Iesaki rakstu:

No vienas puses, spraigas debates par atļauju skatÄ«tājiem klātienÄ“ vÄ“rot Pasaules hokeja čempionāta spÄ“les ir guvušas lielu rezonansi. No otras puses, tās spilgti un koncentrÄ“ti parāda vairākas Latvijas sabiedrÄ«bā esošÄs problÄ“mas tā saucamā Covid-19 vÄ«rusa jautājumos, ieskaitot sabiedrÄ«bas sašÄ·elšanos, neizpratni par notiekošo un ierobežotas vai pat daļēji maldinošas informācijas pasniegšanu atsevišÄ·os ar Covid-19 saistÄ«tajos jautājumos, tādÄ“jādi pārkāpjot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolÅ«cijas Nr. 2361 (RezolÅ«cija)^[1], 2021. gada 13. aprīļa Pasaules VeselÄ«bas organizācijas rekomendācijas par Covid-19 obligātu vakcināciju: Ä“tiskie apsvÄ“rumi un iebildumi (Rekomendācijas)^[2], kā arÄ« Tieslietu ministrijas sagatavotā informatÄ«vā ziņojuma “IespÄ“jamie vakcinÄ“šanās pret Covid-19 infekciju motivÄ“jošie lÄ«dzekļi” (TM ziņojums)^[3] prasÄ«bas.

Covid-19 testu precizitāte

Pirmais aktuālais jautājums ir par Covid-19 testu precizitāti, jo visa inficÄ“šanās ar Covid-19 statistika un attiecÄ«gi valdÄ«bas lÄ“mumu pieņemšana tiek veidota, balstoties tieši uz šiem testu rezultātiem.

SaistÄ«bā ar augstāk minÄ“to, VeselÄ«bas ministrijai ministra Daniela Pavļuta personā neatļaujot lÄ«dzjutÄ“jiem ar negatÄ«viem Covid-19 testiem apmeklÄ“t Pasaules hokeja čempionāta spÄ“les klātienÄ“, sabiedrÄ«ba pirmo reizi tika publiski informÄ“ta, ka testi negarantÄ“, ka persona nav saslimusi ar Covid-19^[4], kā arÄ« testu neprecizitāte vispār var bÅ«t pat lÄ«dz 30%. Turklāt D. Pavļuts ir Ä«paši norādÄ«jis, ka testi Latvijā ir pārāk nekvalitatÄ«vi, lai pÄ“c tiem vispār vÄ“rtÄ“tu veselÄ«bas stāvokli.

Par testu neprecizitāti iepriekš rakstÄ«ja arÄ« Infekcijas slimÄ«bu riska analÄ«zes un profilakses departamenta direktors Jurijs PerevošÄikovs, norādot, ka var bÅ«t kā viltus pozitÄ«vi, tā arÄ« viltus negatÄ«vi testi. Viltus negatÄ«vs rezultāts varÄ“tu parādÄ«ties, ja bijušas problÄ“mas saistÄ«bā ar materiāla paņemšanu vai tā kvalitāti.^[5] TomÄ“r nevienā brÄ«dÄ« netika apgalvots, ka testi ir tik nekvalitatÄ«vi kopumā, ka pÄ“c to veikšanas var bÅ«t tik lielas rezultātu atšÄ·irÄ«bas vai pat vispār ar tiem nevarÄ“tu vÄ“rtÄ“t veselÄ«bas stāvokli, kā to nesen paskaidrojis D. Pavļuts.

MinÄ“tā sakarā bÅ«tiski vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka apstākļos, ja Covid-19 tests negarantÄ“ precizitāti un kļūdu robeža var bÅ«t lÄ«dz 30%, tad ir attiecÄ«gi jālabo visa inficÄ“šanas ar Covid-19 statistika un attiecÄ«gi jālemj, vai Latvijā vispār pastāv valsts apdraudÄ“jums un nepieciešamÄ«ba pārvarÄ“t Covid-19 infekcijas izplatÄ«bu, ieviešot bÅ«tiskus indivÄ«da tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas ierobežojošus pasākumus.

