Iesaki rakstu:

Plānoto Augstskolu likuma [1] grozÄ«jumu dēļ aktualizÄ“jies jautājums par valodas zināšanu prasÄ«bām augstskolu akadÄ“miskajam personālam. Diemžēl Saeima un tās IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija otrajā lasÄ«jumā neatbalstÄ«ja priekšlikumu “AkadÄ“miskajos amatos ievÄ“lÄ“tajam personālam pirmajos divos gados pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas nav piemÄ“rojama prasÄ«ba zināt valsts valodu augstākajā lÄ«menÄ«”. Latvijas Jauno zinātnieku apvienÄ«ba (LJZA) uzskata, ka Latvijas augstskolām ir jābÅ«t aktÄ«vai daļai no pasaules augstākās izglÄ«tÄ«bas telpas un komisija ir rÄ«kojusies neapdomÄ«gi [2]. Šajā vÄ“stulÄ“ mÄ“s skaidrosim, kāpÄ“c šÄda nostāja kaitÄ“s Latvijas iedzÄ«votājiem un latviešu valodai.

Augstskolu likums definÄ“ prasÄ«bas akadÄ“miskajam personālam un tā galvenos uzdevumus: pasniegšanu, pÄ“tniecÄ«bu un šo procesu vadÄ«šanu, kā arÄ« nosaka, ka ievÄ“lÄ“šana notiek atklāta konkursa formā. Prakse rāda, ka Latvijā konkurss pārsvarā izpaliek, jo uz katru vakanci reti kad ir vairāk par vienu kandidātu. Viens konkurenci bremzÄ“jošs faktors ir zemais un neskaidrais finansÄ“jums, bet otrs ir ierobežotais potenciālo kandidātu loks valodas zināšanu dēļ. Bez konkurences nav arÄ« kvalitātes, kura šobrÄ«d ir atkarÄ«ga tikai no kandidāta personÄ«gās motivācijas. Latvijas Augstākās izglÄ«tÄ«bas (AI) sistÄ“ma ir maza, vietÄ“jo kandidātu skaits nekad nebÅ«s liels, un vienÄ«gais ceļš konkurences paaugstināšanai ir konkursa atvÄ“ršana ārvalstu kandidātiem. No tā sagaidāmi acÄ«mredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivÄ“s vietÄ“jos kandidātus pilnveidoties un, pieaugot izglÄ«tÄ«bas kvalitātei, arÄ« Latvijas iedzÄ«votāji vairāk izvÄ“lÄ“sies studÄ“t tepat, nevis dažādās ārvalstu augstskolās.

Atļaujot ārvalstu kandidātiem sacensties par akadÄ“miskajām pozÄ«cijām, mÄ“s virzāmies uz AI internacionalizāciju. Diemžēl daļa sabiedrÄ«bas internacionalizāciju uztver kā draudus latviešu valodai. TomÄ“r vÄ“rts apzināties, ka internacionalizāciju netiešÄ veidā jau ilgstoši atbalstām. Kā? MÄ“s par sasniegumiem uzskatām Latvijas iedzÄ«votāju ārzemÄ“s iegÅ«tu izglÄ«tÄ«bu un pieredzi. MÄ“s priecājamies par Kembridžā, Oksfordā vai Masačūsetsas TehnoloÄ£iju institÅ«tā studÄ“jošiem talantÄ«giem Latvijas jauniešiem. Par pasniedzÄ“jiem mÄ“s bieži vÄ“lam cilvÄ“kus, kas ilgstoši stažējušies vai pat studÄ“juši ārvalstu augstskolās vai pÄ“tniecÄ«bas institÅ«cijās. PiemÄ“ram, Latvijas Universitātes rektors kopumā vairāk kā 2 gadus ir stažējies Vācijā, RÄ«gas Tehniskās universitātes (RTU) rektors 10 mÄ“nešus ir stažējies Ungārijā, RTU zinātņu prorektors ir ieguvis doktora grādu Zviedrijā, Latvijas Zinātnes padomes priekšsÄ“dÄ“tājs - NÄ«derlandÄ“, utt. Bet studijas un stažēšanās tur taču nenotiek latviešu valodā. Visus iedzÄ«votājus sÅ«tÄ«t studÄ“t un stažēties ārvalstÄ«s mÄ“s nevaram atļauties, bet ļaut ārvalstu pasniedzÄ“jiem strādāt Latvijā, pozitÄ«vi iespaidojot daudz lielāku skaitu Latvijas iedzÄ«votāju mÄ“s baidāmies, jo tas nenotiks latviešu valodā. Prof. Mārcis Auziņš intervijā[3] saka, “...ir naivi domāt, ka, uzbÅ«vÄ“jot ap sevi sÄ“tu, nelaižot nevienu citu valodu iekšÄ, mÄ“s to [latviešu valodu] labāk pasargāsim”. Ne jau valoda, kurā studÄ“ vai stažējas, noteiks latviešu valodas attÄ«stÄ«bu, bet gan latviešu valoda runājošo zinašanas un spÄ“ja sarunāties par attiecÄ«go tematu. Ne velti katrs jauns pÄ“tniecÄ«bas virziens Latvijā attÄ«sta latviešu valodu, radot jaunus terminus.

