Iesaki rakstu:

Man ir bijis tas gods viņu satikt. ViennozÄ«mÄ«gi spilgta personÄ«ba. Viņam ir sava dzÄ«ves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet tik un tā viņu cienu kā DARĪTÄ€JU un RADĪTÄ€JU - viņš nerunā par to, kā ir pareizi, bet rÄ«kojas. AtšÄ·irÄ«bā no 90% viņa kritizÄ“tāju, kuri nekad nav uzņēmušies personisku atbildÄ«bu par kādu, kuram nepieciešama palÄ«dzÄ«ba, bet tā vietā ir aicinājuši visu Latviju uzņemt imigrantus (kaut vairums Latvijas to nevÄ“las). Tak ne jau pie sevis uzņems! JÅ«s jocÄ«gi? Pa kuru laiku tad dzers sojas latte un kritizÄ“s tviterÄ« tos, kuri dzÄ«vo reālu dzÄ«vi ārpus VecrÄ«gas?

Bruknas muiža no nolaistas cÅ«ku kÅ«ts ir atdzimusi. Daudzi cilvÄ“ki pie Mediņa ir ieguvuši sev normālas dzÄ«ves iespÄ“ju - viņu otra alternatÄ«va bÅ«tu nāve. Smagu atkarÄ«bu slimniekiem nemaz nav normāla vidusceļa. Un ne jau sociālie darbinieki, lai cik viņi bÅ«tu jauki cilvÄ“ki, šos cilvÄ“kus izglāba. Jo sociālie darbinieki ir pārslogoti, viņiem ir savs darba laiks un viņi nekad neaizpildÄ«s to tukšumu, kas ir atkarÄ«go jauniešu dvÄ“selÄ“s. Mediņam nav 8 stundu darba dienas. Bruknas kopiena ir viņa dzÄ«ve. Kurš no mums var kaut ko tādu teikt par savu darbu? Cik cilvÄ“kus esam izglābuši? Cik skaistas vietas Latvijā atjaunojuši?

Jā, Mediņam ir skarbs raksturs un skarba valoda. Bet viņš ir patiess - un tas ir daudz labāk par visiem tiem "feikajiem" sava morālā pārākuma signalizÄ“tājiem, kuriem jÅ«s nekad neuzticÄ“tu ne savus bÄ“rnus, ne kaÄ·i, ne suni. VarbÅ«t šis absolÅ«tais atklātums un godÄ«gums ir vienÄ«gais veids, kā strādāt ar tiem cilvÄ“kiem, kas ir pie viņa. Tas, protams, nav labs "PR" attiecÄ«bās ar tiem medijiem, kas kāri tver tikai atsevišÄ·as frāzes un neparāda kontekstu.

Diemžēl tā ir tāda tendence "sist" spÄ“cÄ«gus lÄ«derus. Visus, kas izlec no vÄ“lamās normalitātes jeb nekaitÄ«guma sistÄ“mai. Kas domā citādāk, kas aizrauj citus, kas dod cilvÄ“kiem mÄ“rÄ·a un identitātes apziņu, kas ar savu brÄ«vdomÄ«bu aizvaino visas "sniegpārsliņas", kuras pie sevis jÅ«t, ka nekad nespÄ“s bÅ«t šÄdi cilvÄ“ki. TāpÄ“c viņi jÅ«tas labāk par sevi, ja var piedalÄ«ties publiskās kaunināšanas akcijās. Nobeigumā citÄ“šu to, ko pirms dažām dienām biju ierakstÄ«jis savā personiskajā profilā:

„Nevienam bÄ“rnam nav jāpiedzÄ«vo ne fiziska, ne emocionāla vardarbÄ«ba. Es arÄ« ceru, ka bÄ“rnu tiesÄ«bsargi zina atšÄ·irÄ«bu starp šÄdu vardarbÄ«bu un striktāku audzināšanu, kas uzliek zināmus rāmjus un pienākumus, bez kuriem nav iespÄ“jama izaugsme. Bet ir arÄ« cita veida vardarbÄ«ba, ko Ä«sti nepiemin. Par to neviens nesatraucas.

Un es gan tomÄ“r gribÄ“tu dzirdÄ“t kaut vienu gadÄ«jumu, kad bÄ“rnu tiesÄ«bsargi satraucas par bÄ“rniem, kuriem NETIEK mācÄ«ts darbs, kuri NETIEK fiziski noslogoti, kuri TIEK pārbaroti ar nekvalitatÄ«vu fast-food un pārcukurotu pārtiku, kurus "uzaudzina" TV un viedtālrunis, nevis mÄ«loši (abi) vecāki, lÄ«dz viņi pievÄ“ršas narkomānijai un tad varbÅ«t arÄ« nokļūst lÄ«dz priestera Mediņa vadÄ«tājai Bruknas muižai (ja kādam viņi tik daudz rÅ«p). KāpÄ“c lÄ«dz tam posmam par viņu tiesÄ«bām neviens nesatraucas?”