AugstÄkÄ Padome bija pilna ar Äekas aÄ£entiem: saruna ar LPSR VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisijas locekli Linardu Muciņu
DDD · 09.01.2019. · Komentāri (0)DDD: JÅ«su intervija* laikrakstÄ “DDD” par Äekas maisiem raisÄ«ja dažÄdas diskusijas internetÄ. ArÄ« redakcija saņēma vairÄkas vÄ“stules – vieni izteica pateicÄ«bu, bet citi – aizrÄdÄ«jumus, ka jÅ«su teiktais ir baumas, kas rada sabiedrÄ«bai nepareizu priekšstatu par šo problÄ“mu.
PiemÄ“ram, portÄlÄ “Draugiem.lv”, kÄda persona raksta: “Cik zinÄms, pats L. Muciņš vispÄr nebija Äekas maisu pÄrņemšanas komisijÄ un uz jautÄjumu – vai pats savÄm acÄ«m redzÄ“jis kÄdu kartiņu – atbilde bija – NÄ’! TÄ€TAD PATS MUCIÅ…Š DAUDZ MELO! (https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/mucins-maisos-neka-netrukst-tie-ir-cekistu-un-mulku-meli/).” KÄ tad tur Ä«sti ir – vai jums bija tiesÄ«bas pÄrņemt Äekas maisus? Un vai tas tiešÄm ir tik svarÄ«gi, lai bÅ«tu par iemeslu apšaubÄ«t ticamÄ«bu Äekas kartotÄ“kai?
TÄpat tiek apgalvots, ka “DDD”, publicÄ“jot jÅ«su interviju, rÄ«kojas provokatoriski, jo tÄ esot sagrozÄ«ta un melÄ«ga informÄcija. “[..] visi tie, kuri tiešÄm kalpojuši KGB labÄ, ir spÄ“juši sevi no “maisa” izvÄkt. Kur ir garantija, ka viņi nav “netÄ«šÄm” raduši iespÄ“ju kÄdu kartiņu izmantot (izveidot), lai ierakstÄ«tu savu konkurentu vÄrdus?”
Linards Muciņš: BrÄ«vÄ valstÄ« ikvienam ir tiesÄ«bas parÄdÄ«t savu izpratnes lÄ«meni.
DDD: KÄ tad tomÄ“r bija ar Äekas komisiju – vai bijÄt tÄs sastÄvÄ, vai jums bija pilnvaras pÄrņemt Äekas maisus?
L.M.: Tad vispirms ir jÄuzdod jautÄjums, ko tad vispÄr darÄ«ja Äekas maisu komisija. Vai Äekas komisija noorganizÄ“ja došanos uz Äekas 10. daļas priekšnieka kabinetu, kur varÄ“ja atrast jau maisos sabÄ“rtu un ÄemodÄniņos saliktu kartotÄ“ku, lai operatÄ«vi to iznestu laukÄ pa Äekas Ä“kas otrajÄm durvÄ«m?
UzzinÄjÄm, ka kartotÄ“ka ir svarÄ«gÄkÄ Äekas dokumentu daļa. Mums bija skaidrs – ja to laikus nepÄrņemsim, tad atstÄtajos dokumentos atrodamÄ informÄcija, kurÄ izmantoti segvÄrdi, bet nav norÄdÄ«ti aÄ£entu uzvÄrdi, neko daudz nedos. Pirmais, ko izdarÄ«jÄm, – mÄ“s, ja atmiņa neviļ, kopÄ ar Arnoldu BÄ“rzu, kurš bija iepriekš pieminÄ“tajÄ Äekas komisijÄ, devÄmies uz 10. daļu, lai apskatÄ«tu šo kartotÄ“ku. Neatceros precÄ«zu nosaukumu, bet biju komisijÄ, kas atbildÄ«ga par Äekas, cekas un partijas Ä«pašumu pÄrņemšanu. TaÄu neatkarÄ«gi no tÄ, kÄdÄ komisijÄ biju, es biju deputÄts, kura pienÄkums bija strÄdÄt Latvijas valsts un tautas interesÄ“s.