Jāuzsver, ka negatÄ«vs Covid-19 tests Eiropas SavienÄ«bas ietvaros ir uzskatāms par drošas ceļošanas apliecinājumu, kā arÄ« Eiropas Komisija, strādājot pie vienota standartizÄ“ta ES lÄ«meņa digitālā zaļā sertifikāta (Digital Green Certificate), vienlaicÄ«gi ar vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātiem, ir paredzÄ“jusi arÄ« Covid-19 testu. LÄ«dz ar to un pretÄ“ji Latvijas VeselÄ«bas ministrijas paustajam Covid-19 tests ir vispāratzÄ«ts un pietiekams apliecinājums, ka persona nav inficÄ“ta ar vÄ«rusu.

Taču apstākļos, ja Latvijā Covid-19 testi ir tiešÄm tik nekvalitatÄ«vi, neapšaubāmi, ka tas var ietekmÄ“t ne tikai saslimšanas statistiku, bet arÄ« indivÄ«dam drošu ceļošanu un visas Eiropas SavienÄ«bas un trešo valsts intereses kopumā. ŠÄdā gadÄ«jumā valstij ir jāuzņemas atbildÄ«ba. PrecÄ«zas informācijas par testu kļūdām laicÄ«ga nesniegšana ir novedusi pie tā, ka Latvijas sabiedrÄ«ba bija ilgstoši maldināta par inficÄ“šanas statistiku un testa drošumu. Tā rezultātā valsts ir ilgstoši nepamatoti ierobežojusi indivÄ«da tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kas ir tieši novedis pie smagām sekām – savlaicÄ«gu ārstniecÄ«bas pakalpojumu nesaņemšanas citu slimÄ«bu gadÄ«jumā, depresijas izplatÄ«bas sabiedrÄ«bas, it sevišÄ·i bÄ“rnu un jauniešu vidÅ« (kas atstās neatgriezeniskas sekas turpmākajām paaudzÄ“m)^[6], emocionāli un morāli sagrautām un šÄ·irtām Ä£imenÄ“m, bÅ«tiski pasliktinātiem sociālekonomiskiem rādÄ«tājiem,^[7] zaudÄ“tiem ieņēmumu avotiem, bezdarba pieauguma,^[8] ierobežotām tiesÄ«bām piedalÄ«ties sabiedriskā, sporta aktivitāšu un citu veselÄ«bu veicinošu pasākumu kopumā, sabiedrÄ«bas sašÄ·eltÄ«bai un neiecietÄ«bai, un citiem bÅ«tiskiem zaudÄ“jumiem visai Latvijas sabiedrÄ«bai kopumā.

IevÄ“rojot augstāk minÄ“to, lÅ«dzam skaidrot, kas un kāda veidā konstatÄ“s un zinātniski pamatos to, ka Latvijā ir apturÄ“ta Covid-19 infekcijas izplatÄ«ba, lai lemtu par Covid 19 infekcijas pārvaldÄ«bas likuma darbÄ«bas apturÄ“šanu. Proti, tieši pie kādiem kritÄ“rijiem (kādā veidā konstatÄ“tiem, uz kādiem pārbaudÄ«tiem, ticamiem, atzÄ«tiem un polemikā veidotiem un balstÄ«tiem avotiem) tiks lemts par objektÄ«vas nepieciešamÄ«bu saglabāt personu ierobežojošos pasākumus vai tos atcelt. Vienlaikus lÅ«dzam skaidrot objektÄ«vo nepieciešamÄ«bu un tiesisko pamatu indivÄ«da tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu ierobežošanai, kā arÄ« to, kas apliecina, vai indivÄ«ds ir potenciāli bÄ«stams sabiedrÄ«bas drošÄ«bai un veselÄ«bas aizsardzÄ«bai. Papildus lÅ«dzam sniegt informāciju, kādi ir tiesiskie mehānismi, kā indivÄ«dam aizsargāt savas tiesÄ«bas un intereses pie šÄda konstatÄ“juma vai apliecinājuma esamÄ«bas. VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka vairāk kā gadu valsts ir atzinusi (leÄ£itimizÄ“jusi) neprecÄ«zus testus kā pamatu indivÄ«da tiesÄ«bu ierobežošanai bez jebkādas iespÄ“jas tos apstrÄ«dÄ“t taisnÄ«gā tiesā, tādÄ“jādi aizskarot virkni Latvijas SatversmÄ“ noteikto pamattiesÄ«bu.

