AtvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas nacionÄlÄs Ä«patnÄ«bas
JÄnis Erlats · 18.03.2019. · Komentāri (0)AtvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas idejas LatvijÄ kļuva populÄras 80. gadu beigÄs. Daudzi no mums uzzinÄja, ka pretstatÄ atvÄ“rtai sabiedrÄ«bai pastÄv arÄ« slÄ“gtÄ sabiedrÄ«ba, kuru simbolizÄ“ja komunistiskÄ un fašistiskÄ iekÄrta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizÄ“šana nozÄ«mÄ“ja bÅ«tiskas izmaiņas sabiedriskÄs domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tÄ sabiedrotais. Tik radikÄlai uzskatu maiņai vajadzÄ“ja stingrus pamatus, ko nodrošinÄja atvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas idejiskÄs nostÄdnes.
Komunisma un fašisma vienÄdošana izraisÄ«ja sašutuma vÄ“tru cilvÄ“kos, kuri visu savu mūžu abus režīmus bija uzskatÄ«juši par savstarpÄ“ji ideoloÄ£iski naidÄ«giem. Lai izvairÄ«tos no asÄm diskusijÄm, kuras varÄ“tu beigties ar vardarbÄ«bu, ļoti simpÄtisks šÄ·ita ieteikums visas zinÄšanas pasludinÄt par meliem. CilvÄ“ce savÄ attÄ«stÄ«bas gaitÄ bija radÄ«jusi tik daudz zinÄšanu, ka tÄs vairs nevarÄ“ja atšÄ·irt no meliem. ZinÄšanas un meli kļuva lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi. Tie, kuri zinÄšanÄs meklÄ“ja patiesÄ«bu, Ä«stenÄ«bÄ aicinÄja uz vardarbÄ«bu, lÄ«dz ar to patiesÄ«bas vÄrds kļuva par sinonÄ«mu vardarbÄ«bai.
BrÄ«vs cilvÄ“ks vienmÄ“r ir tas, kuram ir vismaz divas izvÄ“les iespÄ“jas. PatiesÄ«ba atstÄj tikai vienu iespÄ“ju, tÄpÄ“c tÄ ir arÄ« brÄ«vÄ«bas ienaidniece. BrÄ«vam cilvÄ“kam svarÄ«gÄka ir prasme izdarÄ«t pareizo izvÄ“li un vienmÄ“r nostÄties stiprÄkÄ pusÄ“, - bÅ«t uzvarÄ“tÄjam, nevis zaudÄ“tÄjam. ŠÄ« prasme nosaka brÄ«vÄ«bas kvalitÄti, - uz zinÄšanÄm un patiesÄ«bas meklÄ“šanu vÄ“rstam cilvÄ“kam ir grÅ«tÄk dzÄ«vot brÄ«vu cilvÄ“ku sabiedrÄ«bÄ.
Toreiz šÄ·ita tik kÄrdinoši nostÄties stiprÄkÄ pusÄ“ un lÄ«dz mielÄ“m izbaudÄ«t vÄjÄkÄ iznÄ«cinÄšanu. Ä»auties nevaldÄmai un galvu reibinošai dejai virs nesagraujamÄs impÄ“rijas drupÄm, savus pretiniekus uzskatot par vardarbÄ«giem meļiem.
Ar laiku noplok pat visspÄ“cÄ«gÄkÄs emocijas, un atjaunojas ikdienas rutÄ«na, kad lielÄka uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta tiešajai apkÄrtnei, nevis tÄlajiem politiskajiem notikumiem.
AtvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas principu pielietošana praksÄ“ ieguva spilgti nacionÄlu nokrÄsu, par ko droši vien pÄrsteigti bÅ«tu paši teorijas radÄ«tÄji. LÄ“mÄ“ja pieņēmÄ“js kļuva neatkarÄ«gs, un tas nozÄ«mÄ“ja, ka viņam vajadzÄ“ja nodrošinÄt vismaz divas iespÄ“jas, no kurÄm varÄ“ja izvÄ“lÄ“ties vienu pareizo. Likums vairs nevarÄ“ja bÅ«t patiess, ja tajÄ nepastÄvÄ“ja izvÄ“les iespÄ“ja.
IedziļinÄšanÄs likumu džungļos parastam cilvÄ“kam prasa lielu piepÅ«li. Šis process ir viegls un interesants tikai tiem cilvÄ“kiem, kuriem patÄ«k matemÄtisku uzdevumu risinÄšana, kÄ arÄ« reti sastopamas informÄcijas meklÄ“šana. TÄpÄ“c visu vienkÄršošu un kÄ piemÄ“ru izmantošu visiem labi zinÄmo Katalonijas apgabala atdalÄ«šanÄs problÄ“mu. No vienas puses ir tautas pašnoteikšanÄs tiesÄ«bas, bet no otras – valsts nedalÄmÄ«bas princips. Jebkura lÄ“muma pieņemšana bÅ«tu likumÄ«ga, tÄpÄ“c izšÄ·irošo nozÄ«mi iegÅ«st tiesneša prasme pieņemt pareizo izvÄ“li. Tiesnesim jÄizšÄ·iras, kura vara viņu varÄ“s aizsargÄt labÄk, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ pastÄv risks pašam nonÄkt uz apsÅ«dzÄ“to sola.
