Bažas par „lienoÅ¡Äs privatizÄcijas†gatavoÅ¡anu
Lato Lapsa, KristÄ«ne Bormane · 14.08.2020. · Komentāri (0)Ministru prezidenta KrišjÄņa Kariņa tiešÄ pÄrraudzÄ«bÄ esošais PÄrresoru koordinÄcijas centrs trÄ«s mÄ“nešu laikÄ tÄ arÄ« nav sagatavojis pat apkopojumu par jau maijÄ saņemtajiem apjomÄ«gajiem iebildumiem pret tÄ izstrÄdÄto jauno modeli valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrraudzÄ«bai. TikmÄ“r jau augusta beigÄs plÄnots pÄ“c bÅ«tÄ«bas izskatÄ«t šo koncepciju, kuras saturs un ar to saistÄ«tÄs norises aizvien vairÄk liek domÄt par „lienošÄs privatizÄcijas” gatavošanu.
„SuperpÄrvaldÄ«tÄja” koncepcija
KonceptuÄlo ziņojumu ar nosaukumu “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas politiku, valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu iedalÄ«jumu un valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas funkciju pakÄpenisku centralizÄciju" ir sagatavojis un valsts sekretÄru sanÄksmei – iepriekšÄ“jam „pakÄpienam” pirms jautÄjuma izskatÄ«šanas Ministru kabineta sÄ“dÄ“ – šÄ gada aprÄ«lÄ« bija iesniedzis kÄdreizÄ“jÄ Konkurences padomes vadÄ«tÄja PÄ“tera Vilka vadÄ«tais PÄrrresoru koordinÄcijas centrs (PKC).
ŠÄ« iestÄde nepieciešamÄ«bu pÄ“c jauna valsts uzņēmumu pÄrvaldÄ«bas modeļa pamato ar K. Kariņa valdÄ«bas deklarÄcijÄ ierakstÄ«to – „turpinÄt OECD vadlÄ«nijÄs iekļauto labas korporatÄ«vÄs pÄrvaldÄ«bas principu ieviešanu valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bÄs”, „izstrÄdÄt skaidru valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas politiku” un „uzsÄkt valsts kapitÄla daļu turÄ“tÄja funkciju pakÄpenisku nodošanu vienam profesionÄlam valsts kapitÄldaļu turÄ“tÄjam”.
Atsaucoties uz nepieciešamÄ«bu pildÄ«t valdÄ«bas deklarÄciju, PKC tad arÄ« bija izstrÄdÄjis ziņojumu, kura bÅ«tÄ«ba – „jaunizveidots aktÄ«vu pÄrvaldÄ«tÄjs kÄ valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu kapitÄla daļu turÄ“tÄjs, kura kapitÄla daļu turÄ“tÄjs ir PÄrresoru koordinÄcijas centrs”. Faktiski tas nozÄ«mÄ“ – visu „labo pÄrvaldÄ«bu” koncentrÄ“t pašÄ PKC, faktiski nododot šÄ«s diezgan niecÄ«gÄs „iestÄdes iestÄdÄ“” rokÄs milzÄ«gu varu pÄr Latvijas valsts nozÄ«mÄ«gÄkajiem resursiem, to pÄrvaldi un arÄ« iespÄ“jamu privatizÄciju.
SÄkotnÄ“ji šo ieceri bija paredzÄ“ts „dzÄ«t uz priekšu” K. Kariņa valdÄ«bai neraksturÄ«gi ÄtrÄ tempÄ, taÄu pÄ“c asiem protestiem no virknes ministriju un sabiedrisko organizÄciju tempu nÄcÄs strauji piebremzÄ“t, - 12. jÅ«nijÄ Valsts kapitÄla daļu un valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas koordinÄcijas institÅ«cijas padomes (KIP) sÄ“dÄ“, ko vadÄ«ja Ekonomikas ministrijas valsts sekretÄrs, tika nolemts šo jautÄjumu skatÄ«t atsevišÄ·Ä padomes sÄ“dÄ“.
Viedokļi esot apkopoti, bet tomēr nav apkopoti
Nu ir kļuvis zinÄms šÄ«s sÄ“des datums – 28. augusts, un sÄkotnÄ“ji no PKC skaidrojuma varÄ“ja noprast, ka uz šo sanÄkšanu ir sagatavots jauns ziņojuma variants, kurÄ Å†emti vÄ“rÄ ministriju, citu iestÄžu un organizÄciju apjomÄ«gie priekšlikumi un iebildumi pret iecerÄ“to „superpÄrvaldÄ«tÄja” modeli un citiem jauninÄjumiem.