ÄŒekas aÄ£enti bija parÅ«pÄ“jušies, lai mani neievÄ“lÄ“tu pirmajÄ komisijÄ. Nav taÄu noslÄ“pums, ka AugstÄkajÄ PadomÄ“ bija daudz Äekistu un Äekas aÄ£entu. PiemÄ“ram, Juris BojÄrs bija izstrÄdÄjis likumu par Äeku. Viņa priekšlikums bija izveidot VDK komisiju, kuras sastÄvÄ viņš iekļÄva divus Äekas virsniekus un trÄ«s Äekas aÄ£entus. Tikai daži no komisijas locekļiem nebija saistÄ«ti ar Äeku. Vai Juris BojÄrs tÄ rÄ«kojÄs apzinÄti vai neapzinÄti, to es nezinu, nevaru viņu apvainot, jo viņš tÄpat kÄ es balsoja par Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanu. Man likÄs, ka viņš ir no Äekas atvadÄ«jies, bet aste jau vienmÄ“r velkas lÄ«dzi…
Netiku ievÄ“lÄ“ts pieminÄ“tajÄ Äekas komisijÄ, jo par mani tika palaistas kaut kÄdas baumas. TaÄu pirms tam es kopÄ ar Repši biju citÄ Äekas komisijÄ, kas darbojÄs vÄ“l pirms barikÄdÄ“m. Neko daudz nevarÄ“jÄm izdarÄ«t – tikai apzinÄt normatÄ«vos aktus, kas ir par Äeku. VÄ“lÄk izveidotÄ Äekas komisija vispÄr neko nedarÄ«ja. Viņi tikai skatÄ«jÄs VDK priekšniekam Johansonam mutÄ“, klausÄ«jÄs, piekrÄ«toši mÄja ar galvu visam, ko viņš stÄstÄ«ja. Viņi nebija rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gi. Viņi bija impotenti!
Čekas struktūra
Linards Muciņš: KopÄ ar Arnoldu BÄ“rzu (iespÄ“jams bija vÄ“l kÄds deputÄts, bet es neatceros) un mÅ«su cilvÄ“kiem devÄmies uz Äeku, lai nevis runÄtu ar Johansonu, bet redzÄ“tu kartotÄ“ku telpas. Tas ir ļoti vÄ“rtÄ«gi, jo bija iespÄ“ja iepazÄ«ties ar sistÄ“mu, kÄdÄ darbojÄs Äeka. Mums rÄdÄ«ja lielo istabu, arhÄ«va objektu kartotÄ“kas, aktuÄlo objektu kartotÄ“ku, kas bija salÄ«dzinoši neliela. Bija vÄ“l kartotÄ“ka, kurÄ apkopoti jau nekaitÄ«gi objekti, piemÄ“ram, vecie leÄ£ionÄri. TaÄu mÅ«s vairÄk interesÄ“ja aÄ£entu kartotÄ“ka. Starp citu, ÄekÄ kopumÄ bija astoņpadsmit dažÄdas kartotÄ“kas, kuras tagad atrodas SAB.
UzzinÄjÄm, kÄdi ir arhÄ«va, kartotÄ“ku darbinieÄu (kopÄ piecas sievietes) pienÄkumi. AtradÄm pieprasÄ«jumu lapiņas, ar kurÄm Äekas virsnieks, sastopoties ar kÄdu cilvÄ“ku, veica izpÄ“ti. Bija jÄpÄrbauda precÄ«zs vÄrds un uzvÄrds, adrese (pieraksts un faktiskÄ dzÄ«ves vieta), dzimšanas dati, tautÄ«ba. Tika izpÄ“tÄ«ta Ä£imene – tuvÄki un tÄlÄki radi. MeklÄ“ja kompromÄtu, derÄ“ja jebkas, kur “piekasÄ«ties”. PÄrbaudÄ«ja, vai cilvÄ“ks, par kuru interesÄ“jas Äekas virsnieks, nav arÄ« Äekas aÄ£entu sarakstÄ. Ja bija, nekÄdas norÄdes netika dotas, tikai uzspieda zÄ«modziņu “pÄrbaude ir veikta”.
