Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

DDD: JÅ«su intervija* laikrakstā “DDD” par čekas maisiem raisÄ«ja dažādas diskusijas internetā. ArÄ« redakcija saņēma vairākas vÄ“stules – vieni izteica pateicÄ«bu, bet citi – aizrādÄ«jumus, ka jÅ«su teiktais ir baumas, kas rada sabiedrÄ«bai nepareizu priekšstatu par šo problÄ“mu.

PiemÄ“ram, portālā “Draugiem.lv”, kāda persona raksta: “Cik zināms, pats L. Muciņš vispār nebija čekas maisu pārņemšanas komisijā un uz jautājumu – vai pats savām acÄ«m redzÄ“jis kādu kartiņu – atbilde bija – NÄ’! TÄ€TAD PATS MUCIÅ…Š DAUDZ MELO! (https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/mucins-maisos-neka-netrukst-tie-ir-cekistu-un-mulku-meli/).” Kā tad tur Ä«sti ir – vai jums bija tiesÄ«bas pārņemt čekas maisus? Un vai tas tiešÄm ir tik svarÄ«gi, lai bÅ«tu par iemeslu apšaubÄ«t ticamÄ«bu čekas kartotÄ“kai?

Tāpat tiek apgalvots, ka “DDD”, publicÄ“jot jÅ«su interviju, rÄ«kojas provokatoriski, jo tā esot sagrozÄ«ta un melÄ«ga informācija. “[..] visi tie, kuri tiešÄm kalpojuši KGB labā, ir spÄ“juši sevi no “maisa” izvākt. Kur ir garantija, ka viņi nav “netÄ«šÄm” raduši iespÄ“ju kādu kartiņu izmantot (izveidot), lai ierakstÄ«tu savu konkurentu vārdus?”

Linards Muciņš: BrÄ«vā valstÄ« ikvienam ir tiesÄ«bas parādÄ«t savu izpratnes lÄ«meni.

DDD: Kā tad tomÄ“r bija ar čekas komisiju – vai bijāt tās sastāvā, vai jums bija pilnvaras pārņemt čekas maisus?

L.M.: Tad vispirms ir jāuzdod jautājums, ko tad vispār darÄ«ja čekas maisu komisija. Vai čekas komisija noorganizÄ“ja došanos uz čekas 10. daļas priekšnieka kabinetu, kur varÄ“ja atrast jau maisos sabÄ“rtu un čemodāniņos saliktu kartotÄ“ku, lai operatÄ«vi to iznestu laukā pa čekas Ä“kas otrajām durvÄ«m?

Uzzinājām, ka kartotÄ“ka ir svarÄ«gākā čekas dokumentu daļa. Mums bija skaidrs – ja to laikus nepārņemsim, tad atstātajos dokumentos atrodamā informācija, kurā izmantoti segvārdi, bet nav norādÄ«ti aÄ£entu uzvārdi, neko daudz nedos. Pirmais, ko izdarÄ«jām, – mÄ“s, ja atmiņa neviļ, kopā ar Arnoldu BÄ“rzu, kurš bija iepriekš pieminÄ“tajā čekas komisijā, devāmies uz 10. daļu, lai apskatÄ«tu šo kartotÄ“ku. Neatceros precÄ«zu nosaukumu, bet biju komisijā, kas atbildÄ«ga par čekas, cekas un partijas Ä«pašumu pārņemšanu. Taču neatkarÄ«gi no tā, kādā komisijā biju, es biju deputāts, kura pienākums bija strādāt Latvijas valsts un tautas interesÄ“s.

ÄŒekas aÄ£enti bija parÅ«pÄ“jušies, lai mani neievÄ“lÄ“tu pirmajā komisijā. Nav taču noslÄ“pums, ka Augstākajā PadomÄ“ bija daudz čekistu un čekas aÄ£entu. PiemÄ“ram, Juris Bojārs bija izstrādājis likumu par čeku. Viņa priekšlikums bija izveidot VDK komisiju, kuras sastāvā viņš iekļāva divus čekas virsniekus un trÄ«s čekas aÄ£entus. Tikai daži no komisijas locekļiem nebija saistÄ«ti ar čeku. Vai Juris Bojārs tā rÄ«kojās apzināti vai neapzināti, to es nezinu, nevaru viņu apvainot, jo viņš tāpat kā es balsoja par Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanu. Man likās, ka viņš ir no čekas atvadÄ«jies, bet aste jau vienmÄ“r velkas lÄ«dzi…

Netiku ievÄ“lÄ“ts pieminÄ“tajā čekas komisijā, jo par mani tika palaistas kaut kādas baumas. Taču pirms tam es kopā ar Repši biju citā čekas komisijā, kas darbojās vÄ“l pirms barikādÄ“m. Neko daudz nevarÄ“jām izdarÄ«t – tikai apzināt normatÄ«vos aktus, kas ir par čeku. VÄ“lāk izveidotā čekas komisija vispār neko nedarÄ«ja. Viņi tikai skatÄ«jās VDK priekšniekam Johansonam mutÄ“, klausÄ«jās, piekrÄ«toši māja ar galvu visam, ko viņš stāstÄ«ja. Viņi nebija rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gi. Viņi bija impotenti!

Čekas struktūra

Linards Muciņš: Kopā ar Arnoldu BÄ“rzu (iespÄ“jams bija vÄ“l kāds deputāts, bet es neatceros) un mÅ«su cilvÄ“kiem devāmies uz čeku, lai nevis runātu ar Johansonu, bet redzÄ“tu kartotÄ“ku telpas. Tas ir ļoti vÄ“rtÄ«gi, jo bija iespÄ“ja iepazÄ«ties ar sistÄ“mu, kādā darbojās čeka. Mums rādÄ«ja lielo istabu, arhÄ«va objektu kartotÄ“kas, aktuālo objektu kartotÄ“ku, kas bija salÄ«dzinoši neliela. Bija vÄ“l kartotÄ“ka, kurā apkopoti jau nekaitÄ«gi objekti, piemÄ“ram, vecie leÄ£ionāri. Taču mÅ«s vairāk interesÄ“ja aÄ£entu kartotÄ“ka. Starp citu, čekā kopumā bija astoņpadsmit dažādas kartotÄ“kas, kuras tagad atrodas SAB.

Uzzinājām, kādi ir arhÄ«va, kartotÄ“ku darbinieču (kopā piecas sievietes) pienākumi. Atradām pieprasÄ«jumu lapiņas, ar kurām čekas virsnieks, sastopoties ar kādu cilvÄ“ku, veica izpÄ“ti. Bija jāpārbauda precÄ«zs vārds un uzvārds, adrese (pieraksts un faktiskā dzÄ«ves vieta), dzimšanas dati, tautÄ«ba. Tika izpÄ“tÄ«ta Ä£imene – tuvāki un tālāki radi. MeklÄ“ja kompromātu, derÄ“ja jebkas, kur “piekasÄ«ties”. PārbaudÄ«ja, vai cilvÄ“ks, par kuru interesÄ“jas čekas virsnieks, nav arÄ« čekas aÄ£entu sarakstā. Ja bija, nekādas norādes netika dotas, tikai uzspieda zÄ«modziņu “pārbaude ir veikta”.

Ja tika veikta pārbaude, vai konkrÄ“tais cilvÄ“ks nav, piemÄ“ram, milicijas aÄ£ents, tad uz pārbaudes lapas tika sniegta detalizÄ“ta informācija, kādā lietā un kādā statusā konkrÄ“tā persona darbojas par milicijas aÄ£entu. Taču čeka par saviem aÄ£entiem nesniedza nekādu informāciju pat citiem saviem darbiniekiem, tikai uzlika zÄ«modziņu, ka pārbaude veikta – gluži kā par jebkuru citu cilvÄ“ku. Ja cilvÄ“ks bija aÄ£ents, arhÄ«va meitenes ziņoja savam priekšniekam, kurš zvanÄ«ja kuratoram, sakot, ka par jÅ«su aÄ£entu interesÄ“jas no tādas un tādas čekas nodaļas. Kurators tad ziņoja savas nodaļas priekšniekam, kas pieņēma lÄ“mumu atklāt vai neatklāt, ka konkrÄ“tais cilvÄ“ks ir aÄ£ents. Ja ziņas tika vāktas ar mÄ“rÄ·i savervÄ“t konkrÄ“to personu, tad zvanÄ«ja un teica, ka viņš jau ir savervÄ“ts. Bet, ja bija interese iesaistÄ«t kādas informācijas iegÅ«šanā, tad tika pieņemts lÄ“mums – atklāt vai neatklāt. To visu tik detalizÄ“ti stāstu, lai cilvÄ“ki saprastu, ka konspirācija bija dziļa un rÅ«pÄ«gi izstrādāta.

