Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tiešÄ pārraudzÄ«bā esošais Pārresoru koordinācijas centrs trÄ«s mÄ“nešu laikā tā arÄ« nav sagatavojis pat apkopojumu par jau maijā saņemtajiem apjomÄ«gajiem iebildumiem pret tā izstrādāto jauno modeli valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārraudzÄ«bai. TikmÄ“r jau augusta beigās plānots pÄ“c bÅ«tÄ«bas izskatÄ«t šo koncepciju, kuras saturs un ar to saistÄ«tās norises aizvien vairāk liek domāt par „lienošÄs privatizācijas” gatavošanu.

„SuperpārvaldÄ«tāja” koncepcija

Konceptuālo ziņojumu ar nosaukumu “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas politiku, valsts kapitālsabiedrÄ«bu iedalÄ«jumu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšÄ“jam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatÄ«šanas Ministru kabineta sÄ“dÄ“ – šÄ gada aprÄ«lÄ« bija iesniedzis kādreizÄ“jā Konkurences padomes vadÄ«tāja PÄ“tera Vilka vadÄ«tais Pārrresoru koordinācijas centrs (PKC). 

ŠÄ« iestāde nepieciešamÄ«bu pÄ“c jauna valsts uzņēmumu pārvaldÄ«bas modeļa pamato ar K. Kariņa valdÄ«bas deklarācijā ierakstÄ«to – „turpināt OECD vadlÄ«nijās iekļauto labas korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas principu ieviešanu valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turÄ“tāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turÄ“tājam”.

Atsaucoties uz nepieciešamÄ«bu pildÄ«t valdÄ«bas deklarāciju, PKC tad arÄ« bija izstrādājis ziņojumu, kura bÅ«tÄ«ba – „jaunizveidots aktÄ«vu pārvaldÄ«tājs kā valsts kapitālsabiedrÄ«bu kapitāla daļu turÄ“tājs, kura kapitāla daļu turÄ“tājs ir Pārresoru koordinācijas centrs”. Faktiski tas nozÄ«mÄ“ – visu „labo pārvaldÄ«bu” koncentrÄ“t pašÄ PKC, faktiski nododot šÄ«s diezgan niecÄ«gās „iestādes iestādÄ“” rokās milzÄ«gu varu pār Latvijas valsts nozÄ«mÄ«gākajiem resursiem, to pārvaldi un arÄ« iespÄ“jamu privatizāciju.

SākotnÄ“ji šo ieceri bija paredzÄ“ts „dzÄ«t uz priekšu” K. Kariņa valdÄ«bai neraksturÄ«gi ātrā tempā, taču pÄ“c asiem protestiem no virknes ministriju un sabiedrisko organizāciju tempu nācās strauji piebremzÄ“t, - 12. jÅ«nijā Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas koordinācijas institÅ«cijas padomes (KIP) sÄ“dÄ“, ko vadÄ«ja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tika nolemts šo jautājumu skatÄ«t atsevišÄ·Ä padomes sÄ“dÄ“.

Viedokļi esot apkopoti, bet tomēr nav apkopoti

Nu ir kļuvis zināms šÄ«s sÄ“des datums – 28. augusts, un sākotnÄ“ji no PKC skaidrojuma varÄ“ja noprast, ka uz šo sanākšanu ir sagatavots jauns ziņojuma variants, kurā ņemti vÄ“rā ministriju, citu iestāžu un organizāciju apjomÄ«gie priekšlikumi un iebildumi pret iecerÄ“to „superpārvaldÄ«tāja” modeli un citiem jauninājumiem.