„KIP 28. augusta sÄ“dÄ“ tiks diskutÄ“ts par konceptuÄlÄ ziņojuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas politiku, valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu iedalÄ«jumu un valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas funkciju pakÄpenisku centralizÄciju” projekta versiju, kas ir publicÄ“ta mÄjaslapas vietnÄ“,” sÄkotnÄ“ji skaidroja PKC pÄrstÄvis Guntis Rozenbergs.
TaÄu pÄ“c salÄ«dzinÄšanas izrÄdÄ«jÄs, ka „projekta versija” ir tieši tas pats konceptuÄlÄ ziņojuma teksts, kas tika publiskots jau aprīļa beigÄs, - neraugoties uz plašajiem iebildumiem, nekÄdi labojumi un papildinÄjumi tajÄ nav veikti. VÄ“l vairÄk – trÄ«s mÄ“nešu laikÄ PKC nav publiskojis arÄ« jau maijÄ solÄ«to priekšlikumu apkopojumu.
„Saskaņošanas laikÄ iesniegtie viedokļi ir apkopoti, bet, tÄ kÄ tie ir ļoti atšÄ·irÄ«gi un KIP piedalÄs lielÄkÄ daļa viedokļu sniedzÄ“ju (vai to pÄrstÄvju), tad nÄkamÄ konceptuÄlÄ ziņojuma projekta versija tiks gatavota pÄ“c KIP 28. augusta sÄ“des,” tagad skaidro PÄrresoru koordinÄcijas centra pÄrstÄvis.
Kad tieši iestÄde plÄno publiskot šo apkopojumu un iepazÄ«stinÄt ar to sabiedrÄ«bu, ja šie viedokļi tiešÄm ir apkopoti? IzrÄdÄs, ka tomÄ“r nav, - tie PKC skatÄ«jumÄ esot tik „ļoti atšÄ·irÄ«gi”, ka „izziņa ar iebildumu un priekšlikumu izvÄ“rtÄ“jumu” tikšot sagatavota tikai reizÄ“ ar jauno ziņojuma versiju – tÄtad ne ÄtrÄk kÄ septembrÄ«.
NeuzkrÄ«toši „bÄ«da” ideju par „labo privatizÄciju”
VirknÄ“ oficiÄli iesniegto atsauksmju ir skaidri norÄdÄ«ts uz lielÄko valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu slÄ“ptas privatizÄcijas nepieļaujamÄ«bu. IerosinÄjums ik piecus gadus pÄrvÄ“rtÄ“t neprivatizÄ“jamu kapitÄlsabiedrÄ«bu privatizÄ“šanas iespÄ“jamÄ«bu „var radÄ«t draudus Latvijas tautsaimniecÄ«bas turpmÄkai veiksmÄ«gai attÄ«stÄ«bai”, norÄda Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera, -
SavukÄrt Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federÄcija aicina pirms konceptuÄlÄ ziņojuma skatÄ«šanas Ministru kabinetÄ ne tikai veikt izpÄ“ti par pÄrvaldÄ«bas modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, bet arÄ« neiekļaut tajÄ „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizÄ“jamo kapitÄlsabiedrÄ«bu privatizÄcijas”.
TaÄu šajÄ jautÄjumÄ PKC vadÄ«bai acÄ«mredzami ir pašai savs skatÄ«jums, un laiku lÄ«dz konceptuÄlÄ ziņojuma apspriešanai tÄ ir izmantojusi, lai šo viedokli – kas diezgan precÄ«zi atbilst arÄ« Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas un biržas Nasdaq Riga vadÄ«tÄju uzskatiem – iespÄ“jami plaši popularizÄ“tu. TurklÄt reizÄ“ ar ideju par „superpÄrvaldÄ«tÄju” aizvien skaļÄk tiek pausts viedoklis par vÄ“lamu „labo privatizÄciju”.
JÅ«lija sÄkumÄ ar dažu dienu intervÄlu medijos parÄdÄ«jÄs gan PKC vadÄ«tÄja vietnieka Vladislava Vespera, gan arÄ« biržas Nasdaq Riga valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjas Daigas Auziņas-Melalksnes publikÄcijas – it kÄ nesaistÄ«tas, bet ar vienu un to pašu ievirzi, atbalstot ideju par „labo privatizÄciju” pretstatÄ 90. gados notikušajai „sliktajai”.
