Iesaki rakstu:

Eiropas Parlaments StrasbÅ«rā 15. februārÄ« nobalsoja par brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«guma ar Kanādu (CETA) ratificÄ“šanu. Latvijas intereses šajā lÄ«gumā ir aizstāvÄ“tas ļoti vāji, tāpÄ“c es nebalsoju par šo lÄ«gumu. CETA lÄ«gums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šÄ« dokumenta atbalstÄ«tāji.

Esmu rÅ«pÄ«gi iepazinusies ar šÄ« dokumenta tekstu, kā arÄ« lÅ«gusi Ä€rlietu ministriju, Eiropas Komisāri SesÄ«liju MalmstrÄ“mu un Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku padziļināti izskaidrot lÄ«guma ietekmi uz mÅ«su valsti. Es bÅ«tu balsojusi par šo nolÄ«gumu, ja mÅ«su valsts intereses bÅ«tu pienācÄ«gi iestrādātas šajā tekstā.

MinÄ“šu tikai dažus faktus.

Manuprāt, bÅ«tu lietderÄ«gi ielÅ«koties lÄ«guma sadaļā, kurā Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis atrunā savas striktās robežas un nozares, kuras tās nevÄ“las pakļaut šÄ« lÄ«guma vispārÄ“jiem nosacÄ«jumiem. SalÄ«dzinājumam ir vÄ“rts apskatÄ«t, ko par valstiski svarÄ«gu uzskata Latvija un ko, piemÄ“ram, Lietuva, "bÅ«vÄ“jot tiltus uz Kanādu".

Latvija savas Ä«pašÄs prasÄ«bas ir definÄ“jusi ļoti skopi un kautrÄ«gi, piemÄ“ram, paturot tiesÄ«bas regulÄ“t lauksaimniecÄ«bas zemes iegādi, nosakot, ka attiecÄ«bā uz pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama atļauja un izmantojami tikai valstÄ« reÄ£istrÄ“ti transportlÄ«dzekļi. Latvija patur tiesÄ«bas vadošo darbinieku un darbā iekārtošanas pakalpojumu nodrošināšanā, Latvija nosaka, ka tiem, kuri vÄ“lÄ“sies uzsākt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu aptieku jomā, bÅ«s mÅ«su valstÄ« jānostrādā vismaz viens gads par farmaceita palÄ«gu. Tiek aprakstÄ«ti ierobežojumi advokātiem un zvÄ“rinātiem revidentiem, kārtÄ«ba, kādā tiks piešÄ·irts Latvijas karogs citu valstu kuÄ£iem, kā arÄ« padomāts par masu mediju darbÄ«bu. ApjomÄ«gā dokumenta teksts liecina, ka Latvijas valdÄ«bai visai maz kas šÄ·itis svarÄ«gs un Ä«paši aizsargājams šÄ« lÄ«guma kontekstā.

Un tagad palÅ«kosimies, kas Ä«paši aizsargājams un lÄ«gumā ierakstāms ir bijis Lietuvai. Lietuva patur tiesÄ«bas piemÄ“rot jebkādus pasākumus attiecÄ«bā uz valsts drošÄ«bai stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«giem uzņēmumiem, kuru Ä«pašumtiesÄ«bas pieder valstij. Kādi uzņēmumi varÄ“tu tikt definÄ“ti kā šÄdi stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«gi valsts drošÄ«bai Latvijas izpratnÄ“? Manuprāt, te noteikti bÅ«tu jāmin mÅ«su ostas, transporta infrastruktÅ«ra (dzelzceļš), telekomunikācijas, "Latvenergo", kā arÄ« "Latvijas Valsts meži" un citi. Bet varbÅ«t par šiem valstiski svarÄ«gajiem uzņēmumiem kādā galvā jau dzimusi ideja par iespÄ“jamu lÄ“tu pārdošanu nākotnÄ“? 

Papildus tam mÅ«su kaimiņvalsts Ä«paši izceļ, ka Lietuvā ir valsts monopols dzelzceļa transporta aprÄ«kojuma apkopÄ“ un remontā. Lietuva ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas sniegt tranzÄ«ta pakalpojumus atļaus tikai dzelzceļa uzņēmumiem, kuru Ä«pašnieks vai kontrolpaketes turÄ“tājs bÅ«s valsts. Lietuva patur tiesÄ«bas piemÄ“rot jebkādus pasākumus attiecÄ«bā uz visu sociālo pakalpojumu sfÄ“ru, kurai tiek piešÄ·irts publiskais finansÄ“jums.

