Bardaks un Äekistu laiki augstskolÄs turpinÄs
Pietiek lasÄ«tÄjs · 15.11.2021. · Komentāri (0)IzskatÄs, ka, iespÄ“jams, ar Äekistu un kaimiņvalstu ietekmes virzÄ«tÄju palÄ«dzÄ«bu beidzot podÄ tiks nolaistas arÄ« mÅ«su augstskolas, kuras par spÄ«ti daudzkÄrtÄ“jai naudas griešanai, aizvien pieaugošam birokrÄtiskam teroram un mÄ“Ä£inÄjumiem nocelt kÄdam nepatÄ«kamus rektorus vÄ“l ir spÄ“jÄ«gas strÄdÄt un pat iekļūt prestižos pasaules reitingos.
PÄ“dÄ“jie gadi ir bijuši Ärdoši gandrÄ«z visÄm izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“m. Kadru maiņas pašÄ ministrijÄ, ko fundamentÄli izdemolÄ“ja iepriekšÄ“jÄ Latvijas UniversitÄtes rektora virzÄ«tais reformators Roberts, izdzenÄjot pieredzÄ“jušo ierÄ“dņu korpusu, ir vainagojušÄs ar superprofesionÄļu ienÄkšanu. SuperprofesionÄļi visos lÄ«meņos mÄ“Ä£inÄjuši sareformÄ“t visu, ko vien var sareformÄ“t. Droši vien vietÄ atcerÄ“ties tÄdus kadrus kÄ Kuļšs, kura vadÄ«bÄ Olaines koledža tika ievietota Latvijas augstskolu reitinga pirmajÄ vietÄ, aiz sevis atstÄjot visas universitÄtes. Bija arÄ« tÄdi personÄži kÄ StÅ«re un citi.
PÄ“dÄ“jÄ laika notikumi liek vaicÄt, vai tÄ ir sagadÄ«šanÄs vai arÄ« vÄ“l joprojÄm kÄda uzdevumÄ darbojas Äekisti?
Šuplinskas nokļūšana izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministra amatÄ ir vairÄk nekÄ kurioza. MÄ“Ä£inÄdama kaut kÄ mazinÄt atkarÄ«bu no iepriekšÄ“jo ministru kadriem, viņa turpinÄja izcilo kadru politiku, ieceļot nepieredzÄ“jušus cilvÄ“kus valsts sekretÄra amatÄ (Volberts), valsts sekretÄra vietnieka augstskolu un zinÄtnes jautÄjumos amatÄ (Stepanovs – pieredze - asistenta darbs institÅ«tÄ un Ä«ss brÄ«dis ministrijÄ). Vai viņus vienoja simpÄtijas agrÄkai PSRS varai, ņemot vÄ“rÄ Ilgas zinÄtniskos slavinÄjumus komjauniešu lietai?
Ja neprofesionÄlis klausa neprofesionÄlim, rodas haoss uz lÄ«dzenas vietas. SÄkÄs bardaks visÄs lietÄs: kompetenÄu izglÄ«tÄ«ba tÄ arÄ« palikusi pusratÄ, sevišÄ·i pÄ“c kadru maiņas Valsts izglÄ«tÄ«bas un satura centra vadÄ«bÄ - nav skaidrÄ«bas, kas tas tÄds ir un kÄ to mÄcÄ«t, nav arÄ« mÄcÄ«bu lÄ«dzekļu, kas to paskaidrotu.
TÄlÄk varam runÄt par visas izglÄ«tÄ«bas kvalitÄtes graušanu, atceļot klÄtienes mÄcÄ«bas kÄ tÄdas un liekot skolotÄjiem nodarboties ar siekalu savÄkšanu, nevis, piemÄ“ram, izmantot Ätros testus. Par masku valkÄšanu skolÄs pat nerunÄsim.
Roberta sapnis, ka stundas un nodarbÄ«bas varÄ“tu notikt tikai ÄrpusÄ“, vienu brÄ«di tika Ä«stenots ar pilnu sparu, neraugoties uz auksto laiku. Tad kÄdu brÄ«di valsts sekretÄra vietniekam bija paslÄ«dÄ“jis garÄm, ka viņš atbild arÄ« par AugstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas padomes locekļu apstiprinÄšanu. Tas noveda pie tÄ, ka gada beigÄs, kad bija jÄapstiprina budžeta vietu sadalÄ«jums, AugstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas padome nebija darboties spÄ“jÄ«ga. ArÄ« ZinÄtnes padomes reforma tiek stiepta trÄ«s gadu garumÄ un tÄ arÄ« nav pabeigta vÄ“l šobrÄ«d.