PÄ“dÄ“jos gados nÄ«kuļojošÄs biržas vadÄ«tÄjas galvenais vÄ“stÄ«jums izdevumÄ Ir bija tiešs un skaidrs: „Latvijas valdÄ«bai beidzot ir jÄÄ·eras klÄt daudzkÄrt atliktajai iniciatÄ«vai kotÄ“t valsts kapitÄlsabiedrÄ«bas biržÄ, kÄ tas ir noticis un notiek IgaunijÄ un LietuvÄ.” Pamatojums – tas nÄkšot par labu „Latvijas ekonomikas ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai, jo veicinÄs mÅ«su uzņēmumu konkurÄ“tspÄ“ju, privÄtpersonu uzkrÄjumu novirzÄ«šanu produktÄ«vÄs investÄ«cijÄs, jaunu darba vietu radÄ«šanu, kÄ arÄ« nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetÄ un lÄ«dz ar to arÄ« iedzÄ«votÄju un valsts labklÄjÄ«bu”.
PKC ierēdņa politiskie paziņojuma
SavukÄrt PKC pÄrstÄvis, savu vÄ“stÄ«jumu portÄlÄ Delfi sÄkot ar apgalvojumu, ka, „pirmkÄrt, jÄuzsver, ka sagatavotais ziņojums nepiedÄvÄ nevienu valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu privatizÄ“t vai atsavinÄt”, lielu daļu publikÄcijas veltÄ«jis pÄrliecinÄšanai – „varbÅ«t tomÄ“r nav lÄ«dz galam tÄlredzÄ«gi kaut ko iecirst akmenÄ« uz mūžīgiem laikiem, tai skaitÄ arÄ« attiecÄ«bÄ uz neprivatizÄ“šanu”.
NÄkot klajÄ ar faktiski politisku paziņojumu, V. Vesperis apgalvo, ka „tie laiki, kad negodÄ«gÄ ceÄ¼Ä varÄ“ja kaut ko nopirkt lÄ“ti par privatizÄcijas sertifikÄtiem jeb "prihvatizÄ“t" un tad izpÄrdot lÄ“ti nopirktos aktÄ«vus ar lielu peļņu”, esot „pagÄjuši uz neatgriešanos”. TÄpÄ“c – faktiski dublÄ“jot biržas vadÄ«tÄjas paziņojumu – „bÅ«tu jÄdomÄ par to, kÄ varbÅ«t tomÄ“r dot iespÄ“jas Latvijas iedzÄ«votÄjiem iegÄdÄties, piemÄ“ram, mazÄkuma daļu akcijas lielajÄs valsts kapitÄlsabiedrÄ«bÄs”.
Uzsverot, ka tai nekÄds oficiÄlais viedoklis vispÄr neesot prasÄ«ts, arÄ« Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas (FKTK) jaunÄ vadÄ«ba šo „lienošo privatizÄciju” atbalsta ar faktiski identisku pamatojumu - iecere pÄrvÄ“rtÄ“t valsts kapitÄla daļu nodošanu privatizÄcijai kÄdÄ noteiktÄ termiÅ†Ä esot atbalstÄma.
„FKTK organizÄ“tajÄs stratÄ“Ä£iskÄ dialoga sarunÄs ar Latvijas kapitÄla tirgus dalÄ«bniekiem, kas noritÄ“ja laikÄ no šÄ« gada maija lÄ«dz jÅ«lijam, secinÄts, ka valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu daļēja kotÄcija birÅ¾Ä sniegtu iespÄ“jas kapitÄla tirgus attÄ«stÄ«bai un vienlaikus caurskatÄmÄ veidÄ publiski spÄ“tu piesaistÄ«t finansÄ“jumu dažÄdu ilgtspÄ“jÄ«gu projektu Ä«stenošanai, netÄ“rÄ“jot tam valsts finansÄ“jumu. Šis solis radÄ«tu uz attÄ«stÄ«bu orientÄ“tu kapitÄla tirgus vidi un bÅ«tu pozitÄ«vs piemÄ“rs privÄtÄ sektora dalÄ«bniekiem, vienlaikus veicinot investÄ«ciju kultÅ«ru LatvijÄ un piesaistot jaunus privÄtos ieguldÄ«tÄjus,” skaidro FKTK.
SabiedrÄ«bu informÄ“šot kaut kad vÄ“lÄk
Ministru prezidenta K. Kariņa preses pÄrstÄvis piektdien nesniedza atbildi uz jautÄjumu – vai, ņemot vÄ“rÄ, ka PKC ir premjera tieši pÄrraudzÄ«ta iestÄde, tÄs pÄrstÄvja V. Vespera privatizÄciju atbalstošie, pÄ“c bÅ«tÄ«bas politiskie izteikumi pirms publiskošanas bija saskaņoti ar premjeru.