Komunikācija ar sabiedrÄ«bu^[9] un vispusÄ«gas informācijas nesniegšana

PretÄ“ji esošajam tiesiskajam regulÄ“jumam (tajā skaitā ar Latvijas Republikas Satversmi aizsargātajām pamattiesÄ«bām, tai skaitā tiesÄ«bām uz autonomiju, un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 330 “ Vakcinācijas noteikumi”) un RezolÅ«cijas prasÄ«bām informÄ“t, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brÄ«vprātÄ«ga un tiek respektÄ“tas ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas un izvÄ“le nevakcinÄ“ties, VeselÄ«bas ministrija un Ä«paši par tās darbÄ«bu politiski atbildÄ«gais D. Pavļuts masu saziņas lÄ«dzekļos galvenokārt uzsver nevakcinÄ“to personu iespÄ“jamos ierobežojumus, nostādot tās pretstatā vakcinÄ“tajām personām kā vienÄ«go iespÄ“ju apkarot vÄ«rusu, bÅ«t sociāli atbildÄ«gam un saņemt privilÄ“Ä£ijas jeb priekšrocÄ«bas. ŠÄdi tiek apzināti izraisÄ«ta, uzturÄ“ta un veicināta sabiedrÄ«bas sašÄ·elšanās un cilvÄ“ku, kas vÄ“las izmantot savas tiesÄ«bas nevakcinÄ“ties, nosodÄ«jums un psiholoÄ£iskais spiediens uz viņiem.

Tapāt no vairākām publikācijām masu saziņas lÄ«dzekļos var redzÄ“t tendences padarÄ«t vakcināciju par obligātu vai arÄ« atbalstÄ«t vismaz atsevišÄ·u profesiju obligātās vakcinācijas nepieciešamÄ«bu. ŠÄdā veidā informācija tiek bÅ«tiski kropļota, bet sabiedrÄ«ba tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iebiedÄ“ta. Papildus Latvijas normatÄ«vajā regulÄ“jumā un RezolÅ«cijā norādÄ«tajam, arÄ« Tieslietu ministrijas ziņojums tiešÄ veidā uzsver, ka obligātas vakcinācijas pienākums vÄ“rtÄ“jams kritiski un piesardzÄ«gi, tā vietā pastāv iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties alternatÄ«vus, pamattiesÄ«bas mazāk ierobežojošus vai vispār neierobežojošus lÄ«dzekļus.

SvarÄ«gi arÄ« norādÄ«t, ka masu saziņas lÄ«dzekļos publiski pieejamā informācija saistÄ«bā ar vakcinācijas priekšrocÄ«bām ir balstÄ«ta uz vienpusÄ“jiem zinātniskiem un klÄ«niskiem pÄ“tÄ«jumiem un neatklāj vispusÄ«gu informāciju.^[10] UzticamÄ«bu vakcÄ«nām sabiedrÄ«bā ir jāveicina ar caurskatāmu un atklātu komunikāciju, nevis iebiedÄ“šanu vai manipulÄ“jošu informācijas pasniegšanu tādā veidā, ka tiek uzsvÄ“rtas tikai vakcinācijas priekšrocÄ«bas, nenorādot uz tās trÅ«kumiem, problemātiskajiem aspektiem un vakcinÄ“šanas izvÄ“les brÄ«vÄ«bu bez sankcijām vai ierobežojumiem no valsts puses.

SaistÄ«bā ar iepriekš minÄ“to, jānorāda, ka konsekventi netiek sniegta informācijas par vakcÄ«nu efektivitāti. Proti, ka:

vakcÄ«na neizslÄ“dz saslimšanu ar Covid-19;

pašlaik nav precÄ«zi zināma vakcÄ«nu efektivitāte pret arvien jaunajiem vÄ«rusa paveidiem, arÄ« tādiem, kas vÄ“l tikai var izveidoties;

nav zināms aizsardzÄ«bas ilgums, nav informācijas par vakcÄ«nas efektivitāti un revakcinācijas nepieciešamÄ«ba;

nav precīzu pētījumu, ka vakcīna samazina Covid-19 izplatību;

vakcinÄ“tajām cilvÄ“kam var nebÅ«t Covid-19 simptomu, taču viņš var turpināt pārnÄ“sāt vÄ«rusu un apdraudÄ“t citus cilvÄ“kus, kuri vÄ“l nav vakcinÄ“ti.^[11]

