Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiem, kuri sekojuši lÄ«dzi valsts budžeta subsÄ«diju izmaksai biodegvielas ražotājiem, kur partiju dāsnajam sponsoram Donātam Vaitaitim piederošais uzņēmums Jaunpagasts Plus pÄ“dÄ“jos gados ticis pie vairāk nekā 20 miljonu latu injekcijas, viņa un vÄ“l dažu VienotÄ«bas sponsoru „sacelšanās”, nodibinot biedrÄ«bu Latvijas attÄ«stÄ«bai, rādās citā gaismā. Runa ir par aptuveni 10 miljoniem latu no valsts budžeta, kuru saņemšanu šogad un turpmākos divus gadus Vaitaiša uzņēmumam pie esošÄ valdÄ«bas sastāva vairs nespÄ“j nodrošināt VienotÄ«ba. Tas, nevis biedrÄ«bas deklarÄ“tās raizes par valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu, arÄ« varÄ“tu bÅ«t patiesais iemesls, kādēļ tādi miljonāri kā Vaitaitis, kas iepriekš vairÄ«jies no publicitātes, no politikas aizkulišu mijkrÄ“šÄ¼a iznācis dienasgaismā.

KamÄ“r Ekonomikas ministriju (EM) vadÄ«ja Artis Kampars (VienotÄ«ba), Vaitaiša un citu politiÄ·iem pietuvinātu uzņēmÄ“ju biznesam tika sarÄ«kotas Ä«stas dzÄ«res subsÄ«diju izskatā. Pašlaik, kad ekonomikas ministra amatā ir Daniels Pavļuts (ZRP), šo valsts subsÄ«diju piešprici izlemts apturÄ“t.  Pavļuts tuvākajā laikā valdÄ«bā plāno nākt ar trim priekšlikumiem, kā turpināt atbalstu biodegvielas ražotājiem, neslÄ“pjot, ka rosinās tiešo valsts subsÄ«diju pārtraukšanu, ekonomikas ministrs apstiprināja Pietiek.

Kontekstā ar pÄ“dÄ“jo nedēļu notikumiem ap partijas sponsoru un viņu ietekmes cilvÄ“ku demaršu kāds valdÄ«bas veidošanas sarunās iesaistÄ«ts VienotÄ«bas politiÄ·is atcerÄ“jās scÄ“nu, kad jaunās biedrÄ«bas Latvijas attÄ«stÄ«bai dibinātājs, par VienotÄ«bas kasieri uzskatÄ«tais Edgars Jaunups kliedzis uz partijas lÄ«deri Solvitu Ä€boltiņu. Jaunupa dusmas esot izraisÄ«jusi VienotÄ«bas piekāpšanās ekonomikas ministra amatu atdot ZRP. EM politiskās vadÄ«bas maiņa draudÄ“ja ar nopietnu apdraudÄ“jumu tāda dāsna VienotÄ«bas sponsora kā Vaitaitis biznesam.

Laikā no 2012. lÄ«dz 2014. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta subsÄ«dijās vÄ“las saņemt kopumā 38,5 miljonus latu, liecina EM aprÄ“Ä·ini. Spriežot pÄ“c pÄ“dÄ“jo gadu datiem, lauvas tiesu jeb aptuveni 3/4 šÄ«s naudas sadalÄ«tu ar Vaitaiti un Lembergu Ä£imeni saistÄ«tie uzņēmumi. Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) faktiskā lÄ«dera Aivara Lemberga Ä£imeni var uzskatÄ«t par patieso otra lielā (kopā ar Vaitaiša Jaunpagasts Plus) valsts subsÄ«diju saņēmÄ“ja, biodÄ«zeļdegvielas ražotāja Bio-Venta Ä«pašniekiem. Ar Lemberga bÄ“rniem saistÄ«tā - kaut oficiāli tas tiek noliegts - kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šÄ« biodegvielas ražotāja lielākā Ä«pašniece. Kā liecina Lursoft dati, 74% Bio-Venta daļu Ä«pašniece ir kompānija VK TranzÄ«ts, kuras lielākā Ä«pašniece ar 45,1% ir Lemberga Ä£imenei piederošÄ ALA Investments. Neatliekama vajadzÄ«ba pÄ“c pārmaiņām valdÄ«bā tādēļ tuvina sadumpojušos VienotÄ«bas sponsorus un ZZS saimnieku.

