Iesaki rakstu:

Pateicos jums visiem par piedalÄ«šanos šajā diskusijā! Īss kopsavilkums varÄ“tu bÅ«t tāds, ka jÅ«s visi iestājaties par to, lai reforma notiktu, jo reformas mÄ“rÄ·is ir uzlabot augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti un veicināt zinātni, un tas nozÄ«mÄ“, ka vismaz divos jautājumos esam vairāk vai mazāk vienisprātis.

Diskutablāks jautājums ir par augstskolu tipizÄ“šanu vismaz divos vai varbÅ«t trijos tipos. Trešais tips bÅ«tu mākslas un kultÅ«ras augstskolas, kurām ir savs raksturs un kas nav nedz lietišÄ·Äs, nedz fundamentālās zinātnes. Katram tipam ir jābÅ«t attiecÄ«gam uzdevumam un, protams, kritÄ“rijiem, lai sasniegtu šim tipam raksturÄ«go uzdevumu. Starp citu, arÄ« pietiekošu finansÄ“jumu galvenajam uzdevumam, kas ir domāts attiecÄ«gajam augstskolas tipam.

MÄ“s nonācām arÄ« pie secinājuma (un šis secinājums jau ir diezgan konsolidÄ“ts), ka bÅ«tu vÄ“lams pāriet uz Padomes modeli. Padome kā institÅ«cija, kas ir atbildÄ«ga par augstskolas stratÄ“Ä£iju un kas sameklÄ“ rektoru. Savukārt rektors ir tas, kurš šo stratÄ“Ä£iju Ä«steno.

Vēl ir jautājums par akadēmisko brīvību un akadēmisko domu, ko iemieso Senāts, ko savukārt ievēl pamatā profesori, bet, protams, arī studenti. Starp citu, varētu būt arī tehniskais vai administratīvais personāls, bet nu pamatā vairākumam noteikti ir jābūt profesoriem.

IzskanÄ“ja jautājums, vai vajadzÄ«gas Satversmes sapulces. Ja tas ir jautājums par augstskolas identitāti un kopÄ«bas sajÅ«tu, kā es šeit dzirdÄ“ju, tādā gadÄ«jumā tas nemaz nav slikti, ka reizi gadā sanāk Satversmes sapulce. Tajā Padome un rektors nāktu klajā ar ziņojumu par padarÄ«to, par nākotnes projektiem, bet pÄ“c tam visai universitātei bÅ«tu kopÄ«gs saviesÄ«gs pasākums, kas nodrošinātu šo kopÄ«bas sajÅ«tas veidošanos.

Diskusijas lielais panākums ir, ka šis pārvaldÄ«bas modelis ir tomÄ“r vairāk vai mazāk akceptÄ“ts. Protams, vÄ“l jārunā par detaļām.

Tas, par ko mÄ“s šodien nerunājām, bet par ko daži uzdeva jautājumus – par akadÄ“misko personālu (primāri runājot par profesoriem). Patlaban ir jautājums par to, ka faktiski ikviens cilvÄ“ks, kurš strādā augstskolā, strādā vÄ“l vismaz divās citās darbavietās kā pÄ“tnieks un kā pasniedzÄ“js. Es domāju, ka loÄ£isks modelis ir, ka profesors ir profesors, un viņš saņem par to atalgojumu. Taču viņam ir noteikti uzdevumi gan zinātnÄ“, gan pasniegšanā, jo jÄ“ga ir, ka zinātne, ar ko viņš nodarbojas, tiek pasniegta tālāk, tādēļ arÄ« nepieciešama apvienošana. Tas ir arÄ« tipiskais modelis citviet Eiropā, uz ko mums ir jāvirzās.

Par finanšu resursiem es nerunāšu, bet atzÄ«mÄ“šu to, ka papildu uzdevums mÅ«su šodienas diskusijā un vispār ir jautājums par kritÄ“riju sistÄ“mu sociālām, humanitārām un mākslas zinātnÄ“m, ko izstrādāt bÅ«s diezgan grÅ«ti, bet par to vajadzÄ“tu sākt domāt. Ar to saistÄ«ts arÄ« valodas jautājums. Ja dabaszinātnÄ“s diez vai varÄ“tu bÅ«t problÄ“mas ar to, ka publikācijām starptautiskos žurnālos jābÅ«t angļu valodā, tad attiecÄ«bā uz sociālām, humanitārām un mākslas zinātnÄ“m jābÅ«t citiem kritÄ“rijiem, un lÄ«dz ar to arÄ« valodas jautājums ir jāregulÄ“ citādāk. Starp citu, nākamajā gadā Valsts prezidenta kanceleja organizÄ“s zinātnisku konferenci “Zinātne un valoda”, kurā es labprāt aicinu jÅ«s piedalÄ«ties, ja jums ir interese.

NoslÄ“gumā vÄ“lreiz vÄ“los jums pateikties par aktÄ«vo lÄ«dzdalÄ«bu un viedokļa paušanu dažādajos jautājumos. Esam pavirzÄ«jušies uz priekšu šÄ«s reformas virzienā, kas noteikti palÄ«dzÄ“s izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrei un ministrijai, lai konkretizÄ“tu savus priekšlikumus un tie tiktu Ä«stenoti dzÄ«vÄ“. Paldies jums!

* Valsts prezidenta Egila Levita secinājumi diskusiju ciklā “Augstākās izglÄ«tÄ«bas pārvaldÄ«ba: drosme mainÄ«ties”