Stepanovam darbi katru reizi aizkavÄ“jas tÄ, ka zinÄtnes nauda vairÄku miljonu apmÄ“rÄ atrodas tikai gada beigÄs, kad institÅ«ti to jau vairs nevar pagÅ«t iztÄ“rÄ“t. DÄsni tiek maksÄtas naudas visÄdÄm starptautiskÄm biedrÄ«bÄm, bet vietÄ“jiem zinÄtniekiem nepietiek.
Visiem atmiÅ†Ä arÄ« Šuplinskas izgÄšanÄs cÄ«Å†Ä ar tagadÄ“jo Latvijas UniversitÄtes likumÄ«gi ievÄ“lÄ“to rektoru. Tam sekoja atriebÄ«bas akts visiem - pilnÄ«ga brÄÄ·a - Augstskolu likuma grozÄ«jumu iesniegšana. BrÄÄ·i veselu gadu laboja un pilnÄ«gi pÄrrakstÄ«ja Saeimas komisija, uzņemoties ministrijas pienÄkumus.
Putrojoties, nezinot, kÄ Ä«sti notiek darbs augstskolÄs, tika nolemts izveidot padomes, kas turpmÄk vadÄ«s augstskolas, jo augstskolÄs laikam visi rektori, prorektori un profesori esot pÄrÄk dumji un neprotot organizÄ“t darbu, vadÄ«t un arÄ« strÄdÄt.
ŠÄ·ita, ka politiÄ·i pamanÄ«juši nišu, kur vÄ“l nosmelt “piÄ·i” - skaidrs, ka ideja tikt pie rektora lÄ«meņa algas, nepieliekot nekÄdas pÅ«les, varÄ“tu patikt daudziem jaunajiem un vecajiem - politiÄ·iem un ierÄ“dņiem. VairÄkumu kandidÄtu padomÄ“s izvirzÄ«s IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija. Visu varu padomÄ“m - atpakaļ pie Padomju SavienÄ«bas sistÄ“mas - kontrolÄ“tas izglÄ«tÄ«bas. Ministrijas pilnÄ«ga kontrole ne tikai par valsts budžeta lÄ«dzekļiem, bet arÄ« par augstskolas personÄla nopelnÄ«tajiem pašu ieņēmumiem. Å…emot vÄ“rÄ ministrijas darbinieku “profesionalitÄti” un nespÄ“ju loÄ£iski tÄ“rÄ“t budžeta naudu (piemÄ“ram, izgÄšanÄs ar CO2 iekÄrtu iepirkumu), bail pat iedomÄties, kas notiks.
Tagad nu ir sÄcies pats interesantÄkais posms – izsludinÄts konkurss uz augstskolu padomes locekļu amata vietÄm. Tie ir cilvÄ“ki, kas nodarbosies ar augstskolas finanšu resursu sadali. DÄ«vaini, ka pašas ministrijas mazÄk nozÄ«mÄ«gÄm iestÄdÄ“m kandidÄtu atlasi organizÄ“ premjera Valsts kanceleja, lai nodrošinÄtu neatkarÄ«bu un novÄ“rstu savÄ“jo lobÄ“šanu, bet neatkarÄ«gÄm augstskolÄm - atvasinÄtÄm publiskÄm personÄm atlasi veic IZM vietÄ“jÄ komisija! Droši vien ar Stepanovu priekšgalÄ?
Viss tiek turÄ“ts noslÄ“pumÄ. Gan jau paklausÄ«gs sastÄvs jau piemeklÄ“ts. Konkursam bija jÄnotiek 10 dienu laikÄ! PÄ“c kÄ tas izskatÄs? Te nu bÅ«tu vÄ“rts sÄ«kÄk pakavÄ“ties pie prasÄ«bÄm padomju locekļiem un pašu vÄ“rtÄ“tÄju pieredzes un profesionalitÄtes, kÄ arÄ« pie atalgojuma lÄ«meņa.