ÄŒekā bija visādas kartotÄ“kas. PiemÄ“ram, Liepājas slikto pilsoņu kartotÄ“ka. Bet mÅ«s, kā jau iepriekš teicu, visvairāk interesÄ“ja aÄ£entu kartotÄ“ka. Lielajā arhÄ«va istabā tās nebija. Koridora otrā pusÄ“ atradās aÄ£entÅ«ras nodaļa, kurā bija durvis uz mazāku telpu. Caur to izejot, nonācām vÄ“l mazākā telpā, kurā sÄ“dÄ“ja apakšpulkvedis Zvirbulis. Lai gan tas bija trešais stāvs, istabas logiem priekšÄ bija restes, jo tur atradās vissvarÄ«gākā informācija StÅ«ra mājā – aÄ£entu kartotÄ“ka un žurnāli.

Starp citu, par žurnālu esamÄ«bu uzzinājām vÄ“lāk, jo informācijas par tādu žurnālu eksistenci mums nebija. Tādēļ žurnālus nepaņēmām reizÄ“ ar aÄ£entu kartÄ«tÄ“m. Nelielajā kartotÄ“kas telpā neredzÄ“jām aÄ£entu kartotÄ“ku. Tā jau bija sapakota un pārvietota uz 10. daļas priekšnieka Gailiša kabineta seifu. Šis fakts ir svarÄ«gs – jo, ja mÄ“s bÅ«tu atnākuši dažas stundas vai dienas vÄ“lāk, kartotÄ“ka bÅ«tu jau pazudusi: iznÄ«cināta vai pārvesta uz citurieni.

DDD: Vai tad tas būtu iespējams, ja čekas ēka tika uzmanīta?

L.M.: MÄ“s konstatÄ“jām, ka čekas mājai bija pievienoti vairāki blakus mājas dzÄ«vokļi. ÄŒeka nebija tikai StÅ«ra māja. Ejot pa ceturtā un piektā stāva koridoru, varÄ“ja nonākt blakus mājā. Koridora galā bija dzelzs durvis, kas aizslÄ“gtas ar divām lielām kÅ«tenÄ“m. AtslÄ“dzot parādÄ«jās dzÄ«vokļa koka durvis, kas ieved blakus mājas kāpņutelpā. Tātad, ja apakšÄ tika sargātas StÅ«ra mājas parādes durvis, tad kāds nepamanÄ«ti varÄ“ja izkļūt caur blakus māju. Domāju, ka šÄda rezerves izeja tika radÄ«ta pÄ“c 1956. gada notikumiem Ungārijā. Kā zinām, sacelšanās laikā tur tika pakārti ļoti daudz čekistu.

Ja mÄ“s toreiz nebÅ«tu aizgājuši un pārņēmusi šo čekas kartotÄ“ku, tad, visticamāk, tā caur blakus mājas durvÄ«m bÅ«tu jau aiznesta. Ja kāds tagad uztraucas, ka kartotÄ“ku pārņēma Muciņš, kurš nebija čekas komisijā, tad, manuprāt, tas ir nenozÄ«mÄ«gs sÄ«kums, jo vismaz viens – Arnolds BÄ“rzs – bija komisijas pārstāvis.

SvarÄ«gākais, ka kartotÄ“ka, kas bija salikta divos maisos un divos koferÄ«šos, vispār tika pārņemta. 10. daļas priekšnieks atvÄ“ra koferÄ«šus un parādÄ«ja kartÄ«tes, kurām neesmu pat pieskāries. Speciālists, kurš bija mums lÄ«dzi, pārbaudÄ«ja kartotÄ“ku un atzina, ka tā ir Ä«stā. KoferÄ«ši tika aizvÄ“rti un aizzÄ«mogoti, kas ir redzams arÄ« vÄ“sturiskajās Ulda Brieža uzņemtajās fotogrāfijās. Gan maisi, gan koferÄ«ši tika aizzÄ«mogoti ar lakas zÄ«mogiem. Uzlikām arÄ« Augstākās Padomes zÄ«mogus. KartotÄ“ku ielikām seifā, kuru aizzÄ«mogojām, bet seifam pielikām savus sargus, lai neviens tam nepiekļūtu un kartotÄ“ka nepazustu. Seifi tika apsargāti lÄ«dz pat 1991. gada novembrim.

