Iesaki rakstu:

Neskatoties uz dažiem pozitÄ«viem risinājumiem mazāk aizsargāto iedzÄ«votāju labklājÄ«bas uzlabošanā, atsevišÄ·i valdÄ«bas soļi vÄ“rtÄ“jami kā diskutabli un potenciāli neatbilstoši Satversmes tiesas spriedumos paustajam. ViskliedzošÄkais piemÄ“rs ir lÄ“mums minimālā ienākuma slieksni pārskatÄ«t reizi trijos gados (nevis ik gadu), tādÄ“jādi atraujot to no sociālās realitātes. 

TiesÄ«bsargs ar lielu interesi sekoja lÄ«dzi valdÄ«bas iniciatÄ«vām, lÅ«kojot, kā valdÄ«ba plāno Ä«stenot šÄ« gada Satversmes tiesas spriedumos labklājÄ«bas jomā iekļautās atziņas. Jāatgādina, ka Satversmes tiesa trijos spriedumos norādÄ«ja uz nepieciešamÄ«bu veikt sistÄ“miskus un bÅ«tiskus uzlabojumus labklājÄ«bas jomā. TiesÄ«bsargs uzsver, ka Satversmes tiesas spriedumu izpilde nebeidzas ar dažu šÄ«s sistÄ“mas elementu izmaiņu, pārmaiņai ir jābÅ«t vispusÄ«gai un pilnÄ«gai, kas attiecÄ«gi var dot pārliecÄ«bu par šÄ«s jomas sakārtošanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Jāteic, ka sākotnÄ“jās darba rezultātu vÄ“smas, lai arÄ« ar dažām kritiskām piezÄ«mÄ“m, šÄ·ita visnotaļ cerÄ«gas. ValdÄ«ba beidzot reāli piedāvāja ieviest minimālo ienākumu sliekšÅ†a noteikšanu pÄ“c vienotas metodoloÄ£iskas pieejas. ValdÄ«ba ir definÄ“jusi garantÄ“tā minimālā ienākuma pabalsta (GMI) mÄ“rÄ·i jeb tās pamatvajadzÄ«bas, kam tas ir paredzÄ“ts, nošÄ·irot atsevišÄ·i dzÄ«vokļa pabalstu un pabalstu atsevišÄ·u izdevumu (piemÄ“ram, veselÄ«bas aprÅ«pes) segšanai. Tāpat gan GMI, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) tiek palielināts arÄ« naudas izteiksmÄ“. 

Diskutabls, protams, ir jautājums, kāpÄ“c valdÄ«ba par pietiekamu vistrÅ«cÄ«gāko un vienlaikus visievainojamāko Latvijas iedzÄ«votāju izdzÄ«vošanai ir atzinusi lÄ«meni, kas atbilst 20% no ienākumu mediānas, kas naudas izteiksmÄ“ veido 109 eiro, un nevis, piemÄ“ram 25%.

Te jāatzÄ«mÄ“, ka Satversmes tiesa ir Ä«paši uzsvÄ“rusi, ka valsts rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba, lemjot par sociālās palÄ«dzÄ«bas minimumu, ir ierobežota. Valstij sava izvÄ“le sociālās palÄ«dzÄ«bas minimuma noteikšanā un šajā sakarā izdarÄ«tā konceptuālā izšÄ·iršanās ir pienācÄ«gi jāpamato, citstarp ar empÄ«riskiem un zinātniskiem atzinumiem. 

TomÄ“r vislielāko vilšanos ir sagādājis šÄ« gada 30.septembra Ministru kabineta ārkārtas sÄ“dÄ“ nolemtais pretÄ“ji sākotnÄ“ji iecerÄ“tajam, ka minimālā ienākuma slieksnis, kas piesaistÄ«ts vidÄ“jā ienākuma mediānai, automātiski tiek pārskatÄ«ts katra gada 1. jÅ«lijā, kas deva cerÄ«bas, ka sistÄ“ma tiek veidota ciešÄ sasaistÄ“ ar sociālo realitāti. Iepretim tam nolemts, ka LabklājÄ«bas ministrijai katru gadu šo sliekšÅ†u pārskatÄ«šana bÅ«tu jāpiedāvā kā prioritārais pasākums budžeta diskusiju gaitā un tas tiek pārskatÄ«s ne retāk kā reizi trijos gados. 

“Manuprāt, tas nokauj visus labos nodomus, loÄ£iski veidota sistÄ“ma atkal tiek sasaistÄ«ta ar politisko tirgu. Minimālo ienākumu sliekšÅ†u pārskatÄ«šana ne retāk kā reizi trijos gados nozÄ«mÄ“, ka mÄ“s esam turpat, kur bijām. Gribu atgādināt, ka jau lÄ«dz šim GMI bija jāpārskata katru gadu, tāpat arÄ« VSNP bija jāpārskata katru gadu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstÄ«. LÄ«dz šim tas netika pildÄ«ts. Kas mainÄ«sies nākotnÄ“?” jautā tiesÄ«bsargs Juris Jansons. 

SvarÄ«gi atgādināt, ka Satversmes tiesa ir uzsvÄ“rusi, ka izraudzÄ«tajai metodei jābÅ«t tādai, kas šo minimālo apmÄ“ru padarÄ«tu atkarÄ«gu no ekonomiskajiem rādÄ«tājiem, nevis politiskā tirgus vienošanās, tādÄ“jādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstÄ«. 

TiesÄ«bsarga ieskatā minimālo ienākumu lÄ«meņa pārskatÄ«šana reizi trijos gados nenodrošinās šÄ«s atziņas ieviešanu. Tā vietā tiesÄ«bsargs uzskata, ka šÄds valdÄ«bas lÄ“mums ir Satversmes tiesas sprieduma klaja nepildÄ«šana, tādēļ pilnÄ«gi noteikti aicinās Saeimu minÄ“to valdÄ«bas lÄ“mumu neakceptÄ“t. BÅ«tiski, ka Satversmes tiesa tieši likumdevÄ“jam ir uzdevusi par pienākumu veidot tādu sociāla atbalsta sistÄ“mu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmei.