Iesaki rakstu:

Latvijas sabiedrÄ«ba ir deleģējusi jums tiesÄ«bas pārvaldÄ«t valsti. Valsts vadÄ«ba pastāv vienÄ«gi tāpÄ“c, lai radÄ«tu apstākļus cilvÄ“ku darbam, dzÄ«vei un tiesÄ«bām. Valsts vadÄ«bas un pārvaldes institÅ«ciju augstākais uzdevums ir pienākums nodrošināt tiesiskumu, jo bez tā nav valsts. Es tāpat kā citi Latvijas iedzÄ«votāji esmu sašutusi par visaptverošo valsts pārvaldes un tiesu patvaļu, bezatbildÄ«gumu, nesodāmÄ«bas apziņu, necieņu pret likuma varu un cilvÄ“kiem. Tas notiek Latvijas Republikā, un tas notika ar mani. Esmu izgājusi visu tiesisko procedÅ«ru, bet savu un sabiedrÄ«bas likumÄ«go tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu neesmu saņēmusi.

Lietas bÅ«tÄ«ba. Ķekavas pašvaldÄ«ba, ar saistošiem noteikumiem apstiprinot detālplānu, ir izdevusi ārÄ“jo normatÄ«vo aktu par ciema koplietošanas ielas izveidi. Šo lÄ“mumu sešu mÄ“nešu laikā varÄ“ja pārsÅ«dzÄ“t Satversmes tiesā. ŠobrÄ«d tas ir izlemts, neapstrÄ«dams lÄ“mums teritorijas plānošanas jomā, kur tiesiskā stabilitāte un paļāvÄ«ba ir bÅ«tiska. Elementāri un saprotami. Neskatoties uz to, Ķekavas pašvaldÄ«bas patvaļa ir tik liela, ka tā apstrÄ«d neapstrÄ«damo un nolemj nepildÄ«t pašas izdotu ārÄ“jo normatÄ«vo aktu, pretlikumÄ«gi pieļauj un atbalsta publiskas ciema ielas slÄ“gšanu, prasot visiem tās izmantotājiem dibināt lauku ceļa servitÅ«tu Civillikuma kārtÄ«bā.

To neparedz neviena tiesÄ«bu norma, jo koplietošanas iela un lauku ceļa servitÅ«ts ir nesavienojami jÄ“dzieni. Neviens Civillikuma punkts nereglamentÄ“ publisku ciema ielu izveidi un izmantošanu. Tā ir tÄ«ša un apzināta, prettiesiska pašvaldÄ«bas darbÄ«ba nevis sabiedrÄ«bas labā, bet kādās privātās interesÄ“s – korupcija. IedzÄ«votājiem gadiem ir liegtas SatversmÄ“ un normatÄ«vajos aktos garantÄ“tās cilvÄ“ktiesÄ«bas brÄ«vi pārvietoties pa publisku ielu, nav nodrošināta vienÄ«gā likumÄ«gā piekļuve dzÄ«vesvietām un Ä«pašumiem, tiesÄ«bas brÄ«vi rÄ«koties ar savu Ä«pašumu, saņemt bÅ«vatļauju, jo pašvaldÄ«ba savas funkcijas izlieto varas izrādÄ«šanai un iedzÄ«votāju terorizÄ“šanai.

Uz iesniegumu Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijai (VARAM) par pašvaldÄ«bas bezdarbÄ«bu, pieļaujot publiskas ielas slÄ“gšanu saņēmu korupciju pašvaldÄ«bā piesedzošu atbildi ar tādu pat prasÄ«bu dibināt lauku ceļa servitÅ«tu uz publiskas ielas. Situācijā, kad pašvaldÄ«bā pazÅ«d iela, kad pašvaldÄ«ba apstrÄ«d un nepilda pašas izdotu normatÄ«vo aktu, VARAM nevis norobežojas no likumpārkāpÄ“jiem, atjauno tiesiskumu, bet tos atbalsta, tātad pati ir korumpÄ“ta. Lai tiktu izpildÄ«ts bezstrÄ«dus kārtā pildāms normatÄ«vais akts, tiesiskā valstÄ« nav jāgriežas tiesā, bet jāsaņem tiesiskā aizsardzÄ«ba valsts pārvaldÄ“. Tā kā to nesaņēmu, biju spiesta griezties tiesā lietā, par kuru nav jātiesājas, bet bezstrÄ«dus kārtā jāpilda nevienā tiesā nepārsÅ«dzams lÄ“mums.

