Iesaki rakstu:

Faktiski visas valsts amatpersonas, kas ir pārkāpušas likumu, tiek sauktas pie atbildÄ«bas pat par visniecÄ«gākajām kļūdām, aplami interpretÄ“tiem likumiem vai to nezināšanu. VienÄ«gais izņēmums pagaidām ir tiesneši, kuru kļūdas, pat neiedomājami rupjas un ar veselo saprātu neizskaidrojamas, parasti paliek neizvÄ“rtÄ“tas un nesodÄ«tas. Personas, kurām vajadzÄ“tu reaģēt, tā vietā aizbildinās ar tiesas neatkarÄ«bu. Vai pamatoti? Tiesas neatkarÄ«ba ir konstitucionāla ranga vÄ“rtÄ«ba taču tā nepastāv izolÄ“ti no varas dalÄ«šanas principiem un tā saucamā lÄ«dzsvara un atsvara mehānisma.

Atgādināms, ka tiesu neatkarÄ«ba ir nevis tiesnešu visatļautÄ«ba, bet gan tieša pakļautÄ«ba likumam, tāpÄ“c turpmāk visi iesniegumi, ar kuriem kompetentās  personas  tiks informÄ“tas par Senāta Civillietu departamenta tiesnešu iespÄ“jamiem pārkāpumiem lietu izskatÄ«šanā, tiks publicÄ“ti nolÅ«kā pievÄ“rst sabiedrÄ«bas un preses uzmanÄ«bu šai gadiem ilgi nerisinātajai problÄ“mai.

2022. gada 15. jÅ«lijā izdevuma “Jurista Vārds” domnÄ«cas sadaļā “Esejas” ir publicÄ“ts raksts “MaksātnespÄ“jas tiesÄ«bu institÅ«ta sagrāve vai klajš tiesas brāķis bez tālākām sekām citiem?”[1] Rakstā ir argumentÄ“ti kritizÄ“ti Senāta Civillietu departamentā senatoru I. Bistera, V. Maksimovs un M. Senkānes sastāvā 2021. gada 1. jÅ«nijā taisÄ«tais spriedums civillietā Nr. C29572417 (SKC-22/2021) un to pašu trÄ«s senatoru ar to pašu referÄ“jošo tiesnesi 2021. gada 17. jÅ«nijā taisÄ«tais spriedums arÄ« otrā vienlaicÄ«gi celtajā strÄ«dā starp tām pašÄm pusÄ“m – civillietā Nr. C29579117 (SKC-43/2021).[2]

No atbildÄ“tāja – saistÄ«bas dzÄ“šanas procesu fiziskās personas maksātnespÄ“jas procesā sekmÄ«gi izgājušÄ laulātā par labu viņa bijušajai laulātajai ir klaji nepamatoti un acÄ«mredzami nelikumÄ«gi  piedzÄ«ti EUR 3766,18 un EUR 10 595,41 kā pÄ“c maksātnespÄ“jas procesa radusies jauna saistÄ«ba, kas esot izveidojusies bez paša atbildÄ“tāja gribas un ziņas – “regresa prasÄ«bā par zaudÄ“jumu piedziņu”.

Tā kā atbildÄ“tājs Ä«si pirms tam bija sekmÄ«gi izgājis maksātnespÄ“jas procesu, tas nozÄ«mÄ“, ka ar šo viņš tiek pilnÄ«bā izputināts un viņa tālāka dzÄ«ve Latvijas Republikā kļūst ekonomiski nelietderÄ«ga, jo atbilstoši MaksātnespÄ“jas likuma 130. panta 3. punktam fiziskās personas maksātnespÄ“jas process Latvijas Republikā nav piemÄ“rojams personai, kurai pÄ“dÄ“jo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespÄ“jas process, kura ietvaros saistÄ«bas ir dzÄ“stas.

