Iesaki rakstu:

Kļūst skaidrāki iemesli, kuru dēļ Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tā AS Ventbunkers, kas savulaik tika uzskatÄ«ts par visu Ventspils tranzÄ«tuzņēmumu māteskompāniju, divus gadus slÄ“pa savu 2016. gada darbÄ«bas pārskatu. Revidenti – auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit SIA – ir norādÄ«juši uz 69,3 miljoniem eiro, kas ir ieguldÄ«ti un par kuru atgÅ«stamÄ«bu nav skaidrÄ«bas.

Kā norādÄ«juši revidenti savā „atzinumā ar iebildi par finanšu pārskatu”, Meroni kontrolÄ“tais Ventbunkers 2016.gada 31.decembrÄ« ir uzrādÄ«jis milzÄ«gu ieguldÄ«jumu meitas akciju sabiedrÄ«bā Latvijas Naftas tranzÄ«ts 69,37 miljonu eiro apmÄ“rā.

Taču šÄ« summa ir nevis palikusi Latvijas Naftas tranzÄ«tā, ko tāpat kontrolÄ“ Meroni, bet gan aizplÅ«dusi tālāk. „Meitas akciju sabiedrÄ«bas Latvijas Naftas tranzÄ«ts bÅ«tiska aktÄ«vu daļa ir izvietota aizdevumos vietÄ“jām un ārvalstu kompānijām,” konstatÄ“juši auditori.

Taču revidentu nopietnākā piebilde ir saistÄ«ta ar aizplÅ«dušo nepilno 70 miljonu eiro atgÅ«stamÄ«bu. „RevÄ«zijas laikā mÄ“s nevarÄ“jām pārliecināties par meitas akciju sabiedrÄ«bas Latvijas Naftas tranzÄ«ts aktÄ«vu atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru,” savā atzinumā ierakstÄ«juši auditori.

To, kā desmiti miljonu eiro no „arestÄ“tās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Meroni tāpat kontrolÄ“tā AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts ir aizplÅ«duši nezināmā virzienā, Pietiek jau ir aprakstÄ«jis.

„2017. gada 31. decembrÄ« no visiem SabiedrÄ«bas bilancÄ“ atspoguļotajiem naudas lÄ«dzekļiem attiecÄ«gi 24 456 tÅ«kstoši EUR (2016. gada 31.decembrÄ« 27 686 tÅ«kstoši EUR) SabiedrÄ«bas vārdā pārvaldÄ«ja trešÄ persona. Kā izklāstÄ«ts finanšu pielikuma 13. piezÄ«mÄ“, SabiedrÄ«bas pašreizÄ“jā vadÄ«ba pilnÄ«bā nekontrolÄ“ šos naudas lÄ«dzekļus,” atzinuši Latvijas Naftas tranzÄ«ta auditori no Grant Thornton Baltic Audit SIA.

„RevÄ«zijas laikā mÄ“s nevarÄ“jām no attiecÄ«gās bankas, kur šie naudas lÄ«dzekļi tiek turÄ“ti, iegÅ«t tiešu apstiprinājumu minÄ“to naudas summu esamÄ«bai, lai gan tikām saņēmuši iepriekš minÄ“tās trešÄs personas apliecinājumu par iepriekš minÄ“to naudas summu esamÄ«bu. Iepriekš minÄ“to apstākļu dēļ mÄ“s nevarÄ“jām gÅ«t pietiekamu pārliecÄ«bu par iepriekš minÄ“to naudas summu esamÄ«bu un atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru 2017. gada 31.decembrÄ«,” teikts revidentu atzinumā.

No paša uzņēmuma gada pārskata piezÄ«mÄ“m ir noprotams, ka nekontrolÄ“jamie naudas lÄ«dzekļi ir noguldÄ«ti vārdā nenosauktā bankā, taču noguldÄ«jums ir veikts Ä«patnā formā, kā rezultātā noguldÄ«jumu kontrolÄ“ nevis uzņēmuma oficiālā vadÄ«ba, bet gan citas personas – visticamākais, pats Meroni.

„Daļa no naudas bankā 29 275 296 USD (24 456 068 EUR) (2016.gadā - 29 184 293 USD) apmÄ“rā atrodas bankas kontos, no kuriem 29 000 000 USD ir depozÄ«tnoguldÄ«jums, bet 275 296 USD nauda bankā, pār kuriem esošajai SabiedrÄ«bas vadÄ«bai nav pilnÄ«gas kontroles,” aprakstÄ«ts uzņēmuma gada pārskatā.

Tāpat revidenti norādÄ«juši, ka Meroni kontrolÄ“tā uzņēmuma bilancÄ“ 2017. gada beigās ir bijuši iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vÄ“rtÄ«bu – 103,94 miljoni eiro, kas ir gandrÄ«z četras piektdaļas no visiem Latvijas Naftas tranzÄ«ta aktÄ«viem, un revidenti ir norādÄ«juši uz nopietnām neskaidrÄ«bām arÄ« attiecÄ«bā uz šÄ«m summām.

„SabiedrÄ«bas vadÄ«ba nav veikusi atkārtotu komercÄ·Ä«lu vÄ“rtÄ“šanu uz gada pārskata parakstÄ«šanas brÄ«di. RevÄ«zijas gaitā mÄ“s neguvām informāciju, kas ļautu ar pietiekamu precizitāti noteikt, vai uz revidentu ziņojuma izsniegšanas brÄ«di ilgtermiņa debitoru parādu atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru,” teikts Grant Thornton Baltic Audit SIA atzinumā.

Kā zināms, lÄ«dz šim Latvijas Naftas tranzÄ«tam ir izdevis noslÄ“pt to, kurp tālāk aizplÅ«duši gandrÄ«z 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzÄ“ja saņemt pÄ“c tam, kad tā 2015. gada rudenÄ« uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

Kā jau ziņots, 2018. gadā klajā nāca dokumenti, kas rādÄ«ja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma: izrādās, pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar Aivara Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.

PrognozÄ“jams, ka neatkarÄ«gi no Lemberga krimināllietas iznākuma cietÄ“ja no šÄ«s afÄ“ras bÅ«s Latvijas valsts – vai nu tā neiegÅ«s tai pienākošos mantu, vai arÄ« Lembergs varÄ“s piedzÄ«t no tās zaudÄ“jumus par tās pārziņā esošÄs mantas izsaimniekošanu.