Ja tika veikta pÄrbaude, vai konkrÄ“tais cilvÄ“ks nav, piemÄ“ram, milicijas aÄ£ents, tad uz pÄrbaudes lapas tika sniegta detalizÄ“ta informÄcija, kÄdÄ lietÄ un kÄdÄ statusÄ konkrÄ“tÄ persona darbojas par milicijas aÄ£entu. TaÄu Äeka par saviem aÄ£entiem nesniedza nekÄdu informÄciju pat citiem saviem darbiniekiem, tikai uzlika zÄ«modziņu, ka pÄrbaude veikta – gluži kÄ par jebkuru citu cilvÄ“ku. Ja cilvÄ“ks bija aÄ£ents, arhÄ«va meitenes ziņoja savam priekšniekam, kurš zvanÄ«ja kuratoram, sakot, ka par jÅ«su aÄ£entu interesÄ“jas no tÄdas un tÄdas Äekas nodaļas. Kurators tad ziņoja savas nodaļas priekšniekam, kas pieņēma lÄ“mumu atklÄt vai neatklÄt, ka konkrÄ“tais cilvÄ“ks ir aÄ£ents. Ja ziņas tika vÄktas ar mÄ“rÄ·i savervÄ“t konkrÄ“to personu, tad zvanÄ«ja un teica, ka viņš jau ir savervÄ“ts. Bet, ja bija interese iesaistÄ«t kÄdas informÄcijas iegÅ«šanÄ, tad tika pieņemts lÄ“mums – atklÄt vai neatklÄt. To visu tik detalizÄ“ti stÄstu, lai cilvÄ“ki saprastu, ka konspirÄcija bija dziļa un rÅ«pÄ«gi izstrÄdÄta.
ÄŒekÄ bija visÄdas kartotÄ“kas. PiemÄ“ram, LiepÄjas slikto pilsoņu kartotÄ“ka. Bet mÅ«s, kÄ jau iepriekš teicu, visvairÄk interesÄ“ja aÄ£entu kartotÄ“ka. LielajÄ arhÄ«va istabÄ tÄs nebija. Koridora otrÄ pusÄ“ atradÄs aÄ£entÅ«ras nodaļa, kurÄ bija durvis uz mazÄku telpu. Caur to izejot, nonÄcÄm vÄ“l mazÄkÄ telpÄ, kurÄ sÄ“dÄ“ja apakšpulkvedis Zvirbulis. Lai gan tas bija trešais stÄvs, istabas logiem priekšÄ bija restes, jo tur atradÄs vissvarÄ«gÄkÄ informÄcija StÅ«ra mÄjÄ – aÄ£entu kartotÄ“ka un žurnÄli.
Starp citu, par žurnÄlu esamÄ«bu uzzinÄjÄm vÄ“lÄk, jo informÄcijas par tÄdu žurnÄlu eksistenci mums nebija. TÄdēļ žurnÄlus nepaņēmÄm reizÄ“ ar aÄ£entu kartÄ«tÄ“m. NelielajÄ kartotÄ“kas telpÄ neredzÄ“jÄm aÄ£entu kartotÄ“ku. TÄ jau bija sapakota un pÄrvietota uz 10. daļas priekšnieka Gailiša kabineta seifu. Šis fakts ir svarÄ«gs – jo, ja mÄ“s bÅ«tu atnÄkuši dažas stundas vai dienas vÄ“lÄk, kartotÄ“ka bÅ«tu jau pazudusi: iznÄ«cinÄta vai pÄrvesta uz citurieni.
DDD: Vai tad tas bÅ«tu iespÄ“jams, ja Äekas Ä“ka tika uzmanÄ«ta?
L.M.: MÄ“s konstatÄ“jÄm, ka Äekas mÄjai bija pievienoti vairÄki blakus mÄjas dzÄ«vokļi. ÄŒeka nebija tikai StÅ«ra mÄja. Ejot pa ceturtÄ un piektÄ stÄva koridoru, varÄ“ja nonÄkt blakus mÄjÄ. Koridora galÄ bija dzelzs durvis, kas aizslÄ“gtas ar divÄm lielÄm kÅ«tenÄ“m. AtslÄ“dzot parÄdÄ«jÄs dzÄ«vokļa koka durvis, kas ieved blakus mÄjas kÄpņutelpÄ. TÄtad, ja apakšÄ tika sargÄtas StÅ«ra mÄjas parÄdes durvis, tad kÄds nepamanÄ«ti varÄ“ja izkļūt caur blakus mÄju. DomÄju, ka šÄda rezerves izeja tika radÄ«ta pÄ“c 1956. gada notikumiem UngÄrijÄ. KÄ zinÄm, sacelšanÄs laikÄ tur tika pakÄrti ļoti daudz Äekistu.
