Balsojums par CETA Å¡ÄdÄ redakcijÄ ir balsojums pret Latvijas mazo un vidÄ“jo uzņēmÄ“ju interesÄ“m
Iveta Grigule, Eiropas Parlamenta deputÄte · 16.02.2017. · Komentāri (50)Eiropas Parlaments StrasbÅ«rÄ 15. februÄrÄ« nobalsoja par brÄ«vÄs tirdzniecÄ«bas lÄ«guma ar KanÄdu (CETA) ratificÄ“šanu. Latvijas intereses šajÄ lÄ«gumÄ ir aizstÄvÄ“tas ļoti vÄji, tÄpÄ“c es nebalsoju par šo lÄ«gumu. CETA lÄ«gums esošajÄ redakcijÄ nav pieņemams – lai ko teiktu šÄ« dokumenta atbalstÄ«tÄji.
Esmu rÅ«pÄ«gi iepazinusies ar šÄ« dokumenta tekstu, kÄ arÄ« lÅ«gusi Ä€rlietu ministriju, Eiropas KomisÄri SesÄ«liju MalmstrÄ“mu un Eiropas Parlamenta deputÄtu Arti Pabriku padziļinÄti izskaidrot lÄ«guma ietekmi uz mÅ«su valsti. Es bÅ«tu balsojusi par šo nolÄ«gumu, ja mÅ«su valsts intereses bÅ«tu pienÄcÄ«gi iestrÄdÄtas šajÄ tekstÄ.
MinÄ“šu tikai dažus faktus.
ManuprÄt, bÅ«tu lietderÄ«gi ielÅ«koties lÄ«guma sadaļÄ, kurÄ Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis atrunÄ savas striktÄs robežas un nozares, kuras tÄs nevÄ“las pakļaut šÄ« lÄ«guma vispÄrÄ“jiem nosacÄ«jumiem. SalÄ«dzinÄjumam ir vÄ“rts apskatÄ«t, ko par valstiski svarÄ«gu uzskata Latvija un ko, piemÄ“ram, Lietuva, "bÅ«vÄ“jot tiltus uz KanÄdu".
Latvija savas Ä«pašÄs prasÄ«bas ir definÄ“jusi ļoti skopi un kautrÄ«gi, piemÄ“ram, paturot tiesÄ«bas regulÄ“t lauksaimniecÄ«bas zemes iegÄdi, nosakot, ka attiecÄ«bÄ uz pasažieru un kravas pÄrvadÄjumu pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama atļauja un izmantojami tikai valstÄ« reÄ£istrÄ“ti transportlÄ«dzekļi. Latvija patur tiesÄ«bas vadošo darbinieku un darbÄ iekÄrtošanas pakalpojumu nodrošinÄšanÄ, Latvija nosaka, ka tiem, kuri vÄ“lÄ“sies uzsÄkt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu aptieku jomÄ, bÅ«s mÅ«su valstÄ« jÄnostrÄdÄ vismaz viens gads par farmaceita palÄ«gu. Tiek aprakstÄ«ti ierobežojumi advokÄtiem un zvÄ“rinÄtiem revidentiem, kÄrtÄ«ba, kÄdÄ tiks piešÄ·irts Latvijas karogs citu valstu kuÄ£iem, kÄ arÄ« padomÄts par masu mediju darbÄ«bu. ApjomÄ«gÄ dokumenta teksts liecina, ka Latvijas valdÄ«bai visai maz kas šÄ·itis svarÄ«gs un Ä«paši aizsargÄjams šÄ« lÄ«guma kontekstÄ.
Un tagad palÅ«kosimies, kas Ä«paši aizsargÄjams un lÄ«gumÄ ierakstÄms ir bijis Lietuvai. Lietuva patur tiesÄ«bas piemÄ“rot jebkÄdus pasÄkumus attiecÄ«bÄ uz valsts drošÄ«bai stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«giem uzņēmumiem, kuru Ä«pašumtiesÄ«bas pieder valstij. KÄdi uzņēmumi varÄ“tu tikt definÄ“ti kÄ šÄdi stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«gi valsts drošÄ«bai Latvijas izpratnÄ“? ManuprÄt, te noteikti bÅ«tu jÄmin mÅ«su ostas, transporta infrastruktÅ«ra (dzelzceļš), telekomunikÄcijas, "Latvenergo", kÄ arÄ« "Latvijas Valsts meži" un citi. Bet varbÅ«t par šiem valstiski svarÄ«gajiem uzņēmumiem kÄdÄ galvÄ jau dzimusi ideja par iespÄ“jamu lÄ“tu pÄrdošanu nÄkotnÄ“?