Tā, piemÄ“ram, VeselÄ«bas ministrija nosakot, ka pašizolācija, atgriežoties no trešajām valstÄ«m, ir jāievÄ“ro arÄ« vakcinÄ“tajām personām, pati netieši apliecina, ka vakcinācija nepasargā nedz indivÄ«du no smagas vai letālas saslimšanas, nedz arÄ« veicina kopÄ“jo sabiedrÄ«bas drošÄ«bu.

Tāpat bÅ«tu attiecÄ«gi jāizvÄ“rtÄ“ un jāinformÄ“, ka vÄ«rusa attÄ«stÄ«bā var bÅ«t nepieciešamas atkārtotas vakcinācijas (kādas un cik bieži), jo tas var ietekmÄ“t iespÄ“ju reāli sasniegt iecerÄ“tos sabiedrÄ«bas veselÄ«bas mÄ“rÄ·us.

ArÄ« Tieslietu ministrijas ziņojumā ir uzsvÄ“rts, ka nav skaidru pierādÄ«jumu par vakcinācijas pret Covid-19 radÄ«tās aizsardzÄ«bas ilgumu un aizsardzÄ«bu pret jaunajiem SARS-CoV-2 variantiem. Tajā pašÄ laikā gan Eiropas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra, gan SlimÄ«bu kontroles un novÄ“ršanas centrs ziņojumos ir uzsvÄ“rts, ka tiek reÄ£istrÄ“ti saslimšanas gadÄ«jumi arÄ« vakcinÄ“to personu vidÅ«, tādēļ arÄ« vakcinÄ“tajām personām ir jāievÄ“ro piesardzÄ«bas pasākumi, tiekoties ar nevakcinÄ“tām personām, Ä«paši tiekoties ar personām, kurām ir augsts risks saistÄ«bā ar Covid-19 saslimšanu.

Papildus jānorāda, ka atbilstoši RezolÅ«cijas 7.3.2. punktam valdÄ«bai ir jānodrošina, ka persona, kas nevÄ“las vai nedrÄ«kst vakcinÄ“ties veselÄ«bas stāvokļa dēļ, nav pakļauta diskriminācijai. Šeit bÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka, pirmkārt, pašreiz Eiropas SavienÄ«bā kā pierādÄ«jums nesaslimšanai ar Covid–19 darbojas trÄ«s instrumenti jeb risinājumi, no kuriem vakcinācija ir tikai viens no tiem. Otrkārt, valdÄ«bai un Ä«paši VeselÄ«bas ministrijai ar tās politisko vadÄ«tāju ir jāpārtrauc radÄ«t Latvijas sabiedrÄ«bai priekšstatu, ka tikai attiecÄ«bā uz vakcinÄ“tām personām varÄ“s atcelt (daļēji vai pilnÄ«bā) Covid-19 ierobežojumus, vÄ“l jo vairāk šajā stadijā bÅ«tu jāatturas no tāda veida normatÄ«vo aktu pieņemšanas. ŠÄda rÄ«cÄ«ba ir maldinoša, pieņemtajam Eiropas SavienÄ«bas regulÄ“jumam neatbilstoša un diskrimināciju radoša.

