Bailes zaudÄ“t valsts subsÄ«dijas dienasgaismÄ izvelk "VienotÄ«bas" sponsorus
PIETIEK · 13.03.2012. · Komentāri (45)Tiem, kuri sekojuši lÄ«dzi valsts budžeta subsÄ«diju izmaksai biodegvielas ražotÄjiem, kur partiju dÄsnajam sponsoram DonÄtam Vaitaitim piederošais uzņēmums Jaunpagasts Plus pÄ“dÄ“jos gados ticis pie vairÄk nekÄ 20 miljonu latu injekcijas, viņa un vÄ“l dažu VienotÄ«bas sponsoru „sacelšanÄs”, nodibinot biedrÄ«bu Latvijas attÄ«stÄ«bai, rÄdÄs citÄ gaismÄ. Runa ir par aptuveni 10 miljoniem latu no valsts budžeta, kuru saņemšanu šogad un turpmÄkos divus gadus Vaitaiša uzņēmumam pie esošÄ valdÄ«bas sastÄva vairs nespÄ“j nodrošinÄt VienotÄ«ba. Tas, nevis biedrÄ«bas deklarÄ“tÄs raizes par valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu, arÄ« varÄ“tu bÅ«t patiesais iemesls, kÄdēļ tÄdi miljonÄri kÄ Vaitaitis, kas iepriekš vairÄ«jies no publicitÄtes, no politikas aizkulišu mijkrÄ“šÄ¼a iznÄcis dienasgaismÄ.
KamÄ“r Ekonomikas ministriju (EM) vadÄ«ja Artis Kampars (VienotÄ«ba), Vaitaiša un citu politiÄ·iem pietuvinÄtu uzņēmÄ“ju biznesam tika sarÄ«kotas Ä«stas dzÄ«res subsÄ«diju izskatÄ. Pašlaik, kad ekonomikas ministra amatÄ ir Daniels Pavļuts (ZRP), šo valsts subsÄ«diju piešprici izlemts apturÄ“t. Pavļuts tuvÄkajÄ laikÄ valdÄ«bÄ plÄno nÄkt ar trim priekšlikumiem, kÄ turpinÄt atbalstu biodegvielas ražotÄjiem, neslÄ“pjot, ka rosinÄs tiešo valsts subsÄ«diju pÄrtraukšanu, ekonomikas ministrs apstiprinÄja Pietiek.
KontekstÄ ar pÄ“dÄ“jo nedēļu notikumiem ap partijas sponsoru un viņu ietekmes cilvÄ“ku demaršu kÄds valdÄ«bas veidošanas sarunÄs iesaistÄ«ts VienotÄ«bas politiÄ·is atcerÄ“jÄs scÄ“nu, kad jaunÄs biedrÄ«bas Latvijas attÄ«stÄ«bai dibinÄtÄjs, par VienotÄ«bas kasieri uzskatÄ«tais Edgars Jaunups kliedzis uz partijas lÄ«deri Solvitu Ä€boltiņu. Jaunupa dusmas esot izraisÄ«jusi VienotÄ«bas piekÄpšanÄs ekonomikas ministra amatu atdot ZRP. EM politiskÄs vadÄ«bas maiņa draudÄ“ja ar nopietnu apdraudÄ“jumu tÄda dÄsna VienotÄ«bas sponsora kÄ Vaitaitis biznesam.
LaikÄ no 2012. lÄ«dz 2014. gadam biodegvielas ražotÄji no valsts budžeta subsÄ«dijÄs vÄ“las saņemt kopumÄ 38,5 miljonus latu, liecina EM aprÄ“Ä·ini. Spriežot pÄ“c pÄ“dÄ“jo gadu datiem, lauvas tiesu jeb aptuveni 3/4 šÄ«s naudas sadalÄ«tu ar Vaitaiti un Lembergu Ä£imeni saistÄ«tie uzņēmumi. Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) faktiskÄ lÄ«dera Aivara Lemberga Ä£imeni var uzskatÄ«t par patieso otra lielÄ (kopÄ ar Vaitaiša Jaunpagasts Plus) valsts subsÄ«diju saņēmÄ“ja, biodÄ«zeļdegvielas ražotÄja Bio-Venta Ä«pašniekiem. Ar Lemberga bÄ“rniem saistÄ«tÄ - kaut oficiÄli tas tiek noliegts - kompÄnija ALA Investments ir pastarpinÄtÄ šÄ« biodegvielas ražotÄja lielÄkÄ Ä«pašniece. KÄ liecina Lursoft dati, 74% Bio-Venta daļu Ä«pašniece ir kompÄnija VK TranzÄ«ts, kuras lielÄkÄ Ä«pašniece ar 45,1% ir Lemberga Ä£imenei piederošÄ ALA Investments. Neatliekama vajadzÄ«ba pÄ“c pÄrmaiņÄm valdÄ«bÄ tÄdēļ tuvina sadumpojušos VienotÄ«bas sponsorus un ZZS saimnieku.
