Austrumlatvija kÄ surogÄtidentitÄte
Harijs BernÄns, biedrÄ«ba “Latgolys Saeima†· 27.09.2017. · Komentāri (8)“Kurzemes piekrastÄ“ gaidÄms lietus, vietÄm VidzemÄ“ un ZemgalÄ“ mainÄ«gs mÄkoņu daudzums, AustrumlatvijÄ - skaidrosies” - šÄdas un lÄ«dzÄ«gas ziņas bieži vien mÅ«s uzrunÄ plašsaziņas lÄ«dzekļos. DÄrgÄs Ä“tera sekundes tiek taupÄ«tas, nevÄ“rÄ«gi sametot Latgali un daļu Vidzemes vienotÄ “Austrumlatvijas katlÄ”.
OficiÄlÄ zinÄtne LatvijÄ identificÄ“ Ä£eogrÄfiski attiecinÄmas “Kurzemes izloksnes”, “KursiskÄs izloksnes”, “ZemgaliskÄs izloksnes”, “Vidzemes izloksnes” un “SÄ“liskÄs izloksnes”. TeritorijÄs, kuras apdzÄ«vo latgalieši, RÄ«gas zinÄtniekiem ir izdevies atrast … “NesÄ“liskÄs izloksnes”, ne ar zilbi nepieminot latgaļus un Latgali. Cik ļoti ir jÄienÄ«st Latgale, lai tÄs runas apzÄ«mÄ“šanai izmantotu nolieguma izteiksmi no blakus novada?
Viena no visgarÄkajÄm ielÄm RÄ«gÄ ir
Šajos un daudzos citos piemÄ“ros ir viens kopÄ“js motÄ«vs - jÄ“dziens “Latgale” tiek izņemts no aprites un aizvietots ar kÄdu citu jÄ“dzienu, piemÄ“ram, “nesÄ“lija”, “austrumlatvija”, vai, kÄ piemÄ“rÄ ar Maskavas ielu - asociÄcija ar Latgali tiek brutÄli nozagta. ZÄ«mÄ«gi, ka surogÄtidentitÄte tiek pielietota pÄrsvarÄ gadÄ«jumos, kad pÄrtveramÄ jÄ“dziena semantika ir pozitÄ«va un vÄ“rtÄ«ga, vÄ“lÄ«gi atstÄjot Latgales informatÄ«vajos aktÄ«vos sociÄli nelabvÄ“lÄ«gu Latgales priekšpilsÄ“tu un krÄmu tirgu “LatgalÄ«te”.
DzÄ«vojam informÄcijas laikmetÄ, cilvÄ“ki pÄ“rk zÄ«molus un sajÅ«tu un nevis materiÄlus vai preci. CilvÄ“ki investÄ“ lÄ«dzekļus, laiku un uzmanÄ«bu zÄ«molos un idejÄs ar pozitÄ«vÄm asociÄcijÄm un izvairÄs no lietÄm ar negatÄ«vÄm asociÄcijÄm.
Latgale = zÄ«mols. ZÄ«mols ar nozÄ«mÄ«gÄm sociÄlekonomiskÄm problÄ“mÄm no vienas puses, no otras - ar gadsimtos attÄ«stÄ«tÄm kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bÄm, kreatÄ«vu un vitÄlu sabiedrÄ«bu un milzÄ«gu potenciÄlu izaugsmei. Katru dienu LatvijÄ un pasaulÄ“ tiek pieņemti lÄ“mumi par investÄ«cijÄm. NelielÄ daÄ¼Ä no šiem lÄ“mumiem Latgale kvalificÄ“jas kÄ viens no iespÄ“jamiem investÄ«ciju mÄ“rÄ·iem. Blakus objektÄ«viem un kvantificÄ“jamiem kritÄ“rijiem lÄ“mumu rezultÄtu ietekmÄ“ arÄ« tas, kÄ lÄ“mumu pieņēmÄ“ji “jÅ«t” Latgali, kÄdas asociÄcijas jÄ“dziens “Latgale” rada lÄ“muma pieņemšanas brÄ«dÄ«.
Latgales sajÅ«ta un asociÄcijas nerodas tukšÄ vietÄ. TÄ ir rezultÄts pastÄvÄ«gai un nežēlÄ«gai cīņai starp “Latgales kultÅ«ras balvu Boņuks” un “Latgales vÄ“stniecÄ«bu GORS” vienÄ pusÄ“ un krÄmu tirgu “LatgalÄ«te” un 20% bezdarba lÄ«meni LatgalÄ“. ZÄ«mols “Latgale” ir kopjams un attÄ«stÄms ilgtermiņÄ, sistemÄtiski palielinot pozitÄ«vÄs asociÄcijas un samazinot negatÄ«vo. Plašs darba lauks Latgales plÄnošanas reÄ£ionam, nevalstiskajam sektoram, pašvaldÄ«bÄm, katram indivÄ«dam, taÄu sÄkumÄ bÅ«tiski apzinÄties Latgali kÄ zÄ«molu un to, kÄ veidojas šÄ« zÄ«mola vÄ“rtÄ«ba.
PÄ“dÄ“jÄ laikÄ tieši “Austrumlatvija” tiek aktualizÄ“ta kÄ galvenÄ Latgales surogÄtidentitÄte. Ar kÄdu motivÄciju lÄ“mumpieņēmÄ“ji Latgali organizÄciju un projektu nosaukumÄ mÄ“Ä£ina aizvietot ar “Austrumlatviju”? Es pieļauju, ka daļa no šiem cilvÄ“kiem ir “kaunÄ«gie latgalieši”, padomju režīma un baltiešu pÄrÄkumistu traumatizÄ“ti, no savas identitÄtes bÄ“goši cilvÄ“ki. Daļa ir naivi liekuļi, kuri domÄ, ka šÄdÄ veidÄ var piesaistÄ«t vairÄk klientu vai lietotÄju no Vidzemes, kuri pÄ“kšÅ†i nepamanÄ«s, ka “Austrumlatvijas” štelle atrodas LatgalÄ“. Daļa grib izkalpoties RÄ«gas priekšÄ, vÄjinot Latgales reÄ£ionÄlo identitÄti, daļa ir latgalofobi, daļai nerÅ«p.
