AtklÄta vÄ“stule par zinÄtniekiem un valsti
ZinÄtnieku grupa* · 21.04.2015. · Komentāri (15)PastÄv liela vienprÄtÄ«ba par Latvijas zinÄtnes kritisko stÄvokli. ZinÄtnieku vidÅ« ir populÄri meklÄ“t esošo apstÄkļu iemeslus Ärpus pašu rindÄm. Nereti tiek vainota valsts un politiÄ·i, jo tie nesaskata lielo zinÄtnes potenciÄlu un tÄdÄ“jÄdi iznieko iespÄ“ju ieguldÄ«t savÄ nÄkotnÄ“.
MÄ“s, zemÄk parakstÄ«jušies, vÄ“ršamies pie plašÄkas sabiedrÄ«bas, lai darÄ«tu zinÄmu, ka vismaz daļa zinÄtnieku esošajÄ situÄcijÄ saskata nerealizÄ“tas iespÄ“jas un arÄ« daudzus pienÄkumus un uzdevumus, kas jÄveic pašiem zinÄtniekiem neatkarÄ«gi no valsts atbalsta vai traucÄ“kļiem.
Valsts iekÄrtas maiņa pirms 25 gadiem varÄ“ja nest lÄ«dz vÄ“l vairÄk pozitÄ«vu izmaiņu arÄ« zinÄtnÄ“, tomÄ“r liela daļa vainas meklÄ“jama pašu zinÄtnieku sabiedrÄ«bas neizdarÄ«bÄ, pašapmierinÄtÄ«bÄ un pasivitÄtÄ“, kas neļÄva un bieži vien joprojÄm neļauj iekļauties starptautiskajÄ zinÄtniskajÄ apritÄ“. TÄdÄ“jÄdi daudzÄs zinÄtņu nozarÄ“s, lÄ«dzÄ«gi kÄ valsts tautaimniecÄ«bÄ kopumÄ, neveidojÄs konkurÄ“tspÄ“ja un saglabÄjÄs morÄli novecojušÄs – institucionÄli administratÄ«vÄs un personÄlÄs – struktÅ«ras.
Nav viegli pÄriet no valsts, kurÄ zinÄtnieki ir centralizÄ“ti uzturÄ“ta mehÄnisma skrÅ«vÄ«tes, uz demokrÄtisku valsti, kur arÄ« pašiem jÄuzņemas atbildÄ«ba par sevi, savas pÄrstÄvÄ“tÄs zinÄtnes nozares un – plašÄkÄ nozÄ«mÄ“ – valsts izaugsmi. PÄrejas grÅ«tÄ«bas var veicinÄt pÄ“dÄ“jÄ laikÄ publiski pausto atsevišÄ·u zinÄtnieku jÅ«smu par autoritÄru vai totalitÄru sistÄ“mu ietvaros radÄ«tajiem zinÄtnes modeļiem, kas ir pretrunÄ ar mÅ«su nostÄju.
MÄ“s pilnÄ«bÄ atbalstam demokrÄtiju kÄ iekÄrtu, kas prasa ne tikai visas tautas aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu, bet arÄ« ikviena indivÄ«da atbildÄ«bu savÄ un savas valsts priekšÄ. Tas ir ceļš uz atklÄtu un atvÄ“rtu, tolerantu un kritiski domÄjošu sabiedrÄ«bu. DemokrÄtiju apgÅ«st visi balsstiesÄ«gie, un Latvijas vÄ“lÄ“tÄju panÄkumi šajÄ virzienÄ divdesmit gadu laikÄ ir atzÄ«stami, it Ä«paši salÄ«dzinot ar daudzÄm bijušajÄm PSRS republikÄm. IlggadÄ«gu vienpersonisku valstu vadÄ«tÄju (arÄ« KÄrļa Ulmaņa) režīmi, kas brīžiem tiek raksturoti kÄ paraugs savas izlÄ“mÄ«bas un skaidrÄ«bas dēļ, nav alternatÄ«va ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai.
Noteikti ir konstruktÄ«vi jÄkritizÄ“ Latvijas valsts un tÄs struktÅ«ru vÄjÄs vietas, kas tieši ietekmÄ“ zinÄtniskÄ darba efektivitÄti. JÄturpina darbs pie zinÄtnes finansÄ“juma palielinÄjuma. TajÄ pašÄ laikÄ zinÄtniekiem ir jÄieklausÄs vietÄ“jo un starptautisko ekspertu kritikÄ ne tikai par zinÄtnes pÄrvaldi, bet arÄ« pašu zinÄtnieku problÄ“mÄm un neizdarÄ«bÄm.
Nav jÄapbrÄ«no vienam otrs par to, cik labi mÄ“s tomÄ“r esam vÄjÄ finansÄ“juma apstÄkļos. JÄatzÄ«st, ka pašreizÄ“jais zinÄtnes statuss LatvijÄ un zemÄkais finansÄ“juma lÄ«menis Baltijas valstÄ«s lielÄ mÄ“rÄ ir arÄ« mÅ«su pašu pieļauts. Ja politiÄ·i nedzird par zinÄtni vÄ“lÄ“tÄju prasÄ«bÄs, zinÄtnieki nav bijuši uzdevumu augstumos.