„KIP 28. augusta sÄ“dÄ“ tiks diskutÄ“ts par konceptuālā ziņojuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas politiku, valsts kapitālsabiedrÄ«bu iedalÄ«jumu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas funkciju pakāpenisku centralizāciju” projekta versiju, kas ir publicÄ“ta mājaslapas vietnÄ“,” sākotnÄ“ji skaidroja PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Taču pÄ“c salÄ«dzināšanas izrādÄ«jās, ka „projekta versija” ir tieši tas pats konceptuālā ziņojuma teksts, kas tika publiskots jau aprīļa beigās, - neraugoties uz plašajiem iebildumiem, nekādi labojumi un papildinājumi tajā nav veikti. VÄ“l vairāk – trÄ«s mÄ“nešu laikā PKC nav publiskojis arÄ« jau maijā solÄ«to priekšlikumu apkopojumu.

„Saskaņošanas laikā iesniegtie viedokļi ir apkopoti, bet, tā kā tie ir ļoti atšÄ·irÄ«gi un KIP piedalās lielākā daļa viedokļu sniedzÄ“ju (vai to pārstāvju), tad nākamā konceptuālā ziņojuma projekta versija tiks gatavota pÄ“c KIP 28. augusta sÄ“des,” tagad skaidro Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis.

Kad tieši iestāde plāno publiskot šo apkopojumu un iepazÄ«stināt ar to sabiedrÄ«bu, ja šie viedokļi tiešÄm ir apkopoti? Izrādās, ka tomÄ“r nav, - tie PKC skatÄ«jumā esot tik „ļoti atšÄ·irÄ«gi”, ka „izziņa ar iebildumu un priekšlikumu izvÄ“rtÄ“jumu” tikšot sagatavota tikai reizÄ“ ar jauno ziņojuma versiju – tātad ne ātrāk kā septembrÄ«.

NeuzkrÄ«toši „bÄ«da” ideju par „labo privatizāciju”

VirknÄ“ oficiāli iesniegto atsauksmju ir skaidri norādÄ«ts uz lielāko valsts kapitālsabiedrÄ«bu slÄ“ptas privatizācijas nepieļaujamÄ«bu. Ierosinājums ik piecus gadus pārvÄ“rtÄ“t neprivatizÄ“jamu kapitālsabiedrÄ«bu privatizÄ“šanas iespÄ“jamÄ«bu „var radÄ«t draudus Latvijas tautsaimniecÄ«bas turpmākai veiksmÄ«gai attÄ«stÄ«bai”, norāda Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera, -

Savukārt Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatÄ«šanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpÄ“ti par pārvaldÄ«bas modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, bet arÄ« neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizÄ“jamo kapitālsabiedrÄ«bu privatizācijas”.

Taču šajā jautājumā PKC vadÄ«bai acÄ«mredzami ir pašai savs skatÄ«jums, un laiku lÄ«dz konceptuālā ziņojuma apspriešanai tā ir izmantojusi, lai šo viedokli – kas diezgan precÄ«zi atbilst arÄ« Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un biržas Nasdaq Riga vadÄ«tāju uzskatiem – iespÄ“jami plaši popularizÄ“tu. Turklāt reizÄ“ ar ideju par „superpārvaldÄ«tāju” aizvien skaļāk tiek pausts viedoklis par vÄ“lamu „labo privatizāciju”.

JÅ«lija sākumā ar dažu dienu intervālu medijos parādÄ«jās gan PKC vadÄ«tāja vietnieka Vladislava Vespera, gan arÄ« biržas Nasdaq Riga valdes priekšsÄ“dÄ“tājas Daigas Auziņas-Melalksnes publikācijas – it kā nesaistÄ«tas, bet ar vienu un to pašu ievirzi, atbalstot ideju par „labo privatizāciju” pretstatā 90. gados notikušajai „sliktajai”.

PÄ“dÄ“jos gados nÄ«kuļojošÄs biržas vadÄ«tājas galvenais vÄ“stÄ«jums izdevumā Ir bija tiešs un skaidrs: „Latvijas valdÄ«bai beidzot ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatÄ«vai kotÄ“t valsts kapitālsabiedrÄ«bas biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā.” Pamatojums – tas nākšot par labu „Latvijas ekonomikas ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai, jo veicinās mÅ«su uzņēmumu konkurÄ“tspÄ“ju, privātpersonu uzkrājumu novirzÄ«šanu produktÄ«vās investÄ«cijās, jaunu darba vietu radÄ«šanu, kā arÄ« nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un lÄ«dz ar to arÄ« iedzÄ«votāju un valsts labklājÄ«bu”.

