Iesaki rakstu:

Policija pieņēmusi lÄ“mumu lietā par cietušÄ statusa atteikšanu Pietiek vairākkārt aprakstÄ«tajā kriminālprocesā par tiesas sÄ“des audio protokola viltošanu, pamatojot savu viedokli ar to, ka tiesas lÄ“mumu par atteikumu pieņemt kasācijas sÅ«dzÄ«bu šis fakts nemaz neesot ietekmÄ“jis. Cietušais vÄ“rsies ar sÅ«dzÄ«bām ne tikai Latvijas tiesÄ«bsargājošÄs iestādÄ“s, bet arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā.

Valsts policijas RÄ«gas centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore majore KristÄ«ne Jurgevica atteikusi piemÄ“rot cietušÄ statusu Viesturam Lagzdiņam, pÄ“c kura iesnieguma ierosināts kriminālprocess par tiesas audio protokola viltošanu pÄ“c Krimināllikuma 275.panta 1.daļas par dokumenta, zÄ«moga viltošanu.

Lai gan tiesas sÄ“des audioierakstam veikta gan neatkarÄ«ga ekspertÄ«zes gan policijas ekspertÄ«ze un abās konstatÄ“ts, ka audioieraksts ir montÄ“ts, tātad viltots, turklāt kriminālprocess ir ierosināts, iesnieguma iesniedzÄ“jam ir atteikts cietušÄ statuss.

Tieši audio protokola viltojums Lagzdiņam neļāva iesniegt pamatotu kasācijas sÅ«dzÄ«bu, lai apstrÄ«dÄ“tu nepamatoto tiesas lÄ“mumu par parāda piedziņu, tādÄ“jādi radot gan morālus, gan materiālus zaudÄ“jumus.

Lagzdiņš, kurš bija atbildÄ“tājs civilprocesā, par RÄ«gas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu bija uzzinājis, kad vÄ“lÄ“jies rakstÄ«t kasācijas sÅ«dzÄ«bu. Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sÄ“dÄ“ nebija ļāvis viņam izteikties par prasÄ«bas summas aprÄ“Ä·iniem, viņš uzskatÄ«ja, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolÄ“ma sniegt kasācijas sÅ«dzÄ«bu.

Lai kasācijas sÅ«dzÄ«bā precÄ«zi norādÄ«tu tiesas sÄ“dÄ“ teikto, Lagzdiņš bija pieprasÄ«jis no tiesas sÄ“des audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatÄ“jis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sÄ“des labi palicis atmiņā, pÄ“kšÅ†i ierakstā vispār nav dzirdams.

Lagzdiņš audioierakstam lÅ«dzis veikt ekspertÄ«zi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldÄ“, kuras eksperts viennozÄ«mÄ«gi konstatÄ“jis, ka audioieraksts ir montÄ“ts. Turklāt eksperts arÄ« konstatÄ“jis, ka to nevarÄ“ja izdarÄ«t pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstÄ«ts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.

“IzvÄ“rtÄ“jot kopā ar pieteikumu saņemto 2017.gada 2.janvāra RÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mumu, secinu, ka minÄ“tajā lÄ“mumā nav minÄ“ts, ka atteikums ierosināt kasācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu kolÄ“Ä£ijas 2015.gada 30.septembra spriedumu ir saistÄ«ts ar minÄ“tās tiesu sÄ“des audio protokolu, bet ir atrunāts, ka kasācijas sÅ«dzÄ«ba nesatur argumentus, kā minÄ“tais (iespÄ“jamā montāža apelācijas instances tiesas sÄ“des audio ieraksta 47.minÅ«tes 35.-48.sekundÄ“) noveda vai varÄ“ja novest pie lietas izskatÄ«šanas nepareiza lÄ“muma,” atteikumā raksta inspektore. Tādēļ Jurgevica uzskata, ka Lagzdiņa atzÄ«šana par cietušo bÅ«tu priekšlaicÄ«ga.

Lagzdiņš ir pilnÄ«gā neizpratnÄ“ gan par tiesas, gan policijas rÄ«cÄ«bu un pauž aizdomas, ka tās varÄ“tu bÅ«t ieinteresÄ“tas aizstāvÄ“t civillietas prasÄ«tāja intereses. TomÄ“r atklātu pierādÄ«jumu tam nav.

Policijas atteikumu piemÄ“rot cietušÄ statusu, kas viņam liedz aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas civilprasÄ«bā, viņš ne tikai pārsÅ«dzÄ“jis prokuratÅ«rā, bet vÄ“rsies arÄ« Eiropas cilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā.

Jau ziņots, ka dÄ«vaina šajā lietā ir arÄ« Tieslietu ministrijas nostāja. Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos IrÄ“na Kucina sākotnÄ“ji bijusi ļoti ieinteresÄ“ta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatÄ“to tiesas sÄ“des audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādÄ«jumus un dokumentus, tomÄ“r pÄ“c to saņemšanas viņas attieksme krasi mainÄ«jusies.

Augstākā tiesa bija atteikusi izskatÄ«t Lagzdiņa kasācijas sÅ«dzÄ«bu, paužot uzskatu, ka jautājuma par audio sēžu protokola viltošanu izskatÄ«šana neietilpst kasācijas tiesas kompetencÄ“. PÄ“c tiesas domām, kasācijas sÅ«dzÄ«ba nesatur argumentus, kā audio ieraksta viltošana varÄ“ja novest vai noveda pie lietas izskatÄ«šanas nepareiza iznākuma.

Savukārt Kucina atbildÄ“ Lagzdiņam plaši pārstāstÄ«jusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lÄ“mumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavÄ“šanās iemesli, kā arÄ« ar likumu pantu pieminÄ“šanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavÄ“šanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavÄ“šanos neko nav pārkāpis.

Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Tieslietu ministrijas amatpersona bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arÄ« Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistÄ«bā ar JÅ«su iesniegumā norādÄ«to, JÅ«suprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sÄ“des audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minÄ“tā tiesas sÄ“des audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertÄ«zi savā atbildÄ“ vispār nav pieminÄ“jusi.

Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevÄ«ga prasÄ«tājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedÄ«bām neveiksmÄ«gi cenšas viņu kopā ar deviņgadÄ«go meitu izlikt no denacionalizÄ“tā Ä«pašuma.