Papildus tam mÅ«su kaimiņvalsts Ä«paši izceļ, ka LietuvÄ ir valsts monopols dzelzceļa transporta aprÄ«kojuma apkopÄ“ un remontÄ. Lietuva ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas sniegt tranzÄ«ta pakalpojumus atļaus tikai dzelzceļa uzņēmumiem, kuru Ä«pašnieks vai kontrolpaketes turÄ“tÄjs bÅ«s valsts. Lietuva patur tiesÄ«bas piemÄ“rot jebkÄdus pasÄkumus attiecÄ«bÄ uz visu sociÄlo pakalpojumu sfÄ“ru, kurai tiek piešÄ·irts publiskais finansÄ“jums.
Lietuva patur Ä«pašas tiesÄ«bas lauksaimniecÄ«bas zemes tirgus jautÄjumos, telesakaru sfÄ“rÄ, preÄu (kurinÄmÄ) transportÄ“šanai pa cauruļvadiem, elektroenerÄ£ijas pÄrvadei un sadalei. MÄ“s arÄ« šo tautsaimniecÄ«bas sektoru neuzskatÄm par svarÄ«gu.
Lietuva arÄ« ir noteikusi ierobežojumus advokÄtiem un revidentiem, pirotehnikas izstrÄdÄjumu izplatÄ«šanai bÅ«s vajadzÄ«ga Lietuvas valsts licence. ArÄ« drošÄ«bas pakalpojumu sfÄ“ru un izmeklÄ“šanas darbu mÅ«su kaimiņi ir noteikuši kÄ prioritÄru. BÅ«vprojektu dokumentÄciju Lietuva arÄ« nevÄ“las izlaist no valsts kontroles sfÄ“ras – tas Ä«paši svarÄ«gi varÄ“tu bÅ«t ZolitÅ«des traģēdijas kontekstÄ. Un vÄ“l - Lietuva nevÄ“las pieļaut nekontrolÄ“t pensijas fondu aktÄ«vu depozitÄrijus, nosakot, ka tikai valstÄ« reÄ£istrÄ“tas un licenci saņēmušas bankas vai to filiÄles drÄ«kst veikt šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.
SalÄ«dzinot nosacÄ«jumus, kurus ir paudusi Latvija un Lietuva, es varu izdarÄ«t secinÄjumu - mÅ«su valsts pozÄ«cijas ir izteikti vÄjas. Un pašlaik neviens nav sniedzis atbildi, vai tÄ ir nevarÄ“šana vai negribÄ“šana iestÄties par savas valsts iespÄ“jÄm izdevÄ«gi tirgoties ar KanÄdu.
Protams, šis lÄ«gums ar KanÄdu ir ļoti izdevÄ«gs lielajÄm Eiropas korporÄcijÄm. TÄm paveras jauni, praktiski beznodokļu tirgi KanÄdÄ. Šis nolÄ«gums arÄ« varÄ“tu bÅ«tu izdevÄ«gs Latvijas uzņēmumiem, ja to intereses tiktu rÅ«pÄ«gi atrunÄtas. Mums nevajag norobežoties no starptautiskÄs tirdzniecÄ«bas sadarbÄ«bas, taÄu šÄda mÄ“roga partnerattiecÄ«bas nedrÄ«kst sasteigt un tÄs ir jÄveido, lÄ«dzsvarojot intereses. Noteikti eksistÄ“ patiess zelta standarts - vidusceļš starp protekcionismu un savu interešu izkaisÄ«šanu vÄ“jÄ.
Mazajiem, vidÄ“jiem uzņēmumiem un zemniekiem Latvijas vietÄ“jÄ tirgÅ« pÄ“c šÄ« lÄ«guma var klÄties smagi, jo konkurÄ“t ar lielajiem milžiem mÄ“s nevaram nedz objektÄ«vu, nedz subjektÄ«vu apstÄkļu dēļ.
Visi tie skaistie cipari par jaunÄm darbavietÄm, izaicinÄjumiem un iespÄ“jÄm uzņēmÄ“jiem attÄ«stÄ«t eksportu uz KanÄdu, par milzÄ«gajiem finanšu lÄ«dzekļiem, kurus atnesÄ«s Eiropai šis lÄ«gums šÄdÄ redakcijÄ, - tas viss ir uz papÄ«ra, jo papÄ«rs jau pacieš visu. LielÄs Eiropas valstis un lielÄs korporÄcijas bÅ«s ieguvÄ“ji, bet diemžēl Latvijai nÄksies vÄ“l ciešÄk savilkt jostu un vÄ“l neatlaidÄ«gÄk strÄdÄt, lai izdzÄ«votu skarbas konkurences apstÄkļos. Laikam jau mÄ“s, strÄdÄ«gÄ tauta, negribam pierast sargÄt sevi. VieglÄk ir bara instinktÄ aplaudÄ“t, pat neizlasot šo lÄ«gumu, kas kÄrtÄ“jo reizi priekšrocÄ«bas dod Ärzemniekiem.