Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AtvÄ“rtās sabiedrÄ«bas idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvÄ“rtai sabiedrÄ«bai pastāv arÄ« slÄ“gtā sabiedrÄ«ba, kuru simbolizÄ“ja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizÄ“šana nozÄ«mÄ“ja bÅ«tiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzÄ“ja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvÄ“rtās sabiedrÄ«bas idejiskās nostādnes.

Komunisma un fašisma vienādošana izraisÄ«ja sašutuma vÄ“tru cilvÄ“kos, kuri visu savu mūžu abus režīmus bija uzskatÄ«juši par savstarpÄ“ji ideoloÄ£iski naidÄ«giem. Lai izvairÄ«tos no asām diskusijām, kuras varÄ“tu beigties ar vardarbÄ«bu, ļoti simpātisks šÄ·ita ieteikums visas zināšanas pasludināt par meliem. CilvÄ“ce savā attÄ«stÄ«bas gaitā bija radÄ«jusi tik daudz zināšanu, ka tās vairs nevarÄ“ja atšÄ·irt no meliem. Zināšanas un meli kļuva lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi. Tie, kuri zināšanās meklÄ“ja patiesÄ«bu, Ä«stenÄ«bā aicināja uz vardarbÄ«bu, lÄ«dz ar to patiesÄ«bas vārds kļuva par sinonÄ«mu vardarbÄ«bai.

BrÄ«vs cilvÄ“ks vienmÄ“r ir tas, kuram ir vismaz divas izvÄ“les iespÄ“jas. PatiesÄ«ba atstāj tikai vienu iespÄ“ju, tāpÄ“c tā ir arÄ« brÄ«vÄ«bas ienaidniece. BrÄ«vam cilvÄ“kam svarÄ«gāka ir prasme izdarÄ«t pareizo izvÄ“li un vienmÄ“r nostāties stiprākā pusÄ“, - bÅ«t uzvarÄ“tājam, nevis zaudÄ“tājam. ŠÄ« prasme nosaka brÄ«vÄ«bas kvalitāti, - uz zināšanām un patiesÄ«bas meklÄ“šanu vÄ“rstam cilvÄ“kam ir grÅ«tāk dzÄ«vot brÄ«vu cilvÄ“ku sabiedrÄ«bā.

Toreiz šÄ·ita tik kārdinoši nostāties stiprākā pusÄ“ un lÄ«dz mielÄ“m izbaudÄ«t vājākā iznÄ«cināšanu. Ä»auties nevaldāmai un galvu reibinošai dejai virs nesagraujamās impÄ“rijas drupām, savus pretiniekus uzskatot par vardarbÄ«giem meļiem.

Ar laiku noplok pat visspÄ“cÄ«gākās emocijas, un atjaunojas ikdienas rutÄ«na, kad lielāka uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta tiešajai apkārtnei, nevis tālajiem politiskajiem notikumiem.

AtvÄ“rtās sabiedrÄ«bas principu pielietošana praksÄ“ ieguva spilgti nacionālu nokrāsu, par ko droši vien pārsteigti bÅ«tu paši teorijas radÄ«tāji. LÄ“mÄ“ja pieņēmÄ“js kļuva neatkarÄ«gs, un tas nozÄ«mÄ“ja, ka viņam vajadzÄ“ja nodrošināt vismaz divas iespÄ“jas, no kurām varÄ“ja izvÄ“lÄ“ties vienu pareizo. Likums vairs nevarÄ“ja bÅ«t patiess, ja tajā nepastāvÄ“ja izvÄ“les iespÄ“ja.

Iedziļināšanās likumu džungļos parastam cilvÄ“kam prasa lielu piepÅ«li. Šis process ir viegls un interesants tikai tiem cilvÄ“kiem, kuriem patÄ«k matemātisku uzdevumu risināšana, kā arÄ« reti sastopamas informācijas meklÄ“šana. TāpÄ“c visu vienkāršošu un kā piemÄ“ru izmantošu visiem labi zināmo Katalonijas apgabala atdalÄ«šanās problÄ“mu. No vienas puses ir tautas pašnoteikšanās tiesÄ«bas, bet no otras – valsts nedalāmÄ«bas princips. Jebkura lÄ“muma pieņemšana bÅ«tu likumÄ«ga, tāpÄ“c izšÄ·irošo nozÄ«mi iegÅ«st tiesneša prasme pieņemt pareizo izvÄ“li. Tiesnesim jāizšÄ·iras, kura vara viņu varÄ“s aizsargāt labāk, pretÄ“jā gadÄ«jumā pastāv risks pašam nonākt uz apsÅ«dzÄ“to sola.