PrasÄ«bas augstskolu padomju locekļiem ir pamatÄ«gas – kÄ jau tam bÅ«tu jÄbÅ«t (tikai doktora grÄds nez kÄpÄ“c netiek prasÄ«ts):
ne mazÄk kÄ piecu gadu darba pieredze organizÄcijas vadÄ«bÄ vai citÄ vadošÄ amatÄ;
praktiskÄ darba pieredze organizÄcijas stratÄ“Ä£iskajÄ vai pÄrvaldÄ«bas procesu vadÄ«bÄ;
profesionÄlÄ pieredze finanšu vadÄ«bÄ un auditÄ;
profesionÄlÄ pieredze risku vadÄ«bÄ un iekšÄ“jÄs kontroles sistÄ“mÄ;
profesionÄlÄ pieredze starptautiskajÄ sadarbÄ«bÄ;
vadÄ«bas pieredze sadarbÄ«bas tÄ«klu veidošanÄ, tostarp augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas un darba tirgus sadarbÄ«bÄ;
vadÄ«bas pieredze komandas un iesaistÄ«to pušu vadÄ«bÄ;
pÄrmaiņu vadÄ«bas pieredze;
izpratne par augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes attÄ«stÄ«bas tendencÄ“m LatvijÄ un pasaulÄ“;
izpratne, kas nepieciešama augstskolas stratÄ“Ä£iskajai vadÄ«bai;
prezentÄcijas prasmes (pielietojot digitÄlÄs tehnoloÄ£ijas;
komunikÄcijas un argumentÄcijas prasmes;
angļu valodas zinÄšanas B2 lÄ«menÄ« un citas…
KandidÄtu atbilstÄ«bu padomes locekļa amatam trÄ«s kÄrtÄs vÄ“rtÄ“s vismaz šÄdÄs kompetencÄ“s:
stratÄ“Ä£iskais redzÄ“jums (kritiskÄ kompetence),
pÄrmaiņu vadÄ«šana, orientÄcija uz rezultÄtu sasniegšanu (kritiskÄ kompetence), orientÄcija uz attÄ«stÄ«bu,
plÄnošana un organizÄ“šana,
lÄ“mumu pieņemšana un atbildÄ«ba,
pozitÄ«vu attiecÄ«bu veidošana un uzturÄ“šana,
komandas vadÄ«šana.
JautÄjums, kurÄm no prasÄ«bÄm atbilst paši IZM vÄ“rtÄ“tÄji? Vai nozares vadÄ«tÄjiem Stepanovam vai ministrei Muižniecei (attÄ“lÄ) bija 5 gadu vadÄ«bas pieredze? Pieredze finanšu vadÄ«bÄ un auditÄ? Risku vadÄ«bÄ un iekšÄ“jÄ kontrolÄ“? PÄrmaiņu vadÄ«bÄ? Komandas vadÄ«bÄ? StarptautiskajÄ sadarbÄ«bÄ? Vai kÄds jebkad to vÄ“rtÄ“ja? Diez vai institÅ«ta asistentam un skolotÄjai bija jebkÄda no šim pieredzÄ“m…
Par atalgojumu – dažu universitÄšu padomes locekļiem tas bÅ«s aptuveni 900 – 1000 eiro mÄ“nesÄ«, citiem ap 2500 eiro. VarbÅ«t tad tomÄ“r labÄk strÄdÄt “Lidl”? Pašam Stepanovam alga 2020.gadÄ – 42 772,10 eiro (vairÄk nekÄ 3500 eiro mÄ“nesÄ«, pÄ“c publiskiem VID datiem).
Pie kam, lai maksÄtu noteikto algu padomes locekļiem, IZM pieprasÄ«tÄ budžetÄ nauda neesot paredzÄ“ta. Vai ar studiju maksÄm to nÄksies segt studentiem? It kÄ to maksÄšot no Eiropas fondu projekta. Katram pÄ“c augstajiem kritÄ“rijiem atlasÄ«tajam kvalificÄ“tajam padomes loceklim atskaites bÅ«s jÄnodod ministrijÄ, kur to vÄ“rtÄ“s... ierÄ“dņi, kas amatos tikuši, neizpildot nekÄdas tÄdas kvalifikÄcijas prasÄ«bas.
Jau dzirdamas baumas, ka padomes locekļiem bÅ«s jÄslÄ“dz un jÄapvieno augstskolas. Nepietiek ar Policijas akadÄ“mijas un pedagogu augstskolas likvidÄ“šanu. Tagad kÄrta JÅ«ras akadÄ“mijai. TrÄ«s ļoti svarÄ«gas profesijas – policija, pedagogi, jÅ«rnieki. Kas tÄlÄk? Kura interesÄ“s tiek iznÄ«cinÄta Latvijas izglÄ«tÄ«ba? ApzinÄta rÄ«cÄ«ba vai vienkÄrši muļķība? KÄpÄ“c valsts vadÄ«tÄji pieļauj šo bardaku un patvaļu? Atgriežoties pie sÄkuma jautÄjuma, tad jau redzÄ“sim, cik no Äekas maisu uzvÄrdiem atkal bÅ«s iecelti augstskolu padomÄ“s. TÄ droši vien arÄ« bÅ«s atbilde.