Populārs arguments, lai liegtu ārvalstniekiem kandidÄ“t uz akadÄ“miskā personāla vietām, ir iespÄ“ja viņus piesaistÄ«t kā viespasniedzÄ“jus. Jā, viespasniedzÄ“ji var docÄ“t daļu kursu un tā pozitÄ«vi ietekmÄ“t studÄ“jošo zināšanas. Diemžēl viņi savās darbÄ«bās ir ierobežoti laikā un ietekmÄ“ uz vidi, jo viespasniedzÄ“jus var pieņemt darbā uz laiku lÄ«dz 2 gadiem. AkadÄ“miskā profesija sevÄ« ietver ne tikai studiju darbu, bet arÄ« pÄ“tniecisko, organizatorisko un profesionālo dimensiju, kā to šobrÄ«d akcentÄ“ IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) [4]. ViespasniedzÄ“ja statusā ir niecÄ«gas iespÄ“jas attÄ«stÄ«t pÄ“tniecÄ«bu, veikt jauno speciālistu sagatavošanu, iesaistÄ«ties organizatoriskajos vai profesionālos jautājumos, kā arÄ« rosināt dažādas izmaiņas. Bet izmaiņas un izaugsme šobrÄ«d ir ļoti nepieciešamas, kā to precÄ«zi parāda tikko veiktais Pasaules Bankas (PB) ekspertu pÄ“tÄ«jums [5] par dažādām AI sadaļām.

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs Saeimas komisijas sÄ“dÄ“ [6] piedāvāja prasÄ«bas par pārejas periodu valsts valodas apguvÄ“ attiecināt tikai uz profesoriem, vÄ“lāk argumentÄ“jot, ka zemāka ranga amatiem kandidātus bÅ«tu jāspÄ“j sagatavot pašiem [7]. MÄ“s, jaunie zinātnieki, tam nepiekrÄ«tam. Pirmkārt, iedzÄ«votāju skaits Latvijā šobrÄ«d nevienā lÄ«menÄ« nepieļauj radÄ«t nozÄ«mÄ«gu konkurenci, kas vitāli nepieciešama kvalitātei. Turklāt, daļa no kandidātiem ir Latvijas iedzÄ«votāji, kuri izglÄ«tÄ«bu ieguvuši citur, tāpÄ“c nesauksim viņus par “pašu sagatavotiem”. Otrkārt, kā norāda nesens pÄ“tÄ«jums [8], pÄ“tniecÄ«bas kvalitātei, kas ir bÅ«tiska akadÄ“miskā personāla darba daļa, nav saistÄ«bas ar karjeras posmu, tāpÄ“c jauns zinātniskais pienesums no docenta vai asociÄ“tā profesora var bÅ«t gan tāds pats, gan nozÄ«mÄ«gāks kā no profesora. Treškārt, daudzās valstÄ«s darbojas akadÄ“miskās karjeras sistÄ“mas (Tenure track), kurās ir milzÄ«gs konkurss uz sākuma pozÄ«cijām, tāpÄ“c jaunākā akadÄ“miskā personāla vidÅ« ir augstāka konkurence. NebÅ«sim naivi, domājot, ka tÅ«liņ pārvilināsim uz Latviju profesorus no labākajām pasaules augstskolām, bet jaunajiem censoņiem, kas šo augstskolu konkursos palikuši tÅ«liņ aiz strÄ«pas, mums bÅ«tu ko piedāvāt.