IevÄ“rojot augstāk minÄ“to, lÅ«dzam skaidrot, kādā veidā un uz kādiem zinātniski pierādÄ«tiem faktiem valdÄ«ba veidos saprātÄ«gu un pamattiesÄ«bas aizsargājošu pieņēmumu par vakcināciju kā galveno pamatu Covid-19 infekcijas ierobežošanai. Å…emot vÄ“rā publiskajā telpā izskanÄ“jošo Valsts prezidenta viedokli,^[12] ka atvieglojumu piešÄ·iršana vakcinÄ“tajiem nav diskriminācija, bet sabiedrÄ«bas drošÄ«bas aizsardzÄ«ba, lÅ«dzam Valsts prezidenta skaidrojumu kāds kritÄ“rijs un fakts pieļaus objektÄ«vu pamatu atšÄ·irÄ«gai attieksmei pret personām, kas atrodas vienādos un salÄ«dzināmos apstākļos (proti, nevakcinÄ“šanās bÅ«tisku risku, grÅ«tniecÄ«bas, dažādu hronisku slimÄ«bu un komplikāciju gadÄ«jumos un tml.). Vienlaikus lÅ«dzam skaidrot, kā privilÄ“Ä£iju jeb priekšrocÄ«bu piešÄ·iršana tieši vakcinÄ“tām personām (pamattiesÄ«bu ierobežošanas atcelšana) garantÄ“s tiesiskās kārtÄ«bas pastāvÄ“šanu.

VakcÄ«nas drošÄ«ba, blakus efekti un valsts pienākums atlÄ«dzināt kaitÄ“jumu

Ir jābÅ«t pieejamiem datiem, kas pierāda, ka vakcÄ«na ir atzÄ«ta par drošu. Valstij ir pienākums informÄ“t par vakcÄ«nas drošumu un blakus efektiem. Tas tiešÄ veidā izriet kā no Rekomendāciju 2. punkta, tā arÄ« no RezolÅ«cijas 7.3.4. apakšpunkta.

JāatzÄ«mÄ“, ka esošajā stadijā trÅ«kst pÄ“tÄ«jumu, vai Covid-19 vakcÄ«nas ir drošas vai nedrošas, turklāt vakcÄ«nas ir dažādas, un vismaz AstraZeneca gadÄ«jumā tika novÄ“roti vairāki nāves gadÄ«jumi. SecÄ«gi pirmšÄ·ietami bÅ«tu pārāk agri informÄ“t par vakcÄ«nu drošumu un blakus efektiem, bet, to darot, jābÅ«t maksimāli piesardzÄ«giem un jānorāda uz visiem iespÄ“jamiem riskiem un blakus efektiem.

Apskatot pacienta informÄ“to piekrišanu Covid-19 vakcinācijas veikšanai, tajā nav norādÄ«ta informācija, ka vakcÄ«na ir droša. Tā vietā ar piekrišanas aizpildÄ«šanu no pacienta puses tiek apliecināts, ka pacientam ir saprotama VISA (!!!) informācija par vakcÄ«nu un ar vakcinācijas veikšanu saistÄ«tajiem riskiem un iespÄ“jamiem blakusparādÄ«bām. ŠÄdu piekrišanu nevar uzskatÄ«t par pietiekamu, lai atbrÄ«votu valsti no pienākuma sniegt informāciju par vakcÄ«nas drošumu, riskiem un blakus efektiem. Pacients, kas paraksta šÄdu piekrišanu, faktiski netiek uzskatÄ«ts, ka ir informÄ“ts par vakcÄ«nas riskiem un blakus efektiem. Faktiski šÄda veida piekrišanā, kas noslÄ“gta starp valsti un patÄ“rÄ“tāju, ir iekļauti netaisnÄ«gi noteikumi, kas ir atzÄ«stami par spÄ“kā neesošiem, jo valsts nevar sevi atbrÄ«vot no pienākumu sniegt informāciju par visiem riskiem un blakus efektiem, kā arÄ« no pienākuma uzņemties atbildÄ«bu var veselÄ«bas kaitÄ“jumu vai nāvi, ko var izraisÄ«t vakcÄ«na.

AttiecÄ«bā uz valsts atbildÄ«bu par veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas riskiem Covid-19 vakcÄ«nas dēļ jānorāda, ka Pasaules VeselÄ«bas organizācijas Rekomendāciju 2. punktā un Eiropas padomes parlamentārā asamblejas RezolÅ«cijas 7.1.5. punktā ir Ä«paši uzsvÄ“rts, ka pat tad, ja Covid-19 vakcÄ«na tiek uzskatÄ«ta par pietiekami drošu, valstij bÅ«tu jāparedz speciālie efektÄ«vie kompensācijas mehānismi, lai nodrošinātu, ka cilvÄ“ki, kuriem ir nodarÄ«ts kaitÄ“jums vakcinācijas dēļ, varÄ“tu saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzÄ«bu pret kaitÄ“jumu un kompensāciju.

