Iesaki rakstu:

Pretindes, kas nepieciešama cilvÄ“kam, kas uz savas ādas tik tikko ir izbaudÄ«jis Ä·Ä«miskā uzbrukuma sekas, piegāde uz tiem kuÄ£iem, kas Baltijas jÅ«rā cÄ«tÄ«gi un spÄ«tÄ«gi bÅ«vÄ“ Kremļa Ä£eopolitisko projektu, citiem vārdiem sakot, „nevienam” nevajadzÄ«go gāzes „trubu” NORD STREAM II, ko draudzÄ«gajā kaimiņzemÄ“ uz austrumiem dÄ“vÄ“ par Severnij Potok Dva, pierāda tikai to, ka Krievijas Federācijas vadÄ«ba, Gazprom un Latvijas Gāzes vadÄ«ba ir atzinuši, ka šis „energoapgādes” projekts draud izvÄ“rsties par plaša mÄ“roga ekoloÄ£isko katastrofu Baltijas jÅ«rā.

Man ir viens sen neuzdots retorisks jautājums Aigaram KalvÄ«tim, tam pašam bijušajam Latvijas premjerministram ar iesauku „gāzi grÄ«dā”, kurš pārstāv Krievijas gāzes oligarhu intereses Latvijā, jo savulaik vienÄ«gais no „latviešiem” spieda roku Putinam par bezierunu Abrenes pievienošanu Krievijas Federācijai. VarÄ“ja jau arÄ« toreiz uzrÄ«kot JaunlatgalÄ“ referendumu pÄ“c Krimas aneksijas parauga, lai papÄ«ri bÅ«tu vismaz tÄ«ri atšÄ·irÄ«bā no Dzintara un Iesalnieka krÅ«tÄ«m, uz kurām vÄ“l tagad nav izdzisis ar eļļas krāsu uzrakstÄ«tais Abrenes vārds, ko? Labi, ne par to ir mans šodienas stāsts.

Diemžēl mÅ«su leišu kaimiņi ir jau atkal apsteiguši lÄ“tticÄ«gos letiņu pastalniekus, ne velti mÄ“s leišu anekdotÄ“s tādi kā bremzÄ“ti tiekam attÄ“loti. Redziet, leišu politisko procesu apskatnieki un analÄ«tiÄ·i ir sacÄ“luši trauksmi Lietuvā, vÄ“ršot sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu uz to, kā un kur tiek vilkts NORD STREAM II cauruļvads.

„Visa pasaule runāja ar krieviem faktu valodā, lai pierādÄ«tu, ka projekts „Ziemeļu Straume II” ir nopietns apdraudÄ“jums visas Eiropas ekoloÄ£iskajai drošÄ«bai, jo krievu gāzes vads tiek vilkts cauri teritorijai, kurā Otrā pasaules kara uzvarÄ“tāji pÄ“c kara apglabāja Ä·Ä«miskos ieročus [nevis apglabāja, bet vienkārši izbÄ“ra jÅ«rā pie Dānijas, Zviedrijas, Polijas Lietuvas un Latvijas krastiem... „tālredzÄ«gi” tie uzvarÄ“tāji bija toreiz, tagad uzvarÄ“tāju „mazbÄ“rniem” caur „lieliem s...iem” uz Vāciju jāvelk cauruļvads]. Protams, Ä·Ä«misko ieroču esamÄ«ba Baltijas jÅ«rā ir tikusi pilnÄ«bā ignorÄ“ta visos politiskajos lÄ«meņos. Tas fakts, ka saskaņā ar ukraiņu izlÅ«kdienestu iegÅ«to informāciju kuÄ£i, kas ir iesaistÄ«ti NORD STREAM II bÅ«vniecÄ«bā, nesen ir saņēmuši pretindi, kas nepieciešama gadÄ«jumos, kad cilvÄ“ks ir cietis Ä·Ä«misko ieroču uzbrukumā, pierāda, ka Kremlis apzinās, ka kuru katru brÄ«di Baltijas jÅ«rā var sÄ“kties ekoloÄ£iska katastrofa,” secināja Viļņas Politikas analÄ«zes institÅ«ta vecākais analÄ«tiÄ·is Marjuss Laurinavičs.