Pirmās instances tiesa divas identiskas prasÄ«tājas absurdās un nepareizi formulÄ“tās prasÄ«bas ir apmierinājusi pretÄ“ji likumam, judikatÅ«rai un tiesÄ«bu doktrÄ«nai, tostarp secinot, ka “prasÄ«tājas kā galvinieces tiesÄ«bas celt regresa prasÄ«bu pret atbildÄ“tāju radās tikai tad, kad pÄ“c atbildÄ“tāja maksātnespÄ“jas procesa izbeigšanas [atbildÄ“tāja bijušais kreditors]  pieprasÄ«ja no prasÄ«tājas kā galvinieces parāda samaksu, tika noslÄ“gta [attiecÄ«ga] Vienošanās un prasÄ«tāja sāka veikt maksājumus saskaņā ar šo Vienošanos. TādÄ“jādi, kļūstot galvojumam par pastāvÄ«gu saistÄ«bu, prasÄ«tājas prasÄ«juma tiesÄ«bas pret atbildÄ“tāju radās jau pÄ“c atbildÄ“tāja fiziskās personas maksātnespÄ“jas procesa izbeigšanas un minÄ“tās saistÄ«bas nav un nevar bÅ«t dzÄ“stas, lÄ«dz ar to ir pamats piedzÄ«t no atbildÄ“tāja par labu prasÄ«tājai regresa kārtÄ«bā parādu [..], kura prasÄ«tāja kļūdaini nosaukusi par zaudÄ“jumiem”.

RÄ«gas apgabaltiesa un Senāta Civillietu departaments šos klaji aplamos un nelikumÄ«gos spriedumus negrozÄ«ja un neatcÄ“la, kas minÄ“tajā rakstā ir argumentÄ“ti kritizÄ“ts. Neskatoties uz to, ka šis raksts ir visai aktÄ«vi lasÄ«ts, lÄ«dz pat šim brÄ«dim ne Augstākā tiesa, ne arÄ« tās senatori – I. Bisters, V. Maksimovs un M. Senkāne – savu viedokli par tiesnešiem izteikto kritiku publiski nav komentÄ“juši vai atspÄ“kojuši. ArÄ« tiesÄ«bu speciālistu viedokļi, kas kaut kā attaisnotu senatoru pieļautās pirmšÄ·ietami rupjās kļūdas spriedumu pamatošanā, nav publiski izskanÄ“juši. Nav arÄ« zināms, vai Senāta Civillietu departamentā ir notikusi abu šo spriedumu analÄ«ze un vai tā sakarā ir notikusi šo senatoru atbildÄ«bas izvÄ“rtÄ“šana.

Abu spriedumu taisÄ«šanā pieļautās kļūdas pirmšÄ·ietami ļoti bÅ«tiski pārsniedz Senāta Civillietu departamenta senatoru profesionālā riska robežas, tāpÄ“c ir izvÄ“rtÄ“jama minÄ“to senatoru saukšana pie atbildÄ«bas šo nolÄ“mumu taisÄ«šanas sakarā – gan pie disciplinārās atbildÄ«bas, gan pie  kriminālatbildÄ«bas. Vienlaikus ir izvÄ“rtÄ“jama arÄ« citu personu rÄ«cÄ«ba, tostarp, sakarā ar faktu, ka abas lietas ir nonākušas pie viena un tā paša kasācijas instances tiesas sastāva, lai arÄ« kasācijas tiesvedÄ«bas ierosināšanas stadijā tiesu sastāvi bija atšÄ·irÄ«gi.

Likuma “Par tiesu varu” 13. panta piektā daļa nosaka, ka par zaudÄ“jumiem, kas sakarā ar nelikumÄ«gu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildÄ«gs, bet likumā noteiktajos gadÄ«jumos zaudÄ“jumus atlÄ«dzina valsts. Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais un trešais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas un likumiskās intereses taisnÄ«gā tiesā, kur nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu. ŠÄ« konstitucionālā norma ietver vispārÄ“ju garantiju – ja valsts ir pārkāpusi indivÄ«da tiesÄ«bas, tam ir tiesÄ«bas uz atlÄ«dzÄ«bu.

