka, ka viena un tÄ pati persona var bÅ«t par rajona (pilsÄ“tas) tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄju vai apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tÄju ne vairÄk kÄ divus termiņus pÄ“c kÄrtas.
[1]https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf
[2]https://irir.lv/2018/01/12/tieslietu-sistemai-jaatzist-trukumi-un-jarikojas
[3]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219
[4]http://www.delfi.lv/news/national/criminal/magona-kukulosanas-lietu-skatis-tiesnesis-kurs-ieprieks-attaisnojis-dzerajsoferi.d?id=48729871
[5] Tiesu administrÄcijas 12.01.2018. Nr. 1-18.2/31
[6] Sk. Latvijas Republikas TiesÄ«bsarga 17.06.2015. ziņojumu “TiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu nodrošinÄšana tiesas sÄ“dÄ“s, izmantojot videokonferenci, pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/zinojumi/Zinojums_Videokonferences_17062015.pdf
[7]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219
[8]Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvÄra spriedumÄ lietÄ Nr. 2009-11-01 7.1. punkts
[9]Turpat, 7.2. punkts
[10]Turpat, 8.2. punkts.