Populārs arguments pret ārvalstu pasniedzÄ“ju piesaisti ir naudas trÅ«kums AI. Jā, uz akÅ«tu finanšu trÅ«kumu sistÄ“mā norāda gan AI sistÄ“mas dalÄ«bnieki, gan PB eksperti [9]. Taču tas nenozÄ«mÄ“, ka neko nevaram izdarÄ«t bez naudas. Turklāt, ja situācija bÅ«tu bezcerÄ«ga, tad daudzi esošie profesori taču izvÄ“lÄ“tos doties uz šÄ«m labāk apmaksātajām vietām ārvalstÄ«s. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par profesiju atalgojumu [10], varam novÄ“rtÄ“t, kāds ir šÄ« brīža atalgojums. PiemÄ“ram, asociÄ“tajiem profesoriem un profesoriem 2018. gada februārÄ« vidÄ“jās stundu tarifa likmes bija 13.6 EUR/h un 17.6 EUR/h, strādājot aptuveni 100 stundas mÄ“nesÄ«. Bieži pasniedzÄ“ji veic pÄ“tniecisko darbu projektos kā vadošie pÄ“tnieki (vidÄ“jā stundas tarifa likme 11.5 EUR/h), aizpildot atlikušÄs ~60 stundas lÄ«dz pilnai slodzei. Kopā iegÅ«stam ~2050 EUR/mÄ“nesÄ« asociÄ“tajam profesoram un ~2450 EUR/mÄ“nesÄ« profesoram, pirms nodokļu nomaksas. SalÄ«dzinot ar Rietumriropas valstu pasniedzÄ“ju algām, tā ir 2 vai 3 reizes zemāka, tomÄ“r, attiecÄ«bā pret vidÄ“jo algu lÄ«meni un sadzÄ«ves izmaksām Latvijā, tā ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga. Par laimi, atalgojums nav vienÄ«gā motivācija. Latvijai ir ko piedāvāt gan vides un kultÅ«ras, gan zinātnes jomā. Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondi ir ļāvuši ievÄ“rojami modernizÄ“t augstskolas un pÄ“tnieciskās institÅ«cijas, nodrošinot pieeju modernam aprÄ«kojumam, kā arÄ« ar stipendijām un atalgojumu raisÄ«t jaunās paaudzes ieinteresÄ“tÄ«bu un darbÄ«bu zinātnÄ“.

Protams, ir pietiekoši daudz izaicinājumu. Daudzi no tiem aprakstÄ«ti PB ziņojumos [5]. Uz daļu norāda sociālie partneri - Latvijas Studentu apvienÄ«ba [11], Ä€rvalstu investoru padome [12], u.c. PB ekspertu komandas vadÄ«tāja Nina Arnholda uz jautājumu kāpÄ“c nepieciešama ārvalstu pasniedzÄ“ju iesaiste atbildÄ“ja šÄdi (tulkots): “Tas patiešÄm ir atkarÄ«gs no tā, ko JÅ«s vÄ“laties. Ja JÅ«s jÅ«taties kā valsts, kas var iegÅ«t, piesaistot izcilus zinātniekus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, tad Jums nepieciešams veikt attiecÄ«gās izmaiņas. Ja

JÅ«s jÅ«taties kā valsts, kura var atļauties šÄ«s iespÄ“jas neizmantot, tad, protams, nekas nav jādara. Es nāku no valsts, kurā bija laiks, kad mÄ“s ticÄ“jām, ka varam izplatÄ«t savu valodu pasaulÄ“ daudz plašÄk, bet tam nebija Ä«pašas atsaucÄ«bas. Ne visi vÄ“las mācÄ«ties vācu valodu. Tas ir tik dÄ«vaini, bet joprojām - realitāte. Bet mÄ“s joprojām vÄ“lamies šos citus cilvÄ“kus. MÄ“s vÄ“lamies, lai viņi nāk uz mÅ«su universitātÄ“m. MÅ«suprāt, tas ir izšÄ·iroši. Mums jāveic pasākumi, lai šos cilvÄ“kus piesaistÄ«tu. Manuprāt, tas ir tik vienkārši.”

