Iesaki rakstu:

Kāds jautāja - kāpÄ“c ES attieksme pret uzbrukumiem Baltkrievijā un Katalonijā ir tik krasi atšÄ·irÄ«ga? Atbilde nebÅ«s vienkārša.

Tā Ä«sumā - protams, Katalonijas gadÄ«jumā ES nodemonstrÄ“ja dubultmorāli un cinismu - faktiski atgrūžot, pagriežot muguru vairākiem miljoniem ES pilsoņu. BrÄ«dÄ«, kad viņus burtiski sita, tas bija reāls šoks, kā tā var viņus nodot...

Pamata iemesls varÄ“tu bÅ«t milzÄ«gā Spānijas ietekme ES gaiteņos, ārkārtÄ«gi rafinÄ“tā, gadsimtos ilgi izkoptā agresÄ«vā diplomātija. Katalāņi ir nepieredzÄ“juši starptautiskajā diplomātijā, viņus faktiski pārdeva, un Baltijas valstÄ«m te bija ļoti apkaunojoša loma - mÄ“s faktiski nopirkām drošÄ«bas sajÅ«tu no Spānijas militārās palÄ«dzÄ«bas uz citas tautas brÄ«vÄ«bas un demokrātisko tiesÄ«bu rÄ“Ä·ina. Spānijā un Katalonijā par to runā atklāti, un mÅ«su reputācija ir tāda, kāda tā ir.

Latvijā ONG "VienotÄ«ba" kontrolÄ“tie mediji un PR speciālisti slavÄ“ RinkÄ“viču kā labu diplomātu. Bet patiesÄ«bā viņš smagi apkaunojis, iedragājis mÅ«su valsts tÄ“lu.

Reiz man bija Ä«sa un skaudra saruna ar kādu ļoti cienÄ«jamu Barselonas žurnālistu, liela medija galveno redaktoru, Baltijas valstu pazinÄ“ju. Viņš tā vÄ“si pajautāja - kā jÅ«s, kas 80./90. gados tik drosmÄ«gi cÄ«nÄ«jāties par savu brÄ«vÄ«bu, varÄ“jāt tik gļēvi nodot citu tautu un vÄ“l tirgoties uz mÅ«su brÄ«vÄ«bas rÄ“Ä·ina? Tas bija retorisks jautājums. To pateicis, viņš vÄ“si atvadÄ«jās un aizgāja projām.

Man nekad nebija bijis tik ļoti kauns par savu valsti, tautu. Es labi zinu, ka viņš nav vienÄ«gais, kurš pamatoti tā uzskata un domā gan Katalonijā, gan Spānijā. MadridÄ“ par to pat ņirgājas, "kā mÄ“s to baltiešus nolikām pie vietas, likām aizvÄ“rt mutes”.

MÄ“s varam runāt, skaidroties gari un plaši, bet tā nu ir noticis, un ar šo kauna traipu mums jādzÄ«vo tālāk.

Atgādinu, ka NATO tika dibināta kā brīvās pasaules un demokrātijas aizsardzības organizācija, nevis kā tirgus placis, kur ciniskas valstis kārto netīrus diplomātiskus darījumus. Rinkēvičs vēl atļāvās no Saeimas tribīnes melot, ka tā nebija. Kaut gan tas nebija noslēpums nevienam no speciālistiem ne Spānijā, ne Latvijā.

Diplomāti par šo spiedienu un darÄ«jumu runāja teju atklāti. To man privātā sarunā atzina arÄ« kāds labs Spānijas pazinÄ“js, ar NATO profesionāli saistÄ«ts eksperts, kurš stāstÄ«ja, ka dažādos forumos Spānija teju atklāti draud Baltijas valstÄ«m, ja tās neturÄ“s muti un izrādÄ«s atbalstu Katalonijai. To apliecināja arÄ« citi savstarpÄ“ji nesaistÄ«ti avoti un netieši, bet nepārprotami arÄ« ONG "VienotÄ«ba" politiÄ·is, diplomāts Ojārs Kalniņš kādā LTV diskusijā par šo tÄ“mu.

Runājot par Baltkrieviju - jāatceras, ka Lukašenko labi zina ES patieso dabu un zina, ka agri vai vÄ“lu tā dod priekšroku biznesa darÄ«jumiem ar diktatoriskiem režīmiem un par demokrātiju Ä«sti neuztraucas.