Ja mÄ“s toreiz nebÅ«tu aizgÄjuši un pÄrņēmusi šo Äekas kartotÄ“ku, tad, visticamÄk, tÄ caur blakus mÄjas durvÄ«m bÅ«tu jau aiznesta. Ja kÄds tagad uztraucas, ka kartotÄ“ku pÄrņēma Muciņš, kurš nebija Äekas komisijÄ, tad, manuprÄt, tas ir nenozÄ«mÄ«gs sÄ«kums, jo vismaz viens – Arnolds BÄ“rzs – bija komisijas pÄrstÄvis.
SvarÄ«gÄkais, ka kartotÄ“ka, kas bija salikta divos maisos un divos koferÄ«šos, vispÄr tika pÄrņemta. 10. daļas priekšnieks atvÄ“ra koferÄ«šus un parÄdÄ«ja kartÄ«tes, kurÄm neesmu pat pieskÄries. SpeciÄlists, kurš bija mums lÄ«dzi, pÄrbaudÄ«ja kartotÄ“ku un atzina, ka tÄ ir Ä«stÄ. KoferÄ«ši tika aizvÄ“rti un aizzÄ«mogoti, kas ir redzams arÄ« vÄ“sturiskajÄs Ulda Brieža uzņemtajÄs fotogrÄfijÄs. Gan maisi, gan koferÄ«ši tika aizzÄ«mogoti ar lakas zÄ«mogiem. UzlikÄm arÄ« AugstÄkÄs Padomes zÄ«mogus. KartotÄ“ku ielikÄm seifÄ, kuru aizzÄ«mogojÄm, bet seifam pielikÄm savus sargus, lai neviens tam nepiekļūtu un kartotÄ“ka nepazustu. Seifi tika apsargÄti lÄ«dz pat 1991. gada novembrim.
DDD: Lai gan jums pÄrmet, ka rÄ«kojÄties, nebÅ«dams Äekas komisijÄ, vai, jÅ«suprÄt, komisija pati bÅ«tu iedomÄjusies pÄrņemt Äekas kartotÄ“ku?
L.M.: VisticamÄk, ka nÄ“. Jo es biju tas, kurš viņus uz turieni aizvilka, reÄli nosargÄju un vÄ“lÄk arÄ« pÄrņēmu Äekas kartotÄ“ku. Tagad, protams, visiem ir viegli filozofÄ“t, bet viss tika saskaņots ar Äekas komisijas vadÄ«tÄju Selecki. Lai kartotÄ“ku novembrÄ« iznestu no StÅ«ra mÄjas, mums pat bija rakstiska pilnvara, tÄdēļ teikt, ka es kaut ko bez AP ziņas esmu darÄ«jis, ir muļķības.
MÄ«tus rada Äekisti un aÄ£enti
DDD: No kurienes tad rodas mÄ«ti par Äekas maisu pÄrņemšanu, par iespÄ“ju kÄdu aÄ£enta vÄrdu izņemt vai pielikt klÄt? Vai tie ir nejauši vai tomÄ“r apzinÄti radÄ«ti, lai mazinÄtu ticamÄ«bu vÄ“sturiskajiem dokumentiem?
Linards Muciņš: ŠÄdus mÄ«tus rada paši Äekisti un aÄ£enti. Tas, protams, tiek darÄ«ts apzinÄti. Viens no izplatÄ«tÄkajiem mÄ«tiem ir, ka kaut kas ir izbiris no maisiem. Tas ir absurds arguments, jo no aizzÄ«mogotiem maisiem un ÄemodÄniņiem nekas nevarÄ“ja izbirt. Teikt, ka Muciņš varÄ“ja kaut ko izņemt vai pielikt klÄt, glÄbjot sevi vai savas paziņas, arÄ« nav pamata, jo pat novembrÄ«, kad kartotÄ“ka tika pÄrvietota, es tai nepieskÄros. To nesa AugstÄkÄs Padomes drošÄ«bas dienesta karavÄ«ri. PÄrÄ“jÄs kartotÄ“kas nesa arhÄ«va darbinieki, nevis es vai Arnolds BÄ“rzs. JÄ, es biju klÄt, jo nevienam neuzticÄ“jos.
DDD: KÄdēļ?
L.M.: ZinÄju, ka AugstÄkÄ Padome ir pilna ar Äekas aÄ£entiem. Es nezinÄju, kurš ir un kurš nav pÄrtraucis sadarbÄ«bu, kurš kÄdam var piezvanÄ«t un pabrÄ«dinÄt par mÅ«su darbÄ«bÄm. UzticÄ“jos tikai Arnoldam BÄ“rzam.