PKC ierēdņa politiskie paziņojuma

Savukārt PKC pārstāvis, savu vÄ“stÄ«jumu portālā Delfi sākot ar apgalvojumu, ka, „pirmkārt, jāuzsver, ka sagatavotais ziņojums nepiedāvā nevienu valsts kapitālsabiedrÄ«bu privatizÄ“t vai atsavināt”, lielu daļu publikācijas veltÄ«jis pārliecināšanai – „varbÅ«t tomÄ“r nav lÄ«dz galam tālredzÄ«gi kaut ko iecirst akmenÄ« uz mūžīgiem laikiem, tai skaitā arÄ« attiecÄ«bā uz neprivatizÄ“šanu”.

Nākot klajā ar faktiski politisku paziņojumu, V. Vesperis apgalvo, ka „tie laiki, kad negodÄ«gā ceļā varÄ“ja kaut ko nopirkt lÄ“ti par privatizācijas sertifikātiem jeb "prihvatizÄ“t" un tad izpārdot lÄ“ti nopirktos aktÄ«vus ar lielu peļņu”, esot „pagājuši uz neatgriešanos”. TāpÄ“c – faktiski dublÄ“jot biržas vadÄ«tājas paziņojumu – „bÅ«tu jādomā par to, kā varbÅ«t tomÄ“r dot iespÄ“jas Latvijas iedzÄ«votājiem iegādāties, piemÄ“ram, mazākuma daļu akcijas lielajās valsts kapitālsabiedrÄ«bās”.

Uzsverot, ka tai nekāds oficiālais viedoklis vispār neesot prasÄ«ts, arÄ« Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadÄ«ba šo „lienošo privatizāciju” atbalsta ar faktiski identisku pamatojumu - iecere pārvÄ“rtÄ“t valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai kādā noteiktā termiņā esot atbalstāma.

„FKTK organizÄ“tajās stratÄ“Ä£iskā dialoga sarunās ar Latvijas kapitāla tirgus dalÄ«bniekiem, kas noritÄ“ja laikā no šÄ« gada maija lÄ«dz jÅ«lijam, secināts, ka valsts kapitālsabiedrÄ«bu daļēja kotācija biržā sniegtu iespÄ“jas kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bai un vienlaikus caurskatāmā veidā publiski spÄ“tu piesaistÄ«t finansÄ“jumu dažādu ilgtspÄ“jÄ«gu projektu Ä«stenošanai, netÄ“rÄ“jot tam valsts finansÄ“jumu. Šis solis radÄ«tu uz attÄ«stÄ«bu orientÄ“tu kapitāla tirgus vidi un bÅ«tu pozitÄ«vs piemÄ“rs privātā sektora dalÄ«bniekiem, vienlaikus veicinot investÄ«ciju kultÅ«ru Latvijā un piesaistot jaunus privātos ieguldÄ«tājus,” skaidro FKTK.

SabiedrÄ«bu informÄ“šot kaut kad vÄ“lāk

Ministru prezidenta K. Kariņa preses pārstāvis piektdien nesniedza atbildi uz jautājumu – vai, ņemot vÄ“rā, ka PKC ir premjera tieši pārraudzÄ«ta iestāde, tās pārstāvja V. Vespera privatizāciju atbalstošie, pÄ“c bÅ«tÄ«bas politiskie izteikumi pirms publiskošanas bija saskaņoti ar premjeru.