Lietuva patur Ä«pašas tiesÄ«bas lauksaimniecÄ«bas zemes tirgus jautājumos, telesakaru sfÄ“rā, preču (kurināmā) transportÄ“šanai pa cauruļvadiem, elektroenerÄ£ijas pārvadei un sadalei. MÄ“s arÄ« šo tautsaimniecÄ«bas sektoru neuzskatām par svarÄ«gu.

Lietuva arÄ« ir noteikusi ierobežojumus advokātiem un revidentiem, pirotehnikas izstrādājumu izplatÄ«šanai bÅ«s vajadzÄ«ga Lietuvas valsts licence. ArÄ« drošÄ«bas pakalpojumu sfÄ“ru un izmeklÄ“šanas darbu mÅ«su kaimiņi ir noteikuši kā prioritāru. BÅ«vprojektu dokumentāciju Lietuva arÄ« nevÄ“las izlaist no valsts kontroles sfÄ“ras – tas Ä«paši svarÄ«gi varÄ“tu bÅ«t ZolitÅ«des traģēdijas kontekstā. Un vÄ“l - Lietuva nevÄ“las pieļaut nekontrolÄ“t pensijas fondu aktÄ«vu depozitārijus, nosakot, ka tikai valstÄ« reÄ£istrÄ“tas un licenci saņēmušas bankas vai to filiāles drÄ«kst veikt šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

SalÄ«dzinot nosacÄ«jumus, kurus ir paudusi Latvija un Lietuva, es varu izdarÄ«t secinājumu - mÅ«su valsts pozÄ«cijas ir izteikti vājas. Un pašlaik neviens nav sniedzis atbildi, vai tā ir nevarÄ“šana vai negribÄ“šana iestāties par savas valsts iespÄ“jām izdevÄ«gi tirgoties ar Kanādu.

Protams, šis lÄ«gums ar Kanādu ir ļoti izdevÄ«gs lielajām Eiropas korporācijām. Tām paveras jauni, praktiski beznodokļu tirgi Kanādā. Šis nolÄ«gums arÄ« varÄ“tu bÅ«tu izdevÄ«gs Latvijas uzņēmumiem, ja to intereses tiktu rÅ«pÄ«gi atrunātas. Mums nevajag norobežoties no starptautiskās tirdzniecÄ«bas sadarbÄ«bas, taču šÄda mÄ“roga partnerattiecÄ«bas nedrÄ«kst sasteigt un tās ir jāveido, lÄ«dzsvarojot intereses. Noteikti eksistÄ“ patiess zelta standarts - vidusceļš starp protekcionismu un savu interešu izkaisÄ«šanu vÄ“jā.

Mazajiem, vidÄ“jiem uzņēmumiem un zemniekiem Latvijas vietÄ“jā tirgÅ« pÄ“c šÄ« lÄ«guma var klāties smagi, jo konkurÄ“t ar lielajiem milžiem mÄ“s nevaram nedz objektÄ«vu, nedz subjektÄ«vu apstākļu dēļ.

Visi tie skaistie cipari par jaunām darbavietām, izaicinājumiem un iespÄ“jām uzņēmÄ“jiem attÄ«stÄ«t eksportu uz Kanādu, par milzÄ«gajiem finanšu lÄ«dzekļiem, kurus atnesÄ«s Eiropai šis lÄ«gums šÄdā redakcijā, - tas viss ir uz papÄ«ra, jo papÄ«rs jau pacieš visu. Lielās Eiropas valstis un lielās korporācijas bÅ«s ieguvÄ“ji, bet diemžēl Latvijai nāksies vÄ“l ciešÄk savilkt jostu un vÄ“l neatlaidÄ«gāk strādāt, lai izdzÄ«votu skarbas konkurences apstākļos. Laikam jau mÄ“s, strādÄ«gā tauta, negribam pierast sargāt sevi. Vieglāk ir bara instinktā aplaudÄ“t, pat neizlasot šo lÄ«gumu, kas kārtÄ“jo reizi priekšrocÄ«bas dod ārzemniekiem.