Bankas un administratori nav ieinteresÄ“ti vienÄ«gÄ mÄjokļa saglabÄÅ¡anÄ parÄdnieka Ä£imenei
PIETIEK · 19.09.2016. · Komentāri (17)Lai gan likums paredz iespÄ“ju, ka fiziskas personas maksÄtnespÄ“jas gadÄ«jumÄ banka var noslÄ“gt vienošanos ar parÄdnieku par vienÄ«gÄ mÄjokļa nepÄrdošanu, tomÄ“r šÄdi gadÄ«jumi ir ÄrkÄrtÄ«gi reti, jo bankas nav ieinteresÄ“tas šÄ«s likuma normas realizÄ“šanÄ, bet maksÄtnespÄ“jas administratori nav ieinteresÄ“ti šo iespÄ“ju izskaidrot maksÄtnespÄ“jÄ«gajai personai, jo saņem atlÄ«dzÄ«bu no Ä«pašuma pÄrdošanas izsolÄ“. TurklÄt likums arÄ« neparedz, ka parÄdnieks var pÄrsÅ«dzÄ“t tiesÄ bankas lÄ“mumu, ja tÄ atsakÄs vienoties par vienÄ«gÄ mÄjokļa saglabÄšanu.
LatvijÄ maksÄtnespÄ“ja pasludinÄta jau vairÄk nekÄ astoņiem tÅ«kstošiem privÄtpersonu, un jaunÄkÄ likuma versija paredz iespÄ“ju vienoties ar nodrošinÄto kreditoru, kas lielÄkoties ir banka, par to, ka vienÄ«gais Ä£imenes mÄjoklis maksÄtnespÄ“ja procesa laikÄ netiek atņemts un pÄrdots.
TomÄ“r šÄdi gadÄ«jumi ir ÄrkÄrtÄ«gi reti vairÄku iemeslu dēļ. PirmkÄrt, pašas maksÄtnespÄ“jÄ«gÄs personas ne vienmÄ“r zina, ka likuma sarežģītajos formulÄ“jumos ieslÄ“pta arÄ« šÄda iespÄ“ja, tÄdēļ nevÄ“ršas pie bankas ar lÅ«gumu panÄkt šÄdu vienošanos. OtrkÄrt, bankas nav ieinteresÄ“tas slÄ“gt šÄdu vienošanos, jo tÄ samazinÄs no maksÄtnespÄ“jÄ«gÄs personas atgÅ«stamo lÄ«dzekļu apjomu. TreškÄrt, arÄ« maksÄtnespÄ“jas administratori nav ieinteresÄ“ti skaidrot maksÄtnespÄ“jÄ«gajai personai par šÄdu iespÄ“ju, jo tie saņem procentu maksÄjumu no izsolÄ“ pÄrdotÄ Ä«pašuma cenas.
Redzot lielo fizisko personu maksÄtnespÄ“jas pieteikumu skaita pieaugumu un to, ka pÄ“c bankrota procedÅ«ras maksÄtnespÄ“jÄ«gÄs personas Ä£imene, bieži vien ar maziem bÄ“rniem, paliek uz ielas, politiÄ·i pÄ“rn grozÄ«ja likumu un panÄca kompromisu ar bankÄm, ka likumÄ tiks paredzÄ“ta iespÄ“ja vienÄ«go mÄjokli saglabÄt arÄ« maksÄtnespÄ“jÄ«gÄm personÄm.
MaksÄtnespÄ“jas likums paredz, ka nodrošinÄtais kreditors un parÄdnieks var noslÄ“gt vienošanos par to, ka fiziskas personas maksÄtnespÄ“jas procesa laikÄ netiek pÄrdots parÄdniekam piederošais mÄjoklis, kas ir ieÄ·Ä«lÄts par labu nodrošinÄtajam kreditoram. Likums arÄ« paredz, ka šÄdos gadÄ«jumos parÄdniekam maksÄtnespÄ“jas procesa laikÄ jÄmaksÄ bankai summa, kas nepÄrsniedz minÄ“tÄ Ä«pašuma Ä«res maksu. Ir vairÄki skaidri nosacÄ«jumi, kad šo normu var piemÄ“rot. Par mÄjokli var uzskatÄ«t tikai to nekustamo Ä«pašumu, kas ir parÄdnieka deklarÄ“tÄ dzÄ«vesvieta jau vismaz pusgadu pirms maksÄtnespÄ“jas procesa pieteikuma.
TaÄu bankas daudz labprÄtÄk „saskata” citu likuma pantu, kurš paredz iespÄ“ju uz gadu atlikt vienÄ«gÄ mÄjokļa pÄrdošanu, lai parÄdnieks varÄ“tu sameklÄ“t savai Ä£imenei citu mÄjokli. ŠÄ«s normas piemÄ“rošana notiek salÄ«dzinoši bieži.
Par to, lai likuma norma par vienÄ«gÄ mÄjokļa saglabÄšanu tiktu iedarbinÄta un reÄli strÄdÄtu, cÄ«nÄ«ties iecerÄ“jusi nevalstiskÄ organizÄcija ProbonoPublico.Latvia. OrganizÄcijas valdes locekle KristÄ«na Blumberga norÄda, ka likumÄ bÅ«tu arÄ« jÄiestrÄdÄ administratora pienÄkums informÄ“t maksÄtnespÄ“jÄ«go personu par šÄdu iespÄ“ju, jo dabiskÄ ceÄ¼Ä administratoriem nav intereses to darÄ«t. TÄpat likumÄ bÅ«tu jÄparedz iespÄ“ja gadÄ«jumos, kad banka atsakÄs slÄ“gt šÄdu vienošanos, to pÄrsÅ«dzÄ“t tiesÄ.
OrganizÄcijÄ vÄ“rsusies kÄda trÄ«s bÄ“rnu Ä£imene, kas nekustamÄ Ä«pašuma buma laikÄ nolÄ“musi iegÄdÄties lielÄku mÄjokli, ņemot kredÄ«tu, kuram kÄ nodrošinÄjums kalpoja gan esošais mÄjoklis, gan jaunais. SÄkoties ekonomiskajai krÄ«zei, abi vecÄki palikuši bez darba un nav spÄ“juši veikt kredÄ«ta maksÄjumus, tÄdēļ jaunais mÄjoklis atņemts un pÄrdots izsolÄ“, bet Ä£imene pÄrcÄ“lusies atpakaļ uz veco mÄjokli. IzsolÄ“ tas pÄrdots vien par aptuveni pusi no parÄda summas, tÄdēļ abi joprojÄm palikuši parÄdÄ SEB bankai un bijuši spiesti pieteikt personÄ«go maksÄtnespÄ“ju.
TurklÄt kredÄ«ta problÄ“mu dēļ Ä£imene izjukusi, un tagad mÄte ir spiesta viena cÄ«nÄ«ties par mÄjokli sev un saviem bÄ“rniem. Īsi pirms vienÄ«gÄ mÄjokļa pÄrdošanas izsolÄ“ mÄte vÄ“rsusies pie ProbonoPublico.Latvia cerÄ«bÄ uz palÄ«dzÄ«bu. Tikai tad sieviete uzzinÄjusi, ka likums vispÄr paredz iespÄ“ju vienÄ«go mÄjokli saglabÄt. “Ja administrators bÅ«tu viņu informÄ“jis par šo iespÄ“ju, tad lÄ«dz šÄdai situÄcijai nenonÄktu,” ir pÄrliecinÄta Blumberga.