Atvadu vÄrdi KonstantÄ«nam Pupuram
Rolands Silaraups* · 17.09.2017. · Komentāri (33)1987.gads... 14.jÅ«nijs... Bastejkalns... CilvÄ“ku grupa gatavojas atcerÄ“ties vienu no melnÄkajÄm dienÄm Latvijas tautas vÄ“sturÄ“... TÅ«kstošiem nevainÄ«gu cilvÄ“ku, ieskaitot sievietes stÄvoklÄ«, mÄtes un viņu zÄ«dainÄ«šus, viņu mazgadÄ«gos un nepilngadÄ«gos bÄ“rnus... MÄmuliņas, tÄ“tiņi, vecmÄmiņas un vectÄ“tiņi... Viņus visus arestÄ“ja un izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju... Daudzi neizdzÄ«voja..... Daudzi, arÄ« dzÄ«vi palikuši, neatgriezÄs..... TÄs cilvÄ“ku grupas vÄrds ir “Helsinki-
MÄ“s gatavojamies doties gÄjienÄ, lai noliktu ziedus pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa... PirmÄ atklÄtÄ pretokupantu un pretkomunistu demonstrÄcija kopš Latvijas okupÄcijas sÄkuma. MÄ“s bijÄm gatavi uz visu! MÄ“s nezinÄjÄm, kas notiks... Kas mÅ«s sagaidÄ«s... Vai mÄ“s vispÄr nokļūsim lÄ«dz piemineklim? Vai arÄ« jau pÄ“c brīža turpat, BastejkalnÄ, tiksim savÄkti un samesti “melnajÄs bertÄs”... NevarÄ“jÄm zinÄt neko... NevarÄ“jÄm ticÄ“t nekam... ÄŒekas aÄ£enti bija visapkÄrt. Vai mÅ«s arestÄ“s? Laikam jau nÄ“ – ja viņi to gribÄ“tu, tas jau bÅ«tu izdarÄ«ts... VarbÅ«t tomÄ“r tÅ«lÄ«t arestÄ“s? VarbÅ«t pat nošaus... VarbÅ«t sagaidÄ«s ar lodÄ“m pie pieminekļa?...
MÅ«su grupai pievienojÄs arÄ« daži drosmÄ«gÄki cilvÄ“ki, kuri jau bija sapulcÄ“jušies netÄlu, BastejkalnÄ.
Kad mÄ“s sÄkÄm iet, tuvumÄ bija arÄ« vairÄki jauni puiši. Viens no viņiem bija KonstantÄ«ns Pupurs. VienkÄršs – un vienlaikus dižens – MÄtes Latvijas dÄ“ls! Viņa vienÄ«gÄ vÄ“lÄ“šanÄs bija - redzÄ“t savu zemi un savu tautu atkal brÄ«vu!
Jau no paša sÄkuma KonstantÄ«ns bija uzticÄ«gs mÅ«su tautai un mÅ«su Latvijai. Viņš nekad nerunÄja par labÄku dzÄ«vi, jebkÄdu (mazu vai lielu) naudu un citÄm ikdienišÄ·Äm, pÄrlaicÄ«gÄm lietÄm. Viņam tÄs nebija nozÄ«mÄ«gas!
Viņš nemeklÄ“ja labÄku dzÄ«vi arÄ« svešÄs zemÄ“s. DzÄ«ves ceļi viņu vÄ“lÄk tiešÄm veda apkÄrt visai pasaulei. TaÄu savÄ sirdÄ« KonstantÄ«ns nekad, nevienu brÄ«di nebija atstÄjis Latviju! Es neatceros nevienu pašu mÅ«su abu kopÄbÅ«šanas reizi, kad viņš nerunÄtu par atgriešanos LatvijÄ...