DDD: Lai gan jums pārmet, ka rīkojāties, nebūdams čekas komisijā, vai, jūsuprāt, komisija pati būtu iedomājusies pārņemt čekas kartotēku?

L.M.: Visticamāk, ka nÄ“. Jo es biju tas, kurš viņus uz turieni aizvilka, reāli nosargāju un vÄ“lāk arÄ« pārņēmu čekas kartotÄ“ku. Tagad, protams, visiem ir viegli filozofÄ“t, bet viss tika saskaņots ar čekas komisijas vadÄ«tāju Selecki. Lai kartotÄ“ku novembrÄ« iznestu no StÅ«ra mājas, mums pat bija rakstiska pilnvara, tādēļ teikt, ka es kaut ko bez AP ziņas esmu darÄ«jis, ir muļķības.

Mītus rada čekisti un aģenti

DDD: No kurienes tad rodas mÄ«ti par čekas maisu pārņemšanu, par iespÄ“ju kādu aÄ£enta vārdu izņemt vai pielikt klāt? Vai tie ir nejauši vai tomÄ“r apzināti radÄ«ti, lai mazinātu ticamÄ«bu vÄ“sturiskajiem dokumentiem?

Linards Muciņš: ŠÄdus mÄ«tus rada paši čekisti un aÄ£enti. Tas, protams, tiek darÄ«ts apzināti. Viens no izplatÄ«tākajiem mÄ«tiem ir, ka kaut kas ir izbiris no maisiem. Tas ir absurds arguments, jo no aizzÄ«mogotiem maisiem un čemodāniņiem nekas nevarÄ“ja izbirt. Teikt, ka Muciņš varÄ“ja kaut ko izņemt vai pielikt klāt, glābjot sevi vai savas paziņas, arÄ« nav pamata, jo pat novembrÄ«, kad kartotÄ“ka tika pārvietota, es tai nepieskāros. To nesa Augstākās Padomes drošÄ«bas dienesta karavÄ«ri. PārÄ“jās kartotÄ“kas nesa arhÄ«va darbinieki, nevis es vai Arnolds BÄ“rzs. Jā, es biju klāt, jo nevienam neuzticÄ“jos.

DDD: Kādēļ?

L.M.: Zināju, ka Augstākā Padome ir pilna ar čekas aÄ£entiem. Es nezināju, kurš ir un kurš nav pārtraucis sadarbÄ«bu, kurš kādam var piezvanÄ«t un pabrÄ«dināt par mÅ«su darbÄ«bām. UzticÄ“jos tikai Arnoldam BÄ“rzam.

DDD: VarbÅ«t kartotÄ“kas pārņemšanas brÄ«dÄ« nebija iespÄ“jams neko izmainÄ«t – kādu izņemt vai pielikt klāt. Bet vÄ“lāk? Vai pie varas esošie, izmantojot jau sakarus Latvijas drošÄ«bas dienestos, nevarÄ“ja veikt izmaiņas no čekas iegÅ«tajās kartotÄ“kās?

L.M.: NÄ“, paši čekisti neko nevarÄ“ja izmainÄ«t. Pirmkārt, alfabÄ“tiskā kartotÄ“ka – 4300 kartÄ«tes – tika sabÄ“rta divos maisos. Lai kaut ko mainÄ«tu, bija jāsašÄ·iro atpakaļ un jāsaliek kastÄ«tÄ“s pa burtiem. To nevar izdarÄ«t pāris stundās – tam nepieciešamas vairākas dienas. Bet, pat ja kartÄ«te tiktu izņemta, ierakstu žurnālā nevar izdzÄ“st. Žurnālā ieraksti veikti numerācijas, nevis alfabÄ“tiskā kārtÄ«bā. Ja kāds ieraksts tiek grozÄ«ts, to uzreiz var konstatÄ“t.

DDD: Tiem, kas nebaidās un grib, lai čekas maisi tiktu atvÄ“rti, jÅ«su sniegtie skaidrojumi liekas loÄ£iski un pieņemami. TomÄ“r var pabrÄ«nÄ«ties, cik neatlaidÄ«gi tiek darÄ«ts viss, lai sabiedrÄ«bā sÄ“tu šaubas par uzticamÄ«bu čekas kartotÄ“kai.