Tiesa pārkāpa materiālo un procesuālo tiesÄ«bu normas, rupji un nepamatoti ignorÄ“ja un sagrozÄ«ja izskatÄ«šanai pieņemto prasÄ«bu par pašvaldÄ«bas bezdarbÄ«bu, pieļaujot publiskas ciema ielas slÄ“gšanu, bet prettiesiski, pārkāpjot savas kompetences robežas, neievÄ“rojot Satversmes tiesas likumā stingri noteikto aizliegumu, revidÄ“ja, interpretÄ“ja, apstrÄ«dÄ“ja un noliedza spÄ“kā esošu bezstrÄ«dus kārtā pildāmu lÄ“mumu, kas ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi Satversmes un citu tiesÄ«bu normu apstrÄ«dÄ“šanai. LÄ“mumā norādÄ«tie motÄ«vi: publiskas lietošanas statuss ielai nav noteikts ne šobrÄ«d, ne pārskatāmā nākotnÄ“ (tas apgalvots par pašvaldÄ«bas izdotu ārÄ“jo normatÄ«vo aktu par publiskas koplietošanas ielas izveidi, turklāt tiesa deklarÄ“ sev piemÄ«tošas gaišredzÄ«bas spÄ“jas paredzÄ“t, kādus lÄ“mumus pašvaldÄ«ba pieņems nākotnÄ“, bet neredz tos, kas jau pieņemti), pašvaldÄ«ba nav plānojusi ielu izveidot kā publiskas lietošanas ceļu ( gan plānojusi, gan izveidojusi ar teritorijas plānojumu un detālplānu), nonāk pretrunā pati ar sevi un deklarÄ“, ka šÄds normatÄ«vais akts ir pieņemts, bet tam nav nozÄ«mes.

Tas ir bezprecedenta gadÄ«jums Eiropas tiesu praksÄ“ – pārkāpjot kompetences robežas, apstrÄ«dÄ“t bezstrÄ«dus kārtā pildāma Teritorijas plānojuma un detālplāna esamÄ«bu, nozÄ«mi un tiesiskumu, kad fakti, dokumenti, pierādÄ«jumi un tiesÄ«bu normas rāda pretÄ“jo. PÄ“c šÄdiem meliem taisnÄ«ga, objektÄ«va un neatkarÄ«ga tiesa vairs nav iespÄ“jama. Fundamentāls defekts tiesas procesā padara tiesvedÄ«bu bez tiesiska pamata un juridiskā spÄ“ka. Šis neleÄ£itÄ«mais lÄ“mums kopš spÄ“kā stāšanās brīža ir atkritis pats par sevi kā nespÄ“jÄ«gs atcelt iepriekš pieņemtu nepārsÅ«dzamu lÄ“mumu, Ķekavas pagasta Teritorijas plānojumu, ar saistošiem noteikumiem apstiprināto detālplānu, valstÄ« pastāvošos likumus, Satversmi. LÄ“mums nevar nevienam uzlikt nekādus pienākumus, ne piešÄ·irt kādas tiesÄ«bas – tam nav saistoša spÄ“ka nevienā vietā un nekad.

Ja piecās tiesas sÄ“dÄ“s vienpadsmit tiesneši, senatori un profesori, kā J. Briede, kas māca jaunos juristus, raksta grāmatas par administratÄ«vajām tiesÄ«bām, kur viņa zina un saprot ar saistošiem noteikumiem pieņemtu normatÄ«vo aktu nozÄ«mi, kā J. Neimanis, kurš saņem paaugstinājumu strādāt Satversmes tiesā, visi kā viens pÄ“kšÅ†i aizmirst un nezina likumus, ignorÄ“ Satversmes tiesas likumu un tās judikatÅ«ru, ignorÄ“ stingri noteikto aizliegumu pārkāpt savas kompetences robežas, apstrÄ«d bezstrÄ«dus kārtā pildāma ārÄ“jā normatÄ«vā akta nozÄ«mi, pārkāpj tiesiskās paļāvÄ«bas un citus administratÄ«vā procesa principus, tad tā ir tiesas korupcija – prettiesiska, noziedzÄ«ga darbošanās, vainu pastiprinošos apstākļos, kādās privātās interesÄ“s. Tiesa atstājusi neizskatÄ«tu manu prasÄ«bu, kura ir vienÄ«gi administratÄ«vās tiesas kompetence, funkcija un pienākums un kuru likums nepieļauj izbeigt. Man ir neapstrÄ«damas tiesÄ«bas uz pirmo pieprasÄ«jumu bez laika noilguma prasÄ«t tiesai sniegt atbildi, ka lÄ“mums ir prettiesisks un spÄ“kā neesošs, kopš pieņemšanas brīža.

Ar tādiem pat panākumiem griezos pie TiesÄ«bsarga, KNAB un Ä¢enerālprokuratÅ«rā. Tiesiskā valstÄ« tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas norobežotos no nelikumÄ«bu piesegšanas un sauktu korumpÄ“tās amatpersonas un tiesnešus pie atbildÄ«bas, kā minimums – atstādinātu no amata, jo tiesiskai valstij ir svarÄ«ga tās reputācija. Ja tā nenotiek un korumpÄ“ti tiesneši turpina spriest tiesu, tad valsts to pieļauj. Valsts vadÄ«ba par to ir atbildÄ«ga, un tai jāgrib to izbeigt. Ceru, ka jums nav vienaldzÄ«ga Latvijas valsts, jÅ«s jÅ«tat atbildÄ«bu valsts iedzÄ«votāju priekšÄ un tāpat kā viņi esat ieinteresÄ“ti dzÄ«vot tiesiskā valstÄ«. LÅ«dzu jÅ«su nekavÄ“jošu rÄ«cÄ«bu tiesiskuma atjaunošanā.