Vaitaitim piederošais bioetanola ražotājs Jaunpagasts Plus laikā no 2006. lÄ«dz 2011. gadam valsts subsÄ«dijās kopuma saņēmis 21,29 miljonus latu, liecina EM aprÄ“Ä·ini. PÄ“c 2008. gada uzbÅ«vÄ“tais Lembergu Ä£imenei pastarpināti piederošais biodÄ«zeļdegvielas ražotājs Bio-Venta laikā no 2009. lÄ«dz 2011. gadam kopumā valsts subsÄ«dijās saņēmis 25,4 miljonus latu.

Ja jaunā EM politiskā vadÄ«ba bÅ«tu atsaucÄ«ga šo uzņēmÄ“ju vÄ“lmÄ“m, laikā no 2012. lÄ«dz 2014. gadam biodegvielas ražotāji valsts budžeta subsÄ«diju veidā saņemtu aptuveni 38,5 miljonus latu. 10,5 miljoni lati no šÄ« subsÄ«diju kopapjoma aizietu bioetanola ražotājiem, kur, kā rāda iepriekšÄ“jo gadu dati, teju viss subsÄ«diju apmÄ“rs tiek Vaitaiša uzņēmumam Jaunpagasts Plus, bet 28 miljoni latu aizietu biodÄ«zeļdegvielas ražotājiem, kur pÄ“c pÄ“dÄ“jo gadu statistikas teju 70% subsÄ«diju kopapjoma tiek Lembergu Ä£imenes Bio-Ventai.

2011. gadā saskaņā ar EM datiem Vaitaiša Jaunpagasts Plus valsts subsÄ«dijās saņēmis 4,9 miljonus latu, bet Lembergu Bio-Venta – 8,97 miljonus latu. Kopumā šie abi ar politisko aizmuguri saistÄ«tie uzņēmumi pÄ“rn saņēma 69% visu valsts izmaksāto subsÄ«diju biodegvielas ražotājiem. TomÄ“r Ä«stās dzÄ«res šim politiski subsidÄ“tajam biznesam bija 2010. gadā, kad valdÄ«bu pÄ“c vÄ“lÄ“šanām divatā izveidoja VienotÄ«ba un ZZS.

2010. gada decembrÄ« Vaitaitim piederošajam bioetanola ražotājam Jaunpagasts Plus no valsts budžeta pārskaitÄ«ja 8,74 miljonus latu un tas ir bijis visu laiku lielākais subsÄ«diju apmÄ“rs, kas šim uzņēmumam izmaksāts gada laikā, rāda EM aprÄ“Ä·ini. Tajā pašÄ 2010. gadā rekordliels subsÄ«diju apmÄ“rs ieripoja arÄ« biodÄ«zeļdegvielas ražotnes Bio-Venta kasÄ“. Tai saskaņā ar EM sniegtajiem datiem tika pārskaitÄ«ti 14 miljoni latu. Å…emot vÄ“rā, ka 2010. gadā deviņiem biodegvielas ražotājiem kopumā valsts subsÄ«dijās izmaksāja 29,7 miljonus latu, Vaitaiša un Lembergu uzņēmumi ar saviem kopumā 22,74 miljoniem atkal nosmÄ“la krÄ“jumu jeb 76% visu subsÄ«diju.

LÄ“mumi par valsts dāsno injekciju šo privāto biznesu attÄ«stÄ«bai ticis iesildÄ«ts ar ziedojumiem konkrÄ“tām partijām. Vaitaitis 2010. gada septembrÄ«, Ä«si pirms 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām sev pievÄ“rsa uzmanÄ«bu ar masÄ«vu kopumā 72 000 latu ziedojumu uzreiz četriem politiskajiem spÄ“kiem. PÄ“c vÄ“lÄ“šanām izrādÄ«jās, ka Vaitaitis ir licis uz pareizajiem lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem – trÄ«s no viņa sponsorÄ“tajiem izveidoja nākamo valdÄ«bu. Kopumā 36 000 Vaitaiša naudas aizgāja divām VienotÄ«bas partijam – Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienÄ«bai. VÄ“l 18 000 latu viņš noziedoja koalÄ«cijas VienotÄ«bas partnerim ZZS. PārÄ“jie 18 000 aizgāja neveiksmÄ«gajam „veco oligarhu” projektam Par labu Latviju.

