Menu
Pilnā versija

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

Harijs Bernāns, biedrÄ«ba “Latgolys Saeima” · 27.09.2017. · Komentāri (8)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kurzemes piekrastÄ“ gaidāms lietus, vietām VidzemÄ“ un ZemgalÄ“ mainÄ«gs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šÄdas un lÄ«dzÄ«gas ziņas bieži vien mÅ«s uzrunā plašsaziņas lÄ«dzekļos. Dārgās Ä“tera sekundes tiek taupÄ«tas, nevÄ“rÄ«gi sametot Latgali un daļu Vidzemes vienotā “Austrumlatvijas katlā”.

Oficiālā zinātne Latvijā identificÄ“ Ä£eogrāfiski attiecināmas “Kurzemes izloksnes”, “Kursiskās izloksnes”, “Zemgaliskās izloksnes”, “Vidzemes izloksnes” un “SÄ“liskās izloksnes”. Teritorijās, kuras apdzÄ«vo latgalieši, RÄ«gas zinātniekiem ir izdevies atrast … “NesÄ“liskās izloksnes”, ne ar zilbi nepieminot latgaļus un Latgali. Cik ļoti ir jāienÄ«st Latgale, lai tās runas apzÄ«mÄ“šanai izmantotu nolieguma izteiksmi no blakus novada?

Viena no visgarākajām ielām RÄ«gā ir 16 km garā Maskavas iela. Pirms kara šÄ«s ielas nosaukums bija “Latgales iela”. RÄ«gas pašvaldÄ«ba ar valsts svÄ“tÄ«bu nodrošinājusi šai ielai iespÄ“ju saglabāt Maskavas ielas nosaukumu. Lai viss izskatÄ«tos smuki, par Latgales ielu ir tikusi nosaukta 450m gara “hokeja nÅ«ja” Latgales priekšpilsÄ“tā. Ä»oti savdabÄ«gs vÄ“sturiskās taisnÄ«bas konstrukts.

Šajos un daudzos citos piemÄ“ros ir viens kopÄ“js motÄ«vs - jÄ“dziens “Latgale” tiek izņemts no aprites un aizvietots ar kādu citu jÄ“dzienu, piemÄ“ram, “nesÄ“lija”, “austrumlatvija”, vai, kā piemÄ“rā ar Maskavas ielu - asociācija ar Latgali tiek brutāli nozagta. ZÄ«mÄ«gi, ka surogātidentitāte tiek pielietota pārsvarā gadÄ«jumos, kad pārtveramā jÄ“dziena semantika ir pozitÄ«va un vÄ“rtÄ«ga, vÄ“lÄ«gi atstājot Latgales informatÄ«vajos aktÄ«vos sociāli nelabvÄ“lÄ«gu Latgales priekšpilsÄ“tu un krāmu tirgu “LatgalÄ«te”.

Dzīvojam informācijas laikmetā, cilvēki pērk zīmolus un sajūtu un nevis materiālus vai preci. Cilvēki investē līdzekļus, laiku un uzmanību zīmolos un idejās ar pozitīvām asociācijām un izvairās no lietām ar negatīvām asociācijām.

Latgale = zÄ«mols. ZÄ«mols ar nozÄ«mÄ«gām sociālekonomiskām problÄ“mām no vienas puses, no otras - ar gadsimtos attÄ«stÄ«tām kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bām, kreatÄ«vu un vitālu sabiedrÄ«bu un milzÄ«gu potenciālu izaugsmei. Katru dienu Latvijā un pasaulÄ“ tiek pieņemti lÄ“mumi par investÄ«cijām. Nelielā daļā no šiem lÄ“mumiem Latgale kvalificÄ“jas kā viens no iespÄ“jamiem investÄ«ciju mÄ“rÄ·iem. Blakus objektÄ«viem un kvantificÄ“jamiem kritÄ“rijiem lÄ“mumu rezultātu ietekmÄ“ arÄ« tas, kā lÄ“mumu pieņēmÄ“ji “jÅ«t” Latgali, kādas asociācijas jÄ“dziens “Latgale” rada lÄ“muma pieņemšanas brÄ«dÄ«.

Latgales sajÅ«ta un asociācijas nerodas tukšÄ vietā. Tā ir rezultāts pastāvÄ«gai un nežēlÄ«gai cīņai starp “Latgales kultÅ«ras balvu Boņuks” un “Latgales vÄ“stniecÄ«bu GORS” vienā pusÄ“ un krāmu tirgu “LatgalÄ«te” un 20% bezdarba lÄ«meni LatgalÄ“. ZÄ«mols “Latgale” ir kopjams un attÄ«stāms ilgtermiņā, sistemātiski palielinot pozitÄ«vās asociācijas un samazinot negatÄ«vo. Plašs darba lauks Latgales plānošanas reÄ£ionam, nevalstiskajam sektoram, pašvaldÄ«bām, katram indivÄ«dam, taču sākumā bÅ«tiski apzināties Latgali kā zÄ«molu un to, kā veidojas šÄ« zÄ«mola vÄ“rtÄ«ba.