Lai arÄ« LatvijÄ ir lielas problÄ“mas ar zinÄtnes finansÄ“šanu, valsts ir nodrošinÄjusi mÅ«su zinÄtniekiem iespÄ“ju ar vienÄdiem noteikumiem konkurÄ“t ar citiem zinÄtniekiem par ES zinÄtnei paredzÄ“to finansÄ“jumu un piesaistÄ«t to Latvijai. ZinÄtniekiem pašiem jÄnostÄjas uz smagÄ, ilgÄ, bet arÄ« fascinÄ“jošÄ un iekšÄ“ji motivÄ“jošÄ ceļa uz starptautiskiem panÄkumiem, atzinÄ«bu un cieņu. ArÄ« tad, ja jÄsÄk ļoti neizdevÄ«gÄ pozÄ«cijÄ, un arÄ« tad, ja daļa šÄ« ceļa ir veicama Ärpus Latvijas.
MÅ«suprÄt, nav citas alternatÄ«vas mÅ«sdienÄ«gas zinÄtnes attÄ«stÄ«bai. ŠÄdos apstÄkļos paļaušanÄs, galvenokÄrt, uz valsts finansÄ“jumu zinÄtnei uzskatÄma par vienpusÄ«gu un neperspektÄ«vu pieeju. Valsts var tikai vairÄk vai mazÄk atvieglot mÅ«su attÄ«stÄ«bu, nevis veikt to mÅ«su vietÄ.
Ja spÄ“sim izcÄ«nÄ«t intelektuÄlo cīņu globÄlajÄ zinÄtnieku konkurencÄ“, spÄ“sim radÄ«t un apliecinÄt sabiedrÄ«bai tÄdas vispÄratzÄ«tas un starptautiskajÄ akadÄ“miskajÄ vidÄ“ augstÄ godÄ turÄ“tÄs vÄ“rtÄ«bas kÄ godÄ«gumu, atbildÄ«gumu, caurspÄ«dÄ«gumu, tad arÄ« LatvijÄ zinÄtnieki bÅ«s cieÅ†Ä un pamatoti jutÄ«sies vajadzÄ«gi un novÄ“rtÄ“ti.
VÄ“lamies uzsvÄ“rt, ka mÅ«su rokÄs ir daudz vairÄk iespÄ“ju, nekÄ bieži vien šÄ·iet, tomÄ“r to realizÄcija jÄsÄk ar sevi, lai pÄrrautu valsts un zinÄtnieku kopienas savstarpÄ“jÄs vainošanas apburto loku.
Ja esat zinÄtnieks (vecums nav svarÄ«gs) un vÄ“laties pievienoties parakstÄ«tÄjiem, sÅ«tiet e-pastu uz [email protected] norÄdot zinÄtnisko grÄdu, vÄrdu, uzvÄrdu un, ja vÄ“laties, arÄ« amatu un/vai darba vietu. TÄdÄ“jÄdi JÅ«s pievienosieties parakstÄ«tÄjiem tÄ«mekļa saitÄ“ http://ljza.lv/vestule/
* Dr. sc. ing. Egils StalidzÄns, Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs
Dr. art. Daina LÄce, Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniece
Msc. biol. JÄnis Liepiņš, Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas valdes loceklis
Dr. iur. Kitija Bite, Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas valdes locekle
Dr. sc. ing. Gita Šakale, Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas valdes locekle
Dr. hist. Gatis KrÅ«miņš, Latvijas Jauno zinÄtnieku apvienÄ«bas KonsultatÄ«vÄs padomes priekšÄ“dÄ“tÄjs, Vidzemes Augstskolas rektors
Dr.sc. comp. Andris Ambainis, Latvijas UniversitÄtes profesors, Latvijas ZinÄtņu AkadÄ“mijas Ä«stenais loceklis
Dr. phil. JurÄ£is ŠÄ·ilters, Latvijas UniversitÄtes SociÄlo zinÄtņu fakultÄtes asociÄ“tais profesors, LU KognitÄ«vo zinÄtņu un semantikas centra direktors
Dr. biol. Nils Rostoks, Latvijas UniversitÄtes BioloÄ£ijas fakultÄtes vadošais pÄ“tnieks
Ph.D. Leo SeļÄvo, Elektronikas un DatorzinÄtņu institÅ«ts, Latvijas UniversitÄtes Datorikas fakultÄte
Dr.sc.soc. JÄnis Daugavietis, CSP, LKA
Dr.sc.ing. Inese Poļaka, Latvijas UniversitÄtes MedicÄ«nas fakultÄtes vadošÄ pÄ“tniece
MSc. phys. Guntars Kitenbergs, Latvijas UniversitÄtes Fizikas un matemÄtikas fakultÄtes pÄ“tnieks
MBA. DÄvis Plotnieks, Banku augstskola
Dr. chem. Kristaps Jaudzems, Latvijas OrganiskÄs sintÄ“zes institÅ«ta vadošais pÄ“tnieks
Dr. Sc. Comm. MÄrtiņš KaprÄns, LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pÄ“tnieks
Dr.sc.soc. RenÄte CÄne, Biznesa augstskolas TurÄ«ba KomunikÄcijas zinÄtņu katedras docente