Iesaki rakstu:

BijušÄs ZolitÅ«des traģēdijas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas vadÄ«tājs Ringolds Balodis ir sarÅ«gtināts, ka valsts pārvaldes iekārta neparedz nekādu kontroli par parlamentāro izmeklÄ“šanas komisiju sniegto priekšlikumu tālāku virzÄ«bu, lÄ«dz ar to vairums institÅ«ciju tos vispār ignorÄ“ vai izskata formāli. LÄ«dz ar to pašlaik neviens nevar pateikt, vai un kad komisijas izteiktie priekšlikumi uzlabojumiem normatÄ«vajos aktos tiks ieviesti.

Sarunā ar Pietiek Balodis atklāj, ka vispaviršÄk pret ZolitÅ«des traģēdijas komisijas priekšlikumiem izturÄ“jušÄs Saeimas komisijas. Vien atsevišÄ·as komisijas tos izskatÄ«jušas savās sÄ“dÄ“s, bet citas aprobežojušÄs ar materiālu izdalÄ«šanu komisijas deputātiem vai priekšlikumu pārsÅ«tÄ«šanu kādai ministrijai.

PÄ“c Baloža stāstÄ«tā, piemÄ“ram, Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisija priekšlikumus gan izskatÄ«jusi, bet nav tos ņēmusi vÄ“rā. IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija savās sÄ“dÄ“s komisijas priekšlikumus pat nav skatÄ«jusi, materiālus vien izdalÄ«jusi komisijas locekļiem, savukārt TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisija savās sÄ“dÄ“s priekšlikumus ne reizi nav skatÄ«jusi. “It kā esot nolÄ«gts konsultants, kas vÄ“rtÄ“s priekšlikumus, pagaidām gan nekas nav dzirdÄ“ts,” TautsaimniecÄ«bas komisijas attieksmi pret priekšlikumiem raksturo Balodis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ZolitÅ«des traģēdijas izmeklÄ“šanas komisijas ziņojumu pārsÅ«tÄ«jusi LabklājÄ«bas ministrijai, kura sniegusi atbildi, ka „kaut ko darÄ«s”, norāda komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs. Savukārt Valsts kanceleja uzdevusi sešÄm ministrijām izvÄ“rtÄ“t priekšlikumus, kas to arÄ« izdarÄ«jušas un devušas uzdevumus, bet… to izpildes termiņi sniedzoties pat 2018.gadā.

PÄ“c Baloža domām, visbÄ“dÄ«gāk ir ar priekšlikumiem bÅ«vniecÄ«bas jomā, kur vispār nekas Ä«paši neesot darÄ«ts. “Runājot ar nozari, atklājas, ka viņi ir ļoti pesimistiski. Komisijas darbÄ«bas laikā viņiem bija gandarÄ«jums, ka beidzot sāk ar nozari runāt. Toreiz Ekonomikas ministrijas lielais panākums bija cilvÄ“kresurss Ilze Oša, kas vadÄ«ja bÅ«vniecÄ«bas departamentu. Tad viņa aizgāja, un joprojām nav sameklÄ“ts cilvÄ“ks vietā,” situāciju ar normatÄ«vo aktu uzlabošanu bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ atklāj bijušais komisijas vadÄ«tājs.

Balodis nav arÄ« Ä«sti apmierināts ar BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroju, kurš tika izveidots savulaik likvidÄ“to bÅ«vinspekciju vietā pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas. “Gala ziņojumā mÄ“s neko nevarÄ“jām pateikt, jo tas tikai sāka darboties. Bijām piesardzÄ«gi nogaidoši. MÄ“s ziņojumā ierakstÄ«jām, ka bÅ«tu nepieciešama strikta Ekonomikas ministrija uzraudzÄ«ba pār procesiem jaunajā birojā, bet uzraudzÄ«ba nenotiek,” norāda Balodis, uzsverot, ka birojs izveidojies par birokrātiju pastiprinošu institÅ«ciju, no kuras pagaidām Ä«sti jÄ“gu neredz.

Viņš esot pārliecināts, ka vaina ir nevis konkrÄ“tos politiÄ·os vai partijās, bet gan sistÄ“mā kopumā. “Tā sistÄ“ma ir nemainÄ«gi nesatricināma. Ministrija ir kā postaments, uz kura ir izvietotas visas institÅ«cijas, un, ja kas notiek, ministrijai prasa atbildÄ«bu. Bet ministrija nespÄ“j atrast departamenta vadÄ«tāju, tādēļ nevar nodrošināt kontroli,” secina politiÄ·is. LÄ«dz ar to iniciatÄ«vu likumu izveidÄ“ pārņemot lobisti.

“BÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“ ir spÄ“cÄ«gs lobistu darbs, kas to likumu izveidoja tādu, kādu viņi grib. Tāds ZolitÅ«des komisijas gala ziņojums ir netipisks sistÄ“mai. Tā sakrita, ka bija šÄ« traģēdija un visi bija ieinteresÄ“ti sÄ“sties pie galda – gan nozarei, gan ministrijai nebija citas izejas kā sÄ“sties pie viena galda. Bet tad tā uzmanÄ«ba atslāba. BirokratizÄ“t to nozari arÄ« nav nekādas loÄ£ikas, bet tajā pašÄ laikā pateikt, ka viss ir labi, arÄ« nevar, jo notika traģēdija. Tā ir TautsaimniecÄ«bas komisijas atbildÄ«ba,” uzskata Balodis.

PÄ“c deputāta ieskatiem, nav pareizi, ka parlamentārā komisija beidz pastāvÄ“t lÄ«dz ar gala ziņojumu. Viņš mÄ“Ä£inot sekot lÄ«dzi, kas notiek ar komisijas priekšlikumiem, lai arÄ« tas nav viņa pienākums. Tādēļ politiÄ·is uzskata, ka bÅ«tu jābÅ«t kādam atbildÄ«gajam, kurš kontrolÄ“tu, kas ar priekšlikumiem notiek tālāk.

Tāpat viņš uzskata, ka Saeimā bÅ«tu jāveido analÄ«tiskais dienests, kurš veiktu padziļinātu izpÄ“ti un analÄ«zi sarežģītu un neviennozÄ«mÄ«gu likumprojektu gadÄ«jumos. PÄ“c Baloža domām, tai nevajadzÄ“tu bÅ«t vÄ“l papildu juristu armijai parlamentā, bet gan ekspertiem, kurus piesaistÄ«tu katram konkrÄ“tam gadÄ«jumam. PÄ“c viņa ieskatiem, nav normāli, ka Saeimas deputāti balso par valdÄ«bā pieņemtu likumu, pat neiedziļinoties.

Balodis atgādina, ka pašreizÄ“jais Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis toreiz vÄ“l vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra amatā asi iebildis pret bÅ«vinspekciju likvidāciju un brÄ«dinājis, ka tam ar bÅ«t traÄ£iskas sekas, bet par to neviens Ä«paši nav aizdomājies.

PÄ“c deputāta domām, bÅ«vniecÄ«bas likums atgādina sastrutojušu brÅ«ci, turklāt bÅ«vnieki paliek nepiekāpÄ«gi savās prasÄ«bās. It kā ZolitÅ«des komisija ir nospraudusi galvenos virzienus, bet neviens tos Ä«paši galvā neņem, norāda Balodis. “Tas izskatās pÄ“c tā, ka kuÄ£is peld pa straumi, kamÄ“r pienāk ZolitÅ«de. Tad visi saprot, ka kaut kas ir jādara,” secina komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, piebilstot, ka kopumā skats ir pesimistisks. PÄ“c viņa domām, ir divas institÅ«cijas, kuras ir atbildÄ«gas par to, ka nekas nevirzās uz priekšu. Viena no tām ir Ekonomikas ministrija, bet otra - TautsaimniecÄ«bas komisija.

“Manuprāt, vÄ“l viena liela problÄ“ma ir lobistu reÄ£istra trÅ«kums. MÄ“s joprojām nespÄ“jam lobistus identificÄ“t. BÅ«vnieki lobÄ“ bÅ«vniekus, Komercbanku asociācija lobÄ“ bankas, bet nenāk lobÄ“t zemkopÄ«bu. KamÄ“r ir tikai jākonsultÄ“jas ar nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv nozari, tikmÄ“r stāsts ir greizs un nepareizs. Pat anotācijas tiek norādÄ«ts, ar ko konsultÄ“jas, bet, ja tu lobÄ“ bankas, tad tavs viedoklis ir jāuztver ar zināmu skepsi. Ir jāpajautā vÄ“l kādam, bet pie mums tas nenotiek,” ačgārnÄ«bas likumu izstrādes procesā identificÄ“ Balodis.

Tāpat sakarā ar likumu lÄ“no virzÄ«bu vai neskatÄ«šanu vispār esot jāvaino Saeimas kopÄ“jais kÅ«trums. “To pašu Astoņkāji neviens Saeimā negrib izskatÄ«t, bet, manuprāt, bÅ«tu jāizvÄ“rtÄ“ un jānoskaidro, kas no tā ir patiesÄ«ba, un tad jārÄ«kojas, bet nekas nenotiek. Neviena komisija to negrib skatÄ«t un neskatÄ«s. Labāk izliksies, ka tāda nemaz nav,” secina deputāts.