DDD: VarbÅ«t kartotÄ“kas pÄrņemšanas brÄ«dÄ« nebija iespÄ“jams neko izmainÄ«t – kÄdu izņemt vai pielikt klÄt. Bet vÄ“lÄk? Vai pie varas esošie, izmantojot jau sakarus Latvijas drošÄ«bas dienestos, nevarÄ“ja veikt izmaiņas no Äekas iegÅ«tajÄs kartotÄ“kÄs?
L.M.: NÄ“, paši Äekisti neko nevarÄ“ja izmainÄ«t. PirmkÄrt, alfabÄ“tiskÄ kartotÄ“ka – 4300 kartÄ«tes – tika sabÄ“rta divos maisos. Lai kaut ko mainÄ«tu, bija jÄsašÄ·iro atpakaļ un jÄsaliek kastÄ«tÄ“s pa burtiem. To nevar izdarÄ«t pÄris stundÄs – tam nepieciešamas vairÄkas dienas. Bet, pat ja kartÄ«te tiktu izņemta, ierakstu žurnÄlÄ nevar izdzÄ“st. ŽurnÄlÄ ieraksti veikti numerÄcijas, nevis alfabÄ“tiskÄ kÄrtÄ«bÄ. Ja kÄds ieraksts tiek grozÄ«ts, to uzreiz var konstatÄ“t.
DDD: Tiem, kas nebaidÄs un grib, lai Äekas maisi tiktu atvÄ“rti, jÅ«su sniegtie skaidrojumi liekas loÄ£iski un pieņemami. TomÄ“r var pabrÄ«nÄ«ties, cik neatlaidÄ«gi tiek darÄ«ts viss, lai sabiedrÄ«bÄ sÄ“tu šaubas par uzticamÄ«bu Äekas kartotÄ“kai.
L.M.: ÄŒekas maisu atvÄ“ršanas pretinieku taktika ir vienkÄrša – vispirms kompromitÄ“t vÄ“sturiskos faktus kÄ tÄdus, bet, ja tas nelÄ«dz, tad kompromitÄ“t mani personÄ«gi. VisÄdus brÄ«numus esmu dzirdÄ“jis par to, ka es pirmais skrÄ“jis, lai paspÄ“tu savu kartÄ«ti izņemt. MÄ“Ä£inot visu sagrozÄ«t, tiek izteikti pat pretrunÄ«gi apgalvojumi, ka vieni izņēmuši, bet citi pielikuši kaut ko klÄt. Kurš normÄli domÄjošs cilvÄ“ks kam tÄdam noticÄ“s?
ÄŒeka bija ļoti nopietna organizÄcija, kas radÄ«ja drošu aÄ£entu sistÄ“mu, tÄdēļ veikt kÄdas izmaiņas reÄ£istros tÄ, lai to kÄds neatklÄtu, nav iespÄ“jams. AÄ£entÅ«ras veidošanai, pÄrbaudei tika tÄ“rÄ“ti lieli valsts lÄ«dzekļi, jo aÄ£enti tika izsekoti, novÄ“roti, pÄrbaudÄ«ti gan pirms vervÄ“šanas, gan pÄrbaudÄ«ta viņu sniegtÄ informÄcija, utt.
MÅ«su rÄ«cÄ«bÄ ir žurnÄli, kuros redzams, cik aÄ£entam darba lietÄ ir sÄ“jumu un cik lapaspušu. PÄ“c tam taisnoties, ka neko neesmu darÄ«jis, lai gan sarunÄti pilni trÄ«s sÄ“jumi, ir, maigi izsakoties, nekrietni. SÄ“jumÄ pÄ“c noteikumiem nedrÄ«kst bÅ«t vairÄk par 250 lapÄm, bet sarunÄtas ir apmÄ“ram 700. Tie, kas tagad taisnojas un raud, ka neko nav teikuši, domÄ tikai par deviņdesmitajiem gadiem, aizmirstot, ka sÄ“jumu sÄ“jumus sarunÄjuši jau septiņdesmitajos gados.
Nodevības pinekļi
DDD: Cik spÄ“cÄ«gi Äeka varÄ“ja ietekmÄ“t Atmodas procesus, izmantojot “bijušos” aÄ£entus?