PÄ“dÄ“jā laikā tieši “Austrumlatvija” tiek aktualizÄ“ta kā galvenā Latgales surogātidentitāte. Ar kādu motivāciju lÄ“mumpieņēmÄ“ji Latgali organizāciju un projektu nosaukumā mÄ“Ä£ina aizvietot ar “Austrumlatviju”? Es pieļauju, ka daļa no šiem cilvÄ“kiem ir “kaunÄ«gie latgalieši”, padomju režīma un baltiešu pārākumistu traumatizÄ“ti, no savas identitātes bÄ“goši cilvÄ“ki. Daļa ir naivi liekuļi, kuri domā, ka šÄdā veidā var piesaistÄ«t vairāk klientu vai lietotāju no Vidzemes, kuri pÄ“kšÅ†i nepamanÄ«s, ka “Austrumlatvijas” štelle atrodas LatgalÄ“. Daļa grib izkalpoties RÄ«gas priekšÄ, vājinot Latgales reÄ£ionālo identitāti, daļa ir latgalofobi, daļai nerÅ«p.

Ja attiecÄ«bā uz privāto iniciatÄ«vu neviens nevar nevienam aizliegt uzvesties iracionāli un lietot surogātidentitātes, tad valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s ir savādāk. SabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas prasÄ«t, lai ar nodokļu naudu finansÄ“tās organizācijas uzvestos adekvāti.

HipotÄ“tiski pieļaujot, ka pašlaik LatgalÄ“ kāda no nodokļu finansÄ“tām organizācijām gatavojas reorganizÄ“ties un iekļaut savā nosaukumā Latgales vietā kādu no surogātidentitātÄ“m, procesā iesaistÄ«tajiem cilvÄ“kiem vajadzÄ“tu atcerÄ“ties vairākas lietas:

Latvijas Satversme joprojām ir spÄ“kā, Latgales reÄ£iona nosaukums ir “Latgale”;

NeeksistÄ“ nekādi juridiski, vÄ“sturiski vai valodnieciski argumenti jÄ“dziena “Latgale” aizvietošanai ar jÄ“dzienu “Austrumlatvija” organizāciju vai projektu nosaukumos LatgalÄ“;

Lietojot jÄ“dzienu “Austrumlatvija”, tiek nodarÄ«ts kaitÄ“jums Latgales reÄ£ionālajai identitātei. Situācijās, kad tas notiek valsts vai pašvaldÄ«bu iestādÄ“s, šis nodarÄ«jums ir vÄ“rtÄ“jams amatpersonas pienākumu nepildÄ«šanas, ar nolaidÄ«bu un korupcijas riskiem saistÄ«tu nodarÄ«jumu ietvarā.

Jebkura situācija, kurā jÄ“dziens “Austrumlatvija” Latgales organizācijām vai indivÄ«diem tiek uzspiests, “ieteikts” vai akceptÄ“ts no nozares ministriju vai pārraugošo iestāžu puses nav nekas cits kā valsts realizÄ“ta Latgales reÄ£ionālas identitātes apspiešana un diskriminācija.

Informācijas laikmeta priekšrocÄ«ba ir caurredzamÄ«ba. Surogātidentitātes ieviešanas mÄ“Ä£inājumi nav anonÄ«mi. Aiz katra balsojuma ir protokols ar uzvārdiem, katrs lÄ“mums un rÄ«kojums tiek dokumentÄ“ts un pieejams sabiedrÄ«bai Informācijas atklātÄ«bas likuma ietvarā. Ja pÄ“kšÅ†i kādu dienu jÅ«su priekšÄ uz galda atrodas dienas kārtÄ«bas dokuments ar “Austrumlatviju” tajā, pamatÄ«gi izsveriet visus par un pret, jo vÄ“lāk jums noteikti bÅ«s gandarÄ«jums par to, ka nostājāties taisnÄ«bas un Latgales pusÄ“. GandarÄ«jums, lÄ«dzÄ«gi kā tiem krietnajiem Latgales un pārnovadu cilvÄ“kiem, kas šogad maijā uz Latgales kongresa pieminekļa nosargāja Trasunu un latgaliešu valodu vai arÄ« nožēla par kļūdaino pozÄ«ciju, lÄ«dzÄ«gi kā tas tagad ir novÄ“rojams pie vairs-ne-tik-skaļajiem valodas vienādošanas bÄ«dÄ«tājiem.

SabiedrÄ«bas attÄ«stās, rÅ«pÄ«gi apsaimniekojot mantojumu, ko tām atstāj iepriekšÄ“jās paaudzes. MÅ«su lÄ“mumi un darbi ietekmÄ“ tos, kas nāks pÄ“c mums. Iedomājieties, ka tieši jÅ«s atrodaties auditorijas priekšÄ. No auditorijas uz jums vÄ“rÄ«gi skatās kungi un dāmas vintāžas tÄ“rpos - tie ir Latgales grandi un dibinātājtÄ“vi, cilvÄ“ki, kas savu dzÄ«vi tiešÄ un pārnestā nozÄ«mÄ“ ir nolikuši uz Latgales altāra. Auditorijā ir ļoti, ļoti kluss, un jums ir iespÄ“ja ValÄ“rijai Seilei izstāstÄ«t to, cik ļoti Latgales vārds jums traucÄ“ starptautiskajā sadarbÄ«bā, Vladislavam Locim izskaidrot nepieciešamÄ«bu plašak skatÄ«ties uz lietām un Andrivam Jurdžam… - es pat nevaru iedomāties, ko jÅ«s teiktu Andrivam Jurdžam. Ja pÄ“c šÄda eksāmena jums piedāvātie argumenti joprojām šÄ·iet svarÄ«gi un jÅ«s esat gatavs atteikties no Latgales - droši uz priekšu, uz Austrumlatviju. Atsaucoties uz liberālo dienaskārtÄ«bu, pašcieņa un personiskā integritāte esot pārvÄ“rtÄ“tas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0