Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatās, ka, iespÄ“jams, ar čekistu un kaimiņvalstu ietekmes virzÄ«tāju palÄ«dzÄ«bu beidzot podā tiks nolaistas arÄ« mÅ«su augstskolas, kuras par spÄ«ti daudzkārtÄ“jai naudas griešanai, aizvien pieaugošam birokrātiskam teroram un mÄ“Ä£inājumiem nocelt kādam nepatÄ«kamus rektorus vÄ“l ir spÄ“jÄ«gas strādāt un pat iekļūt prestižos pasaules reitingos.

PÄ“dÄ“jie gadi ir bijuši ārdoši gandrÄ«z visām izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“m. Kadru maiņas pašÄ ministrijā, ko fundamentāli izdemolÄ“ja iepriekšÄ“jā Latvijas Universitātes rektora virzÄ«tais reformators Roberts, izdzenājot pieredzÄ“jušo ierÄ“dņu korpusu, ir vainagojušÄs ar superprofesionāļu ienākšanu. Superprofesionāļi visos lÄ«meņos mÄ“Ä£inājuši sareformÄ“t visu, ko vien var sareformÄ“t. Droši vien vietā atcerÄ“ties tādus kadrus kā Kuļšs, kura vadÄ«bā Olaines koledža tika ievietota Latvijas augstskolu reitinga pirmajā vietā, aiz sevis atstājot visas universitātes. Bija arÄ« tādi personāži kā StÅ«re un citi.

PÄ“dÄ“jā laika notikumi liek vaicāt, vai tā ir sagadÄ«šanās vai arÄ« vÄ“l joprojām kāda uzdevumā darbojas čekisti?

Šuplinskas nokļūšana izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra amatā ir vairāk nekā kurioza. MÄ“Ä£inādama kaut kā mazināt atkarÄ«bu no iepriekšÄ“jo ministru kadriem, viņa turpināja izcilo kadru politiku, ieceļot nepieredzÄ“jušus cilvÄ“kus valsts sekretāra amatā (Volberts), valsts sekretāra vietnieka augstskolu un zinātnes jautājumos amatā (Stepanovs – pieredze - asistenta darbs institÅ«tā un Ä«ss brÄ«dis ministrijā). Vai viņus vienoja simpātijas agrākai PSRS varai, ņemot vÄ“rā Ilgas zinātniskos slavinājumus komjauniešu lietai?

Ja neprofesionālis klausa neprofesionālim, rodas haoss uz lÄ«dzenas vietas. Sākās bardaks visās lietās: kompetenču izglÄ«tÄ«ba tā arÄ« palikusi pusratā, sevišÄ·i pÄ“c kadru maiņas Valsts izglÄ«tÄ«bas un satura centra vadÄ«bā - nav skaidrÄ«bas, kas tas tāds ir un kā to mācÄ«t, nav arÄ« mācÄ«bu lÄ«dzekļu, kas to paskaidrotu.

Tālāk varam runāt par visas izglÄ«tÄ«bas kvalitātes graušanu, atceļot klātienes mācÄ«bas kā tādas un liekot skolotājiem nodarboties ar siekalu savākšanu, nevis, piemÄ“ram, izmantot ātros testus. Par masku valkāšanu skolās pat nerunāsim.

Roberta sapnis, ka stundas un nodarbÄ«bas varÄ“tu notikt tikai ārpusÄ“, vienu brÄ«di tika Ä«stenots ar pilnu sparu, neraugoties uz auksto laiku. Tad kādu brÄ«di valsts sekretāra vietniekam bija paslÄ«dÄ“jis garām, ka viņš atbild arÄ« par Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomes locekļu apstiprināšanu. Tas noveda pie tā, ka gada beigās, kad bija jāapstiprina budžeta vietu sadalÄ«jums, Augstākās izglÄ«tÄ«bas padome nebija darboties spÄ“jÄ«ga. ArÄ« Zinātnes padomes reforma tiek stiepta trÄ«s gadu garumā un tā arÄ« nav pabeigta vÄ“l šobrÄ«d.