MÅ«sdienu sabiedrÄ«bā ir daudz cilvÄ“ku, kuri joprojām uzskata, ka likumam var bÅ«t tikai viens risinājums. Pārliecināti par to, ka tiesai ir jāatzÄ«st tautas pašnoteikšanās tiesÄ«bas, viņi meklÄ“ juridisku palÄ«dzÄ«bu, lai sagatavotu pieteikumu tiesai. Tiesas lÄ“mums viņiem ir diezgan negaidÄ«ts, jo tajā tiek paskaidrots par valsts nedalāmÄ«bas principu. Pirmajā mirklÄ« zaudÄ“tājiem šÄ·iet, ka lieta nav izskatÄ«ta pÄ“c bÅ«tÄ«bas, kaut gan tā ir vienas un tās pašas problÄ“mas divas dažādās puses. Tiesnesis arÄ« ir cilvÄ“ks, un kamÄ“r viņu aizsargās vara, nevis prasÄ«tājs, tikmÄ“r viņa spriedums bÅ«s labvÄ“lÄ«gs varai. Pirms tiesvedÄ«bas uzsākšanas neapmierinātajiem vajadzÄ“tu labi padomāt par to, vai viņi bÅ«tu gatavi apmaksāt vilšanās sajÅ«tu, ko sniegs saskarsme ar tiesu.

Neatlaidīgie var nepadoties un lūgt padomu, kā visveiklāk izkļūt cauri Latvijas tiesu sistēmai, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz Eiropai. Jāatgādina, ka katrs nelabvēlīgais spriedums Latvijas valstī tiek analizēts, tāpēc cerības saņemt sev labvēlīgu spriedumu mūsdienās ir daudz mazākas salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem.

Augstāk rakstÄ«tais nenozÄ«mÄ“, ka vajadzÄ“tu ļauties pesimismam un bezcerÄ«bā padoties. Ja kāds vÄ“las tiesāties, tad nevajadzÄ“tu tiesu sistÄ“mai dot brÄ«vprātÄ«gus ziedojumus, bet gan izvÄ“lÄ“ties sev piemÄ“rotu veidu attiecÄ«gās tiesvedÄ«bas uzsākšanai. Rajonu un apgabalu administratÄ«vās tiesas matemātisko kļūdu uzskata par zināšanām, no kuras izriet iespÄ“ja pieņemt divus atšÄ·irÄ«gus lÄ“mumus, bet Eiropas tiesa matemātisko kļūdu uzskata par faktu, kad ir iespÄ“jams tikai viens risinājums. Augstākā tiesa bieži vien darbojas kā filtrs un pieņem Eiropas tiesas cienÄ«gus lÄ“mumus, kas ir obligāti piemÄ“rojami visā Latvijas teritorijā.

Kā piemÄ“ru var minÄ“t 2015. gada 16. marta Augstākās tiesas spriedumu par aprÄ“Ä·ināšanas kārtÄ«bu arodslimÄ«bām un nelaimes gadÄ«jumiem darbā. AtlÄ«dzÄ«bā nav jāierÄ“Ä·ina tie mÄ“neši, kuros atlÄ«dzÄ«bas saņēmÄ“jam ir bijusi slimÄ«bas lapa, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ra (VSAA) joprojām atsakās pildÄ«t šo spriedumu. Arodslimniekiem ir iespÄ“ja iesniegt pieteikumu VSAA un pÄ“c tam, saņemot atteikumu, doties uz tiesu. Tiesa VSAA uzliks par pienākumu pārrÄ“Ä·ināt atlÄ«dzÄ«bu. TÄ«ra un bez liekām emocijām uzvarÄ“ta tiesa tiem, kam pietiks drosme cÄ«nÄ«ties par savām tiesÄ«bām.

TeorÄ“tiski valstÄ« darbojas princips – viens likums, viena taisnÄ«ba visiem. Ja ticat šim principam, tad ir liela iespÄ“ja kļūt par tiesas sistÄ“mas sponsoru. Princips attiecās uz to laikmetu, kad izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā bija zināšanas, finanšu sistÄ“mā nauda un tiesas sistÄ“mā taisnÄ«ba.

Pieņemot citu principu - divi likumi, divas taisnÄ«bas visiem, nokļūsim realitātÄ“ un varÄ“sim labāk izprast apkārtni. Padoms tiem, kuri vÄ“las tiesāties, – meklÄ“jiet sev atbilstošus Augstākās tiesas spriedumus un atkarÄ«bā no tiem rÄ«kojieties.

Novērtē šo rakstu:

0
0