Iesaki rakstu:

Latvijas radio formālā vadÄ«tāja Sigita RoÄ·e no profesionālā viedokļa ir bijusi – un acÄ«mredzot vÄ“l joprojām ir – izcila nejÄ“ga. NÄ“, ko nu tur liekuļot, – vienkārši stulbene.

VÄ“l saucoties Sigita Kirilka, viņa deva ļoti nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu viņas it kā vadÄ«tās ziņu aÄ£entÅ«ras BNS degradācijā un sekojošajā faktiskajā iznÄ«cÄ«bā.

Protams, kur šÄdam cilvÄ“kam bija likties, ja ne valsts darbā, - un tāpÄ“c savā ziņā viņas kļūšana par Latvijas Radio valdes locekli bija gandrÄ«z vai likumsakarÄ«ga.

Stulbums gan nenozÄ«mÄ“ to, ka tā nesÄ“js kritiskā brÄ«dÄ« nespÄ“j iekrampÄ“ties savā krÄ“slā un amata nosargāšanas labad ieziepÄ“ties no galvas lÄ«dz kājām, lai ielÄ«stu jebkurā jauno saimnieku virtuālajā atverÄ“.

Amatus savas totālās nespÄ“jÄ«bas dēļ zaudÄ“jot Latvijas radio vadÄ«tājam Aldim Pauliņam un atlikušajai valdei, RoÄ·e ieziepÄ“šanās un ielÄ«šanas manevrus izpildÄ«ja pietiekami talantÄ«gi, lai kļūtu par faktiski vienÄ«go sabiedriskā radio vadÄ«tāju.

Un, protams, nejēgai nonākot pie vadības svirām, tad tikai sākās pa īstam. Par lielām lietām nemaz nerunāsim, - pilnīgi pietiek ar uzskatāmiem, ikvienam pamanāmiem sīkumiem.

Laika ziņas sāka lasÄ«t cilvÄ“ks no, atvainojiet, acÄ«mredzot jau palÄ«gskolas. Ziņu izlaidumi klausÄ«tājam, kuram latviešu valoda bija dzimtā, aizvien izteiktāk pārvÄ“rtās te par zobu sāpÄ“m, te par humora piecminÅ«tÄ“m. Un tā tālāk.

Ar vārdu sakot, RoÄ·i no sabiedriskā radio vadÄ«tājas amata vajadzÄ“ja patriekt jau sen – ilgi pirms viņas histÄ“riskajiem paziņojumiem, pārmetumus par finanšu nejÄ“dzÄ«bām saistot ar Ä£eopolitisko situāciju un hibrÄ«dkara apstākļiem. PatiesÄ«bā viņai šajā amatā vispār nemaz nevajadzÄ“ja nonākt.

Taču veids, kādā šÄ« te RoÄ·e šodien ir zaudÄ“jusi amatu, normālā tiesiskā valstÄ«, kurā sabiedrisko mediju neatkarÄ«ba ir kaut kas vairāk par Ä“rtas žvadzināšanas un kladzināšanas tÄ“mu, nebÅ«tu iespÄ“jams.

Ja izlaist visu kārtÄ“jo gaisa tricināšanu, tad bÅ«tÄ«ba ir vienkārša: sapulcÄ“jas miniatÅ«rs politisko ielikteņu bariņš, kas tagad saucas Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome, un kā tāds nedaperÄ“tu masonu pulciņš nolemj – tā, sabiedriskā medija vadÄ«tāja ir zaudÄ“jusi mÅ«su uzticÄ«bu, lÄ«dz ar ko ir brÄ«va.

Kas ir šÄ« lÄ“muma pamatā, paskaidrots tā arÄ« netiek. Šis pulciņš mÄ“nešiem ilgi ir mÄ«lÄ“jis atsaukties uz par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem veiktu radio funkciju auditu, taču tik enerÄ£iski ir raustÄ«jies to nodot sabiedrÄ«bai, ka nav faktiski nekādu šaubu – audita slÄ“dzienā ir bijis pietiekami daudz arÄ« pašam pulciņam neÄ“rtu lietu.

Savukārt, kad politisko ielikteņu pulciņš lÄ“mumu par sabiedriskā medija vadÄ«tāja atlaišanu pamato ar fragmentiem no mistiskiem lÄ«gumiem, kuru slÄ“dzÄ“jus viņiem liedzot atklāt „komercnoslÄ“pums”, tas jau vairs nav pat smieklÄ«gi.

Atliek tikai jautāt – kādi tad „komercnoslÄ“pumi” ir NEPLP locekļiem un vai „komercnoslÄ“pumā” turÄ“tās personas, kuras esot par lÄ“tu naudu pirkušas Latvijas radio saturu, gadÄ«jumā nav tās pašas, kuras šos te locekļus tad arÄ« savulaik par locekļiem ir padarÄ«jušas. Tad, protams, visas lielās noslÄ“pumainÄ«bas iemesls skaidrs.

Bet, ja pavisam nopietni, tad tas, ka sabiedriskā medija vadÄ«tāju var atlaist šÄdā veidā, nav nekāds labais signāls par Latvijas valsts tiesisko situāciju kopumā, - par tādām blēņām kā mediju brÄ«vÄ«ba utml. nemaz nerunājot.

IzbrÄ«nu gan tas nerada – tāpat kā žēlÄ«gi padevÄ«gā klusÄ“šana, ar kādu „saimnieku” lÄ“mumu uztvÄ“ris tā sauktā sabiedriskā medija tā sauktais kolektÄ«vs. Bet kā gan citādi, ja „saimnieki” jau laikus par to ir parÅ«pÄ“jušies, pasolot šai „ceturtajai varai” algas pielikumu.