Lai gan par Lembergu pieņemts runāt kā par ZZS „saimnieku”, ar oficiāliem dāsniem ziedojumiem viņš šo politisko spÄ“ku nelutina bieži. Viens no tādiem 15 000 latu apmÄ“rā bija 2010. gada septembrÄ«. ZZS ir ziedojis arÄ« Bio-Ventas menedžments. Tā uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Arnis Janvars 2011. gada augustā ZZS noziedojis 5 000 latu. VÄ“l iepriekš Janvaras 2008. gada jÅ«nijā ziedojis Lemberga reÄ£ionālajai partijai Latvijai un Ventspilij. Cits, tiesa, bijušais Bio-Venta valdes loceklis, par vienu no Lemberga menedžeriem uzskatÄ«tais Raivis Veckāgans ZZS 2011. gada augustā ziedojis 5 000 latus.

Atbalsta mehānisms biodegvielas ražotājiem tika izstrādāts ZemkopÄ«bas ministrija un ieviests 2006. gadā, paredzot tiešo subsÄ«diju izmaksu no valsts budžeta, bet 2009. gadā šis atbalsta instruments tika nodots EM pārziņā. Kopumā pa šiem sešiem gadiem biodegvielas industrijai valsts ir subsÄ«dijās izmaksājusi 67,2 miljonus latu, liecina EM aprÄ“Ä·ini. Tādēļ EM jaunā vadÄ«ba valdÄ«bā plāno virzÄ«t piedāvājumu, kurā valsts atsakās no tiešajām subsÄ«dijām, turpinot biodegvielas ražošanas atbalstu citos veidos: lÄ«dz 7% palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai sākot ar 2015. gadu, turpināt akcÄ«zes nodokļa atbrÄ«vojumu degvielas „bio” piejaukumam virs 30%, bet sākot no 2015. gada arÄ« zem 30%.

Par spÄ«ti šim valsts atbalstam pieprasÄ«jums pÄ“c biodegvielas iekšÄ“jā tirgÅ« nav audzis, - puse tās ražošanā izlietoto izejvielu tiek importÄ“tas, bet aptuveni 70% no saražotās biodegvielas tiek eksportÄ“ta, tādēļ EM jaunā vadÄ«ba uzskata, ka tiešÄs subsÄ«dijas kā atbalsta mehānisms nav bijis efektÄ«vs. VÄ“l viens no bÅ«tiskākajiem argumentiem – bez ražotņu pārkārtojumiem esošÄs biodegvielas rÅ«pnÄ«cas sākot ar 2017. gadu vairs nevarÄ“s ražot, jo tā dÄ“vÄ“tā 1. paaudzes biodegviela vairs neatbildÄ«s jaunajām prasÄ«bām un valsts, turpinot subsidÄ“šanu, pÄ“c bÅ«tÄ«bas tuvākos gadus apmaksās dažiem uzņēmÄ“jiem rentablu, bet neperspektÄ«vu privāto biznesu. Ja biodegvielas nozare pa šiem gadiem, kuros saņemtas dāsnas valsts subsÄ«dijas, nav spÄ“jusi nostāties uz kājām, šÄ« atbalsta mehānisma turpināšana to nestimulÄ“s pārkārtoties, uzskata Pavļuts. EM lÄ«dztekus strādāšot pie jaunu nosacÄ«jumu izstrādes tiešÄ atbalsta saņemšanai tiem biodegvielas ražotājiem, kuri pÄ“c 2015. gada bÅ«s gatavi ražot tā dÄ“vÄ“to 2. paaudzes biodegvielu.

Novērtē šo rakstu:

0
0