Stepanovam darbi katru reizi aizkavējas tā, ka zinātnes nauda vairāku miljonu apmērā atrodas tikai gada beigās, kad institūti to jau vairs nevar pagūt iztērēt. Dāsni tiek maksātas naudas visādām starptautiskām biedrībām, bet vietējiem zinātniekiem nepietiek.

Visiem atmiņā arÄ« Šuplinskas izgāšanās cīņā ar tagadÄ“jo Latvijas Universitātes likumÄ«gi ievÄ“lÄ“to rektoru. Tam sekoja atriebÄ«bas akts visiem - pilnÄ«ga brāķa - Augstskolu likuma grozÄ«jumu iesniegšana. Brāķi veselu gadu laboja un pilnÄ«gi pārrakstÄ«ja Saeimas komisija, uzņemoties ministrijas pienākumus.

Putrojoties, nezinot, kā īsti notiek darbs augstskolās, tika nolemts izveidot padomes, kas turpmāk vadīs augstskolas, jo augstskolās laikam visi rektori, prorektori un profesori esot pārāk dumji un neprotot organizēt darbu, vadīt un arī strādāt.

ŠÄ·ita, ka politiÄ·i pamanÄ«juši nišu, kur vÄ“l nosmelt “piÄ·i” - skaidrs, ka ideja tikt pie rektora lÄ«meņa algas, nepieliekot nekādas pÅ«les, varÄ“tu patikt daudziem jaunajiem un vecajiem - politiÄ·iem un ierÄ“dņiem. Vairākumu kandidātu padomÄ“s izvirzÄ«s IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija. Visu varu padomÄ“m - atpakaļ pie Padomju SavienÄ«bas sistÄ“mas - kontrolÄ“tas izglÄ«tÄ«bas. Ministrijas pilnÄ«ga kontrole ne tikai par valsts budžeta lÄ«dzekļiem, bet arÄ« par augstskolas personāla nopelnÄ«tajiem pašu ieņēmumiem. Å…emot vÄ“rā ministrijas darbinieku “profesionalitāti” un nespÄ“ju loÄ£iski tÄ“rÄ“t budžeta naudu (piemÄ“ram, izgāšanās ar CO2 iekārtu iepirkumu), bail pat iedomāties, kas notiks.

Tagad nu ir sācies pats interesantākais posms – izsludināts konkurss uz augstskolu padomes locekļu amata vietām. Tie ir cilvÄ“ki, kas nodarbosies ar augstskolas finanšu resursu sadali. DÄ«vaini, ka pašas ministrijas mazāk nozÄ«mÄ«gām iestādÄ“m kandidātu atlasi organizÄ“ premjera Valsts kanceleja, lai nodrošinātu neatkarÄ«bu un novÄ“rstu savÄ“jo lobÄ“šanu, bet neatkarÄ«gām augstskolām - atvasinātām publiskām personām atlasi veic IZM vietÄ“jā komisija! Droši vien ar Stepanovu priekšgalā?

Viss tiek turÄ“ts noslÄ“pumā. Gan jau paklausÄ«gs sastāvs jau piemeklÄ“ts. Konkursam bija jānotiek 10 dienu laikā! PÄ“c kā tas izskatās? Te nu bÅ«tu vÄ“rts sÄ«kāk pakavÄ“ties pie prasÄ«bām padomju locekļiem un pašu vÄ“rtÄ“tāju pieredzes un profesionalitātes, kā arÄ« pie atalgojuma lÄ«meņa.