Ja attiecÄ«bÄ uz privÄto iniciatÄ«vu neviens nevar nevienam aizliegt uzvesties iracionÄli un lietot surogÄtidentitÄtes, tad valsts un pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“s ir savÄdÄk. SabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas prasÄ«t, lai ar nodokļu naudu finansÄ“tÄs organizÄcijas uzvestos adekvÄti.
HipotÄ“tiski pieļaujot, ka pašlaik LatgalÄ“ kÄda no nodokļu finansÄ“tÄm organizÄcijÄm gatavojas reorganizÄ“ties un iekļaut savÄ nosaukumÄ Latgales vietÄ kÄdu no surogÄtidentitÄtÄ“m, procesÄ iesaistÄ«tajiem cilvÄ“kiem vajadzÄ“tu atcerÄ“ties vairÄkas lietas:
Latvijas Satversme joprojÄm ir spÄ“kÄ, Latgales reÄ£iona nosaukums ir “Latgale”;
NeeksistÄ“ nekÄdi juridiski, vÄ“sturiski vai valodnieciski argumenti jÄ“dziena “Latgale” aizvietošanai ar jÄ“dzienu “Austrumlatvija” organizÄciju vai projektu nosaukumos LatgalÄ“;
Lietojot jÄ“dzienu “Austrumlatvija”, tiek nodarÄ«ts kaitÄ“jums Latgales reÄ£ionÄlajai identitÄtei. SituÄcijÄs, kad tas notiek valsts vai pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“s, šis nodarÄ«jums ir vÄ“rtÄ“jams amatpersonas pienÄkumu nepildÄ«šanas, ar nolaidÄ«bu un korupcijas riskiem saistÄ«tu nodarÄ«jumu ietvarÄ.
Jebkura situÄcija, kurÄ jÄ“dziens “Austrumlatvija” Latgales organizÄcijÄm vai indivÄ«diem tiek uzspiests, “ieteikts” vai akceptÄ“ts no nozares ministriju vai pÄrraugošo iestÄžu puses nav nekas cits kÄ valsts realizÄ“ta Latgales reÄ£ionÄlas identitÄtes apspiešana un diskriminÄcija.
InformÄcijas laikmeta priekšrocÄ«ba ir caurredzamÄ«ba. SurogÄtidentitÄtes ieviešanas mÄ“Ä£inÄjumi nav anonÄ«mi. Aiz katra balsojuma ir protokols ar uzvÄrdiem, katrs lÄ“mums un rÄ«kojums tiek dokumentÄ“ts un pieejams sabiedrÄ«bai InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma ietvarÄ. Ja pÄ“kšÅ†i kÄdu dienu jÅ«su priekšÄ uz galda atrodas dienas kÄrtÄ«bas dokuments ar “Austrumlatviju” tajÄ, pamatÄ«gi izsveriet visus par un pret, jo vÄ“lÄk jums noteikti bÅ«s gandarÄ«jums par to, ka nostÄjÄties taisnÄ«bas un Latgales pusÄ“. GandarÄ«jums, lÄ«dzÄ«gi kÄ tiem krietnajiem Latgales un pÄrnovadu cilvÄ“kiem, kas šogad maijÄ uz Latgales kongresa pieminekļa nosargÄja Trasunu un latgaliešu valodu vai arÄ« nožēla par kļūdaino pozÄ«ciju, lÄ«dzÄ«gi kÄ tas tagad ir novÄ“rojams pie vairs-ne-tik-skaļajiem valodas vienÄdošanas bÄ«dÄ«tÄjiem.
SabiedrÄ«bas attÄ«stÄs, rÅ«pÄ«gi apsaimniekojot mantojumu, ko tÄm atstÄj iepriekšÄ“jÄs paaudzes. MÅ«su lÄ“mumi un darbi ietekmÄ“ tos, kas nÄks pÄ“c mums. IedomÄjieties, ka tieši jÅ«s atrodaties auditorijas priekšÄ. No auditorijas uz jums vÄ“rÄ«gi skatÄs kungi un dÄmas vintÄžas tÄ“rpos - tie ir Latgales grandi un dibinÄtÄjtÄ“vi, cilvÄ“ki, kas savu dzÄ«vi tiešÄ un pÄrnestÄ nozÄ«mÄ“ ir nolikuši uz Latgales altÄra. AuditorijÄ ir ļoti, ļoti kluss, un jums ir iespÄ“ja ValÄ“rijai Seilei izstÄstÄ«t to, cik ļoti Latgales vÄrds jums traucÄ“ starptautiskajÄ sadarbÄ«bÄ, Vladislavam Locim izskaidrot nepieciešamÄ«bu plašak skatÄ«ties uz lietÄm un Andrivam Jurdžam… - es pat nevaru iedomÄties, ko jÅ«s teiktu Andrivam Jurdžam. Ja pÄ“c šÄda eksÄmena jums piedÄvÄtie argumenti joprojÄm šÄ·iet svarÄ«gi un jÅ«s esat gatavs atteikties no Latgales - droši uz priekšu, uz Austrumlatviju. Atsaucoties uz liberÄlo dienaskÄrtÄ«bu, pašcieņa un personiskÄ integritÄte esot pÄrvÄ“rtÄ“tas.