Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AtšÄ·irÄ«bā no RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tāja Nila Ušakova, kurš pÄ“c oficiāla pieprasÄ«juma saņemšanas publiskoja visus datus par pašvaldÄ«bas darbinieku un deputātu pagājušÄ gada braucieniem uz Krieviju, kā arÄ« citām NVS valstÄ«m un Ķīnu, ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs šÄdu informāciju par Ä€rlietu ministrijas darbiniekiem publiskot nevÄ“las, aizbildinoties ar to, ka šÄdu datu publicÄ“šana varot radÄ«t „drošÄ«bas riskus”.

Oficiālajā Ä€rlietu ministrijas (Ä€M) skaidrojumā, ko parakstÄ«jis ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, apgalvots, ka Ä€rlietu ministrija gan esot veikusi apkopojumu par tās darbinieku 2015.gadā notikušajiem komandÄ“jumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS valstÄ«m un Ķīnu, taču tas esot noticis „izņēmuma kārtā”, jo „šÄdu apkopojumu sagatavošana par konkrÄ“tām valstÄ«m, uz kurām Ä€M darbinieki ir devušies komandÄ“jumos gada laikā vai citā pārskata periodā, neietilpst nevienas Ä€M struktÅ«rvienÄ«bas regulārajos pienākumos”.

Oficiālajā skaidrojumā Ä€rlietu ministrijas augstākais ierÄ“dnis arÄ« izjusti apraksta iespaidÄ«gās pÅ«les, ko nācies pielikt ministrijas darbiniekiem, lai šÄdu informāciju apkopotu, un šo pūļu iespÄ“jamās sekas: „Informācijas sagatavošanai bija nepieciešams ieguldÄ«t bÅ«tiskus Ä€M resursus, kas nav samÄ“rojami ar Ä€M ikdienā veicamajiem pienākumiem, lÄ«dz ar to var tikt nepamatoti ierobežotas citu personu tiesÄ«bas saņemt informāciju, jo valsts nespÄ“j pienācÄ«gi tos izskatÄ«t”.

PÄ“c šÄ« pÄ“tÄ«juma veikšanas, kā atklāj Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs, esot „secināms”, ka „2015.gadā Ä€M darbinieki uz norādÄ«tajām valstÄ«m ir devušies komandÄ“jumos 442 reizes, un visu komandÄ“jumu kopÄ“jās izmaksas ir EUR 275 154,11”. Taču neko vairāk par šiem komandÄ“jumiem ministrija publiski atklāt nevÄ“loties.

SaistÄ«bā ar komandÄ“jumu atskaitÄ“m ministrija atsaucas uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, minot, ka „Ä€M darbinieka komandÄ“juma atskaites ir ietvertas Ä€M dienesta ziņojumos, un tāpÄ“c tās atzÄ«stamas par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otro daļu un ArhÄ«vu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu”.

Savukārt ziņas par konkrÄ“tiem ierÄ“dņiem un to galamÄ“rÄ·iem, kā arÄ« jebkuru citu informāciju RinkÄ“viča vadÄ«tā ministrija nesniegšot nevis tāpÄ“c, ka to ļauj kāds normatÄ«vais akts, bet vienkārši tāpÄ“c, ka nevÄ“loties to sniegt.

Saskaņā ar Pildegoviča uzskatu detalizÄ“tākas informācijas publiskošana „pašreizÄ“jā starptautiskajā kontekstā” esot „nevÄ“lama” un varot „radÄ«t riskus gan Latvijas valsts nacionālajām drošÄ«bas interesÄ“m, gan konkrÄ“to amatpersonu profesionālajam darbam, to drošÄ«bas interesÄ“m un privātajām tiesÄ«bām”.

Ministrija – neminot nekādus normatÄ«vos aktus – informāciju negribot sniegt arÄ« tāpÄ“c, ka informācijas publiskošana par tās darbinieku uzturÄ“šanos un mÄ“rÄ·iem Krievijā varot radÄ«t drošÄ«bas riskus amatpersonām, kas dodas komandÄ“jumos uz attiecÄ«gajām valstÄ«m. „AttiecÄ«gi ir secināms, ka minÄ“tajām amatpersonām pastāv tiesiska interese, lai informācija par viņu komandÄ“jumu periodiskumu, maršrutiem un veicamajiem uzdevumiem netiktu izpausta,” apgalvo Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs.

Interesanti, ka RÄ«gas dome, kurai pÄ“c tam, kad parādÄ«jās ziņas par DrošÄ«bas policijas interesi saistÄ«bā ar RÄ«gas pašvaldÄ«bas darbinieku komandÄ“jumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS valstÄ«m un Ķīnu, Pietiek pieprasÄ«ja sniegt šÄdu apkopotu informāciju, to operatÄ«vi publiskoja pilnā apmÄ“rā, - ar to var iepazÄ«ties šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0