Kā jebkura cilvÄ“ktiesÄ«bu norma, arÄ« Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesÄ«bu norma ir piemÄ“rojama tieši un nepastarpināti. Bez tam šÄ« konstitucionālā likuma norma neparedz, ka tās konkretizÄ“šanai nepieciešams Ä«pašs likums. ŠÄda likuma neesamÄ«ba ir saistāma ar Satversmes 92.panta trešÄ teikuma tiešas piemÄ“rošanas iespÄ“ju un nevar bÅ«t iemesls atteikumam pieņemt tiesā indivÄ«da prasÄ«bu par atlÄ«dzinājuma piedziņu (skat., Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103. secinājumu daļas 1. punktu).

Vienlaikus Tiesnešu disciplinārās atbildÄ«bas likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts nosaka, ka tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildÄ«bas par tÄ«šu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatÄ«šanā vai lietas izskatÄ«šanā pieļautu rupju nolaidÄ«bu. Likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem visos šÄ likuma 1. pantā norādÄ«tajos gadÄ«jumos ierosināt ir tiesÄ«gs tikai un vienÄ«gi Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 120. panta otrā daļa nosaka, ka kriminālprocesu pret tiesnesi drÄ«kst uzsākt tikai Ä£enerālprokurors, no kā izriet, ka kriminālprocess par nolaidÄ«bu tiesas nolÄ“muma taisÄ«šanā vai par apzināti nelikumÄ«ga tiesas nolÄ“muma taisÄ«šanas faktu ir ierosināms vispārÄ“jā kārtÄ«bā. AtzÄ«mÄ“jams, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. panta otrās daļas 1. punktu pratināt tiesnesi un izņemt viņa personiskos pierakstus par apspriedes istabas noslÄ“pumu drÄ«kst vienÄ«gi ar Augstākās tiesas triju tiesnešu atļauju, kas ir iespÄ“jams vien pÄ“c kriminālprocesa ierosināšanas (par faktu).

Abi pirmšÄ·ietami klaji nelikumÄ«gie spriedumi ir nodarÄ«juši bÅ«tisku un faktiski neatgriezenisku kaitÄ“jumu atbildÄ“tājam abās šajās lietās. Krimināllikuma 197. pants nosaka atbildÄ«bu par darba pienākumu nolaidÄ«gu pildÄ«šanu, ko izdarÄ«jis organizācijas atbildÄ«gs darbinieks vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums. Savukārt Krimināllikuma 291. pants nosaka atbildÄ«bu par apzināti nelikumÄ«ga sprieduma vai lÄ“muma taisÄ«šanu, ja to izdarÄ«jis tiesnesis.

Šai sakarā lÅ«dzu:

1. Tieslietu ministriju – atlÄ«dzināt atbildÄ“tājam ar nelikumÄ«giem tiesu nolÄ“mumiem civillietās Nr. C29572417 un C29579117 nodarÄ«tos zaudÄ“jumus un kaitÄ“jumu – tiešos zaudÄ“jumus 14361.59 euro apmÄ“rā, kā arÄ« netiešos zaudÄ“jumus – valsts nodevas, advokāta izdevumus, tiesu izpildÄ«tāja atlÄ«dzÄ«bu;

2. Valsts policiju – sākt kriminālprocesu par faktu;

3. Ä£enerālprokuroru – sākt kriminālprocesu pret Augstākās tiesas senatoriem I. Bisteru, V. Maksimovu un M. Senkāni;

4. Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju – ierosināt disciplinārlietu pret Augstākās tiesas senatoriem I. Bisteru, V. Maksimovu un M. Senkāni;

5. Tieslietu ministru – ierosināt disciplinārlietu pret pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem, kas civillietas Nr. C29572417 un Nr. C29579117 ir izskatÄ«juši pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

[1] Eseja: MaksātnespÄ“jas tiesÄ«bu institÅ«ta sagrāve vai klajš tiesas brāķis bez tālākām sekām citiem? – Jurista Vārds (juristavards.lv)

[2] Autors ir bijis atbildÄ“tāja pārstāvis un juridiskās palÄ«dzÄ«bas sniedzÄ“js abās šajās lietās