Vaitaitim piederošais bioetanola ražotÄjs Jaunpagasts Plus laikÄ no 2006. lÄ«dz 2011. gadam valsts subsÄ«dijÄs kopuma saņēmis 21,29 miljonus latu, liecina EM aprÄ“Ä·ini. PÄ“c 2008. gada uzbÅ«vÄ“tais Lembergu Ä£imenei pastarpinÄti piederošais biodÄ«zeļdegvielas ražotÄjs Bio-Venta laikÄ no 2009. lÄ«dz 2011. gadam kopumÄ valsts subsÄ«dijÄs saņēmis 25,4 miljonus latu.
Ja jaunÄ EM politiskÄ vadÄ«ba bÅ«tu atsaucÄ«ga šo uzņēmÄ“ju vÄ“lmÄ“m, laikÄ no 2012. lÄ«dz 2014. gadam biodegvielas ražotÄji valsts budžeta subsÄ«diju veidÄ saņemtu aptuveni 38,5 miljonus latu. 10,5 miljoni lati no šÄ« subsÄ«diju kopapjoma aizietu bioetanola ražotÄjiem, kur, kÄ rÄda iepriekšÄ“jo gadu dati, teju viss subsÄ«diju apmÄ“rs tiek Vaitaiša uzņēmumam Jaunpagasts Plus, bet 28 miljoni latu aizietu biodÄ«zeļdegvielas ražotÄjiem, kur pÄ“c pÄ“dÄ“jo gadu statistikas teju 70% subsÄ«diju kopapjoma tiek Lembergu Ä£imenes Bio-Ventai.
2011. gadÄ saskaÅ†Ä ar EM datiem Vaitaiša Jaunpagasts Plus valsts subsÄ«dijÄs saņēmis 4,9 miljonus latu, bet Lembergu Bio-Venta – 8,97 miljonus latu. KopumÄ šie abi ar politisko aizmuguri saistÄ«tie uzņēmumi pÄ“rn saņēma 69% visu valsts izmaksÄto subsÄ«diju biodegvielas ražotÄjiem. TomÄ“r Ä«stÄs dzÄ«res šim politiski subsidÄ“tajam biznesam bija 2010. gadÄ, kad valdÄ«bu pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm divatÄ izveidoja VienotÄ«ba un ZZS.
2010. gada decembrÄ« Vaitaitim piederošajam bioetanola ražotÄjam Jaunpagasts Plus no valsts budžeta pÄrskaitÄ«ja 8,74 miljonus latu un tas ir bijis visu laiku lielÄkais subsÄ«diju apmÄ“rs, kas šim uzņēmumam izmaksÄts gada laikÄ, rÄda EM aprÄ“Ä·ini. TajÄ pašÄ 2010. gadÄ rekordliels subsÄ«diju apmÄ“rs ieripoja arÄ« biodÄ«zeļdegvielas ražotnes Bio-Venta kasÄ“. Tai saskaÅ†Ä ar EM sniegtajiem datiem tika pÄrskaitÄ«ti 14 miljoni latu. Å…emot vÄ“rÄ, ka 2010. gadÄ deviņiem biodegvielas ražotÄjiem kopumÄ valsts subsÄ«dijÄs izmaksÄja 29,7 miljonus latu, Vaitaiša un Lembergu uzņēmumi ar saviem kopumÄ 22,74 miljoniem atkal nosmÄ“la krÄ“jumu jeb 76% visu subsÄ«diju.