Lai palÄ«dzÄ“tu Latvijai cÄ«nÄ«ties ar šÄdiem izaicinājumiem, lai ļautu Latvijas iedzÄ«votājiem iegÅ«t augstas kvalitātes izglÄ«tÄ«bu un nodrošinātu izcilÄ«bu pÄ“tniecÄ«bā, nepieciešams augsti kvalificÄ“ts, prasmÄ«gs un motivÄ“ts akadÄ“miskais personāls. ŠÄdi cilvÄ“ki ir pieejami gan Latvijā, gan ārvalstÄ«s.

TāpÄ“c aicinām IZM un komisijas deputātus precizÄ“tajā priekšlikumā par akadÄ“miskā personāla valodu zināšanām ietvert pārejas periodu visa ranga pasniedzÄ“jiem. Tas bÅ«s mazs, tomÄ“r bÅ«tisks solis konkurences vairošanā, kas attÄ«stÄ«s gan Latvijas augstāko izglÄ«tÄ«bu, gan iedzÄ«votāju zināšanas un valsts valodu.

Avoti:

[1] Grozījumi Augstskolu likumā - http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste? OpenView&restricttocategory=923/Lp12

[2] Ieva Siliņa: Latvija: incestuālo augstskolu zeme - https://irir.lv/2018/05/15/latvija-incestualo-augstskolu-zeme

[3] Mārcis Auziņš: Unikālas idejas nereti dzimst ārpus epicentra - https://lvportals.lv/viedokli/295342-marcis-auzins- unikalas-idejas-nereti-dzimst-arpus-epicentra-2018

[4] IZM Infografika: Akadēmiskās profesijas restarts -

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba augst/Pasaules Banka/INFOGR AKAD PROFESIJA.pdf

[5] PB ekspertu pētījums par Augstāko Izglītību Latvijā (2016-2018) - http://izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka- izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu

[6] Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas sÄ“des (17.04.2018) protokols, 61. priekšlikums - https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/8ac67fc1a770ba34c225826c00329f4d/$FILE/PR 2018 04 17 10 00 IKZK%20.docx

[7] Intervija ar Izglītības un zinātnes ministru LTV1 Rīta panorāmā (20.04.2018) - https://youtu.be/ MwD2BsWGDs? t=9m43s

[8] Nature news: Scientists can publish their best work at any age - https://www.nature.com/news/scientists-can-publish- their-best-work-at-any-age-1.20926

[9] Ninas Arnholdas komentārs PB pÄ“tÄ«juma rezultātu paziņošanas seminārā - http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2903- pasaules-banka-latvijas-piemers-var-iedvesmot-citas-eiropas-valstis-istenot-reformas-augstakaja-izglitiba

[10]           VID: Informācija par darba vietām 2018.gadā - https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2018gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram

[11]           LSA: Augstskolu likuma izmaiņas valodu jautājumā padarÄ«tu Latviju konkurÄ“tspÄ“jÄ«gāku Eiropā un pasaulÄ“ - http://www.lsa.lv/augstskolu-likuma-izmainas-valodu-iautaiuma-padaritu-latviiu-konkuretspeiigaku-eiropa-un-pasaule/

[12]           Marta Jaksona: Laiks pārmaiņām augstākajā izglÄ«tÄ«bā - https://irir.lv/2018/05/16/laiks-parmainam-augstakaja-izglitiba

[13]           Ninas Arnholdas atbilde uz LJZA jautājumu par ārvalstu pasniedzÄ“ju piesaisti - https://youtu.be/0SGvbLK5Zvk? t=3h34m45s