Linards Muciņš: Tas atkarÄ«gs no katra aÄ£enta konstrukcijas un pasaules izpratnes. Nenoliedzami, Äeka ir pelnÄ«jusi uzslavu, ka Äekisti, maitas, spÄ“ja atrast mÅ«su izcilÄkos mÄksliniekus, kultÅ«ras un sabiedriskos darbiniekus, kurus izdevÄs savervÄ“t. Padomju laikos tikai Ä»eņingradÄ mÄcÄ«ja psiholoÄ£iju – tÄ bija trÄ«s gadu izglÄ«tÄ«bas programma cilvÄ“kiem jau ar vienu pabeigtu augstÄko izglÄ«tÄ«bu. ÄŒekisti bija spÄ“cÄ«gi psihologi, viņus speciÄli tam trenÄ“ja. Viņu arsenÄlÄ bija metodes, lai psiholoÄ£iski salauztu un pÄrliecinÄtu cilvÄ“ku.
SavervÄ“tie bija ļoti dažÄdi. SÄkot brukt PSRS, daļa atviegloti nometa Äekas pinekļus jau astoņdesmito gadu beigÄs, atsakoties iet uz tikšanos ar uzraugošo virsnieku. TaÄu bija arÄ« tÄdi, kas negribÄ“ja vai nebija pietiekami stipri, lai atbrÄ«votos no kalpošanas Äekai.
DDD: KÄdēļ, jÅ«suprÄt, Latvijas drošÄ«bas dienesti ir padarÄ«juši Latviju tik nedrošu? KÄdēļ MaizÄ«tis nebija pirmais, kurš mudinÄtu atvÄ“rt Äekas maisus?
L.M.: ArÄ« es agrÄk, tÄpat kÄ MaizÄ«tis šodien, uzskatÄ«ju, ka Äekas maisu saturs ir tikai valsts drošÄ«bas dienestu kompetence. TaÄu dzÄ«ve un sabiedrÄ«bas interese rÄda, ka tÄ vis nav. Protams, naivi domÄt, ka Äekas maisu atvÄ“ršana atrisinÄs visas dzÄ«ves problÄ“mas – varbÅ«t atrisinÄs, bet varbÅ«t, tieši pretÄ“ji, sarežģīs. To nevar zinÄt. ŠobrÄ«d nevÄ“los izvÄ“rsti analizÄ“t MaizÄ«ša uzvedÄ«bas iespÄ“jamos iemeslus – gan pienÄks brÄ«dis arÄ« tÄdÄm pÄrdomÄm. KatrÄ ziÅ†Ä cirks ar pielaidi komisijas locekļiem valsts noslÄ“pumam, lai varÄ“tu strÄdÄt ar Äekas arhÄ«vu, bija absolÅ«ti lieks.
DDD: TÄ no malas izskatÄ«jÄs pÄ“c apzinÄtas sabotÄžas…
L.M.: Man ir Ä«paša interese par LiepÄjÄ dzimušo grupu “Helsniki-
DDD: Ja jau pieminÄ“jÄt “Helsinki-
L.M.: Varu precizÄ“t, ka centÄs savervÄ“t visus. SvarÄ«gi ir arÄ« saprast, par kÄdu periodu runÄjam, jo Äekas darbÄ«ba un rezultÄti bija atšÄ·irÄ«gi dažÄdos gados. Un, iespÄ“jams, bija arÄ« tÄdi, kuriem neko nepiedÄvÄja, jo viņi jau bija savervÄ“ti…
DDD: ManuprÄt, lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r nebÅ«s atvÄ“rti Äekas maisi, varÄ“sim tikai minÄ“t, kurš ir un kurš nav kaut ko parakstÄ«jis. Tieši tÄdēļ dÄ«vaina šÄ·iet paša Rožkalna nostÄja Äekas maisu jautÄjumos – no publiski izteiktajiem komentÄriem skaidri saprotams, ka viņš ir pret atvÄ“ršanu.
L.M.: ÄŒekas maisi ir jÄatver – tas jau vairs šobrÄ«d nav apspriežams jautÄjums. Tikai tad, kad kartotÄ“ka un pÄrÄ“jie SAB esošie Äekas dokumenti bÅ«s atklÄti pieejami, pÄ“tnieki – juristi, zinÄtnieki, vÄ“sturnieki – varÄ“s nopietni veikt izpÄ“ti, jo ir jÄredz kopaina.
* PublicÄ“ta laikrakstÄ “DDD” Nr.11(409) [2018. gada 8.–21. jÅ«nijs]
PÄrpublicÄ“ts no fronte.lv