ArÄ« pats PKC piektdien nevÄ“lÄ“jÄs ne atbildÄ“t uz lÄ«dzÄ«gu jautÄjumu, ne arÄ« sniegt skaidrojumu – vai publicÄ“tais V. Vespera viedokļraksts ar tajÄ izteiktajiem politiskajiem paziņojumiem atspoguļo visas šÄ«s iestÄdes viedokli un kÄpÄ“c tÄdÄ gadÄ«jumÄ to neparakstÄ«ja PKC vadÄ«tÄjs.
TikmÄ“r attiecÄ«bÄ uz sabiedrÄ«bas informÄ“šanu par „lienošÄs privatizÄcijas” plÄniem spÄ“kÄ ir iepriekšÄ“jais PKC skaidrojums, - šis laiks varÄ“tu pienÄkt, kad „pÄ“c priekšlikumu izvÄ“rtÄ“šanas un konceptuÄlÄ ziņojuma precizÄ“šanas, kas vÄ“l prasÄ«s zinÄmu laiku, ziņojuma projekts nonÄks atkÄrtotÄ saskaņošanÄ ar atzinuma sniedzÄ“jiem un tiks gatavots izskatÄ«šanai Ministru kabineta sÄ“dÄ“, par ko tad arÄ« tiks informÄ“ta sabiedrÄ«ba”.
PÄrvaldÄ«bas modeļa maiņa un „lienošÄ privatizÄcija”: ekonomistu viedokļi
Juris Cebulis:
„Es Ä«sti neesmu iepazinies ar šo dokumentu, bet, ja uzņēmums kļūst par privÄtu uzņēmumu tÄdÄ Rietumu izpratnÄ“… Mums vienkÄrši nav pieredzes. TÄs akciju sabiedrÄ«bas, kas bija, lielÄkÄ daļa no tÄm tika izveidotas privatizÄcijas rezultÄtÄ un pÄ“c tam pÄrstÄja bÅ«t publiskas. Mums šÄ« tradÄ«cija LatvijÄ nav iegÄjusies. ArÄ« ÄrzemÄ“s gadÄs visÄdi. LielbritÄnija jau apdedzinÄjÄs ar infrastruktÅ«ras privatizÄ“šanu, un valsts beigÄs pÄrpirka atpakaļ privatizÄ“tÄs dzelzceļa sliedes.”
Uldis Osis:
„Uz varbÅ«tÄ“jo privatizÄciju katrÄ gadÄ«jumÄ ir jÄskatÄs konkrÄ“ti. Vai konkrÄ“to uzņēmumu vajag saglabÄt valsts Ä«pašumÄ vai daļēji ļaut privÄtajiem, uz kÄdiem nosacÄ«jumiem. Tas ļoti atkarÄ«gs no tirgus – kÄdas ir ietekmes iespÄ“jas katrai pozÄ«cijai. Kas var notikt vai nevar notikt.”
JÄnis PoÄs:
„No tirgus viedokļa kotÄcija birÅ¾Ä nekas slikts nav. BÄ«stamÄ«ba – ja tagad kompÄnija ir daļēji privÄta, ir lielÄ uzņēmuma padome, kas nolemj kÄ sadalÄ«t dividendes, visi gribÄ“s lielÄkas dividendes, tas nozÄ«mÄ“, ka palielinÄsies izmaksas patÄ“rÄ“tÄjiem. Var pieaugt cena par elektrÄ«bu, par dzelzceļa pakalpojumiem. TÄda bÄ«stamÄ«ba ir.
Birža ir tÄda lieta, kas patÄ“rÄ“tÄjam ir izdevÄ«gi un izdevÄ«gi arÄ« uzņēmumam, jo var parÄdÄ«ties investori. Bet investori grib arÄ« peļņu, un tas nozÄ«mÄ“, ka var kÄpt cenas. Ja Latvijas dzelzceļš bÅ«s spiests paaugstinÄt cenas, kÄ iedzÄ«votÄjam tas neko neietekmÄ“s, bet bÅ«s paaugstinÄta cena tiem, kas izmanto dzelzceļa pakalpojumus.
TÄtad loÄ£istika var tikt Latvijas pusÄ“ sadÄrdzinÄta. LÄ«dz ar to mÄ“s kļūstam konkurÄ“tnespÄ“jÄ«gi. VÄ“l Latvijas valsts meži. Ja ienÄks dÄņi, spÄņi, kuri LatvijÄ ir jau ienÄkuši, viņi var to mežu krietni paplucinÄt, un tur var bÅ«t problÄ“mas.