PrasÄ«bas augstskolu padomju locekļiem ir pamatÄ«gas – kā jau tam bÅ«tu jābÅ«t (tikai doktora grāds nez kāpÄ“c netiek prasÄ«ts):

ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze organizācijas vadÄ«bā vai citā vadošÄ amatā;

praktiskā darba pieredze organizācijas stratēģiskajā vai pārvaldības procesu vadībā;

profesionālā pieredze finanšu vadÄ«bā un auditā;

profesionālā pieredze risku vadÄ«bā un iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mā;

profesionālā pieredze starptautiskajā sadarbībā;

 vadÄ«bas pieredze sadarbÄ«bas tÄ«klu veidošanā, tostarp augstākās izglÄ«tÄ«bas un darba tirgus sadarbÄ«bā;

vadÄ«bas pieredze komandas un iesaistÄ«to pušu vadÄ«bā;

pārmaiņu vadības pieredze;

izpratne par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē;

izpratne, kas nepieciešama augstskolas stratÄ“Ä£iskajai vadÄ«bai;

prezentācijas prasmes (pielietojot digitālās tehnoloģijas;

komunikācijas un argumentācijas prasmes;

angļu valodas zināšanas B2 lÄ«menÄ« un citas…

Kandidātu atbilstÄ«bu padomes locekļa amatam trÄ«s kārtās vÄ“rtÄ“s vismaz šÄdās kompetencÄ“s:

stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence),

pārmaiņu vadÄ«šana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu (kritiskā kompetence), orientācija uz attÄ«stÄ«bu,

plānošana un organizÄ“šana,

lÄ“mumu pieņemšana un atbildÄ«ba,

pozitÄ«vu attiecÄ«bu veidošana un uzturÄ“šana,

komandas vadÄ«šana.

Jautājums, kurām no prasÄ«bām atbilst paši IZM vÄ“rtÄ“tāji? Vai nozares vadÄ«tājiem Stepanovam vai ministrei Muižniecei (attÄ“lā) bija 5 gadu vadÄ«bas pieredze? Pieredze finanšu vadÄ«bā un auditā? Risku vadÄ«bā un iekšÄ“jā kontrolÄ“? Pārmaiņu vadÄ«bā? Komandas vadÄ«bā? Starptautiskajā sadarbÄ«bā? Vai kāds jebkad to vÄ“rtÄ“ja? Diez vai institÅ«ta asistentam un skolotājai bija jebkāda no šim pieredzÄ“m…

Par atalgojumu – dažu universitāšu padomes locekļiem tas bÅ«s aptuveni 900 – 1000 eiro mÄ“nesÄ«, citiem ap 2500 eiro. VarbÅ«t tad tomÄ“r labāk strādāt “Lidl”? Pašam Stepanovam alga 2020.gadā – 42 772,10 eiro (vairāk nekā 3500 eiro mÄ“nesÄ«, pÄ“c publiskiem VID datiem).

Pie kam, lai maksātu noteikto algu padomes locekļiem, IZM pieprasÄ«tā budžetā nauda neesot paredzÄ“ta. Vai ar studiju maksām to nāksies segt studentiem? It kā to maksāšot no Eiropas fondu projekta. Katram pÄ“c augstajiem kritÄ“rijiem atlasÄ«tajam kvalificÄ“tajam padomes loceklim atskaites bÅ«s jānodod ministrijā, kur to vÄ“rtÄ“s... ierÄ“dņi, kas amatos tikuši, neizpildot nekādas tādas kvalifikācijas prasÄ«bas.

Jau dzirdamas baumas, ka padomes locekļiem bÅ«s jāslÄ“dz un jāapvieno augstskolas. Nepietiek ar Policijas akadÄ“mijas un pedagogu augstskolas likvidÄ“šanu. Tagad kārta JÅ«ras akadÄ“mijai. TrÄ«s ļoti svarÄ«gas profesijas – policija, pedagogi, jÅ«rnieki. Kas tālāk? Kura interesÄ“s tiek iznÄ«cināta Latvijas izglÄ«tÄ«ba? Apzināta rÄ«cÄ«ba vai vienkārši muļķība? KāpÄ“c valsts vadÄ«tāji pieļauj šo bardaku un patvaļu? Atgriežoties pie sākuma jautājuma, tad jau redzÄ“sim, cik no čekas maisu uzvārdiem atkal bÅ«s iecelti augstskolu padomÄ“s. Tā droši vien arÄ« bÅ«s atbilde.

Novērtē šo rakstu:

0
0