L.M.: ÄŒekas maisu atvÄ“ršanas pretinieku taktika ir vienkārša – vispirms kompromitÄ“t vÄ“sturiskos faktus kā tādus, bet, ja tas nelÄ«dz, tad kompromitÄ“t mani personÄ«gi. Visādus brÄ«numus esmu dzirdÄ“jis par to, ka es pirmais skrÄ“jis, lai paspÄ“tu savu kartÄ«ti izņemt. MÄ“Ä£inot visu sagrozÄ«t, tiek izteikti pat pretrunÄ«gi apgalvojumi, ka vieni izņēmuši, bet citi pielikuši kaut ko klāt. Kurš normāli domājošs cilvÄ“ks kam tādam noticÄ“s?

ÄŒeka bija ļoti nopietna organizācija, kas radÄ«ja drošu aÄ£entu sistÄ“mu, tādēļ veikt kādas izmaiņas reÄ£istros tā, lai to kāds neatklātu, nav iespÄ“jams. AÄ£entÅ«ras veidošanai, pārbaudei tika tÄ“rÄ“ti lieli valsts lÄ«dzekļi, jo aÄ£enti tika izsekoti, novÄ“roti, pārbaudÄ«ti gan pirms vervÄ“šanas, gan pārbaudÄ«ta viņu sniegtā informācija, utt.

MÅ«su rÄ«cÄ«bā ir žurnāli, kuros redzams, cik aÄ£entam darba lietā ir sÄ“jumu un cik lapaspušu. PÄ“c tam taisnoties, ka neko neesmu darÄ«jis, lai gan sarunāti pilni trÄ«s sÄ“jumi, ir, maigi izsakoties, nekrietni. SÄ“jumā pÄ“c noteikumiem nedrÄ«kst bÅ«t vairāk par 250 lapām, bet sarunātas ir apmÄ“ram 700. Tie, kas tagad taisnojas un raud, ka neko nav teikuši, domā tikai par deviņdesmitajiem gadiem, aizmirstot, ka sÄ“jumu sÄ“jumus sarunājuši jau septiņdesmitajos gados.

Nodevības pinekļi

DDD: Cik spÄ“cÄ«gi čeka varÄ“ja ietekmÄ“t Atmodas procesus, izmantojot “bijušos” aÄ£entus?

Linards Muciņš: Tas atkarÄ«gs no katra aÄ£enta konstrukcijas un pasaules izpratnes. Nenoliedzami, čeka ir pelnÄ«jusi uzslavu, ka čekisti, maitas, spÄ“ja atrast mÅ«su izcilākos māksliniekus, kultÅ«ras un sabiedriskos darbiniekus, kurus izdevās savervÄ“t. Padomju laikos tikai Ä»eņingradā mācÄ«ja psiholoÄ£iju – tā bija trÄ«s gadu izglÄ«tÄ«bas programma cilvÄ“kiem jau ar vienu pabeigtu augstāko izglÄ«tÄ«bu. ÄŒekisti bija spÄ“cÄ«gi psihologi, viņus speciāli tam trenÄ“ja. Viņu arsenālā bija metodes, lai psiholoÄ£iski salauztu un pārliecinātu cilvÄ“ku.

SavervÄ“tie bija ļoti dažādi. Sākot brukt PSRS, daļa atviegloti nometa čekas pinekļus jau astoņdesmito gadu beigās, atsakoties iet uz tikšanos ar uzraugošo virsnieku. Taču bija arÄ« tādi, kas negribÄ“ja vai nebija pietiekami stipri, lai atbrÄ«votos no kalpošanas čekai.

DDD: Kādēļ, jÅ«suprāt, Latvijas drošÄ«bas dienesti ir padarÄ«juši Latviju tik nedrošu? Kādēļ MaizÄ«tis nebija pirmais, kurš mudinātu atvÄ“rt čekas maisus?