Tā patiesÄ«bā 1990. gadā Vācija (VFR) un Francija publiski (!!!) aicināja Lietuvu nepretoties PSRS un nedumpoties, 1991. gadā Ziemeļvalstu diplomāti lika turÄ“t muti Islandes ārlietu ministram Hanibalsonam, kad viņš vÄ“lÄ“jās skaļi atbalstÄ«t Baltijas valstu neatkarÄ«bas centienus, 1991. gada janvāra asiņainos notikumu Viļņā un RÄ«gā Eiropa vÄ“roja ar formālu, bet neefektÄ«vu šausmināšanos. 1991. augusta puča laikā Eiropas lielvalstis notikumus vÄ“roja no malas, un, ja vecie komunisti bÅ«tu uzvarÄ“juši, tad Latvija joprojām bÅ«tu okupÄ“ta. Der atcerÄ“ties, ka visu Aukstā kara laiku Zviedrijas vÄ“stures mācÄ«bu grāmatās Latvijas faktiski neeksistÄ“ja.

Tāpat jāatceras, ka 90. gados bijušÄs Dienvidslāvijas teritorijā notika apmÄ“ram desmit šausmÄ«gi kari ar masu slepkavÄ«bām un izvarošanām - Eiropa faktiski neko nedarÄ«ja, lai to efektÄ«vi apstādinātu. Srebrenicas slaktiņā nogalināja 8000 cilvÄ“kus, NÄ«derlandes Miera spÄ“ki faktiski aizmuka, bet Francijas Ä£enerālis faktiski sabotÄ“ja aktÄ«vu pretdarbošanos Serbijas paramilitārajiem bandÄ«tiem.

Tas pats ar Ķīnas komunistu režīmu, - vēl nesen Vācija pieņēma no Ķīnas valdības dāvānā milzīgu Kārļa Marksa statuju; par Tjaņaņmeņa laukumu, Tibetu, Honkongu un citiem režīma noziegumiem ES izvēlējās neatcerēties.

Tas pats ar Krieviju - agresija pret Ukrainu, notriekta pasažieru lidmašÄ«na, Krimas okupācija, un nekas no tā neliedza vairākām Ziemeļvalstim un pat Vācijai piekrist „Nord Stream bÅ«vniecÄ«bai un turpināt citā veidā barot Putina režīmu. Sankcijas lielākoties ir formālas, un Krievija pamatoti gaida, kad Eiropa norÄ«s kārtÄ“jo krupi, jo demokrātija tai ir vien fikcija, kad runa ir par naudu. Un Lukašenko jau nav muļķis, viņš to labi redz.

Un viņš arÄ« redzÄ“ja, ka ES valstÄ« 2017. gadā var sist miermÄ«lÄ«gus vÄ“lÄ“tājus, ieslodzÄ«t demokrātiski ievÄ“lÄ“tus politiÄ·us, mierÄ«gi izplatÄ«t pilnÄ«gus propagandas melus, šantažēt, uzpirkt citas valstis. Un ES valstis tik atrada liekulÄ«gas atrunas, kāpÄ“c to "drÄ«kst darÄ«t”.

Eiropā demokrātija ir diskreditÄ“ta, un pasaules diktatori to labi redz, tas viņus iedrošina. Un Latvija ar RinkÄ“viču priekšgalā ir daļa no šÄ« nožēlojamā procesa. Protams, ka sÄ«ka daļiņa, bet tas nenozÄ«mÄ“, ka jābÅ«t pÄ“rkamiem un nožēlojamiem.

Un, ja RinkÄ“vičs un pārÄ“jā tā dÄ“vÄ“to Latvijas ārpolitikas speciālistu grupiņā jums stāsta, ka "tā gluži nebija", - šie cilvÄ“ki jums gluži vienkārši melos. Ne vairāk, ne mazāk - konfrontÄ“ti ar precÄ«ziem faktiem, starptautisko tiesÄ«bu normām, viņi mÄ“dz apklust un sākt runāt kaut ko nesakarÄ«gu. Gudrākie, protams, izvÄ“las paklusÄ“t, jo zina, ka tā jau tas arÄ« viss ir.

Atgādinu, ka 30. gados Eiropa arī izvēlējās pievērt acis uz diktatoriskiem režīmiem un uzbrukumiem demokrātijai. Tā tika atvērtas durvis uz Katastrofu.