ArÄ« pats PKC piektdien nevÄ“lÄ“jās ne atbildÄ“t uz lÄ«dzÄ«gu jautājumu, ne arÄ« sniegt skaidrojumu – vai publicÄ“tais V. Vespera viedokļraksts ar tajā izteiktajiem politiskajiem paziņojumiem atspoguļo visas šÄ«s iestādes viedokli un kāpÄ“c tādā gadÄ«jumā to neparakstÄ«ja PKC vadÄ«tājs.

TikmÄ“r attiecÄ«bā uz sabiedrÄ«bas informÄ“šanu par „lienošÄs privatizācijas” plāniem spÄ“kā ir iepriekšÄ“jais PKC skaidrojums, - šis laiks varÄ“tu pienākt, kad „pÄ“c priekšlikumu izvÄ“rtÄ“šanas un konceptuālā ziņojuma precizÄ“šanas, kas vÄ“l prasÄ«s zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzÄ“jiem un tiks gatavots izskatÄ«šanai Ministru kabineta sÄ“dÄ“, par ko tad arÄ« tiks informÄ“ta sabiedrÄ«ba”.

PārvaldÄ«bas modeļa maiņa un „lienošÄ privatizācija”: ekonomistu viedokļi

Juris Cebulis:

„Es Ä«sti neesmu iepazinies ar šo dokumentu, bet, ja uzņēmums kļūst par privātu uzņēmumu tādā Rietumu izpratnÄ“… Mums vienkārši nav pieredzes. Tās akciju sabiedrÄ«bas, kas bija, lielākā daļa no tām tika izveidotas privatizācijas rezultātā un pÄ“c tam pārstāja bÅ«t publiskas. Mums šÄ« tradÄ«cija Latvijā nav iegājusies. ArÄ« ārzemÄ“s gadās visādi. Lielbritānija jau apdedzinājās ar infrastruktÅ«ras privatizÄ“šanu, un valsts beigās pārpirka atpakaļ privatizÄ“tās dzelzceļa sliedes.”

Uldis Osis:

„Uz varbÅ«tÄ“jo privatizāciju katrā gadÄ«jumā ir jāskatās konkrÄ“ti. Vai konkrÄ“to uzņēmumu vajag saglabāt valsts Ä«pašumā vai daļēji ļaut privātajiem, uz kādiem nosacÄ«jumiem. Tas ļoti atkarÄ«gs no tirgus – kādas ir ietekmes iespÄ“jas katrai pozÄ«cijai. Kas var notikt vai nevar notikt.”

Jānis Počs:

„No tirgus viedokļa kotācija biržā nekas slikts nav. BÄ«stamÄ«ba – ja tagad kompānija ir daļēji privāta, ir lielā uzņēmuma padome, kas nolemj kā sadalÄ«t dividendes, visi gribÄ“s lielākas dividendes, tas nozÄ«mÄ“, ka palielināsies izmaksas patÄ“rÄ“tājiem. Var pieaugt cena par elektrÄ«bu, par dzelzceļa pakalpojumiem. Tāda bÄ«stamÄ«ba ir.

Birža ir tāda lieta, kas patÄ“rÄ“tājam ir izdevÄ«gi un izdevÄ«gi arÄ« uzņēmumam, jo var parādÄ«ties investori. Bet investori grib arÄ« peļņu, un tas nozÄ«mÄ“, ka var kāpt cenas. Ja Latvijas dzelzceļš bÅ«s spiests paaugstināt cenas, kā iedzÄ«votājam tas neko neietekmÄ“s, bet bÅ«s paaugstināta cena tiem, kas izmanto dzelzceļa pakalpojumus.

Tātad loÄ£istika var tikt Latvijas pusÄ“ sadārdzināta. LÄ«dz ar to mÄ“s kļūstam konkurÄ“tnespÄ“jÄ«gi. VÄ“l Latvijas valsts meži. Ja ienāks dāņi, spāņi, kuri Latvijā ir jau ienākuši, viņi var to mežu krietni paplucināt, un tur var bÅ«t problÄ“mas.