KamÄ“r valstij nav pilnvÄ“rtÄ«gas informācijas par vakcÄ«nas drošumu un efektÄ«va kompensācijas mehānisma par Covid-19 vakcinācijas nodarÄ«to kaitÄ“jumu, valstij ir jābÅ«t Ä«paši piesardzÄ«gai jebkādu privilÄ“Ä£iju jeb priekšrocÄ«bu radÄ«šanā vakcinÄ“tajām personām kopsakarā ar nevakcinÄ“to personu nostādÄ«šanu nevienlÄ«dzÄ«gajā stāvoklÄ«.

LÄ«dz ar to lÅ«dzam skaidrot - ar kādiem mehānismiem un no kādiem finanšu avotiem valsts atlÄ«dzinās indivÄ«dam radÄ«to tiesÄ«bu aizskārumu un zaudÄ“jumus, proti, ja vakcinācija radÄ«s komplikācijas, kaitÄ“jumu veselÄ«bai vai pat nāvi (kāda valsts iestāde to pārraudzÄ«s, kāda bÅ«s finanšu izlietošanas kārtÄ«ba un piešÄ·iršanas metodoloÄ£ija).

LÅ«dzam skaidrot, kā valsts nodrošina indivÄ«da (pacienta) Pacienta tiesÄ«bu likumā noteiktās tiesÄ«bas uz informāciju (visas minÄ“tā likuma 4.pantā noteiktās tiesÄ«bas), informÄ“to piekrišanu un tiesÄ«bas atteikties no ārstniecÄ«bas.

Labas pārvaldÄ«bas principa ievÄ“rošanas pienākums

Labas pārvaldÄ«bas princips tieši nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā, nosakot, ka valsts pārvaldei savā darbÄ«bā jāievÄ“ro labas pārvaldÄ«bas princips. Šajā principā vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi ietverti ar vienotu mÄ“rÄ·i realizÄ“t personu tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizsardzÄ«bu publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecÄ«bās.

Labas pārvaldÄ«bas principa realizācija ir nozÄ«mÄ«ga, lai valsts ikvienam garantÄ“tu iespÄ“ju realizÄ“t tiesÄ«bas un tiesiskās intereses attiecÄ«bās ar valsts institÅ«ciju: 1) ierobežojot valsts pārvaldes patvaļu un ļaunprātÄ«gu varas izmantošanu; 2) nodrošinot sabiedrÄ«bas aizsardzÄ«bu pret valsts varas neierobežotu izpausmi; 3) reglamentÄ“jot privātpersonas un valsts pārvaldes tiesisko attiecÄ«bu un faktiskās rÄ«cÄ«bas izpausmju robežas.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 ir ieviesis vairākas korekcijas, ietekmÄ“jot kā politiku, tā arÄ« ekonomiku un valsts pārvaldi kopumā, kopÄ“jā valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba, pieņemot vairākus nepārdomātus lÄ“mumus, neloÄ£iskus un netaisnÄ«gus ierobežojumus, kā arÄ« veicot informācijas par Covid-19 jautājumiem apriti komunikācijā ar sabiedrÄ«bu, norāda uz ilgstošu un sistemātisku labas pārvaldÄ«bas principa pārkāpumu.

ValdÄ«bai ir pienākums ievÄ“rot labas pārvaldÄ«bas principu, tajā skaitā rÅ«pÄ«gi apsverot vakcinācijas noteikšanas iespÄ“jamo ietekmi un sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos, sniedzot pilnvÄ“rtÄ«gu un vispusÄ«gu informāciju par Covid-19 testiem, saslimšanu, vakcināciju un personu tiesÄ«bas nevakcinÄ“ties. NeuzticÄ«ba varas iestādÄ“m var sakņoties neÄ“tiskas medicÄ«nas un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politikas un prakses vÄ“sturÄ“, kā arÄ« strukturālā nevienlÄ«dzÄ«bā. PilnvÄ“rtÄ«gas informācijas nesniegšanu un obligātās vakcinācijas popularizÄ“šanu var uzskatÄ«t par nevienlÄ«dzÄ«bas vai citādi domājošo apspiešanas veidu, nepamatoti ierobežojot cilvÄ“ktiesÄ«bas, kā arÄ« radot vakcinÄ“to un nevakcinÄ“to personu nevienlÄ«dzÄ«bu, tos iebiedÄ“jot un nostādot vienai pret otru kā ienaidniekus.