Šodien – pÄ“c 30 gadiem un 3 mÄ“nešiem – mÄ“s aizvadÄ«jÄm KonstantÄ«nu pÄ“dÄ“jÄ ceļÄ... Viņš aizgÄja Saules ceļu jauns... Tik jauns! PÄrÄk jauns..... Ko vÄ“l viņš bÅ«tu varÄ“jis sasniegt? Ko vÄ“l viņš bÅ«tu izdarÄ«jis? Es nezinu... Neviens mÄ“s nezinÄm un nekad vairs neuzzinÄsim... Bet es – drošÄk par jebko citu pasaulÄ“ – zinu to, ka viss viņa darbs bÅ«tu veltÄ«ts tikai un vienÄ«gi Latvijai! Jo visa viņa dzÄ«ve bija veltÄ«ta tikai un vienÄ«gi Latvijai!
“TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai” – tÄ rakstÄ«ts BrÄ«vÄ«bas piemineklÄ«. Vai Latvija šodien ir neatkarÄ«ga un brÄ«va? Vai visi krievu okupanti ir aizvÄkušies? Vai latviešu dzÄ«ves apstÄkļi ir labÄki? Vai Latvija ir tÄda, kÄdu to veidoja, ar tÄ“vutÄ“vu asinÄ«m izcÄ«not, proti, vai tÄ ir Latviešu Valsts? Vai latvieši ir brÄ«vi un brÄ«vi saimnieko savÄ zemÄ“? Vai katrs latvietis ir brÄ«vs savÄs domÄs, runÄs un darbos?...
To jautÄju es sev un citiem tikai, lai saprastu – vai KonstantÄ«na uzupurÄ“šanÄs bija tÄ vÄ“rta? Vai tÄdu valsti un tÄdu tautu, kuras neatzÄ«st (pat nepazÄ«st!), neciena un negodÄ savus varoņus, var saukt un godÄt par brÄ«vÄm?...
Latvijas valdÄ«ba nekad nav piešÄ·Ä«rusi – nekÄdu! – apbalvojumu KonstantÄ«nam... KÄdēļ!? Vai tad KonstantÄ«na pašaizliedzÄ«gÄ, nesavtÄ«gÄ, no visas viņa sirds un dvÄ“seles nÄkusÄ« uzupurÄ“šanÄs nebija pietiekoša!? Viņš bija gatavs MIRT par savu zemi, par latviešiem! Par mÅ«su mīļÄs un mÅ«su vienÄ«gÄs TÄ“vzemes brÄ«vÄ«bu! Vai un ko vÄ“l vairÄk var no jebkura pilsoņa sagaidÄ«t???...
Es nezinu, vai pašlaik LatvijÄ vÄ“las uzzinÄt par KonstantÄ«nu vairÄk... Vai vÄ“las beidzot sÄkt viņu cienÄ«t un godÄt... Viņam pieminekli uzcelt... Vai arÄ« mÅ«su valsts pirmÄ prezidenta JÄņa ÄŒakstes 1924.gadÄ iedibinÄto Triju Zvaigžņu Ordeni viņam piešÄ·irt... Beidzot... Tagad, pÄ“c KonstantÄ«na nÄves... Tam vairs nav nekÄdas nozÄ«mes...
Es šodien netiku uz Latviju atvadÄ«ties no sava drauga... AtvadÄ«ties – uz visiem laikiem... Es tik ļoti vÄ“lÄ“tos man savulaik piešÄ·irto Triju Zvaigžņu Ordeni ielikt viņa zÄrkÄ! KÄ savu pÄ“dÄ“jo dÄvanu un KonstantÄ«na patiešÄm pelnÄ«to apbalvojumu...
KonstantÄ«n, Tevi NEKAD neaizmirsÄ«s! Tavs piemineklis ir Tava dzÄ«ve! Tava dzÄ«ve ir piemineklis Tev un visiem latviešiem, kam bija, joprojÄm ir un vienmÄ“r bÅ«s dÄrgas TÄ“vzeme un BrÄ«vÄ«ba!
Dusi Dieva mierÄ, mans Draugs un manas tautas Varoni!
* 2017.gada 15.septembrī, ASV