Savā laikā strādājot pie Latvenergo privatizācijas koncepcijas, kuru noraidÄ«ja, bija piedāvājums sadalÄ«t, un bija skaidri redzami Latvijas cilvÄ“ki, kas gribÄ“ja to paņemt savā Ä«pašumā. Viņi norādÄ«ja, ka Lielbritānija jau to ir izdarÄ«jusi, bet Lielbritānija paņēma atpakaļ.

VarbÅ«t parādÄ«sies kādas absolÅ«ti savtÄ«gas privātās intereses. Mani uztrauc, ka parādÄ«sies bāleliņi, kurus mÄ“s jau zinām un kuri nekur nav pazuduši, kas gribÄ“s tikt pie lielās peļņas. Bet vislielākais uztraukums man ir par Krievijas iespÄ“jamiem investoriem. Tad jau var notikt politiskās spÄ“lÄ«tes.

MÄ“s jau nezinām, kas Krievijas lielajiem monopoliem slÄ“pjas aiz muguras. Te ir bÄ«stamÄ«ba. Latvijas apstākļos, ņemot vÄ“rā Krievijas interesi par daudziem Latvijas objektiem, varÄ“tu bÅ«t bÄ«stamÄ«ba no politiskās ietekmÄ“šanās, no Krievijas ietekmes.”

Tieslietu ministrija jau atklāti runā par valsts kapitālsabiedrību privatizāciju (fragmenti no ministrijas oficiālā atzinuma):

- Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā ir ierosināts noteikt, ka lÄ“mums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai ir jāpārvÄ“rtÄ“ reizi piecos gados. Tieslietu ministrija neatbalsta minÄ“to ierosinājumu un norāda, ka lÄ“muma par privatizāciju terminÄ“ta pārvÄ“rtÄ“šana varÄ“tu novest pie tā, ka netiek pilnvÄ“rtÄ«gi nodrošināta vai tiek novilcināta lÄ“muma par privatizāciju izpilde. Proti, ar šÄdu pārvÄ“rtÄ“šanu tiek radÄ«ts mehānisms, kas, novilcinot lÄ“muma par privatizāciju izpildi, ļauj nonākt pie šÄ« lÄ“muma pārskatÄ«šanas.

- Tieslietu ministrijas ieskatā lÄ“mums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai bÅ«tu pārskatāms, bet tikai tajā gadÄ«jumā, ja ir radusies pamatota nepieciešamÄ«ba to darÄ«t (piemÄ“ram, kā tas norādÄ«ts Ziņojumā - ir mainÄ«jušies tiesiskie un tirgus apstākļi, kā arÄ« valsts stratÄ“Ä£iskie mÄ“rÄ·i). TomÄ“r šÄda pamatota nepieciešamÄ«ba nav jākonstatÄ“ tikai reizi piecos gados, bet gan ir jābÅ«t sasaistÄ«tai ar aktuālo situāciju un potenciāli konkrÄ“tas nozares politiku un tās attÄ«stÄ«bu.

- Vienlaikus Tieslietu ministrija piekrÄ«t, ka arÄ« gadÄ«jumā, ja ir pieņemts lÄ“mums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, kapitālsabiedrÄ«bā ir jānodrošina laba korporatÄ«vā pārvaldÄ«ba, tajā skaitā, definÄ“jot kapitālsabiedrÄ«bas sasniedzamos mÄ“rÄ·us un rezultātus un veicot ikgadÄ“ju kapitālsabiedrÄ«bas darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu.

- Å…emot vÄ“rā minÄ“to, lÅ«dzam precizÄ“t Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā iekļauto ierosinājumu pārvÄ“rtÄ“t lÄ“mumus par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai un paredzÄ“t nevis periodisku šo lÄ“mumu pārvÄ“rtÄ“šanu, bet gan attiecÄ«go lÄ“mumu pārvÄ“rtÄ“šanu, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem vai nozares politikai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0