Lūdzam skaidrot, kādā periodā indivīdam un sabiedrībai kopumā tiks atjaunotas Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības un brīvības.

IevÄ“rojot labas pārvaldÄ«bas principu un ārkārtas situācijas neesamÄ«bu, aicinām valdÄ«bu veidot padziļinātu diskusiju un pÄ“tÄ«jumos balstÄ«tu lÄ“mumu pieņemšanu, iesaistot sabiedrÄ«bu un jomu profesionāļus, nodrošinot lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus apstākļus viedokļu uzklausÄ«šanai, interešu aizsardzÄ«bai un taisnÄ«gākā risinājuma atrašanai.

Å…emot vÄ“rā visu iepriekšminÄ“to, kā arÄ« pamatojoties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolÅ«ciju Nr. 2361, 2021. gada 13. aprīļa Pasaules VeselÄ«bas organizācijas rekomendācijām par Covid-19 obligātu vakcināciju, Tieslietu ministrijas sagatavoto informatÄ«vo ziņojumu “IespÄ“jamie vakcinÄ“šanās pret Covid-19 infekciju motivÄ“jošie lÄ«dzekļi” un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu,

lūdzam:

pārtraukt jebkādu rÄ«cÄ«bu, kas nostāda nevakcinÄ“tās personas mazāk aizsargātā stāvoklÄ«, salÄ«dzinot ar vakcinÄ“tām personām, norādot uz personas tiesÄ«bām izvÄ“lÄ“ties kādu no trim Eiropas Komisijas noteiktajiem Covid-19 neesamÄ«bas apliecinājumiem (tests, kas pierāda inficÄ“šanās ar Covid-19 neesamÄ«bu, pārslimošana, vakcÄ«na);

komunikācijā ar sabiedrību precīzi norādīt, ka vakcinācija ir brīvprātīga un tiek respektētas ikviena cilvēka tiesības un izvēle nevakcinēties;

sniegt skaidrojumu par veselÄ«bas ministra Daniela Pavļuta pausto saistÄ«bā ar Covid-19 testu neprecizitātÄ“m, paskaidrojot, kā tas ir ietekmÄ“jis inficÄ“šanas ar Covid-19 statistiku;

vispusÄ«gi sniegt informāciju par vakcÄ«nu, norādot, ka 1) vakcÄ«na neizslÄ“dz saslimšanu ar Covid-19; 2) pašlaik nav precÄ«zi zināma vakcÄ«nu efektivitāte pret vÄ«rusa paveidiem, arÄ« tādiem, kas vÄ“l tikai var izveidoties; 3) nav zināms aizsardzÄ«bas ilgums, informācijas par vakcÄ«nas efektivitāti un revakcinācijas nepieciešamÄ«ba; 4) nav precÄ«zu pÄ“tÄ«jumu, ka vakcÄ«na samazina Covid-19 izplatÄ«bu; 5) vakcinÄ“tam cilvÄ“kam var nebÅ«t Covid-19 simptomu, taču viņš var turpināt pārnÄ“sāt vÄ«rusu un apdraudÄ“t citus cilvÄ“kus, kuri vÄ“l nav vakcinÄ“ti;

pacienta rakstveida piekrišanas veikt Covid-19 vakcināciju veidlapā sniegt informāciju par visiem vakcinācijas riskiem un blakus efektiem, valstij uzņemoties atbildÄ«bu par vakcÄ«nu nodarÄ«to kaitÄ“jumu veselÄ«bai vai dzÄ«vÄ«bai;

paredzÄ“t speciālu budžeta finansÄ“jumu ar Covid-19 vakcÄ«nu saistÄ«to risku cilvÄ“ka veselÄ«bai vai dzÄ«vÄ«bai kompensÄ“šanai, nosakot ātru un efektÄ«vu kompensācijas mehānismu, attiecÄ«gi informÄ“jot sabiedrÄ«bu par savām tiesÄ«bām uz kompensāciju.