Pagaidām tiek norādÄ«ts, ka pretindes piegāde attiecÄ«gajām kuÄ£u komandām, visticamāk, varÄ“tu norādÄ«t uz to, ka gāzes vada izbÅ«ves darbi ir sākušies bÄ«stamajā zonā, kurā atrodas Otrā pasaules kara un padomju laika Ä·Ä«misko ieroču izgāztuve. Interesantākais ir tas, ka vecās Eiropas politiÄ·i joprojām ignorÄ“ šo faktu. To var saprast, jo nauda nesmird, bet, ja kaut kur smirdÄ“s, – tad tas notiks Zviedrijas un Dānijas (Bornholmas) piekrastÄ“ visticamāk. ŠobrÄ«d mÄ“s vairs nerunājam par to vai šis gāzesvads ir Kremļa Ä£eopolitiskā ietekmes svira, bet par to, ka tas ir potenciāli bÄ«stams „Ä·Ä«miskais ierocis”, kas apdraud visas Baltijas jÅ«ras reÄ£iona valstis.

Kas no Eiropas puses ir izdarÄ«ts lÄ«dz šim, reaģējot uz Ukrainas dienestu atklātajiem faktiem? Nekas daudz, proti, Eiropas Parlaments ir „pieprasÄ«jis” Maskavai sniegt komentāru par ukraiņu izlÅ«kdienestu publicÄ“tajiem faktiem saistÄ«bā ar pretindes piegādi kuÄ£u komandām, kas atrodas Baltijas jÅ«rā. Atbilde, visticamāk, tiks saņemta, bet, zinot Kremļa attieksmi, tā neko daudz nepaskaidros.

Uzziņai visiem ap Baltijas jÅ«ru dzÄ«vojošajiem bÅ«tu jāzina, ka laika posmā no 1947. lÄ«dz 1948. gadam austrumos no Bornholmas salas Baltijas jÅ«rā Padomju SavienÄ«ba nogremdÄ“ja Ä·Ä«misko ieroču arsenālu. Ir zināms, ka daļa nogremdÄ“tā arsenāla laika gaitā erozijas un jÅ«ras viļņošanās rezultātā ir tikusi izvazāta uz visām pusÄ“m, no tās vietas Baltijas jÅ«rā, kur tika izgāzti Ä·Ä«miskie ieroči. LÄ«dz šim ir konstatÄ“ti gadÄ«jumi, kad Bornholmas iedzÄ«votāji ir uzgājuši kastes ar Ä·Ä«miskajiem ieročiem, kas tikušas izskalotas krastā. Ķīmiskie ieroči ir tikuši izskaloti arÄ« Zviedrijas dienvidi piekrastÄ“. Tas pierāda to, ka nav iespÄ“jams Ä«sti noteikt un atrast visus izgāztos Ä·Ä«miskos ieročus Baltijas jÅ«rā. ArÄ« piekrastes zvejnieki neskaitāmas reizes ir atraduši izgāzto Ä·Ä«misko ieroču paliekas ārpus to apglabāšanas vietas. Visbiežāk Ä·Ä«misko ieroču paliekas ir tikušas atrastas Gdaņskas lÄ«ci aptuveni 70 km no Liepājas.

ArhÄ«vos ir atrodami dokumenti, kas apstiprina, ka 1946. gadā četri padomju kuÄ£i kopā ar 60 tonnām Ä·Ä«misko ieroču uz to klājiem tika nogremdÄ“ti dienvidaustrumos no Bornholmas salas. Turklāt saskaņā ar citiem dokumentiem austrumos no Bornholmas salas PSRS ir izgāzusi 8 000 tonnu Ä·Ä«misko ieroču.

ArhÄ«vos ir vÄ“l dokumenti, kas apliecina, ka 1945. gadā vÄ“l tie paši nacistiskie vācieši netālu no Bornholmas izgāza 69 000 artilÄ“rijas lādiņu, kas satur nervu paralÄ«tisko gāzi un fosgÄ“nu.

Pagāja kāds laiciņš, un 1959. gadā PSRS jÅ«rnieki atkal papildināja Baltijas juras Å«deņus ar mazliet modernākiem Ä·Ä«miskajiem ieročiem, iespÄ“jams, tās pašas Bornholmas salas tuvumā. PÄ“c tam, kad padomju apbruņojumā tika pieņemti zarÄ«na gāzi saturoši Ä·Ä«miskie ieroči, PSRS armija izdomāja tikt vaļā no iprÄ«tu saturošajiem Ä·Ä«miskajiem ieročiem, kas tika nogremdÄ“ti Baltijas, Karas, Ohotskas un Barencu jÅ«rās. ŠÄ«s vietas joprojām tiek turÄ“tas slepenÄ«bā.

P.S. Baltijas jūra ir ne tikai pati saldākā, bet arī pati piesārņotākā jūra pasaulē, diemžēl!