SavÄ laikÄ strÄdÄjot pie Latvenergo privatizÄcijas koncepcijas, kuru noraidÄ«ja, bija piedÄvÄjums sadalÄ«t, un bija skaidri redzami Latvijas cilvÄ“ki, kas gribÄ“ja to paņemt savÄ Ä«pašumÄ. Viņi norÄdÄ«ja, ka LielbritÄnija jau to ir izdarÄ«jusi, bet LielbritÄnija paņēma atpakaļ.
VarbÅ«t parÄdÄ«sies kÄdas absolÅ«ti savtÄ«gas privÄtÄs intereses. Mani uztrauc, ka parÄdÄ«sies bÄleliņi, kurus mÄ“s jau zinÄm un kuri nekur nav pazuduši, kas gribÄ“s tikt pie lielÄs peļņas. Bet vislielÄkais uztraukums man ir par Krievijas iespÄ“jamiem investoriem. Tad jau var notikt politiskÄs spÄ“lÄ«tes.
MÄ“s jau nezinÄm, kas Krievijas lielajiem monopoliem slÄ“pjas aiz muguras. Te ir bÄ«stamÄ«ba. Latvijas apstÄkļos, ņemot vÄ“rÄ Krievijas interesi par daudziem Latvijas objektiem, varÄ“tu bÅ«t bÄ«stamÄ«ba no politiskÄs ietekmÄ“šanÄs, no Krievijas ietekmes.”
Tieslietu ministrija jau atklÄti runÄ par valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu privatizÄciju (fragmenti no ministrijas oficiÄlÄ atzinuma):
- Ziņojuma I. sadaļas 1. secinÄjumÄ ir ierosinÄts noteikt, ka lÄ“mums par valsts kapitÄla daļu nodošanu privatizÄcijai ir jÄpÄrvÄ“rtÄ“ reizi piecos gados. Tieslietu ministrija neatbalsta minÄ“to ierosinÄjumu un norÄda, ka lÄ“muma par privatizÄciju terminÄ“ta pÄrvÄ“rtÄ“šana varÄ“tu novest pie tÄ, ka netiek pilnvÄ“rtÄ«gi nodrošinÄta vai tiek novilcinÄta lÄ“muma par privatizÄciju izpilde. Proti, ar šÄdu pÄrvÄ“rtÄ“šanu tiek radÄ«ts mehÄnisms, kas, novilcinot lÄ“muma par privatizÄciju izpildi, ļauj nonÄkt pie šÄ« lÄ“muma pÄrskatÄ«šanas.
- Tieslietu ministrijas ieskatÄ lÄ“mums par valsts kapitÄla daļu nodošanu privatizÄcijai bÅ«tu pÄrskatÄms, bet tikai tajÄ gadÄ«jumÄ, ja ir radusies pamatota nepieciešamÄ«ba to darÄ«t (piemÄ“ram, kÄ tas norÄdÄ«ts ZiņojumÄ - ir mainÄ«jušies tiesiskie un tirgus apstÄkļi, kÄ arÄ« valsts stratÄ“Ä£iskie mÄ“rÄ·i). TomÄ“r šÄda pamatota nepieciešamÄ«ba nav jÄkonstatÄ“ tikai reizi piecos gados, bet gan ir jÄbÅ«t sasaistÄ«tai ar aktuÄlo situÄciju un potenciÄli konkrÄ“tas nozares politiku un tÄs attÄ«stÄ«bu.
- Vienlaikus Tieslietu ministrija piekrÄ«t, ka arÄ« gadÄ«jumÄ, ja ir pieņemts lÄ“mums par valsts kapitÄla daļu nodošanu privatizÄcijai, kapitÄlsabiedrÄ«bÄ ir jÄnodrošina laba korporatÄ«vÄ pÄrvaldÄ«ba, tajÄ skaitÄ, definÄ“jot kapitÄlsabiedrÄ«bas sasniedzamos mÄ“rÄ·us un rezultÄtus un veicot ikgadÄ“ju kapitÄlsabiedrÄ«bas darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu.
- Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, lÅ«dzam precizÄ“t Ziņojuma I. sadaļas 1. secinÄjumÄ iekļauto ierosinÄjumu pÄrvÄ“rtÄ“t lÄ“mumus par valsts kapitÄla daļu nodošanu privatizÄcijai un paredzÄ“t nevis periodisku šo lÄ“mumu pÄrvÄ“rtÄ“šanu, bet gan attiecÄ«go lÄ“mumu pÄrvÄ“rtÄ“šanu, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstÄkļiem vai nozares politikai.
Raksts pirmoreiz publicÄ“ts laikrakstÄ Diena