LÄ“mumi par valsts dÄsno injekciju šo privÄto biznesu attÄ«stÄ«bai ticis iesildÄ«ts ar ziedojumiem konkrÄ“tÄm partijÄm. Vaitaitis 2010. gada septembrÄ«, Ä«si pirms 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm sev pievÄ“rsa uzmanÄ«bu ar masÄ«vu kopumÄ 72 000 latu ziedojumu uzreiz Äetriem politiskajiem spÄ“kiem. PÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm izrÄdÄ«jÄs, ka Vaitaitis ir licis uz pareizajiem lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem – trÄ«s no viņa sponsorÄ“tajiem izveidoja nÄkamo valdÄ«bu. KopumÄ 36 000 Vaitaiša naudas aizgÄja divÄm VienotÄ«bas partijam – Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienÄ«bai. VÄ“l 18 000 latu viņš noziedoja koalÄ«cijas VienotÄ«bas partnerim ZZS. PÄrÄ“jie 18 000 aizgÄja neveiksmÄ«gajam „veco oligarhu” projektam Par labu Latviju.
Lai gan par Lembergu pieņemts runÄt kÄ par ZZS „saimnieku”, ar oficiÄliem dÄsniem ziedojumiem viņš šo politisko spÄ“ku nelutina bieži. Viens no tÄdiem 15 000 latu apmÄ“rÄ bija 2010. gada septembrÄ«. ZZS ir ziedojis arÄ« Bio-Ventas menedžments. TÄ uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Arnis Janvars 2011. gada augustÄ ZZS noziedojis 5 000 latu. VÄ“l iepriekš Janvaras 2008. gada jÅ«nijÄ ziedojis Lemberga reÄ£ionÄlajai partijai Latvijai un Ventspilij. Cits, tiesa, bijušais Bio-Venta valdes loceklis, par vienu no Lemberga menedžeriem uzskatÄ«tais Raivis VeckÄgans ZZS 2011. gada augustÄ ziedojis 5 000 latus.
Atbalsta mehÄnisms biodegvielas ražotÄjiem tika izstrÄdÄts ZemkopÄ«bas ministrija un ieviests 2006. gadÄ, paredzot tiešo subsÄ«diju izmaksu no valsts budžeta, bet 2009. gadÄ šis atbalsta instruments tika nodots EM pÄrziņÄ. KopumÄ pa šiem sešiem gadiem biodegvielas industrijai valsts ir subsÄ«dijÄs izmaksÄjusi 67,2 miljonus latu, liecina EM aprÄ“Ä·ini. TÄdēļ EM jaunÄ vadÄ«ba valdÄ«bÄ plÄno virzÄ«t piedÄvÄjumu, kurÄ valsts atsakÄs no tiešajÄm subsÄ«dijÄm, turpinot biodegvielas ražošanas atbalstu citos veidos: lÄ«dz 7% palielinÄt obligÄto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai sÄkot ar 2015. gadu, turpinÄt akcÄ«zes nodokļa atbrÄ«vojumu degvielas „bio” piejaukumam virs 30%, bet sÄkot no 2015. gada arÄ« zem 30%.
Par spÄ«ti šim valsts atbalstam pieprasÄ«jums pÄ“c biodegvielas iekšÄ“jÄ tirgÅ« nav audzis, - puse tÄs ražošanÄ izlietoto izejvielu tiek importÄ“tas, bet aptuveni 70% no saražotÄs biodegvielas tiek eksportÄ“ta, tÄdēļ EM jaunÄ vadÄ«ba uzskata, ka tiešÄs subsÄ«dijas kÄ atbalsta mehÄnisms nav bijis efektÄ«vs. VÄ“l viens no bÅ«tiskÄkajiem argumentiem – bez ražotņu pÄrkÄrtojumiem esošÄs biodegvielas rÅ«pnÄ«cas sÄkot ar 2017. gadu vairs nevarÄ“s ražot, jo tÄ dÄ“vÄ“tÄ 1. paaudzes biodegviela vairs neatbildÄ«s jaunajÄm prasÄ«bÄm un valsts, turpinot subsidÄ“šanu, pÄ“c bÅ«tÄ«bas tuvÄkos gadus apmaksÄs dažiem uzņēmÄ“jiem rentablu, bet neperspektÄ«vu privÄto biznesu. Ja biodegvielas nozare pa šiem gadiem, kuros saņemtas dÄsnas valsts subsÄ«dijas, nav spÄ“jusi nostÄties uz kÄjÄm, šÄ« atbalsta mehÄnisma turpinÄšana to nestimulÄ“s pÄrkÄrtoties, uzskata Pavļuts. EM lÄ«dztekus strÄdÄšot pie jaunu nosacÄ«jumu izstrÄdes tiešÄ atbalsta saņemšanai tiem biodegvielas ražotÄjiem, kuri pÄ“c 2015. gada bÅ«s gatavi ražot tÄ dÄ“vÄ“to 2. paaudzes biodegvielu.