L.M.: ArÄ« es agrāk, tāpat kā MaizÄ«tis šodien, uzskatÄ«ju, ka čekas maisu saturs ir tikai valsts drošÄ«bas dienestu kompetence. Taču dzÄ«ve un sabiedrÄ«bas interese rāda, ka tā vis nav. Protams, naivi domāt, ka čekas maisu atvÄ“ršana atrisinās visas dzÄ«ves problÄ“mas – varbÅ«t atrisinās, bet varbÅ«t, tieši pretÄ“ji, sarežģīs. To nevar zināt. ŠobrÄ«d nevÄ“los izvÄ“rsti analizÄ“t MaizÄ«ša uzvedÄ«bas iespÄ“jamos iemeslus – gan pienāks brÄ«dis arÄ« tādām pārdomām. Katrā ziņā cirks ar pielaidi komisijas locekļiem valsts noslÄ“pumam, lai varÄ“tu strādāt ar čekas arhÄ«vu, bija absolÅ«ti lieks.

DDD: Tā no malas izskatÄ«jās pÄ“c apzinātas sabotāžas…

L.M.: Man ir Ä«paša interese par Liepājā dzimušo grupu “Helsniki-86”. ÄŒekisti, protams, izplata baumas, ka “Helsinki-86” bijis viņu veidojums, taču tādiem apgalvojumiem nav pamata. ÄŒeka iefiltrÄ“ja savus aÄ£entus “Helsinki-86”, kad kustÄ«ba jau bija izpletusies uz RÄ«gu – ir zināmi konkrÄ“ti cilvÄ“ki, pat neskatoties čekas maisos.

DDD: Ja jau pieminÄ“jāt “Helsinki-86”, vÄ“los citÄ“t Jāņa Rožkalna komentāru, kuru saņēmām par jÅ«su iepriekš teikto mÅ«su avÄ«zÄ“. Rožkalns raksta: “Tas, ko viņš beigās paziņo, ka visi tad izbraukušie parakstÄ«ja sadarbÄ«bas dokumentus ar VDK, nu gan ir pilnÄ«gi skaidri meli. Un vÄ“l apgalvot – “citādi nemaz ārā no Latvijas netika”. Un tas tiek argumentÄ“ts ar kādu anonÄ«mu “vÄ«ru, kas arÄ« aizbrauca dzÄ«vot uz Vāciju”… Ar tādu attieksmi tad viņš devalvÄ“ ticÄ«bu visai savai informācijai, ko tur sniedz. Ä»oti labi zinu, ka nevienam no mums, kas tad rÄ«kojām 1987. gada 14. jÅ«nija un 23. augusta demonstrācijas un vÄ“lāk bijām spiesti aizbraukt, nekas tāds netika pat piedāvāts. Ne man, ne Edm. Cirvelim, ne Ginteriem. Un nepiedāvāja pamatā tādēļ, ka visu laiku jau pirms tam mums pret VDK bija kategoriski principiāla nostāja, nepieļaujot ne mazākos kompromisus. Jā, un neko viņam vairāk pat nejautājot, jÅ«s publicÄ“jat tādas baumas, kas tieši apvaino brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tājus nodevÄ«bā…”

L.M.: Varu precizÄ“t, ka centās savervÄ“t visus. SvarÄ«gi ir arÄ« saprast, par kādu periodu runājam, jo čekas darbÄ«ba un rezultāti bija atšÄ·irÄ«gi dažādos gados. Un, iespÄ“jams, bija arÄ« tādi, kuriem neko nepiedāvāja, jo viņi jau bija savervÄ“ti…

DDD: Manuprāt, lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r nebÅ«s atvÄ“rti čekas maisi, varÄ“sim tikai minÄ“t, kurš ir un kurš nav kaut ko parakstÄ«jis. Tieši tādēļ dÄ«vaina šÄ·iet paša Rožkalna nostāja čekas maisu jautājumos – no publiski izteiktajiem komentāriem skaidri saprotams, ka viņš ir pret atvÄ“ršanu.

L.M.: ÄŒekas maisi ir jāatver – tas jau vairs šobrÄ«d nav apspriežams jautājums. Tikai tad, kad kartotÄ“ka un pārÄ“jie SAB esošie čekas dokumenti bÅ«s atklāti pieejami, pÄ“tnieki – juristi, zinātnieki, vÄ“sturnieki – varÄ“s nopietni veikt izpÄ“ti, jo ir jāredz kopaina.

 * PublicÄ“ta laikrakstā “DDD” Nr.11(409) [2018. gada 8.–21. jÅ«nijs]

Pārpublicēts no fronte.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0