MÅ«sdienu sabiedrÄ«bÄ ir daudz cilvÄ“ku, kuri joprojÄm uzskata, ka likumam var bÅ«t tikai viens risinÄjums. PÄrliecinÄti par to, ka tiesai ir jÄatzÄ«st tautas pašnoteikšanÄs tiesÄ«bas, viņi meklÄ“ juridisku palÄ«dzÄ«bu, lai sagatavotu pieteikumu tiesai. Tiesas lÄ“mums viņiem ir diezgan negaidÄ«ts, jo tajÄ tiek paskaidrots par valsts nedalÄmÄ«bas principu. PirmajÄ mirklÄ« zaudÄ“tÄjiem šÄ·iet, ka lieta nav izskatÄ«ta pÄ“c bÅ«tÄ«bas, kaut gan tÄ ir vienas un tÄs pašas problÄ“mas divas dažÄdÄs puses. Tiesnesis arÄ« ir cilvÄ“ks, un kamÄ“r viņu aizsargÄs vara, nevis prasÄ«tÄjs, tikmÄ“r viņa spriedums bÅ«s labvÄ“lÄ«gs varai. Pirms tiesvedÄ«bas uzsÄkšanas neapmierinÄtajiem vajadzÄ“tu labi padomÄt par to, vai viņi bÅ«tu gatavi apmaksÄt vilšanÄs sajÅ«tu, ko sniegs saskarsme ar tiesu.
NeatlaidÄ«gie var nepadoties un lÅ«gt padomu, kÄ visveiklÄk izkļūt cauri Latvijas tiesu sistÄ“mai, lai pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk nokļūtu lÄ«dz Eiropai. JÄatgÄdina, ka katrs nelabvÄ“lÄ«gais spriedums Latvijas valstÄ« tiek analizÄ“ts, tÄpÄ“c cerÄ«bas saņemt sev labvÄ“lÄ«gu spriedumu mÅ«sdienÄs ir daudz mazÄkas salÄ«dzinÄjumÄ ar deviņdesmitajiem gadiem.
AugstÄk rakstÄ«tais nenozÄ«mÄ“, ka vajadzÄ“tu ļauties pesimismam un bezcerÄ«bÄ padoties. Ja kÄds vÄ“las tiesÄties, tad nevajadzÄ“tu tiesu sistÄ“mai dot brÄ«vprÄtÄ«gus ziedojumus, bet gan izvÄ“lÄ“ties sev piemÄ“rotu veidu attiecÄ«gÄs tiesvedÄ«bas uzsÄkšanai. Rajonu un apgabalu administratÄ«vÄs tiesas matemÄtisko kļūdu uzskata par zinÄšanÄm, no kuras izriet iespÄ“ja pieņemt divus atšÄ·irÄ«gus lÄ“mumus, bet Eiropas tiesa matemÄtisko kļūdu uzskata par faktu, kad ir iespÄ“jams tikai viens risinÄjums. AugstÄkÄ tiesa bieži vien darbojas kÄ filtrs un pieņem Eiropas tiesas cienÄ«gus lÄ“mumus, kas ir obligÄti piemÄ“rojami visÄ Latvijas teritorijÄ.
KÄ piemÄ“ru var minÄ“t 2015. gada 16. marta AugstÄkÄs tiesas spriedumu par aprÄ“Ä·inÄšanas kÄrtÄ«bu arodslimÄ«bÄm un nelaimes gadÄ«jumiem darbÄ. AtlÄ«dzÄ«bÄ nav jÄierÄ“Ä·ina tie mÄ“neši, kuros atlÄ«dzÄ«bas saņēmÄ“jam ir bijusi slimÄ«bas lapa, taÄu Valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas aÄ£entÅ«ra (VSAA) joprojÄm atsakÄs pildÄ«t šo spriedumu. Arodslimniekiem ir iespÄ“ja iesniegt pieteikumu VSAA un pÄ“c tam, saņemot atteikumu, doties uz tiesu. Tiesa VSAA uzliks par pienÄkumu pÄrrÄ“Ä·inÄt atlÄ«dzÄ«bu. TÄ«ra un bez liekÄm emocijÄm uzvarÄ“ta tiesa tiem, kam pietiks drosme cÄ«nÄ«ties par savÄm tiesÄ«bÄm.
TeorÄ“tiski valstÄ« darbojas princips – viens likums, viena taisnÄ«ba visiem. Ja ticat šim principam, tad ir liela iespÄ“ja kļūt par tiesas sistÄ“mas sponsoru. Princips attiecÄs uz to laikmetu, kad izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mÄ bija zinÄšanas, finanšu sistÄ“mÄ nauda un tiesas sistÄ“mÄ taisnÄ«ba.
Pieņemot citu principu - divi likumi, divas taisnÄ«bas visiem, nokļūsim realitÄtÄ“ un varÄ“sim labÄk izprast apkÄrtni. Padoms tiem, kuri vÄ“las tiesÄties, – meklÄ“jiet sev atbilstošus AugstÄkÄs tiesas spriedumus un atkarÄ«bÄ no tiem rÄ«kojieties.