---

^[1] Pieejams: https://pace.coe.int/en/files/29004/html

^[2] Pieejams: https://www.who.int/publications/i/item/WHO-2019-nCoV-Policy-brief-Mandatory-vaccination-2021.1

^[3] Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501486&mode=mk&date=2021-04-27

^[4] 24. maijs, 2021. LÄ“mums par skatÄ«tāju ielaišanu hokeja spÄ“lÄ“s bÅ«s jāpieņem valdÄ«bai. Pieejams: https://www.la.lv/pavluts-lemums-par-skatitaju-ielaisanu-hokeja-speles-bus-japienem-valdibai

^[5] 2020. gada 17. oktobris. Epidemiologs: Covid-19 testa precizitāti ietekmē paņemtā materiāla kvalitāte un vīrusa daudzums organismā. Pieejams: https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/epidemiologs-covid-19-testa-precizitati-ietekme-panemta-materiala-kvalitate-un-virusa-daudzums-organisma/

^[6] Latvijas jaunieši atzÄ«st, ka Covid-19 pandÄ“mijas laikā pasliktinājusies viņu mentālā veselÄ«ba. Pieejams: https://www.la.lv/latvijas-jauniesi-atzist-ka-covid-19-pandemijas-laika-pasliktinajusies-vinu-mentala-veseliba (aplÅ«kots 2021.gada 25.maijā).. | Veselam.lv.

^[7] Galvenie sociālekonomiskie rādītāji Latvijā Covid 19 ietekmē. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/covid19/riku-panelis (aplūkots 2021.gada 25.maijā).

^[8] Bezdarba līmenis. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/bezdarba-limenis-2020-gada-decembri (aplūkots 2021.gada 25.maijā).

^[9] Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021.gada 27.janvāra rezolÅ«cijā “Covid-19 vakcÄ«nas: Ä“tiski, juridiski un praktiski apsvÄ“rumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1. apakšpunktā paredzÄ“ts: “nodrošināt pilsoņu informÄ“šanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinÄ“t, ja viņi to nevÄ“las darÄ«t paši.”

^[10] Tā, piemÄ“ram, pastāv viedokļi, ka tieši vakcinācija veicina jaunu mutāciju rašanos (skat. Nobela prÄ“mijas laureāta un HIV infekcijas atklājÄ“ja prof. Luc Montagnier viedokli), tā saasina komplikācijas un infarkta un iekaisuma riskus (skat., piemÄ“ram, CDC studying reports of heart inflammation in young Covid vaccine recipients | Coronavirus | The Guardian, u.c.), kā arÄ« to, ka veselaejai un imÅ«ni stiprākai sabiedrÄ«bas daļai jāizslimo dabiski, lai veicinātu pūļa imunitāti. Vienlaikus arÄ« šobrÄ«d vakcinÄ“tāko iedzÄ«votāju valstu pieredze liecina, ka tas nepasargā no jaunu saslimšanas gadÄ«jumu skaita pieauguma.

^[11] 13. maijs, 2021. VM gatavojas iespÄ“jamai revakcinācijai pret Covid-19 – visticamāk, jau nākamgad. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vm-gatavojas-iespejamai-revakcinacijai-pret-covid-19--visticamak-jau-nakamgad.a404450/, Covid-19, periodiski vajadzÄ“s vakcinÄ“ties vÄ“lreiz. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/visparigi-jautajumi-par-vakcinam. 18. maijs 2021 PerevošÄikovs: Vakcinācija diemžēl nepasargā no saslimšanas ar Covid-19 . Pieejams: https://www.la.lv/perevoscikovs-vakcinacija-diemzel-nepasarga-no-saslimsanas-ar-covid-19; https://www.spkc.gov.lv/lv/visparigi-jautajumi-par-vakcinam

^[12] Valsts prezidents: Atvieglojumu noteikšana vakcinÄ“tajiem nav diskriminācija. Pieejams: https://www.la.lv/valsts-prezidents-atvieglojumu-noteiksana-vakcinetajiem-nav-diskriminacija (aplÅ«kots 2021.gada 25.maijā).